Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu. Likumprojekti saistīti ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.

Pirms balsojuma Opozīcijas deputāte Linda Liepiņa (LPV) norādīja, ka neiebilst pret to, ka nepieciešamas izmaiņas izdienas pensiju sistēmā, bet iebilst pret veidu, kā šīs izmaiņas tiek pieņemtas. Proti - steidzamības kārtā, neizdiskutējot.

Deputāti galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm", grozījumiem Militārpersonu izdienas pensiju likumā, grozījumiem Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā, grozījumiem Diplomātu izdienas pensiju likumā, grozījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā, grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā, grozījumiem Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā, grozījumiem Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā un grozījumiem Militārā dienesta likumā.

Paredzēts, ka izmaiņas neskars tos izdienas profesijās nodarbinātos, kuri attiecīgo likumu grozījumu spēkā stāšanās brīdī jau saņem vai būs ieguvuši tiesības uz izdienas pensiju atbilstoši pašlaik spēkā esošiem tiesību aktiem (pēc vecuma un stāža kvalificējas izdienas pensijas saņemšanai, pat ja turpina darba attiecības).

"Patlaban izdienas pensijas piešķir atkarībā no tā, cik ilgi cilvēks strādājis konkrētā amatā vai profesijā un kāds ir viņa vecums. Taču noteikumi dažādās nozarēs ir atšķirīgi - katrai ar saviem īpašiem nosacījumiem. Tas radījis nevienlīdzību starp profesijām, jo vieniem nosacījumi pensijas piešķiršanai ir vieglāki, bet citiem grūtāki. Arī aprēķini atšķiras. Turklāt šie nosacījumi nav regulāri pārskatīti, ņemot vērā pārmaiņas darba tirgū un nozarēs, kā arī valsts budžetam tas izmaksā arvien vairāk un vairāk," iepriekš paudusi Budžeta komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša.

Grozījumi likumos paredz pakāpeniski mainīt sistēmu, kas ietekmē tos nodarbinātos, kas līdz šim varēja doties pensijā agrāk par vispārējo pensionēšanās vecumu, tostarp karavīrus, iekšlietu sistēmas darbiniekus, robežsargus, ugunsdzēsējus un citus. Turpmāk izdienas pensiju piešķirs tikai tiem, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu risku, veselības vai dzīvības apdraudējumu, piemēram, ugunsdzēsējiem, glābējiem.

Izmaiņas rosinātas, lai mazinātu atšķirības starp izdienas pensiju saņēmējiem un pārējo sabiedrību, veidojot taisnīgāku kopējo sistēmu. Tās plānots īstenot, sākot ar 2027. gadu, pakāpeniski ieviešot vienotus principus un pārskatāmu finansēšanas modeli. Vienlaikus paredzēts saglabāt sociālo aizsardzību tiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku vai sabiedrības drošību.

Ar grozījumiem likumos paredzēts pakāpeniski piecu gadu laikā palielināt izdienas stāžu un vecumu par sešiem mēnešiem katru gadu, kā arī no pensijas aprēķina izslēgt pēdējos divus mēnešus. Savukārt attiecībā uz personām, kuras 2027. gada 1. janvārī būs uzkrājušas izdienas stāžu, kas mazāks par 10 gadiem, tiks grozīta arī izdienas pensijas aprēķina formula. Pensiju aprēķinās, ievērojot saņemto darba samaksu pēdējo 10 kalendāro gadu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atvaļināšanas no dienesta.

Tāpat paredzēts izdienas pensijas minimālo un maksimālo apmēru samazināt par 10 līdz 20 procentiem, izlīdzinot starp dienestiem, tai skaitā par pieciem procentiem, ja persona tiek atvaļināta vai atbrīvota no amata.

No izdienas pensiju profesiju loka paredzēts izslēgt prokurorus un tiesnešus, šīm grupām paredzot speciālu pensiju, kā arī diplomātus. Tāpat izmaiņas skars baleta, cirka un kora māksliniekus, leļļu teātra aktierus, orķestra māksliniekus, solistus, vokālistus, teātra aktierus, šo profesiju pārstāvjiem paredzot arī atbalsta pasākumus, tostarp pārkvalifikācijai citā profesijā.

Saskaņā ar plānotajām izmaiņām izdienas pensijas vairs neattieksies arī uz tiem amatiem un profesijām, kurās personas darba pienākumu izpilde nav saistīta regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, tai skaitā atbalsta funkciju veicējiem.

Plānots, ka izdienas stāžā varēs iekļaut privātajā sektorā nostrādāto laiku, bet ne vairāk kā 20 procentus no kopējā izdienas stāža. Izdienas pensiju maksās līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanai. Pēc tam tās izmaksu pārtrauks un persona turpmāk saņems vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Izdienas pensiju sistēmas izmaiņas arī rosinātas, jo patlaban ļoti strauji aug pensiju sistēmas radītais fiskālais slogs. Paredzams, ka pēc pieciem gadiem valsts budžeta izdevumi šīm pensijām jau pārsniegs 200 miljonus eiro gadā, norādīts likumprojektu anotācijās.

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt nākama gada budžetu un to pavadošos likumprojektus.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 16,1 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,9 miljardi eiro. Šā gada ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 1,1% apmērā, savukārt nākamā gada budžetā izaugsme plānota 2,1% apmērā, bet turpmākajos gados - līdz 2,2%.

Vērtējot ministriju priekšlikumus budžetam, valdība noteica, ka mērķdotācijās pašvaldībām nākamgad būs 674,543 miljoni eiro iepriekš pirmajā lasījumā paredzēto 676,286 miljonu eiro vietā.

Starp pirmo un otro lasījumu Saeimā valdība ir atbalstījusi papildu resursu piešķiršanu 22,3 miljonu eiro apmērā 2026. gada valsts budžetam. Līdzekļi papildu resursiem tiek rasti, samazinot valsts parāda vadības izdevumus desmit miljonu eiro apmērā, kā arī papildu līdzekļi valsts budžetā tika rasti no AS "Latvijas valsts meži", pārskatot dividendēs plānotos ieņēmumus 12,3 miljonu eiro apmērā.

Nozīmīgākais papildu finansējums paredzēts projekta "Rail Baltica" pārprojektēšanai - astoņi miljoni eiro, savukārt 1,4 miljoni eiro paredzēti "Rail Baltica" projekta Latvijā ieviešanas izvērtējuma veikšanai.

Lauku ģimenes ārstu atbalstam plānoti 4,8 miljoni eiro. Vēl 1,8 miljoni eiro novirzīti atbalstam vardarbībā cietušajiem, bet sakrālā mantojuma saglabāšanai novirzīts viens miljons eiro.

Valsts kultūrkapitāla fonda programmu un projektu konkursu īstenošanai papildus paredzēti 402 908 eiro. Papildu līdzekļus valdība atbalstīja arī Izglītības un zinātnes ministrijai pedagogu atbalstam, kā arī Veselības ministrijai Neatliekamās medicīniskās palīdzības punkta izveidei Indras pagastā - 349 536 eiro.

Šajā apkaimē dzīvojošie iedzīvotāji pelna visvairāk – vidējā alga gandrīz 3000 eiro!