Kā informē medijs, pašvaldības uzņēmuma dalībnieku ārkārtas sapulcē Diānai Zirniņai izteikta neuzticība, tikmēr valdes locekļa amatā iecelta Iveta Cipruse, kas šobrīd strādā par izpilddirektores vietnieci kapitālsabiedrību pārraudzības jautājumos.

Šis lēmums daudzos iedzīvotājos radījis neizpratni. "Kur skatās valdība un Kultūras ministrija?" vietnē "Facebook" pauž Vera. Veneranda norāda, ka tā ir cena par to, ka Zirniņa nav partijas biedre. "Veids, kā šis viss tiek darīts un kas tiek darīts, raisa ļoti lielu nedrošības sajūtu par visu," norāda Lāsma. Bet olimpiete Gunta Vaičule par izskanējušajām ziņām paudusi sašutumu. "Kā šis ir iespējams? Diāna Zirniņa toties saglabā mākslinieku, koncertu, izrāžu, pasākumu apmeklētāju uzticību. Izturību komandai," vēl sportiste.

Komentējot pieņemto lēmumu, Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs norādīja: “Kā pašvaldības vadītājs es pilnībā atbalstu izpildvaras lēmumu un vairākas reizes esmu akcentējis, ka mums visiem ir jāsaprot, ka GORS tiek uzturēts par nodokļu maksātāju naudu un mums maksimāli atbildīgi jārīkojas ar to. Esošajos krīzes apstākļos mums visiem jāstrādā vienoti. Diemžēl no pašas GORS vadītājas esam saskarušies ar pretestību ceļā uz efektīvāka pārvaldības modeļa meklēšanu."

Tikmēr pati Zirniņa vietnē "Fecebook" paudusi pateicību "Gors" komandai, norādot, ka viņi ir bijuši nenovērtējami un lieliski. Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem "Austrumlatvijas koncertzāles" apgrozījums 2024. gadā bija 891 763 eiro, bet zaudējumi sasniedza 19 002 eiro. Koncertzāles īpašniece ir Rēzeknes dome.

Kā aģentūrai LETA norāda kultūras ministres Agneses Lāces (P) padomniece Rita Plūme, ministre ir informēta par pašvaldības lēmumu. Lāce akcentē, ka vairāk nekā divas nedēļas publiskajā telpā notiek diskusijas par koncertzāles "Gors" pārvaldības maiņu, tāpēc šāda, viņasprāt, politiskā izrēķināšanās ar vadītāju pārmaiņu priekšvakarā raisa bažas.

Kultūras ministre ir sazinājusies ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Raimondu Čudaru (JV). Puses vienojušās, ka vērtēs pašvaldības pieņemtā lēmuma likumību.

Tāpat Lāce uzsver, ka pagājušajā nedēļā KM ir sazinājusies ar Rēzeknes pašvaldību, gan lūdzot informāciju par situāciju, gan apliecinot KM gatavību iesaistīties tās risināšanā, taču pašvaldība nekādu atbildi līdz šim ministrijai nav sniegusi.

""Gors" ir un būs stratēģiski svarīga reģionālā koncertzāle un neatņemama sastāvdaļa Latvijas kultūrtelpā. Necaurspīdīgu lēmumu pieņemšana nav pieļaujama," uzskata kultūras ministre.

Konteksts

Jau ziņots, ka Rēzeknes pašvaldības politiķi jau decembra vidū pauda ieceri koncertzālei izvēlēties citu pārvaldības formu, norādot, ka "Goram" veiktais funkciju audits esot skaidri iezīmējis problēmas iestādes darbā. Pašvaldība uzsvēra, ka tā "Goram" katru gadu piešķir dotāciju no sava budžeta, "pretī sagaidot gan kvalitāti, gan pašas iestādes darbu, kas vērsts uz dotācijas samazināšanu un ieņēmumu palielināšanos". Bet pēc audita vietvara pauda, ka izvērtē iespēju Latgales vēstniecību "Gors" pārveidot par iestādi vai izvēlēties citu pārvaldības formu.

Pašvaldība uzsvēra, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ir noteikt, kāds pārvaldības un darbības formāts "Goram" spēs nodrošināt lielāku efektivitāti, caurspīdīgumu un būtisku pašu ieņēmumu pieaugumu. Vietvara ziņoja, ka tiek izvērtēts gan pašreizējais kapitālsabiedrības modelis, gan alternatīvas - iestādes vai cita pārvaldības forma.

Pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"/LPV), komentējot situāciju ar kultūras piedāvājumu Rēzeknē, sacīja, ka netiek izslēgta arī iespēja "Gora" telpas iznomāt, lai pasākumus koncertzālē rīkotu privātais uzņēmums.

Pēc šī paziņojuma Latvijas Mūzikas padome uzsvēra, ka tā vēlas iesaistīties diskusijā par "Gora" nākotni. Turklāt padome uzsvēra, ka koncertzāle līdz šim spējusi piedāvāt augstvērtīgi kvalitatīvu māksliniecisko programmu, pilnvērtīgi izmantojot tās akustiskos risinājumus.

Padomes ieskatā "Gors", kam ir nozīmīga loma reģionālajā kontekstā, ir neatņemama un stratēģiska reģionālo koncertzāļu tīkla sastāvdaļa. Koncertzāles izveidē ir ieguldīti publiskā sektora finansiālie līdzekļi, un padome atgādina, ka koncertzāles darbībai ik gadu tiek piešķirts valsts budžeta finansējums no Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF), kas domāts profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanai reģionā.

Rīgas domes deputātam piedāvāts 2 miljonus eiro liels kukulis