Nedēļas sākumā lielākā intriga bija, vai tiešām uz sarunām Stambulā dosies to iniciators Krievijas diktators Vladimirs Putins. Protams, ka nedevās. Uz Stambulu nedevās arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Faktiski tā bija samērā zema līmeņa tehniskā delegācija, kuru Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nodēvēja par butaforisku. Līdz ar to likumsakarīgi uz sarunām neieradās arī Zelenskis.

Pretēji krievu paustajai apmierinātībai ar it kā lielo progresu, kur vienīgais patiesi vērā ņemamais rezultāts ir abu pušu gūstekņu - 1000 no katras puses - apmaiņa, starptautiskie analītiķi norāda, ka Stambulas sarunas kārtējo reizi apliecina, ka krievi vēlmi pēc miera tikai imitē, bet patiesībā velk laiku, un Kremļa mērķis nekādā gadījumā nav noslēgt tādu mieru, kas nenozīmētu Ukrainas padošanos un tās neatkarības iznīcināšanu.

Putins maldina, propagandisti bliež pa tiešo

Vienlaikus ļoti skaidri redzams, ka propagandisti nav vienots koris ar vienādiem vēstījumiem. Protams, galvenais uzstādījums visiem ir viens: karš var beigties tikai uz Krievijas nosacījumiem ar Ukrainas de facto kapitulāciju. Taču arī ideologu rindās ir redzami dažādi flangi, sākot ar liekulīgi samiernieciskas pozīcijas paušanu, sak, mēs jau gribam mieru, bet "ukranacisti" un Eiropa to negrib pieļaut, līdz tā sauktajiem Z propagandistiem, kas atklāti sludina, ka Ukraina ir jāiznīcina.

Ja, piemēram, propagandists un raidījuma "60 minūtes" vadītājs Jevgeņijs Popovs, kurš bija devies uz Stambulu, vēstīja, ka Krievija vienmēr ir vēlējusies miera sarunas, taču tās vienmēr esot izjaukusi Ukrainas puse, un Maskava ir gatava tūlītējam pamieram, ja vien ukraiņi piekritīs it kā loģiski pamatotajai, taču patiesībā falšajai krievu prasībai izvest savu karaspēku no it kā Krievijai saskaņā ar neleģitīmajiem referendumiem piemītošajām zemēm, tad krievu ideoloģiskā gebelsa Vladimira Solovjova retorika ir pilnīgi cita.

Radio raidījumā "Pilns kontakts" pagājušajā nedēļā Solovjovs atklāti pauda, ka nesaprot, par ko gan vispār var notikt miera sarunas un par ko īsti būtu jāvienojas. Jau savā televīzijas šovā propagandists ir paudis, ka Krievijai ir nepieciešama pilnīga uzvara, nospiežot Ukrainu uz ceļiem. Taču radio raidījumā Solovjovs atklātā tekstā pateica: "jūs gribat pamieru. Bet mēs gribam jūsu nāvi".

Tāpat, ja Putins vienmēr ir mēģinājis tēlot miera balodi un paudis, ka neredz nepieciešamību pēc kodolieroču lietošanas, lai arī to neizslēdz Krievijas suverenitātes apdraudējuma gadījumā, tad Solovjovs un vēl daži "vanagi" gandrīz katrā raidījumā kliedz, ka beidzot taču jādod trieciens pa Eiropas galvaspilsētām. Atšķirībā no Putina, kurš nekad nav izteicis tieša veida kodoldraudus, naskākie propagandisti to dara regulāri.

Samiernieciskāko propagandistu daļa vēl joprojām izsakās atzinīgi par ASV prezidentu Donaldu Trampu, bet, piemēram, pareizticīgais fašists Sergejs Medvedevs aizvadītajā nedēļā ASV prezidentu nikni strostēja, jo viņa vārdi nesakrīt ar darbiem, viņš ir pārlieku pielaidīgs pret Ukrainu un pietiekami aktīvi nenoliek Eiropu pie vietas.

Tas, ka Putins nevar izteikties tik asi un politnekorekti kā Solovjovs&Co, saucot Francijas prezidentu Emanuelu Makronu par "merde" (sūds), ir skaidrs. Tāpat skaidrs ir tas, ka Putina vēstījumi drīzāk domāti starptautiskajai auditorijai, kamēr propagandisti bliež pa vietējiem.

Politologs un Krievijas eksperts Kārlis Daukšts aģentūrai LETA norāda, ka Solovjovs nekādā gadījumā nerunā pretēji Putinam. Tikai Kremļa saimnieks sniedz maldinošus vēstījumus Rietumiem, primāri ASV un Trampam, lai būtu kaut cik pieņemams starptautiskajai sabiedrībai, bet Solovjovs krievu auditorijai pasaka to, ko patiesībā Putins domā.

Pēc Daukšta domām, ja lūkojas uz Putina rīcību, tad skaidri redzams tas, ko pauž Solovjovs, - Krievija grib iznīcināt Ukrainas valstiskumu. Ne velti Solovjovs atkārtoti atsaucas uz Putina teikto, ka pasaulei bez Krievijas, pēc noklusējuma liekot vienādības zīmi starp Krieviju un Putinu, nav jēgas.

Eksperts arī uzskata, ka visas it kā ideoloģiskās atšķirības vēstījumos patiesībā ir Kremļa organizētas. Putina apgalvojums, ka Krievija vienmēr ir bijusi gatava miera sarunām, pie nosacījuma, ka tiek novērsti "konflikta" cēloņi, pēc būtības ir tas pats, ko vietējai sabiedrībai pauž Solovjovs - ka "ukranacisti" ir jāiznīcina.

Putins saskaņā ar Daukšta teikto nodarbojas ar Rietumu, īpaši Trampa, maldināšanu, no vienas puses, uzsverot, ka vēlas mieru, no otras puses, runājot par Krievijas drošības garantijām. Tikmēr Solovjovs un svīta Putina teikto translē krievu publikai saprotamā valodā, kurā nav nepieciešami nekādi smalkumi.

Skaidrs, ka šādus propagandistu izteikumus kā "jūs gribat pamieru, mēs gribam jūsu nāvi" Kremlis pieļauj un atbalsta. Ja Putinam liktos, ka tas nav nepieciešams, Solovjovs vai nu mainītu retoriku, vai būtu noņemts no ideoloģiskās trases. Attiecībā uz Rietumiem propagandisti spēlē "slikto policistu", kamēr it kā samiernieciskais Putins ir "labais policists" - mieru mīlošs valsts līderis, kurš tajā pašā laikā stingri iestājas par nacionālajām interesēm.

Stambulā krievi demonstrējuši "labo gribu"

Propagandista Popova reportāžās no Stambulas regulāri izskanēja, cik augsta līmeņa delegācija no Maskavas ieradusies, cik konstruktīvi noskaņota. Savukārt par ukraiņu delegāciju tika teikts, ka krieviem visu laiku bijusi sajūta, ka tā noskaņota agresīvi un tūlīt, tūlīt pametīs sarunu zāli.

Patiesībā agresiju pauda un draudus izteica Krievija. Kā vēsta laikraksta "The Economist" žurnālists Olivers Kerols, Krievijas delegācijas vadītājs, Putina padomnieks Vladimirs Medinskis sarunu laikā sacīja, ka Krievija ir gatava cīnīties mūžīgi. "Mēs nevēlamies karu, bet esam gatavi cīnīties vēl gadu, divus, trīs - cik ilgi vien nepieciešams. Mēs cīnījāmies ar Zviedriju 21 gadu. Un cik ilgi jūs esat gatavi cīnīties?" Krievijas delegācijas vadītājs jautāja ukraiņiem.

Popovs par Ukrainas un Eiropas līderu uzstājīgi prasīto 30 dienu pamieru intervēja Medinski. "Bismarks, kurš daudzus gadus bija vēstnieks Sanktpēterburgā, saprata un juta Krieviju un vienmēr teica: "Nekad nemēģiniet maldināt krievus un kaut ko viņiem nozagt. Jo laiks paies un agrāk vai vēlāk krievi vienmēr nāks savam pakaļ." Šī - "krievi vienmēr nāk savam pakaļ" - man šķiet ļoti svarīga vēstures mācība," pauda Medinskis.

Tas, ka Krievijai Ukrainā kaut kas ir nozagts, faktiski ir melīgi uzkonstruēta ideoloģiska konstrukcija. Šī Medinska prātula viens pret viens sasaucas ar pirms kāda laika Putina teikto, ka "svešu mums nevajag, bet arī savu neatdosim".

Par Ukrainas vēlmi sarīkot abu valstu līderu tikšanos Kremlis norādījis, ka to pieņēmis zināšanai, kas faktiski nenozīmē neko.

Domnīca "Starptautiskais kara institūts" (ISW) vēsta, ka Kremļa instrukcijas Krievijas medijiem, kurās paskaidrots, kā atspoguļot Stambulas sarunas, liecina, ka Kremlis gatavo Krievijas iedzīvotājus ilgākam karam Ukrainā un nav ieinteresēts iesaistīties labticīgās sarunās, kas prasa kompromisus no abām pusēm.

Krievijas opozīcijas medijs "Meduza" ziņo, ka ir ieguvis rokasgrāmatu, ko Krievijas mediji saņēmuši no prezidenta administrācijas ar norādījumiem par sarunu atspoguļošanu Stambulā. Rokasgrāmatā ieteikts Krievijas medijiem preventīvi runāt par "jaunu sankciju paketi", vienlaikus apgalvojot, ka jaunas sankcijas nekaitēs Krievijas attīstībai, jo Krievija "veiksmīgi tiek galā ar jebkuru sankciju radītajiem izaicinājumiem".

Kā arī uzskata "Meduza", prezidenta administrācijas apgalvojums, ka 2025.gada maija sarunas Ukrainai notiek ar "sliktākiem nosacījumiem" salīdzinājumā ar 2022.gadu, ir mēģinājums postulēt Krievijas militāro spēku un panākumus kaujas laukā, vienlaikus ignorējot Ukrainas ievērojamos panākumus kaujas laukā un spēju palēnināt Krievijas virzību pēdējos trīs kara gados.

"Meduza" secina, ka Krievijas nepārtrauktā uzstājība uz savām 2022.gada Stambulas prasībām 2025.gada maijā liecina, ka Krievija joprojām ir ieinteresēta tikai pilnīgā Ukrainas kapitulācijā, nevēlas piedāvāt kompromisus nekādās labticīgās sarunās un ir gatava turpināt karu, lai sasniegtu savu mērķi - Ukrainas kapitulāciju.

CNN par to raksta šādi: "Kremlis nebaidās no turpmākām sankcijām, Eiropas spiediena un neļaujas pierunāties Trampam. Pagaidām Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzskata, ka iespējamās problēmas, kas saistītas ar fotosesiju kopā ar ASV prezidentu un viņa Ukrainas ienaidnieku, ir daudz lielākas nekā iespējamais kaitējums, ko varētu radīt Trampa dusmas."

Putins pašlaik galvenās kārtis liek uz divpusēju tikšanos ar Trampu. Vienlaikus, kā uzskata CNN, viņš pašlaik vēro miera procesa virzību ar tik lielu viltus sirsnību, ka Baltais nams to nepārtrauks. Putinam, ņemot vērā spēkā samēru frontē, nekur nav jāsteidzas.

Tikmēr domnīcas "Carnegie Endowment for International Peace" vecākā zinātniskā līdzstrādniece Tatjana Stanovaja uzskata, ka Stambulas sarunas to pašreizējā formātā patiesībā nevienam nebija vajadzīgas.

"Ukraina vēlas beznosacījumu un ilgstošu pamieru un negrasās kaulēties ar Krieviju par savu teritoriju vai suverenitāti. Šķiet, ka Krievija svin sarunu atsākšanu Stambulā, taču arī tai pastāv riski. (...) Krievijas vadība saprot, ka ne pašreizējā, ne kāda cita Ukrainas valdība nepiekritīs viņu prasībām, kamēr Rietumi turpinās piegādāt Ukrainai ieročus," raksta pētniece.

Viņasprāt, Krievija arī turpmāk tieksies sēdēt uz diviem krēsliem: mēģinās virzīties uz priekšu kaujas laukā, vienlaikus cenšoties atturēt Trampu no tiešas konfrontācijas ar Kremli. Lai šo mērķi sasniegtu, tiek virzītas visādas maldinošas "miera iniciatīvas".

"Reliģiskais karš"

Tā kā Kremlis vēl joprojām nav izteicis gatavību piekrist 30 dienu pamieram un pēc būtības virzīt uz mieru, tad propagandisti raujas vaiga sviedros, lai pierādītu, kāpēc karu ne tikai nav iespējams apturēt, bet tas ir jāturpina, jo ir nepieciešams Krievijas izdzīvošanai.

Proti, Medvedevs, Solovjovs, specvienības "Ahmat" komandieris Apti Alaudinovs un citi nerimstoši atkārto, ka karš neesot par teritorijām - tas esot "svētais" karš starp Dievu, kuru pārstāv Krievija, un Sātanu, kuru iemieso Rietumi.

Solovjovs savā svētdienas vakara šovā uzsvērti klāstīja, ka notiekošais ir sakrāls karš, kurā uz spēles likts kristīgās civilizācijas liktenis, kura vienīgā un īstenā aizstāve ir Krievija.

Lai pierādītu savas teorijas pamatotību, tika atrasts arī grēkāzis - homoseksuāli cilvēki. Solovjovs klāstīja, ka homoseksuāliem cilvēkiem un tādiem valstu līderiem kā Makrons, kuriem nav bērnu, gluži dabiski nerūpot nedz nākotne, nedz nākamās paaudzes, tikai tūlītējs labums un vara. Tādēļ arī Eiropa, kura savā vairākumā ir "pederastiska", grib karot, jo tai nerūp nākotne.

Solovjovs bieži atsaucās uz Bībeli un homofobajai krievu sabiedrībai itin viegli iebaroja domu, ka Eiropa grib karu tādēļ, ka tur ir daudz homoseksuālu cilvēku.

Faktiski tas, ar ko nodarbojas propagandisti, ir centieni piešķirt jēgu karam, kurā saskaņā ar Ukrainas aplēsēm krituši un nopietni ievainoti jau vairāk nekā 900 000 krievu karavīru.

Latvijā atklāts pirmais materiāls pedagogiem par bērnu un jauniešu seksualitāti