Uz skatuves satiksies lieliski interpreti: dziedātāji Rūta Dūduma-Ķirse, Beāte Zviedre, Daumants Kalniņš, kuri spoži izpilda džeza un populāro mūziku. Un grupa ‘‘Framest’’ allaž savos koncertos apbur ar skatuvisko šarmu, profesionālo meistarību un artistiskumu, atskaņojot dažādu žanru mūziku. Koncertā uzstāsies Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā.

Imanta Kalniņa Ceturtā simfonija, dēvēta arī par roksimfoniju, ir hrestomātisks opuss latviešu mūzikā, kas iemieso laikmeta garu, cilvēka gribu un tiekšanos pretim brīvībai, pēc pirmatskaņojuma 1973. gadā izraisot visas sabiedrības sajūsmu. Imants Kalniņš kā neviens cits spējis vienlīdz spoži izpausties gan akadēmiskās, gan populārās mūzikas žanros, ko spilgti atklāj Ceturtā simfonija. Līdzās klasiskajam orķestra sastāvam šeit skanēs roka sitaminstrumentu komplekts un basģitāra, kā arī solistes dziedājums ar Kellijas Čerijas dzeju skaņdarba finālā, ko dzirdēsim Beātes Zviedres sniegumā. Beāte Zviedre pārvalda plašu mūzikas žanru spektru – no akadēmiskās līdz džezam un mūzikliem. Viņa daudzkārt atveidojusi galvenās lomas latviešu komponistu mūziklos un rokoperās, izpelnoties gan publikas, gan kritiķu atzinību. Beātes Zviedres dzidrais balss tembrs un izjustais dziedājums piešķir neatkārtojamu krāsu jebkurai mūzikai, ko viņa dzied.

Rūta Dūduma-Ķirse ir spilgta un enerģiska dziedātāja, kuras balss apvieno dziļumu, siltu skanējumu un tehnisku meistarību. Viņa aktīvi uzstājas kā soliste un ansambļa ‘‘Framest’’ dalībniece. Daumants Kalniņš ir viens no izcilākajiem un redzamākajiem latviešu skatuves dziedātājiem, kura sniegums allaž savaldzina ar savu muzikalitāti, niansētību, un viņš jau daudzus gadus ir kļuvis par neatņemamu daļu no Latvijas koncertdzīves. Diriģents Jānis Liepiņš guvis atzinību gan opermūzikas, gan simfoniskās mūzikas laukā, diriģējot orķestrus daudzviet Eiropā un pasaulē. Kopš 2019. gada viņš ir Manheimas Nacionālā operas teātra pirmais kapelmeistars.

Koncertā skanēs arī Imanta Kalniņa saviļņojošais fināls no filmas ‘‘Pūt, vējiņi’’, iemīļotās dziesmas kā ‘‘Dūdieviņš’’, ‘‘Es šodien jūku prātā’’, ‘‘Viņi dejoja vienu vasaru’’, ‘‘Lilioma dziesma’’, ko caurvij tiekšanās pēc skaistuma, mīlestības, dumpinieciskums un poētiskas ilgas.

Programmā dzirdēsim daļu no Raimonda Paula reti atskaņotās, šarmantās džeza svītas ‘‘Portreti’’ ar Jāni Ķirsi pie klavierēm un citus Paula skaņdarbus grupas ‘‘Framest’’ sniegumā. Savukārt Zigmara Liepiņa mūzikas koncertā būs pārstāvēta ar fragmentiem no operas ‘‘Parīzes dievmātes katedrāle’’ un rokoperas ‘‘Lāčplēsis’’, kas jau kļuvuši par latviešu skatuves mūzikas simboliem, kas aizkustina ar savu nepārspējamo melodismu un jūtu spēku.

Jūrmalas festivāls

No 15. līdz 20. jūlijam Dzintaru koncertzālē norisināsies ikgadējais Jūrmalas festivāls ar izcilu latviešu un ārzemju mākslinieku piedalīšanos. Šī būs unikāla iespēja piedzīvot vērienīgu programmu ar simfonisko, opermūziku, kamermūziku un flamenko dejotāju enerģiju.

15. jūlijā festivālu atklās pianisti Sergejs Osokins, Andrejs Osokins un Georgijs Osokins ar Liepājas simfonisko orķestri diriģenta Gunta Kuzmas vadībā. Trīs Osokini ir pianisma mākslas zīmols – divi dēli un tēvs. Izcila vēriena virtuozi, klavierspēles pētnieki un dziļi mākslinieki, kuru radītās koncertprogrammas vienmēr ir svētki klaviermūzikas mīļotājiem. Osokinu kopīgie koncerti ir notikums ar dziļi pārdomātu vēstījumu, kuros allaž skan skaistākais klaviermūzikas zelta repertuārs un klasiskās mūzikas šedevri oriģinālos pārlikumos divām un pat trim klavierēm.

Koncertā skanēs daļas no hrestomātiskajiem Roberta Šūmaņa un Edvarda Grīga romantisma klavierkoncertiem, kā arī hipnotizējošais Morisa Ravela ’’Bolero’’ versijā trim klavierēm – reibinošā dejas apoteoze šajā skaņdarbā nostalģiski atskatās uz aizejošo laikmetu. Programmā būs arī Volfganga Amadeja Mocarta unikālais koncerts trim klavierēm un orķestrim, atklājot Mocarta ģeniālo spēju savienot valdzinošu lirismu ar filigrānu polifoniju, un Johana Sebastiāna Baha Koncerts četrām klavierēm re minorā, kas ir Antonio Vivaldi koncerta četrām vijolēm op. 3 (L'estro armonico) 10 pārlikums – šajā reizē tas izskanēs Georgija Osokina versijā trim klavierēm un orķestrim.

16. jūlijā festivāla ietvaros izskanēs koncerts ‘‘Dzimuši Latvijā’’, kas jau kļuvis par Jūrmalas festivāla tradīciju. Koncertā uz vienas skatuves satiksies dažādu paaudžu mūziķi, Latvijā dzimušie mūzikas spīdekļi – gan jaunie talanti, gan Latvijas koncertdzīves redzamākie mākslinieki, gan latviešu mūziķi ar starptautisku slavu, kuru uzstāšanās dzimtenē vienmēr ir gaidīts notikums. Mākslinieku vidū būs tenors Aleksandrs Antoņenko, mecosoprāns Zanda Švēde, čellisti Ramons Jafē, Poļina Hļebņikova, akordeoniste Ksenija Sidorova, kā arī jaunie latviešu mūziķi. Jūrmalas festivāla orķestri diriģēs Ainārs Rubiķis.

17. jūlijā uzstāsies “Spānijas Flamenko Balets’’ , kas ir viena no vadošajām Flamenko baleta trupām Spānijā. Tas pazīstams ar spēju izstāstīt aizraujošus stāstus caur kustību valodu, pilnībā ievelkot skatītājus unikālā emocionālā piedzīvojumā. Dažādu stilu saplūšana un drosmīgi mākslinieciskie eksperimenti padara šī kolektīva māksliniecisko rokrakstu neaizmirstamu, paplašinot laikmetīgās dejas robežas un meklējot jaunus izteiksmes veidus caur kustību. Kolektīvs rezidē Madridē un šobrīd ir turnejā ar koncertprogrammu “Flamenco Fusion“, kas tiek rādīta dažādos pasaules teātros un koncertzālēs. “Ritmiskums, spožums un izcils baleta ansamblis” – tā tiek raksturota šī spāņu dejas un flamenko izrāde, kas ir pieejama visu vecumu skatītājiem.

18. jūlijā Jūrmalas festivālā uzstāsies akordeoniste Ksenija Sidorova ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Andri Pogu. Ksenija Sidorova kļuvusi par sava instrumenta vēstnesi pasaulē, ar savu meistarību un personības šarmu uzrunājot klausītājus visā pasaulē. Dēvēta par "atklājēju" (New York Times) ar "elpu aizraujošu virtuozitāti" (The Observer) Ksenija Sidorova ir viena no pasaulē ievērojamākajām akordeona spēles virtuozēm un viņas gudri izsvērtās, rūpīgi veidotās programmas ļāvušas līdz šim par tautas mūzikas instrumentu dēvēto akordeonu novērtēt pavisam jaunā kvalitātē.

Koncertā skanēs viens no krāšņākajiem 20. gadsimta simfoniskās mūzikas darbiem – Otorīno Respīgi ‘‘Romas strūklakas’’, kurā komponists atklājis Romas pilsētas skaistumu, skaņās gleznojot Romas ikoniskās strūklakas dažādos diennakts laikos. Savukārt Antonīna Dvoržāka optimistiskā Astotā simfonija pauž prieku par dzīvību, dabas skaistumu un Bohēmijas tautas mūziku. Īpašs notikums būs ievērojamās mūslaiku britu bulgāru komponistes Dobrinkas Tabakovas Koncerta akordeonam un orķestrim pirmatskaņojumus. Kseniju Sidorovu ar komponisti Dobrinku Tabakovu saista cieša sadarbība jau ilgāku laiku, viņas mūzikā slāņojas bulgāru tautas meloss, baroka un renesanses atskaņas, minimālisma zīmes un noslēpumaini zaigojoša pastorāle.

18. jūlijs sola arī īpašu notikumu Jūrmalas ietvaros – Nakts koncertu, kas kļuvis par jaunu festivāla tradīciju. Koncertā ar soloprogrammu uzstāsies džeza un bossa nova dziedātājs, ģitārists Luizs Mura. Savā daiļradē mākslinieks daiļradē apvieno brazīliešu mūzikas siltumu ar džeza improvizācijas brīvību. Viņš savu mūzikas karjeru sāka Brazīlijā, kur iemīlēja un apguva bossa nova – stilu, kas radies 20. gadsimta vidū un kuru iedvesmoja samba un amerikāņu džezs. Mura ir koncertējis daudzviet pasaulē, uzstājoties gan slavenos džeza klubos, gan festivālos, un sadarbojies ar daudziem atzītiem džeza un latino mūziķiem.

19. jūlijā skanēs “Galā koncerts. Skaistākās Operu ārijas” ar tenoru Aleksandru Antoņenko, soprānu Ingu Kalnu, mecosoprānu Zandu Švēdi un itāļu basu Vitorio De Kampo, Jūrmalas festivāla orķestri diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā.

20. jūlijā notiks par festivāla tradīciju kļuvušais saullēkta koncerts Dzintaru pludmalē ar Elbas Filharmonijas galveno ērģelnieci, par ērģeļu karalieni dēvēto Ivetu Apkalnu. Viņas veidotās saullēkta koncertu programmas allaž izceļas ar pārdomāto saturu un dramaturģiju, kurā izvēlētie skaņdarbi organiski sabalsojas ar dabas skaņām un pakāpeniski mūs sagatavo saullēkta brīnumainajam mirklim, dāvājot neaizmirstamu klausīšanās pieredzi.

Aizsardzības ministrija un "Zītari LZ" vienojušies gada izskaņā izbeigt līgumu par armijas pārtikas apgādi