Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
2 komentāri
Sakārtot:
Trīspadsmit Četrpadsmit
25. maijā 12:31
Cik nav gadījumu, kad sociāli labvēlīgu ģimeņu (vecākiem nav nekādu psihoemocionālu grūtību) izlutinātas atvases bez jebkādas saistības ar pandēmijas ierobežojumiem ir ar tādu augstprātīgu, nihilistisku personību, ka pastāvīgi cenšas pazemot citus bērnus. Piemēram, vecāku nodrošināts jauns sportists (talantīgs peldētājs, perspektīvs motosportists vai tml.) izjūt tādu pārākuma apziņu pār vienaudžiem un tādu atbalstu no saviem drauģeļiem, ka jau pusaudžu gados sāk vardarbīgi izturēties pret citiem zēniem un izvarot meitenes. Jo vienkārši patīk pārākuma apziņa. Tāpēc pilnīgi pievienojos te paustajai kritikai par Konstantinova vēstījumiem. Nav pareizi vispārināt atsevišķus gadījumus, jo tas noved pie klišejiskas un stigmatizējošas attieksmes, kas neatbilst realitātei.
Ziņot par komentāru Paldies! Ziņojums par komentāru ir saņemts
Annija Liepa
25. maijā 13:03
Naivi, ka akadēmiskā psihiatrija, medicīna un zinātne kopumā, visu cenšas analizēt vienas dzīves (reinkarnācijas) robežās. Un tur valda fanātisms - gara reinkarnācijas ignorēšana, kas ir patiesībā dabas viens no pamatlikumiem. Katrs bērns piedzimst ar savu iepriekšējo dzīvju mantojumu (karmu, likteni) un ar šo ekipējumu (talantiem, netikumiem) turpina savu garīgo attīstību. Vecāki, skola, sabiedrība, protams, kaut ko var pamainīt uz vienu vai otru pusi, bet tā karmiskā tendence ir noteicošā, tāpēc, piemēram, vienā ģimenē, vienādos apstākļos, auguši bērni, var būt nereti tik atšķirīgi. DNS ir viens un tas pats, bet raksturs, talanti, netikumi - karma pilnīgi atšķirīga.
Ziņot par komentāru Paldies! Ziņojums par komentāru ir saņemts

Pievienot komentāru

Komentāru pievienošana pieejama tikai autorizētiem lietotājiem

Autorizēties
Komentāru noteikumi