Lauksaimnieki norāda, ka aktivitāte protesta akcijās bijusi krietni augstāka, nekā gaidīts. Valmierā tajos piedalījās 180 smagās tehnikas vienības, Liepājā 150, Rēzeknē aptuveni 140, Jelgavā 84, bet Limbažos vairāk nekā 60 traktori. Kopumā protesti ietvēra 16 Latvijas pilsētas un tajos piedalījās tūkstošiem lauksaimnieku.

“Tas, ka Valmierā ieradās gandrīz 3 reizes vairāk smago tehnikas vienību nekā sākotnēji gaidīts tikai norāda uz samilzušajām problēmām lauksaimniecības nozarē un to, cik ilgi mēs bijām klusējuši!” uzsver Valmieras protesta akcijas organizators Jānis Ločmels.

Viņš norāda, ka “bardaks nozarē ir liels un lauksaimnieki prasa konkrētu valdības rīcību”. Arī akcijas organizators Jelgavā, Kaspars Antīpins, uzsver, ka “problēmas, ar ko saskarās lauksaimnieki Latvijā ir vienotas un norāda, ka soli pa solim ir jāvirzās uz to, lai tās tiktu risinātas”.

Graudu imports no Krievijas un Baltkrievijas

Pagājuši teju 2 gadi kopš Krievija uzsāka karadarbību Ukrainā, un Eiropas Savienība agresorvalstij piemēroja apjomīgas sankcijas, kuru mērķis ir efektīvi vājināt Krievijas spēju turpināt agresiju. Tomēr graudi ES sankciju sarakstos nav iekļauti, un pērn to imports Latvijā pieaudzis 3.2 reizes, līdz 400 tonnām gadā.

Krievijas graudu imports raisa jautājumus ne vien par valsts ētiku, bet arī rada problēmas vietējiem lauksaimniekiem, kuri norāda, ka “nav skaidrs vai graudi uzturam vispār ir droši”.

“ES noteikusi zaļo kursu, kas lauksaimniekiem ietver dažādus nosacījumus un regulas graudu audzēšanā – mums noteikts kā un ar kādām metodēm atļauts strādāt. Tomēr, Krievijas graudi neatbilst nekādām prasībām, turklāt tos Eiropā tirgo par tādu pašu cenu kā graudus, kas audzēti pēc zaļā kursa,” norāda Ločmels.

Jelgavas akcijas organizators Antīpins uzsver, ka “ES ir uzlikusi ļoti stingras prasības vietējiem lauksaimniekiem, kas palielina saražotās produkcijas pašizmaksas, tomēr ES tirgus ir pārpludināts ar lētiem graudiem no Krievijas, kas nekādiem standartiem neatbilst”.

Arī Liepājā kā ostas pilsētā šī problēma ir samilzusi un Liepājas akcijas organizators Aigars Putra norādījis, ka “ministrija sola izmaiņas, tomer rezultāta kā nav tā nav”.

“Mēs kā lauksaimnieki strādājam priekš sevis un savām ģimenēm. Mēs nevaram graudus tā vienkārši atstāt uz lauka,” norāda Putra.

“Valdība ik pa laikam medijiem vēsta, ka šis jautājums tiek risināts, tomēr pēdējo 2 gadu laikā nekas nav ticis darīts. Ja pēc bronzas medaļas iegūšanas hokeja čempionātā bija nepieciešama 1 diena, lai pasludinātu nākamo dienu par valsts brīvdienu, tad kādēļ par grauda eksportu valdība nevar vienoties jau divus gadus?” ironize Rēzeknes protesta akcijas pārstāvis Mārtiņš Trons.

Ločmels ierosina “kļūt par pirmo ES valsti, kas aizliedz Krievijas graudu tranzītu un izsaka cerības, ka pārējās valstis šim piemēram varētu sekot”.

Paaugstinātā PVN likme

2024. gada 1. janvārī Latvijā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem stājās spēkā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme 12% apmērā, līdzšinējo 5% vietā. Sākotnēji valdības virzītajā likumprojektā jaunā likme bija paredzēta 21%, taču pēc koalīcijas politiķu priekšlikuma Saeima nolēma uz gadu piemērot 12% likmi.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons norādījis, ka “palielinot PVN likmi, pieaugs augļu un dārzeņu cena un samazināsies to patēriņš”. Jau šobrīd novērojams, ka augļu un dārzeņu imports Latvijā dominē (virs 75%) un paredzams, ka šī gada laikā imports varētu sasniegt jau 80%.

“Ikkatrs vietējais tirgotājs ļoti spēcīgi izjuta PVN likmes paaugstināšanos par 7%. Zemkopības ministrijai ir jāsaprot, ka nepieciešami atbalsta mehānismi, lai padarītu mūsu produkciju konkurētspējīgu ar lēto produkciju, kas Latvijā ieplūst no citām valstīm,”vēsta Limbažu protesta akcijas rīkotāja Ieva Alpa.

Arī Liepājas lauksaimnieku parstāvis Putra norāda, ka “augkopjiem ļoti svarīga ir 5% PVN likmes saglabāšana”.

Birokrātija un nefunkcionējošas atkaites formas

Jelgavas pārstāvis Antīpins salīdzina “tiešsaistes atskaišu sistēmu, kas šobrīd jāpielieto lauksaimniekiem, ar bijušo e-veselību”.

“Cilvēku resurss, kas jāiegulda atskaišu sagatavošanā ir nesamērīgi liels. Zemkopības ministrs apgalvo, ka uzlabojumi tiks veikti, tomēr visu laiku notiek muļļāšanās,” apgalvo lauksaimnieks.

Viņš norāda, ka “atskaišu veikšana ir nepieciešama, un ar to nodarbojas ikviens lauksaimnieks savā ikdienas darbā, tomēr neefektīvās sistēmas dēļ no cilvēka tiek prasīts dubults darbs”.

“Tā ir vēršanās pret mazo lauksaimnieku – viņam labi padodas tas, ko viņs dara, bet šobrīd viņa laiks tiek neproduktīvi tērēts par pārmērīgi lielo birokrātisko slogu”.

“Esam tādi pirmrindnieki, kas ievieš valstī vēl nefunkcionējošas datora programmas,” teiktajam piekrīt Ločmels norādot, ka nav saņemts nolikums, kas apliecinātu, ka programma ir darboties spējīgs produkts, vai datu uzglabāšana uz tā būtu droša.

Lauksaimnieki ir apņēmības pilni

Kopumā lauksaimnieki ir optimistiski noskaņoti un apņēmības pilni, ka valstī tikts veikti uzlabojumi nozares sakārtošanā.

“Valdībai ir izdevīgi, ja cilvēki ir sašķelti, tomēr mēs esam vienoti un ticam, ka soli pa solītim izdosies virzīties uz priekšu,” norāda Antīpins.

Arī Valmieras un Rēzeknes pārstāvji norādīja, ka lauksaimnieki gatavi turpināt savu cīņu, kā arī pauda atbalstu plašajam interesentu lokam, kas bija iznākuši ielās ar Latvijas karogiem un pauda atbalstu akcijas dalībniekiem.

Protestu koordinators Juris Lazdiņš, “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs, protestu mērķis ir pievērst uzmanību daudzus gadus nerisinātām problēmām lauksaimniecības nozarē Latvijā.

Mērķis “izkustināt ledu” ir sasniegts, tomēr šobrīd par konkrētu prasību izpildi iztrūkst politiskās garantijas, kuras var sniegt tikai valdības vadītāja.

Ar lauksaimniekiem proaktīvi ir runājis zemkopības ministrs Armands Krauze, šonedēļ plānota tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu, kā arī par nodokļu jautājumiem notiks saruna ar Finanšu ministrijas ierēdņiem. Diemžēl līdz pat šim brīdim dialogs nav noticis ar valdības vadītāju.

Turpina J. Lazdiņš: “Zemkopības ministrija ir paudusi apņēmību risināt jautājumus, kas ir ministrijas atbildībā, visbeidzot vairākiem darbiem piekrītot definēt konkrētus termiņus un atzīstot kļūdas, kas līdz šim būtiski traucēja lauksaimnieku ikdienu. Piemēram, esam vienisprātis, ka esošā atskaišu sistēma nestrādā. Vienlaikus esam saņēmuši nepārprotamu skaidrojumu, ka lauksaimnieku prasību pilnīga izpilde ir visas valdības spēkos premjeres Evikas Siliņas virsvadībā. Piemēram, Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītējam importa aizliegumam bez pārejas perioda ir jāpiekrīt visai valdībai, līdzās konceptuālai vienprātībai skaidri definējot juridiskos un praktiskos soļus, kā tas tiks izdarīts. Plašākas nodokļu izmaiņas, tajā skaitā 5% PVN atgriešanu Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem, augļiem un ogām nevar nodrošināt bez premjeres iesaistes. Arī par apdrošināšanas programmām ir nepieciešama visas valdības vienošanās,” uzsver J. Lazdiņš.

Par protestu II posmu, kas paredzēts Rīgā pēc nedēļas, 12. februārī, lauksaimnieki lems jau tuvākajā laikā.

VIDEO: pie Šķirotavas stacijas no sliedēm noiet vilciens ar Krievijas graudiem

Komentāri (2)