Valsts policijas priekšnieks Latvijas Televīzijai atklājis, ka nesen notikusi operācija Beļģijā, taču aizturētā persona nebija Latvijā visvairāk meklētais noziedznieks. Savukārt nogalinātās sievietes tuvinieki un advokāte nešaubās, ka Rusiņš ir dzīvs un, visticamāk, slēpjas Krievijā, vēsta portāls “lsm.lv”.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks stāsta par plānotajiem pasākumiem: “Divreiz esam ieplānojuši veikt šīs ķemmēšanas. Gan Aiviekstes baseinā. Gan meža ezeros un purvos. Kopumā 30 pasākumi veikti. Bez rezultātiem. Bet mēs paturam prātā, ka viņam izdevās nozust.”

Turpina pienākt arī ziņas, ka Rusiņš redzēts ārzemēs, pēdējā operācija ar aizturēšanu notika Beļģijā, taču nekā. “Viena aizturēšanas operācija ES teritorijā, sadarbība ar Beļģiju, bet tas nebija viņš. Darbs turpinās. Izmeklēšana turpinās,” pastāstīja Ruks.

Gan noslepkavotās Ivetas advokāte, gan radiniece, kuras ģimenei Rusiņš draudēja, nešaubās – viņš ir dzīvs. Rusiņš bija tālbraucējs šoferis, kurš pēc slepkavības vēl sazinājās ar darba devēju. Nozust bez pēdām nebūtu grūti. Un viņi joprojām baidās. “Vienā ziņā, jā, es domāju, viņš ir prom no šejienes. Tā pati Krievija, Baltkrievija savā veidā, jā. Bet, redzot to pašu “Volvo”, kas viņam bija, un vecākus vīriešus, kas atgādina viņu, ir tā nedrošības sajūta. Tu ej gar stūri un tāpat apskaties. Tas ir vēl joprojām,” atzina nogalinātās Ivetas radiniece, advokāte, Ivetas dēla juridiskā pārstāve Anna Nore.

Likumsargi uzskata: ja Rusiņš aizbēdzis uz Krieviju vai Baltkrieviju, viņš tur var slēpties gadiem vai visu mūžu, vēsta “lsm.lv”.

Februārī Armands Ruks pieļāva iespēju, ka Rusiņš varētu būt miris, taču viņa meklēšana turpinās. “Ja šis cilvēks ir dzīvs, kādreiz viņam kaut kur būtu jāizgaismojas. Protams, gribētos šai lietai pielikt punktu, bet neko iepriecinošu šobrīd pateikt nevaru,” intervijā TV3 toreiz skaidroja Ruks.

Valsts policija ir rekonstruējusi daļu no noziedzīgā nodarījuma jau pēc tam, kad slepkavība tika veikta un Rusiņš aizbēga. Likumsargiem ir zināms, ar ko viņš pēc tam kontaktējies, un izmeklēšanā ir iegūtas ziņas, kas liecina par kādām tālākajām darbībām. Tās dod iemeslu uzskatīt – iespējams, šis cilvēks “ņēmis nelabu galu”. Viennozīmīgi gan Valsts policija to nevarēja apgalvot, kamēr nav konstatēti apstākļi, kas to pilnībā apstiprina. “Diemžēl tur tā visa apkārtne... Purvi, meži, ezeri, upes, tai skaitā vēl meža zvēru klātesamība,” februārī sacīja Ruks, minot piemēru, kur pērn kādā lietā mežā atrastas kādas personas mirstīgās atliekas, kurām bija piekļuvuši zvēri, un kur cilvēku izdevās identificēt tikai ar DNS palīdzību.

1970. gadā dzimušais Rusiņš tiek meklēts kopš 2023. gada 16. aprīļa, kad nobloķēja ceļu savas bijušās dzīvesbiedres automašīnai, kurā atradās arī sievietes māte un Rusiņa nepilngadīgais dēls. Rusiņš ar vairākiem dūrieniem kaklā un sejā nogalināja sievieti, par ko viņam draud 20 gadu cietumsods.

Pirms tam Rusiņš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika. Rusiņam bija 19 kriminālprocesi, no kuriem 18 - par to, ka viņš nepilda lēmumu par aizsardzību pret vardarbību.

Vardarbīgus Rusiņa uzbrukumus nogalinātā sieviete bija pieredzējusi gan kopdzīves laikā, gan pēc tam – vairāk nekā gadu pirms slepkavības. "De facto" pēc slepkavības vēstīja, ka nazi pret savu dzīvesbiedri Rusiņš bija pacēlis vismaz vienu reizi iepriekš. Tirdzniecības centra "Sēlija" stāvlaukumā 2022. gada februārī viņš sievietei pieri saskrāpēja ar nazi, un policija to kvalificēja kā maznozīmīgus miesas bojājumus. Par to Rusiņš tika sodīts ar 500 eiro naudassodu.

Pati vajātā sieviete šo notikumu bija aprakstījusi gan 2022. gada septembrī rakstītajā iesniegumā toreizējam ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, gan 2023. gada sākumā toreizējam tiesībsargam Jurim Jansonam sūtītajā vēstulē. Rusiņš stāvlaukumā pienācis pie automašīnas, atvēris durvis un, piedraudot ar nazi, tīši vairākkārt piespiedis to viņai pie pieres un rokas. Pēc tās reizes sievietei no Rusiņa bijušas paniskas bailes, jo viņas ieskatā tikai tas, ka tuvumā gadījās citi cilvēki, arī viņas radiniece, atturējis Rusiņu no lielākas un bīstamākas vardarbības izpausmes.

Kā toreiz skaidroja "de facto", laikā, kad policija izskatīja notikumu stāvlaukumā, noslepkavotās sievietes advokāte Anna Nore viņu vēl nepārstāvēja un par notikušo uzzināja jau tad, kad administratīvais sods Rusiņam bija stājies spēkā. Advokātes ieskatā, policijai vajadzēja reaģēt bargāk jau tad: "Tas vispār ir tāds nonsensa gadījums, jo būtībā policija pati šajā savā pagājušā 2022. gada 2. jūnija lēmumā raksta, ka bija uzbrukums ar nazi, bet nodarot maznozīmīgus miesas bojājumus. Nu uzbrukums ar nazi – tas taču ir ārkārtīgi nopietni, tas ir dzīvības apdraudējums!"

Toreiz Rusiņš uzbrukumu pārtraucis un aizbēdzis, jo no veikala ar savu septiņgadīgo meitu atgriezās radiniece un abas sievietes sākušas kliegt, stāsta advokāte. Arī radinieces stāstītais liecina, ka Rusiņš neesot jokojies. "Viņa teica, ka viņa to nazi ir redzējusi, un tas nazis ir bijis ar tādu diezgan garu spalu. Un viņa pat paspējusi dzirdēt to frāzi: "Es tev izduršu acis!" Nu, vienkārši naudas sods vienas minimālās mēnešalgas apmērā par šādu uzbrukumu – tas ir nonsenss," teica advokāte Nore.

Uzbrukums stāvlaukumā notika dienu pēc tam, kad tiesa bija noteikusi sievietei pagaidu aizsardzību pret vardarbību, nosakot Rusiņam liegumus tuvoties un sazināties ar sievieti pašu un ar viņas bērniem, kā arī pienākumu turēties vismaz 100 metru attālumā no viņas dzīvesvietas. Tomēr Rusiņš to regulāri pārkāpa – par to liecina gan sievietes iesniegumi un pret Rusiņu sāktie kriminālprocesi, gan "de facto" rīcībā esošie video no 2022. gada marta un augusta, kur redzams, kā viņš fiziski vajā sievieti vai sēž pie viņas mājas, vēstīja raidījums.

Sievietes iesniegumos aprakstītās Rusiņa darbības – logu aizkrāsošanu, iespējams, elektrības un interneta vadu pārgriešanu, dauzīšanos naktīs pie logiem – apstiprina arī kaimiņi. "Viņš staigāja, viņš staigāja šeit. Nokrāsoja logus ar melnu krāsu, pēc tam no tās puses viņš pa nakti, nu es dzirdēju, kā viņš tur [klauvēja]," stāstīja mājas iedzīvotāja.

Bez fiziskas vajāšanas Rusiņš pret sievieti izvērsa arī teroru ar zvaniem un īsziņām no dažādiem numuriem. Biedējošos un pat nepārprotami draudīgos ziņojumus viņa vēlāk piefiksēja ar tiesu izpildītāju. Vēlāk fotogrāfijas viņa pievienoja iesniegumam policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu par draudiem nonāvēt vai nodarīt smagus miesas bojājumus, jo tieši tā viņa uztvēra Rusiņa sūtītās ziņas. Policija šādu procesu gan neuzsāka. Policija vismaz sākotnēji noraidīja arī sievietes iesniegumu ar lūgumu sākt pret Rusiņu krimināllietu par huligānismu. Vajātāja zvani uz darba telefonu un ieraksti viņas darbavietas, Slimību profilakses un kontroles centra, sociālajos tīklos, būtiski traucēja centra un tai pat ēkā esošās Veselības inspekcijas darbu.

Turklāt Valsts policijas Austrumzemgales iecirkņa galvenais inspektors Oļegs Belovs atbildi uz 2023. gada sākumā rakstīto iesniegumu noslēdza ar pamācību vajātajai sievietei: "Vienlaicīgi informējam, ka arī Jums ir pienākums veikt darbības, kas novērstu jaunu administratīvā un kriminālā pārkāpuma izdarīšanu, par ko Jūs jau iepriekš vairākkārtīgi tikāt informēta. Proti, nomainīt gan savu, gan bērnu un citu tuvinieku telefonu numurus, izvairīties no L.Rusiņa pretlikumīgajam darbībām, proti, neatbildēt uz īsziņām un viņa telefona zvaniem, neatbildēt uz nepazīstamiem numuriem, ja ir aizdomas, ka zvanītājs ir L.Rusiņš, neinformēt viņu par savām ikdienas gaitām, kā arī darba vietas maiņu u.c."

Iespējams, tieši šī policijas atbilde bija pēdējais piliens, kas sievietei jau nākamajā dienā, 11. janvārī, lika rakstīt vēstuli toreizējam tiesībsargam Jurim Jansonam. Tā sākās ar vārdiem: "Galēja izmisuma vadīta, esmu spiesta griezties pie jums pēc palīdzības." Desmit lapas garajā vēstulē sieviete pieminēja arī policijas "padomus".

"Kā mana vai ģimenes locekļu personīgā numura mainīšana aizkavēs L.Rusiņu zvanīt abām iestādēm uz darba telefonu? Kā personīgo numuru maiņa aizkavēs L.Rusiņam taisīt viltus profilus "Facebook" vietnē? Numura maiņa neatrisinās problēmu, jo tas neapturēs L.Rusiņu vēl kādreiz pieiet pie mana dēla un no viņa izspiest manu jauno telefona numuru," emocionāli rakstīja sieviete. "Es nezinu, no kurienes [policistam] O.Belovam ir tāda pārliecība, ka es stāstu L.Rusiņam par to, kad un kur došos. Ja L.Rusiņš ir labi informēts par manām ikdienas gaitām, tātad viņš mani novēro un izseko. Kādā veidā tas notiek, es nezinu. Darba vietas maiņa neaizkavēs L.Rusiņu terorizēt nākošo manu darba devēju? Cik tādas darba vietas es mainīšu?"

Tiesībsarga birojs atbildi ar dažādiem teorētiskiem ieteikumiem sievietei sniedza martā. Pie prokuratūras vai policijas vadības tiesībsargs nevērsās, jo no policijas saņemtā informācija, ka februārī tiesa Rusiņu izsludināja meklēšanā, birojā likusi domāt, ka viņš drīzumā tiks atrasts. Arī iesniedzēja telefonsarunā ar tiesībsarga biroja pārstāvi esot teikusi, ka dažas nedēļas Rusiņš par sevi neesot licis manīt, toreiz vēstīja "de facto".

Noslepkavotā sieviete, kā minēts, rakstīja arī ģenerālprokuroram. Viņas 2022. gada 15. septembra vēstule Stukānam sākās šādi: "Lūdzu, ģenerālprokurora kungs, steidzamu un neatliekamu palīdzību un aizsardzību pret dzīvības un veselības apdraudējuma draudiem!"

Jaunās koalīcijas politiķi rosina no Saeimas priekšsēdētāja amata atsaukt Smiltēnu