Krievijas gaisa telpai esot slēgtai, Tallinā nolaidās pasažieru lidmašīna ar Krievijas pilsoņiem. Negaidītajiem viesiem atļāva vienīgi iztīrīt tualeti. Detalizētāk par notikušo ziņoja "Postimees.ee".

Sestdien, 23. augustā Krievijas Federācijas Transporta ministrija paziņoja par ierobežojumiem Sanktpēterburgas "Pulkovo" lidostas darbībā. "Šie ierobežojumi nepieciešami lidojumu drošības nodrošināšanai," īsi komentēja Krievijas aviācijas iestādes.

Krievu "digitālais detokss" sestdienā

Par drošības problēmām Krievijas sabiedrība uzzināja jau pusstundu pirms oficiālā paziņojuma, kad Ļeņingradas apgabalā atkal tika atslēgts mobilais internets, bet apgabala gubernators Aleksandrs Drozdenko brīdināja par iespējamu dronu parādīšanos gaisā.

Putina ieceltais pārstāvis ik pēc pusotras stundas ziņoja par notiekošo:
Ap 15:30 Drozdenko rakstīja savos sociālajos tīklos: "PVO spēki iznīcinājuši vienu bezpilota lidaparātu Tosnas rajonā. Nav nedz postījumu, nedz cietušo."

Pēc pulksten 17 viņš informēja: "Vēl trīs droni iznīcināti virs Tosnas rajona. Nav bojājumu vai upuru." Ap pulksten 18 viņš atkal ziņoja: "Pēc provizoriskas informācijas PVO spēki iznīcinājuši divus dronus Kirisu un Gatčinas apkaimē. Bez postījumiem un cietušajiem."

Tikai savā trešajā paziņojumā gubernators aicināja iedzīvotājus atturēties no uzturēšanās industriālo zonu tuvumā un no sabiedrisku vietu apmeklēšanas.

Tiešsaistes serviss "Flightradar24" fiksēja apļus, ko lidmašīnas metušas, cenšoties nokļūt Sanktpēterburgā, kā arī rādīja, kā reisi, kas devās Baltijas jūras virzienā, apgāja bīstamo Ļeņingradas apgabalu.

Pleskavas gubernators Mihails Vedernikovs, caur kura reģionu droni lido uz Ļeņingradas apgabalu, sestdien neizteicās ne vārda. Uz Pleskavu civilās lidmašīnas no Maskavas turpināja lidot kā ierasts - pa taisno, neraugoties uz kamikadzes tipa droniem.

Vēl viens dronu uzbrukumu vilnis

Sestdien Sanktpēterburgā desmitiem reisu nespēja nosēsties. Tajā dienā "Pulkovo" lidosta atsāka lidmašīnu pieņemšanu un izlidošanu tikai ap plkst. 22:00 - pēc vairāk nekā sešu stundu gaisa telpas slēgšanas. Tomēr drīz pēc tam lidlauka darbība atkal tika pārtraukta.

Naktī uz svētdienu, 24. augustu, Ļeņingradas apgabalu pāršalca vēl viena dronu uzbrukumu vilnis. Par šo uzbrukumu gubernators Aleksandrs Drozdenko rakstīja "Telegram" kanālā plkst. 5 no rīta. Pārējā svētdienas laikā viņš tikai sniedza skaitliskus pārskatus:

"4 droni iznīcināti Kingisepas rajonā"
"Virs Ustlugas ostas iznīcināti 10 droni"
"Vēl 2 droni notriekti Kingisepas rajonā"
"Vēl 2 droni iznīcināti Kingisepas rajonā - viens notriekts ar PVO līdzekļiem, otrs neitralizēts netālu no Ivangorodas."

Šīs uzbrukuma laikā vairāki droni sasniedza uzņēmuma "Novatek" termināli Ustlugas ostā. Pēc vairākām eksplozijām terminālis aizdegās.

Saskaņā ar Drozdenko versiju, ugunsgrēks izcēlies drona atlūzu krišanas dēļ, kas, iespējams, ticis notriekts ar pretgaisa aizsardzības līdzekļiem. Viņš uzsvēra, ka degvielas tvertnes ostā nav cietušas. Tomēr aculiecinieku video pierāda pretējo - ierēdnis melojis, un postījumi ir daudz nopietnāki nekā oficiāli atzīts.

Ugunsgrēks uzņēmuma "Novatek" terminālī tika oficiāli likvidēts ap pusdienlaiku - tas ir, piecās stundās pēc sprādzieniem. Taču Igaunijas pierobežas ciemu iedzīvotāji vēl svētdienas vakarā novēroja dūmus, kas cēlās no ugunsgrēka Ustlugā.

Cietuši ķīniešu strādnieki

Ļeņingradas apgabala varasiestādes ziņoja, ka trīs ķīniešu strādnieki, kas strādājuši pie gāzes pārstrādes kompleksa būvniecības, nogādāti Kingisepas slimnīcā. Viņi guvuši traumas no krītošiem sastatņu elementiem. "Viena no versijām - uz sastatnēm nokrituši drona atlūzas," precizēja vietējie amatpersonas.

Svētdien pirmo reizi izteicās arī Pleskavas gubernators

"Šī nakts bija nemierīga. Mūsu reģiona debesīs tika fiksēta vairāku bezpilota lidaparātu pārlidošana. Neskatoties uz to, ka tieša apdraudējuma iedzīvotāju drošībai nav, gaisa apdraudējuma risks saglabājas!" rakstīja Mihails Vedernikovs savos sociālajos tīklos svētdienas rītā. Viņš arī piebilda: "Ieviesti saziņas ierobežojumi, un Pleskavas lidosta neuzņem un neizlaiž gaisa kuģus."

Aizvien tuvāk robežai

Ja iepriekšējo dronu uzbrukumu Krievijas reģioniem pie Igaunijas robežas pavadīja virsraksti kā "bezpilota lidaparāts nokritis 20 kilometru attālumā no robežas", tad šī uzbrukuma laikā tika uzstādīts jauns "rekords" - tikai seši kilometri līdz robežai.

"Plkst. 5:20 no rīta radars Varnjā konstatēja virs Peipusa ezera no Krievijas puses tuvojošos lidojošu objektu, kas, visticamāk, bija bezpilota lidaparāts. Mēs sekojām tā lidojumam līdz brīdim, kad tas pazuda no radaru redzesloka, aizlidojot atpakaļ Krievijas virzienā.

Stundu vēlāk arī Igaunijas pilsētā Mustvē robežposteņa radars fiksēja bezpilota lidaparātu Krievijas pusē, kura trajektorijai sekojām līdz plkst. 6:25, kad tas iekrita ūdenī Krievijas teritorijā - aptuveni sešus kilometrus no Igaunijas - Krievijas robežas.

Pēc krišanas dronu saplosīja gabalos, iespējams, sprādziena dēļ,” svētdien pastāstīja Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta pārstāvis Ivans Posļedovs.

Pašreizējais uzbrukums Ustlugai ir vismaz trešais, kas beidzies ar infrastruktūras bojājumiem. Pirmais ugunsgrēks pēc bezpilota lidaparātu trieciena tur tika dzēsts jau 2024. gada sākumā.

Kopš tā laika Krievija uzstādījusi militāro aprīkojumu uz mobilo sakaru torņiem gar Baltijas valstu robežām, taču ir acīmredzams, ka tas nav novērsis riskus.
2025. gadā Krievijas varas iestādes, aizbildinoties ar cīņu pret bezpilota lidaparātiem, sāka regulāri izmantot ne tikai traucētājus jeb radioelektroniskās cīņas (REB) līdzekļus, bet arī atslēgt mobilo internetu. Tiek apgalvots, ka tas traucē droniem izmantot vietējo mobilo sakaru tīklu navigācijai un vadībai.

"Ukraina aizstāvējusi savu neatkarību"

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzstājoties Ukrainas neatkarības gadadienā 24. augustā, komentēja notikušo, norādot, ka dronu triecieni ir atbilde uz Krievijas uzbrukumiem. "Lūk, kā reaģē Ukraina, kad tās aicinājumi uz mieru paliek bez atbildes," sacīja Zelenskis.

"Šodien gan ASV, gan Eiropa piekrīt - Ukraina vēl nav uzvarējusi, bet noteikti arī nav zaudējusi. Ukraina ir aizstāvējusi savu neatkarību. Ukraina nav upuris, bet gan cīnītājs."

Svētdienas dronu uzbrukums lika slēgt Sanktpēterburgas "Pulkovo" lidostu uz sešām stundām. Desmitiem reisu tika novirzīti uz citiem pilsētu lidlaukiem.

Ielidošana Tallinā

25. augusta rītā Sanktpēterburgas medijs "Fontanka.ru" publicēja video, ko nofilmējusi kāda Krievijas pilsone lidmašīnā, kas naktī bija ceļā no Ēģiptes uz Sanktpēterburgu. Tallinas lidostas ēka kadros skaidri norādīja, ka lidmašīna ar Krievijas tūristiem nosēdusies ne tur, kur bija plānots.

Krieviete, kas nosūtīja video no Tallinas uz Sanktpēterburgu, apgalvoja, ka pasažierus visu sešu stundu laikā, kamēr lidmašīna atradās Tallinas lidostā, neizlaida no gaisa kuģa.

Pēc lidojumu aizliegumu atcelšanas lidmašīna atstāja Igauniju un devās uz galamērķi - Sanktpēterburgu.

Tallinas lidosta: "Gaisa kuģis ar krievu tūristiem tiešām nosēdās"

Tallinas lidostas preses dienests ar Igaunijas Gaisa satiksmes organizācijas dienesta (EANS) starpniecību sniedza šādu komentāru:
"Saskaņā ar spēkā esošajām sankcijām Krievijas gaisa kuģiem ir aizliegts šķērsot Igaunijas valsts robežu. Atsevišķos gadījumos šādi gaisa kuģi ir to darījuši, piemēram, lai apietu negaisa mākoņus. EANS vienmēr vadās pēc nepieciešamības nodrošināt maksimālu lidojumu drošību visiem gaisa kuģiem,
bet ar šiem jautājumiem tālāk nodarbojas attiecīgās valsts institūcijas."

Tāpat EANS piebilda, ka ES sankcijas uz Ēģiptes aviokompānijas neattiecas, tāpēc tām izņēmuma gadījumos ir atļauts veikt nosēšanos Igaunijā.

Lidosta apstiprina faktus: reiss UJ703 palika uz skrejceļa 5,5 stundas

Komentārā no pašas Tallinas lidostas tika sniegta precīza informācija: UJ703 reiss no Ēģiptes aviokompānijas "AlMarsia Universal Airlines", ar Krievijas tūristiem nosēdās Tallinā plkst. 5:33 no rīta, un pacēlās atkal plkst. 11:08.

Lidosta norādīja, ka tas nevarēja sasniegt Sanktpēterburgu bez nosēšanās Igaunijā, jo "Pulkovo" lidosta tajā brīdī bija slēgta. "Pasažieri un apkalpes locekļi, kas atradās lidmašīnā, netika ielaisti Igaunijas teritorijā un visu šo laiku palika gaisa kuģa salonā," apstiprināja Margota Holca, Tallinas lidostas mārketinga un komunikāciju nodaļas vadītāja.

Pakalpojumi, ko Igaunijā saņēma lidmašīna ar Krievijas tūristiem, bija minimāli. Lidmašīna gandrīz neko neizveda no Igaunijas, bet kaut ko tomēr atstāja.

"Lidmašīnai Tallinā tika nodrošināti tikai nepieciešamie zemes pakalpojumi - elektroapgāde, lai uzturētu temperatūru salonā, kā arī ūdens un tualetes tvertņu uzpilde un iztukšošana. Degvielas uzpilde nebija nepieciešama, jo esošais degvielas daudzums pietika, lai sasniegtu galamērķi," precizēja Margota Holca.

Vai lidosta var nodrošināt tranzīta pasažieru uzturēšanos?

Uz jautājumu, vai lidostā ir tehniskās iespējas nodrošināt tranzīta pasažieru uzturēšanos, kuriem nav tiesību ieceļot ES, tika atbildēts apstiprinoši: "Aviācijā neko nedara speciāli, lai mocītu pasažierus. Lēmumi, kas šķiet neērtāki, balstās aviokompāniju procedūrās, kopējās aviācijas likumdošanā un Šengenas zonas noteikumos," norādīja Tallinas lidostas pārstāve.

"Mums ir tehniskā iespēja īslaicīgi izvietot pasažierus bez Šengenas vīzas "Non-Schengen" zonā, un to dara tikai nepieciešamības gadījumā, kad ir saņemta atļauja."

Kāpēc pasažierus var turēt lidmašīnā?

Ir daudz iemeslu, kāpēc pasažierus var turēt uz klāja, piemēram, ilgstošas kavēšanās, reisu pārorientēšana vai piespiedu nosēšanās. "Pirmkārt, aviokompānijai ir izdevīgi, ka pasažieri atrodas uz klāja, jo tā var ātrāk un ar mazākiem laika zudumiem doties uz galamērķi. Ja pasažierus izlaistu terminālī, tad atkārtota viņu iekāpšana lidmašīnā prasa daudz laika," paskaidroja lidostas darbinieki, skaidrojot, kāpēc Krievijas tūristiem neļāva iziet Tallinas lidostā un ieelpot pilsētas gaisu pirms došanās atpakaļ uz Sanktpēterburgu.

Ir vērts atzīmēt, ka no Ēģiptes uz Sanktpēterburgu lido ne tikai Ēģiptes aviokompāniju reisi, bet arī Krievijas aviokompāniju. 23. augustā Sanktpēterburgā vairākas stundas nevarēja nosēsties "Aeroflot" reiss, kas devās no Šarm eš Šeihas, tāpat kā svētdien Tallinā nosēdās minētā lidmašīna.

Un, ja šāda lidmašīna pieprasītu nosēšanos Igaunijā, tā arī tiktu uzņemta, neskatoties uz sankcijām. "Mums nav tiesību atteikt sniegt palīdzību gaisa kuģim, kas atrodas ārkārtas situācijā, neatkarīgi no tā, vai tas ir civilais vai militārais, kā arī vai tas pakļaujas sankcijām vai nē," sacīja Aviācijas departamenta direktors Jullars Salumjā.

"Aeroflota" lidmašīna, kas lido starp Ēģiptes kūrortiem un Sanktpēterburgu, ir viena no tām lidmašīnām, kuru Krievija atteicās atdot īpašniekiem pēc pilna mēroga kara sākuma 2022. gadā. Šis lidaparāts tika ekspluatēts Krievijā līzinga nosacījumos.

Transporta departamentā noskaidrots, vai šī lidmašīna tiktu aizturēta Tallinā, ja tai būtu jānosēžas negaidītu apstākļu dēļ, līdzīgi kā svētdien Igaunijā nosēdās lidmašīna ar krieviem.

"Šis ir ļoti daudzslāņains jautājums. Var būt runa par tā saukto "zagto lidmašīnu", tas ir, gaisa kuģi, ko Krievijas Federācija ir rekvizējusi un kas faktiski pieder kādai līzinga kompānijai, vai arī par lidmašīnu, kuras īpašnieks ir "Aeroflot" vai kāda cita Krievijas uzņēmums. Ja tiek iesniegts likumīgs pieprasījums par gaisa kuģa arestu vai ja lidmašīnas ekspluatācija turpmāk ir bīstama, tad rodas jauns jautājums, kas saistīts ar pasažieriem, un tā tālāk. Universāla risinājuma nav -katrs gadījums tiek izskatīts individuāli," atbildēja Aviācijas departamenta direktors Jullars Salumjā.

Eksperti par sekām

"Šis ir ļoti neliels trieciens, ļoti vājā ietekme [uz Krievijas valūtas ieņēmumiem no ārvalstīm]. Bojāta ir iekārta, kas apkalpoja stabilā kondensāta eksportu. "Novatek" ir kļuvis par nozīmīgu kondensāta eksportētāju no Krievijas. Taču galvenā šī produkta eksporta bāze viņiem nav šeit, bet Baltajā jūrā pie Kandalakšas. No turienes viņi izved galveno apjomu. Ustluga ir tāda kā palīgosta. Kopējā enerģijas nesēju eksporta bilancē no Krievijas šis notikums, visticamāk, būtiski neietekmēs," uzskata naftas un gāzes tirgu eksperts Mihails Krutihtins.

"Novatek problēmas nekādā veidā neietekmēs degvielas cenas ES. Krievija jau iepriekš ir aizliegusi benzīna eksportu. Taču Krievijas benzīns Eiropā pēc būtības tāpat neplūst. Vismaz tieši neplūst," turpina eksperts analizēt jaunā dronu uzbrukuma sekas Ustlugā.

Kopumā, uzbrūkot Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un degvielas termināļiem, Ukrainai līdz šim izdevies apturēt apmēram vienu sestdaļu no visiem Krievijas jaudas resursiem.

"Es mēģināju to aprēķināt. Pēc jaunākajiem datiem, no apgrozījuma ir izņemtas jaudas, kas ražoja gandrīz 52 miljonus tonnu degvielas gadā. Tas ir nedaudz mazāk nekā 16%. Kopējā Krievijas naftas pārstrādes jauda, ieskaitot visas rūpnīcas, gan lielas, gan mazas, ir 332 miljoni tonnu gadā," skaidro Krutihtins.

Tajā pašā laikā, runājot tikai par Eiropas daļu Krievijā, zaudējumi ir ievērojami lielāki, jo tieši šeit galvenokārt tiek bojāti naftas pārstrādes termināli. Degvielas trūkums Krievijā, visticamāk, radīsies ne tik daudz dronu uzbrukumu dēļ, cik tāpēc, ka tālās Austrumu naftas pārstrādes rūpnīcas, kuras pieder "Rosneft", maksimāli eksportē naftu uz Ķīnu. Degvielas rindas uzpildes stacijās tur radušās nevis Ukrainas dēļ, bet gan Krievijas kompāniju alkatības dēļ, pārliecināts ir Mihails Krutihtins.

Kad degvielas rindas parādīsies arī centrālajā Krievijā, eksperts prognozēt nevēlas, taču ir pārliecināts, ka ne Baltkrievija, ne Kazahstāna šādā situācijā Krievijai benzīnu nepiegādās.

"Jebkurā gadījumā dronu uzbrukumi ietekmē Krievijas budžetu daudz vairāk nekā citas sankcijas pret Maskavu. Visi tā dēvētās ēnu flotes ierobežojumi nav samazinājuši Krievijas naftas eksportu. Šeit efekts ir bijis nulles līmenī. Savukārt 16% zaudēto naftas pārstrādes jaudu - tas ir tomēr vairāk nekā nulle," piebilda Mihails Krutihtins.

Par droniem, kas krīt arvien tuvāk Krievijas un Igaunijas robežai,"Postimees.ee" sarunājās ar Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) veterānu ar 30 gadu pieredzi starptautiskās drošības un tehnoloģiju jomā, kā arī bezpilota sistēmu attīstības ekspertu Džeimsu Akunu.

"Liela spēle turpinās. Katram spēlētājam ir savas pretpasākumu stratēģijas, taču pret tām pastāv jauni risinājumi. Šī spēle turpināsies mūžīgi. Tendence ir tāda, ka ukraiņi ir pasaulē labākie gaisa aizsardzības speciālisti," komentēja eksperts.

Krievijas nespēju pilnībā iznīcināt visus dronus, neskatoties uz nebijušiem pasākumiem, piemēram, mobilā interneta atslēgšanu. "Visticamāk, bezpilota lidaparāti nav atkarīgi ne no interneta, ne telefona sakariem," CIP veterāns skaidro, kāpēc Krievijas valdības mēģinājumi aizsargāt stratēģiskos objektus, bloķējot sakarus, ir bezjēdzīgi.

"Taktika, metodes un procedūras nepārtraukti attīstās. Ja krievi traucē vadības kanālu - pretinieki lido bez tā. Ja traucē navigācijas sistēmu - tiek atrasts cits risinājums. Tā ir pastāvīga kaķa un peles spēle, kas mainās nedēļas, pat dienas griezumā."

Par draudu apmēriem, ka kamikadzes tipa droni var nokļūt Igaunijas teritorijā, novirzoties no kursa vai Krievijas mēģinājumu dēļ mainīt bezpilota lidaparātu maršrutu, Džeimss Akuna izteicās, ka "šis risks nav nulle un patiešām pastāv".

Vai ārkārtas nosēšanās Igaunijā ar Krievijai saistītu civilā lidmašīnu, kurā var atrasties jebkurš, ir drošības apdraudējums, Akuna nevēlējās komentēt.
"Lai šo jautājumu risina Igaunijas drošības spēki," tā CIP veterāns noslēdza savu komentāru par pēdējiem notikumiem gaisā pie Krievijas un Igaunijas robežas.

Iepriekš Džeimss Akuna bija norādījis uz to, ka Igaunijā nav redzams progress drošības problēmu risināšanā, ko rada bezpilota lidaparāti.

VARAM parlamentārā sekretāre Dambīte-Damberga pērn atalgojumā saņēmusi 86 500 eiro