Desmitgadīgais puisēns ierasti uz skolu devās ar prieku. Taču pēdējā mācību gada laikā viņš aizdomīgi bieži no rītiem, kad bija jāiet uz skolu, slimoja, bet kļuva vesels, kad pienāca laiks pulciņiem. Tas bija pirmais signāls, kas viņa mammai šķita aizdomīgs.

Jau drīz pēc tam, šī gada februāra sākumā, zēna mamma uz viņa galvas pamanīja laukumus ar izplēstiem matiem. Puisēns pats sev bija izrāvis matu kušķus. To sauc par trihotilomāniju – medicīniski tas ir paškaitējuma veids. Un to, kā liecina “De facto” rīcībā esošs Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas izraksts, ārsts zēnam konstatēja šī gada aprīlī. Vēl, kā izriet no ārsta atzinuma, puisēnam ir adaptācijas traucējumi, trauksmaini depresīva reakcija un “citi negatīvi dzīves notikumi bērnībā pēc pārdzīvota mobinga skolā”.

Viņš mācījās privātskolā “Laisma”. Vecāku aizdomas krita uz konkrētas skolotājas rīcību. “Viņa (skolotāja – red.) pa skolu izplatīja baumas, ka mans bērns ir autists, lai gan viņam viss ir labi. Daudzi negribēja draudzēties ar viņu. Visu to pēdējo pusgadu viņa gāja pie viņa un čukstēja: “Tu esi pretīgs, tu smirdi. Man no tevis nāk vēmiens”,” de facto” stāstīja desmitgadīgā puisēna mamma. (Būtiski arī piebilst, ka apzīmējums “autists” nav cieņpilns cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem.)

Iespējamās emocionālās vardarbības epizodes bijušas vairākas un ilgākā laika posmā. Vecāku iesniegumā policijai minēts, ka skolotāja mācību procesa laikā bērnu ignorējusi. Viņa puiku neesot saukusi vārdā, bet gan uzrunājusi bezpersoniski, piemēram, “ei, tu”. Pedagoģe esot trešklasnieku publiski pazemojusi, izsakot komentārus kā “puņķu ēdājs”, “vēmiens nāk no tevis”. Tāpat arī vairākas reizes, kad bērns bijis teju panikas stāvoklī, skolotāja esot noraidījusi bērna lūgumu ļaut piezvanīt mammai.

Iesniegumā minētie apgalvojumi izriet no bērna teiktā vecākiem. Skolā šogad nesaistīti ar šo situāciju izvietoja arī videonovērošanas kameras. Bērna teiktais vecākiem ļāvis secināts, ka notikušās epizodes bija ārpus kameras redzesloka.

Atšķirībā no fiziskās vardarbības emocionālā fiziskus zilumus neatstāj, un to no malas ir grūti pamanīt. Kā paskaidro Bērnu aizsardzības centra (BAC) Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Vita Volonte, emocionāla vardarbība no pedagoga puses var izpaustiem, piemēram, kā bērna pazemošana, apsaukāšana, nepatikas izrādīšana pret bērnu.

Vecāki šī gada februārī skolas vadībai deva signālus, ka situācija samilzusi. Rakstīja, ka bērnam bail no šīs skolotājas, ka viņam bail vērsties pēc palīdzības. Tiešsaistes sarakstē starp zēna mammu un direktori bērna māte neizklāstīja konkrētas notikumu epizodes, bet gan vispārīgus bērna vērojumus un bažas.

Direktore vairākas reizes lūdza uzrakstīt oficiālu iesniegumu, bet zēna mamma to neizdarīja. Jautāta, kāpēc, viņa “de facto” norāda – šķitis, ka nav, kam iesniegumu rakstīt. Privātskolas “Laisma” direktore ir arī skolas dibinātāja, proti, uzņēmuma “Zinību pērles" īpašniece. Vecākiem šķitis, ka iesniegumu rakstīt nav vērts, jo direktore, viņu ieskatā, neatbildēja uz zēna mammas izteiktajām bažām.

Tieši tas, ka vecāki neuzrakstīja iesniegumu, bijis iemesls, kādēļ direktore šīs bažas nenodeva nevienam tālāk. Viņa, aicinot vecākus rakstīt iesniegumu, mēģinājusi saprast situāciju skolas iekšienē. “Mums skolā nav neviena oficiāla iesnieguma ne no kolēģiem, ne no vecākiem, ne no bērniem,” pauž privātskolas “Laisma” direktore Jolanta Krasovska.

Drīz pēc tam vecāki lēma, ka bērns mainīs skolu. Šāds solis nesa uzlabojumus bērna pašsajūtā, stāsta viņa mamma. Viņš turpina apmeklēt dažādus speciālistus, tostarp, psihoterapeitu. “Viņam tagad jaunajā skolā otrā nedēļa. Viņu tur ļoti pieņēma. Viņam vajadzēja ar visiem sociālajiem pedagogiem izrunāties. Uz skolu bērns atkal iet palēkdamies,” intervijā ar “de facto” pirms vairākiem mēnešiem nosaka zēna mamma.

Pēc notikušā puisēna vecāki par bērna piedzīvoto ziņoja vairākām iestādēm. “Vecāki vērsās pie mums ar iesniegumu, un mēs, izvērtējot šo iesniegumu, to pārsūtījām kompetentajai iestādei, lai viņi veiktu turpmākās darbības. Un, kā šajā gadījumā mēs zinām, ir ierosināts kriminālprocess,” norāda BAC pārstāve Volonte.

“De facto” zināms, ka Valsts policija kriminālprocesu sāka pēc Krimināllikuma 174. panta otrās daļas. Tas ir par cietsirdību un vardarbību pret mazgadīgo. Šobrīd notiek pirmstiesas izmeklēšana, tāpēc policija no plašākiem komentāriem atturas.

Konkrētā lieta ir arī Tiesībsarga birojā. “Cietsirdīga izturēšanās ir visa veida vardarbība – gan fiziskā, gan emocionālā, gan arī seksuāla. Ja mēs runājam par Krimināllikumu, kas ir regulēts Krimināllikuma 174. pantā, tiek kriminalizēta vardarbība, ja cietušajam radītas fiziskas, emocionālas sekas,” skaidro Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vecākā juriste Valērija Leščinska. Birojā nenākas redzēt gadījumus, kad vardarbības veicējs ir pedagogs, taču kopumā vardarbība pret bērnu ir aktuāla problēma, norāda Leščinska.

Konkrētā skolotāja, “de facto” uzrunāta, norādīja, lai sazinās ar viņas advokātu. Viņš savukārt pauda, ka pedagoģe noliedz jebkādus apgalvojumus par to, ka viņa savā darbā pieļāvusi bērnu tiesību pārkāpumus.

Taču – kāpēc Bērnu aizsardzības centrs, saņēmis iesniegumu par iespējamu emocionālu vardarbību, to pārsūtīja citiem? Jo runa ir par privātskolu. Tā šajā stāstā ir zīmīga detaļa. Vēsturiski noteikts, ka valsts un pašvaldības iestādēs notiekošais ir Bērnu aizsardzības centra paspārnē, taču privātskolās – policijas. Līdz ar to konkrētajā gadījumā Bērnu aizsardzības centrs pamatā ir tikai informācijas starpnieks.

Tas arī nozīmē – konkrētajā situācijā skolas direktorei, kad viņa saņēma signālus no vecākiem, bija jāziņo policijai. Pēc vecāku iesnieguma arī Izglītības kvalitātes valsts dienests izvērtēja direktores rīcību. “Mēs esam secinājuši, ka iestādes vadītājas rīcībā bija saņemta informācija par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem. Un iestādes vadītājas nekorektā rīcība bija tajā, ka iestāde pati patstāvīgi bija sākusi šo informāciju izvērtēt, pētīt un attiecīgi pieņemt lēmumu par šo situāciju. Konkrētajā gadījumā iestādes vadītājs tā darīt nedrīkstēja, jo bija jāinformē kompetentās iestādes,” norāda Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs

No direktores teiktā gan izriet, ka esošā sistēma jeb ziņošana policijai nav efektīvākais ceļš. “Ja mēs skatāmies tā, tad principā mūsu valstī katrs otrais skolotājs sēdētu cietumā un cietumi būtu pārpildīti,” pauž direktore. Proti, viņasprāt, Latvijas skolās ikdienā notiek ārkārtīgi daudz strīdīgu situāciju. Ja par visām ziņotu policijai, tas radītu milzu noslodzi tiesībsargājošajai iestādei. Tieši tāpēc situācijas pamatā mēģinot saprast skolas iekšienē. “Jebkurš mutiskais signāls tiek izvērtēts. Tiek sasaukts, piemēram, vai nu administratīvais kolektīvs, vai nu arī skolotāju kolektīvs un tiek veidots protokols. Tiek izvērtēta situācija,” norāda privātskolas “Laisma” direktore.

Šeit arī jāpiebilst – nav gluži tā, ka Bērnu aizsardzības centram gadījumā, ja runa ir par privātskolām, ir pavisam “sasietas rokas”. “De facto” zināms, ka iestāde pēc saņemtā ziņojuma devās pārbaudē uz skolu. Tās rezultāti bērniem nedroši vidi neuzrādīja.

Kopumā šī gada pirmajos četros mēnešos BAC sāka 57 administratīvās pārkāpuma lietas. 27 gadījumos vērtējuši emocionālo vardarbību skolās no pedagogu puses. No šiem 27 gadījumiem lielākajā daļā jeb 22 gadījumos BAC atteicās ierosināt administratīvo pārkāpuma lietu, jo tajās nesaskatīja emocionālo vardarbību. Divas administratīvās pārkāpuma lietas izbeidza pārkāpuma sastāva neesamības dēļ un trīs lietās piemēroja sodu (divās lietās izteica brīdinājumu, vienā –
piemēroja naudas sodu).

Līdzīgus iepriekš minētajam stāstam “de facto” atklāja arī citu bērnu vecāki. Viņi savā starpā pirms tam nebija pazīstami. Un motīvi, kas šajos stāstos atkārtojas, ir divi. Pirmais – konkrētā skolotāja arī viņu bērnus esot publiski pazemojusi vai apvainojusi. Otrs – direktores skolas iekšienē veiktās izmeklēšanas rezultātus nenesa.

Šobrīd jau 15 gadus veca zēna vecākiem pagājušā gada septembrī radās aizdomas, ka skolotāja zēnu klasē publiski apvaino, pazemo un uz viņu uzkūda klasesbiedrus. Zēna mamma kopā ar vecmammu devās uz skolu pie direktores, lai saprastu, kas notiek un kā situāciju risināt. Sarunas laikā pēkšņi uz direktores kabinetu traukusies šī skolotāja.

“Pēkšņi tajā koridorā sāk vienkārši baurot, es nesaprotu, kas. Es pagriežos – šī skolotāja. Viņa nāk un kliedz, acis pārgriezusi. Rauj tās durvis vaļā kabinetam un saka: “Es saukšu policiju! Es saukšu policiju! Es to nevaru pieļaut. (..). Tad viņa teica, ka augšā mans dēls iesitis kādai meitenei tā, ka viņa esot aizlidojusi tur pāri kam. Izrādījās – pilnīgi nekas tāds nebija noticis. Dēls ieskrēja kabinetā, histērijā raudādams. Es viņu turēju. Viņš mani no visa spēka rāva – sajuta, ka mamma ir, varbūt viņu beidzot aizstāvēs. Viņš par skolotāju teica: “Viņa ir slikta, viņa ir slikta. Mammu, lūdzu, tici man, tici man! Es to nedarīju”,” atstāsta piecpadsmitgadīgā zēna mamma. Pēc šīs epizodes bērns mainīja skolu.

“De facto” zināma situācija par vēl vienu nu jau trīspadsmitgadīgu meiteni, kura mācību gaitas šajā skolā sāka 2022. gada rudenī. Kādā mācību stundā meitene burtnīcā esot ierakstījusi nepareizajā pusē. Šī situācija abpusējas spriedzes rezultātā eskalējusi. “Meita teica, ka viņa neies pie direktores. Skolotāja teica: “Nē, tu iesi.” Un tad viņa teica: “Ej ārā no klases.” Meita laikam negribēja iet ārā no klases, teica, ka neies. Tad skolotāja viņu izgrūda laukā no klases un iegrūda viņu tualetē. Viņa pati arī iegāja tajā tualetē, aiztaisīja durvis ciet. Un sāka visādas sejas rādīt – tas ir pēc meitas vārdiem. Meita teica, ka grib pazvanīt mammai. Viņai sākās histērija, sāka trīcēt un drebēt, un raudāt. Skolotāja neļāva mammai zvanīt toreiz. Turēja tajā tualetē, pēc laika tikai izlaida laukā,” norāda 13 gadīgās meitenes mamma. Arī šī meitene pēc apstāstītās epizodes skolu mainīja.

Direktore šobrīd problēmas ar konkrēto skolotāju neredz. “Par viņu atsaucas kā par ļoti labvēlīgu skolotāju, pretimnākošu skolotāju. Un tad ir diezgan pretrunīgi tie izteikumi. Tāpēc es nevaru teikt, jo vienam patīk māte, otram patīk meita, trešajam patīk kleita,” pauž direktore.

Šobrīd skolotāja turpina šajā skolā strādāt. Tas ļauj secināt, ka kriminālprocess ir pašā sākuma stadijā un tajā šobrīd nevienam nav piemērots statuss.

Šajā brīdī arī nostrādā pieminētais fakts, ka stāsts risinās privātskolā. No Bērnu tiesību aizsardzības likuma izriet, ka izglītības iestādē strādājoša pedagoga atstādināšanu no amata var pieprasīt Bērnu aizsardzības centrs, ja tam ir pamatotas aizdomas par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem.

Taču konkrētajā gadījumā centrs norāda, ka prasīt skolotājas atstādināšanu uz izmeklēšanas laiku var vien Valsts policija. “Mūsu rīcībā nav pilnīgas informācijas, kas notiek kriminālprocesa laikā, kāda informācija ir šobrīd iegūta. Līdz ar to, mums nezinot un neizmantojot visu informāciju, pilnībā būtu nesaprātīgi pieprasīt šī pedagoga atstādināšanu uz laiku. Ja tas būtu, piemēram, mūsu process, administratīvā pārkāpuma process, tad mēs varētu to vērtēt,” skaidro BAC pārstāve Volonte.

Skolotājas atstādināšanu uz izmeklēšanas laiku var prasīt arī izglītības iestādes vadītāja. Krasovska pauž, ka krimināllietas sakarā sagaidāmā izmeklēšana ir vērtējama pozitīvi, jo tas ļaus nonākt līdz gala secinājumiem. Taču, ņemot vērā, ka skola no institūcijām nav saņēmusi jebkādu informāciju par to, ka skolā konstatēta emocionāla vai fiziska vardarbība, par skolotājas atstādināšanu no amata uz izmeklēšanas laiku spriest esot pāragri.

Nozares pārstāvji iebilst pret Kūtra kandidatūru kultūras ministra amatam