Regulāri, individuāli pielāgoti vingrojumi sekmē līdzsvaru, muskuļu spēku un locītavu kustīgumu, tādējādi mazinot grūtības ikdienas aktivitātēs un iespējamu kritienu risku.

Fizioterapeiti izmanto dažādas metodes – vingrojumu terapiju, elpošanas vingrinājumus, masāžu, kustību koordinācijas treniņus un citus paņēmienus, ko var pielāgot katra pacienta spējām un veselības stāvoklim.

Mūsdienās senioriem pieejami gan individuāli, gan grupu nodarbību risinājumi, tostarp attālinātas konsultācijas. Savlaicīga fizioterapijas uzsākšana palīdz saglabāt patstāvību un uzlabot vispārējo pašsajūtu, veicinot aktīvu un drošu ikdienu arī vecumdienās.

Pietiekams kustību apjoms senioriem ir sevišķi svarīgs

Mūsdienu sabiedrībā daudzas veselības problēmas rada mazkustība un paaugstināts stresa līmenis, kas veicina cilvēka kopējā veselības stāvokļa pasliktināšanos un nereti arī emocionālo diskomfortu. Cilvēki gados ar šīm problēmām saskaras sevišķi bieži, jo viņiem mēdz būt arī dažādas saslimšanas, kas ierobežo ikdienā veicamo kustību apjomu. Protams, šie aspekti jāņem vērā, tāpēc senioriem nevar nozīmēt tādus pašus kustību veikšanas ieteikumus kā daudz jaunākiem cilvēkiem, kuriem nav šādu veselības traucējumu. Tieši tāpēc labs risinājums fizisko aktivitāšu vairošanai senioriem ir fizioterapija.

Medicīnas centra «Liepa» sertificēta fizioterapeite Elīna Īviņa uzskata, ka patlaban savu fizioterapeitu vajag teju ikvienam, jo mēs ļoti daudz laika pavadām sēžot. Tas attiecas uz visām paaudzēm. «Fizioterapiju es dēvētu par rīku, ar kura palīdzību ikviens var uzlabot savu dzīves kvalitāti jebkurā vecumā – no bērniem līdz senioriem,» stāsta fizioterapeite. «Tas nav noslēpums, un par to runā daudzi pētījumi, ka fiziskās aktivitātes samazina arī priekšlaicīgas nāves un dažādu slimību risku, starp kurām var minēt cukura diabētu, sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanas, insultu, arī onkoloģiskās kaites. Es patiešām ceru, ka arvien vairāk cilvēku sāks biežāk domāt par savu veselību un izvēlēsies labāk jau laikus doties pie fizioterapeita, nekā ielaist esošo problēmu tik tālu, ka tā ir jārisina jau, piemēram, ķirurģiski, vai arī nokļūt tādā situācijā, kad nākas ierobežot ikdienas aktivitātes.»

Fizioterapija palīdz sakārtot ķermeni

«Veselības centra 4» filiāles «Valdlauči» fizioterapeite Zane Rūkina atzīst, ka vairākums viņas pacientu ir ar muguras sāpēm. Viens no šīs problēmas cēloņiem lielākoties ir sēdošs darbs, bet vecāka gadagājuma cilvēkiem mazkustīgs dzīvesveids biežāk ir sekas citām veselības problēmām. Lai atgūtu kustīgumu un atbrīvotos no sāpēm, fizioterapeite par vienu no galvenajiem uzdevumiem uzskata muskulatūras disbalansa novēršanu un stājas koriģēšanu.

Ikvienam pacientam, ieskaitot seniorus, pirmajā fizioterapeita apmeklēšanas reizē speciālists izvērtē situāciju individuāli. Tas nozīmē, ka fizioterapeits ievāc anamnēzi, novērtē cilvēka stāju, kustību stereotipus, ja nepieciešams, veic speciālus testus un meklē likumsakarības, lai atrastu problēmu un sāktu to risināt. «Reizēm izteikta muskulatūras disbalansa vai sāpju dēļ nav iespējams aktīvi vingrot,» norāda Zane Rūkina. «Tāpēc pirms vingrojumu uzsākšanas ir nepieciešams novērst muskuļu sasprindzinājumu, pielietojot dažādas mīksto audu tehnikas, un veikt locītavu mobilizāciju, ja nepieciešams. Tikai tad pakāpeniski nonākam līdz aktīviem vingrojumiem.

Tāpat ir svarīgi, lai cilvēki iemācītos vingrot pareizi. Bieži vien pie muguras sāpēm vai pie muskuloskeletālās sistēmas problēmām cilvēkiem ir nepareizs kustību stereotips, kas var tieši veicināt un provocēt sāpes. Bieži vien tikai fizioterapeits ievēro un pamana šīs ierastās kustību kļūdas, un tad ar atbilstošu apmācību un piemērotiem vingrojumiem šie kustību ieradumi tiek mainīti. Tādā veidā tiek mazināts muskuļu disbalanss un tā izraisītās sāpes, kā arī novērstas locītavu problēmas. Tāpēc ir svarīgi iemācīties pareizus kustību stereotipus un vingrojumu izpildi. Tad tiek sastādīta mājas vingrojumu programma, ko nepieciešams izpildīt mājās. Programma katram ir individuāla. Fizioterapeita uzdevums ir iemācīt pareizi izpildīt nepieciešamos vingrojumus, lai cilvēks zina, ko un kā viņam vajadzētu darīt. Šādi iegūtās praktiskās zināšanas ir arī ļoti noderīgas, ja apmeklē grupu nodarbības. Tādas ir pieejamas visu vecumu cilvēkiem, arī senioriem.»

Spilgts piemērs no dzīves

Rezultāti, ko dod mērķtiecīga un pārdomāta fizioterapija, varbūt nav redzami tūlīt, bet parasti nevajag arī ilgi gaidīt līdz pozitīvām pārmaiņām. «Man ir viens labs piemērs,» stāsta Elīna Īviņa. «Pie manis jau ilgāku laiku nāk vingrot kundze, kurai ir pāri septiņdesmit. Viņas ceļš sākās pie neiroķirurga ar sūdzībām par ļoti izteiktām sāpēm mugurā. Pēc visiem izmeklējumiem kļuva skaidrs, ka ir tikai divi risinājumi – operācija vai regulāra fizioterapija. Dāma izvēlējās otro variantu, lai sevi lieki nepakļautu anestēzijai un neradītu liekas rētas. Tagad jau četrus gadus mēs ar šo kundzi regulāri darbojamies, ir doti arī vingrinājumi mājās, papildus viņa cītīgi nūjo. Pateicoties tam, ka viņa paklausīja neiroķirurgam un fizioterapeitam un aktīvi strādā arī pati savas veselības labā, šī dāma ir izvairījusies no operācijas. Gribēju atzīmēt, ka šai kundzei bija veikta kataraktas operācija un viņa jautājusi ārstam, vai tas netraucēs nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Ārsts tikai nosmējis: droši var, jo viņa taču spēj gulēt uz kušetes. Bet īstenībā šo četru gadu laikā no gulēšanas uz kušetes mēs esam tikušas jau līdz dažādām līdzsvara virsmām stāvus, kas palīdz mazināt kritienu risku. Tāpat viņa strādā ar hantelēm un pretestības gumijām. Progress ir milzīgs – no gulēšanas uz kušetes ar izteiktām sāpēm līdz intensīvai fizioterapijai septiņdesmit piecu gadu vecumā, turklāt šobrīd viņai vairs nekas nesāp. Mēs jau varam preventīvi strādāt uz ko citu, piemēram, kritienu riska mazināšanu vai kustību apjoma uzlabošanu. Principā – muguras sāpes viņas gadījumā absolūti vairs nav primārais, bet fizioterapija viņai jau kļuvusi par dzīvesveidu. Viņa pati teic, ka šī nodarbība reizi nedēļā tagad ir svēta lieta, jo viņa saprot, ka bez fizioterapijas un tās vietā iespējamās operācijas būtu kļuvusi vēl nemobilāka, turklāt problēmas tikai nāktu klāt.»

Fizisko aktivitāšu trūkums rada dažādas problēmas

Nereti cilvēki sūdzas, ka visi tikai runā par nepieciešamību kustēties, bet neviens īsti neizskaidro, ko tieši organismam dod regulāras fiziskās aktivitātes. Arī daudzi seniori nav pārliecināti, vai ir vērts mocīt sevi ar dažādiem vingrinājumiem, ja potenciālie ieguvumi nav acīm redzami. «Viens no reāliem piemēriem ir sarkopēnija jeb muskuļu masas samazināšanās dzīves laikā,» norāda Elīna Īviņa. «Vidēji pēc trīsdesmit gadu vecuma mēs katru desmitgadi zaudējam muskuļu masu trīs līdz astoņu procentu apmērā. Tas ir dabisks process. Aprēķini rāda, ka astoņdesmit gadu vecumā mēs varam zaudēt pat pusi no tās muskuļu masas, kas mums bija trīsdesmit gados. Taču, nodarbinot muskuļus, mēs novēršam risku, ka to masa pazūd ļoti strauji. Tieši sarkopēnija ir iemesls, kāpēc kļūst arvien grūtāk būt stabilam, sanāk vairāk klupt, krist. Un ja cilvēkam vēl ir arī osteoporoze, kas visbiežāk raksturīga tieši senioru vecumā, tad šādi kritieni nereti rezultējas ar kaulu lūzumiem. Tādos gadījumos pacients tiek nosūtīts uz slimnīcu šī lūzuma ārstēšanai konservatīvā vai biežāk operatīvā ceļā, piemēram, veicot traumētās locītavas endoprotezēšanu vai osteosintēzi. Ar sarkopēniju var cīnīties, vingrojot un nodarbinot muskuļus. Kaut vai vienkārši paņemot rokās hanteles vai pretestības gumiju, arī pietupstoties, – jau tas vien dod būtisku pamatu tam, lai šādam aktīvam cilvēkam muskuļu masas koeficients būtu augstāks.»

Elīna Īviņa piebilst, ka dažādas fiziskas aktivitātes mazina arī osteoporozes rašanās risku. «Pakļaujot kaulu struktūru lielākai slodzei, mēs palīdzam kaulam būt stiprākam,» skaidro fizioterapeite. «Ķermenis uztver šo signālu šādi: daudz staigājot, pēda ir noslogota, tādēļ šim kaulam ir jābūt stipram. Vēl viens piemērs – spēka treniņa laikā mēs veicam kustību ar hanteli, muskulis pievienojas ar cīpslu pie kaula, cīpsla iestiepjas, muskulis caur cīpslu nodod impulsu kaulam. Kauls «saprot»: re, viss darbojas, man arī ir jābūt stipram. Es izskaidroju ieguvumus pacientiem šādi: vingrojums vai pietupiens nav jāveic tāpēc, ka es to lieku darīt, bet tādējādi tu pats cel savu labbūtību, savas dzīves kvalitāti. Tu nodrošini, ka būsi mobils, spējīgs izdarīt jebkuru kustību arī vecumdienās.»

Nevajag baidīties

Nav noslēpums, ka daudzi seniori, kuriem jau radušās kādas veselības problēmas, dažādu iemeslu dēļ nereti nespēj izšķirties par fizioterapijas kursa uzsākšanu. Viens, apzinoties risku, ko rada jau esošā osteoporoze kombinācijā ar lieko svaru, varbūt baidās daudz staigāt, it sevišķi ziemas laikā, lai tikai nenokristu un nesalauztu kaulus. Otram, iespējams, ir cita veida veselības sarežģījumi, teiksim, locītavu sāpes, līdzsvara problēmas vai kāds līdzīgs, bet arī bremzējošs faktors. Elīna Īviņa arī šiem cilvēkiem iesaka nebaidīties, bet izvēlēties iespējami drošāko risinājumu: «Ja ir kādi ierobežojumi nokļūt līdz fizioterapeitam, to nevajag sākt darīt, kad ārā ir slideni ceļi, varbūt labāk atlikt līdz pavasarim, kad viss ir sauss un kritiena risks daudz mazāks. Tāpat ne vienmēr ir jāsāk ar intensīviem vingrojumiem, kur mēs nostādām cilvēku uzreiz uz līdzsvara virsmas un liekam viņam noturēties. Tas absolūti nav vajadzīgs. Pacientam, kam jau ir osteoporoze, mēs noteikti iemācīsim veikt mājās vingrinājumus, kas palīdzēs viņam stiprināt visas muskuļu grupas. Otrkārt, es parādīšu arī ļoti elementārus vingrinājumus, piemēram, līdzsvara trenēšanai. Fizioterapeits katra klienta situāciju vienmēr vērtē individuāli. Mums nav universālas programmas, kas der visiem. Piemēram, ja pacients grib būt stabilāks, bet viņam ir bail nokrist, tad nekur neiet un palikt mājās noteikti nebūs pareizais ceļš, jo tomēr arī septiņdesmit piecos gados cilvēkam gribas dzīvot, turklāt kvalitatīvi. Tas nekas, ka ir konstatēta osteoporoze, – zinošs, labs fizioterapeits pielāgos vingrinājumus konkrēti šim pacientam, ņemot vērā viņa iespējas un mērķus.

Jāpiemin, ka ir ļoti elementāri vingrinājumi, kas palīdz trenēt līdzsvaru, stabilitāti, un to var darīt jebkurā situācijā, stāvoklī, un mēs esam tikai priecīgi, ka atnāk arī cilvēki sešdesmit, septiņdesmit un astoņdesmit gadu vecumā. Tas gan nenozīmē, ka senioram ir jāvingro fizioterapeita uzraudzībā katru dienu. Īstenībā lielāko daļu darba viņi var paveikt mājās. Piemēram, mans vecākais pacients ir deviņdesmit četrus gadus vecs vīrietis. Viņš nāk uz masāžām, bet vingrojumus, ko es viņam esmu ierādījusi, pilda mājās patstāvīgi.»

Ir svarīgi spert pirmo soli

Gada tumšākajā periodā cilvēkiem nereti rodas ne tikai depresīvs noskaņojums, bet arī aktivizējas dažādas fiziska rakstura kaites, piemēram, muskuļu un locītavu sāpes. Senioru vecumā, kā zināms, tādas ir vairumam cilvēku, tādēļ viņiem būtu īpaši svarīgi neieslīgt totālā mazkustībā. Vasarā daudzus no tās pasargā dārza darbi vai kādas citas aktivitātes, bet vēlā rudenī un ziemā senioriem bieži vien trūkst iespēju pilnvērtīgi izkustēties. Šādā situācijā lieliski noder fizioterapijas nodarbības.

Veselības centra «Vivendi» fizioterapeite Zane Rožkalne uzsver, ka cilvēki ir ļoti dažādi – ne tikai vecuma, bet arī kopējā veselības stāvokļa ziņā, tādēļ visaptveroši ieteikumi, kādi nereti parādās mediju telpā, senioriem vairumā gadījumu nederēs. Tādēļ ikvienam būtu nepieciešama vizīte pie fizioterapeita, kas sniegs individuālus ieteikumus. «Pasaules Veselības organizācija vecākiem cilvēkiem iesaka vismaz divarpus līdz piecas stundas nedēļā nodarboties ar mērenas intensitātes aerobo fizisko slodzi – staigāšanu raitākā tempā, nūjošanu vai dejošanu. Svarīgi, protams, ir arī spēka un līdzsvara treniņi,» stāsta Zane Rožkalne. «Tomēr jāsaprot, ka ikviens cilvēks ir atšķirīgs, arī katra iespējas ir dažādas. Labs risinājums ir pavadīt laiku svaigā gaisā, pastaigājoties vai nūjojot, bet tikpat labi var gan apmeklēt individuālas nodarbības pie fizioterapeita, gan vingrot speciāli šim nolūkam izveidotās veselības treniņu grupās. Seniori ir dažādi, tāpēc nepieciešami katram piemēroti ieteikumi.»

Taču viens no svarīgākajiem punktiem ir pieņemt lēmumu un doties uz pirmo vizīti pie fizioterapeita. Atšķirībā no jaunākiem cilvēkiem senioriem ir īpaši svarīgi atrast optimālo vingrošanas slodzi un veidus. Tādēļ, dodoties pie fizioterapeita, vēlams pastāstīt par iespējamām veselības problēmām un paņemt līdzi esošos izmeklējumus, ja tādi ir. Dažreiz speciālistam var rasties pamatotas aizdomas, ka pirms aktīvo nodarbību uzsākšanas veselība jāpārbauda īpaši rūpīgi. Tādā gadījumā nepieciešams vērsties pie attiecīgā ārsta un rīkoties tālāk atbilstoši situācijai. Ja arī tiek konstatētas kādas veselības problēmas, parasti tās netraucē apmeklēt fizioterapijas nodarbības, vien attiecīgi tiek koriģēta veicamo vingrojumu izvēle, slodze un citi faktori.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Uldis Pīlēns — pirmais oficiāli pieteiktais Valsts prezidenta amata kandidāts

Komentāri (2)