Kā, jūsuprāt, ir mainījies Baltijas e-komercijas tirgus kopš Covid-19 pandēmijas?

E-komercija Covid-19 periodā, protams, piedzīvoja diezgan spēcīgu pieaugumu gan apzināti, gan neapzināti. Daudzi cilvēki faktiski, apstākļu spiesti, sāka izmantot e-komerciju, jo viņiem nebija citu iespēju iegādāties preces. E-komercijai kā biznesam tas bija ļoti labvēlīgs periods.

Taču vienlaikus daudziem iedzīvotājiem tie bija pirmie pirkumi internetā, un liela daļa kurjeru uzņēmumu nebija gatavi tik lielam pieprasījumam. Preces tika piegādātas ar kavēšanos, piegādes laiki bija gari, pakomātos trūka vietas un loģistikas centri bija pārslogoti, tāpēc bija arī cilvēki, kuri e-komercijā vīlās.

Mēs kā uzņēmums rīkojāmies mazliet citādi. Atvērām ievērojamu skaitu preču saņemšanas punktu un paši pārvaldījām sūtījumu loģistiku uz šiem punktiem. Tas ļāva nodrošināt piegādi jau nākamajā darba dienā. Covid-19 laikā izveidojām arī samērā lielu klientu bāzi ar cilvēkiem, kuri bija apmierināti ar e-komerciju un mūsu pakalpojumiem. Pēc pandēmijas izraisītajām tirgus pārmaiņām bijām ar mazāk neapmierinātu klientu, ja salīdzinām ar citām kompānijām.

Kad "lokdauns" un ierobežojumi tika atcelti, redzējām, ka cilvēki atkal vēlas atgriezties klātienes veikalos. Tas ietekmēja e-komerciju, un kopumā bija novērojams tā sauktais "paģiru efekts". Daudzi tirgus dalībnieki bija gaidījuši, ka lielākā daļa klientu paliks interneta vidē. Lai arī daudzi palika, sākotnējās cerības, iespējams, bija augstākas. Daļa uzņēmumu palika ar pārāk lieliem preču krājumiem noliktavās, un tas radīja problēmas.

Pēc Covid-19 e-komercijas apjomi samazinājās, taču tie neatgriezās pirms pandēmijas līmenī - tie joprojām palika augstāki. Šis pārejas periods e-komercijā ilga aptuveni divus gadus. Sākot no pagājušā gada, e-komercija atkal ir sākusi augt un attīstīties.

Pašlaik tiek prognozēts, ka e-komercija Eiropas Savienībā (ES) turpinās augt vidēji par 10-15% gadā. Mūsu reģionā e-komercijas tirgus daļa joprojām ir mazāka, salīdzinot ar Rietumeiropu, nemaz nerunājot par ASV vai Āziju. Tāpēc Baltija vēl aizvien ir e-komercijas jaunattīstības reģions, un mēs sagaidām straujāku izaugsmi nekā Rietumeiropā - tuvu 15% gadā.

Mūsu misija nav tikai konkurēt ar citiem starptautiskiem e-komercijas spēlētājiem. Mūsu misija ir pārvērst tradicionālās tirdzniecības pircējus par tiešsaistes pircējiem. Kā tirgus līderiem tas ir mūsu pienākums, un uz to koncentrēsimies arī turpmāk.

Lai to panāktu, ļoti svarīgas ir nodrošinātās ērtības. Nenoliedzami pircēji saņem preces no starptautiskajiem tirgotājiem gan Eiropā vai Ķīnā, tomēr mēs kā vietējais spēlētājs pirkumiem tiešsaistē varam un gribam nodrošināt pavisam citu pievienoto vērtību. Piemēram, mums ir preču saņemšana tajā pašā dienā piecās lielākajās Lietuvas pilsētās, kā arī Rīgā, Krasta ielā 52. Ja pasūtījums no mūsu noliktavas tiek veikts līdz pusdienlaikam, preci Rīgas saņemšanas punktā var saņemt jau tajā pašā dienā. Izmantojot piegādi, preci iespējams saņemt nākamajā dienā.

Ērtību nodrošināšana ir viens no mūsu biznesa stratēģiskajiem mērķiem. Tas tāpēc, ka redzam, ka interneta vidē pirmo pirkumu cilvēki bieži izdara cenas dēļ, bet lēmums atgriezties tiek pieņemts pēc pieredzes - kā noritēja pirkums, cik ātri un ērti tika saņemtas preces. Tādēļ viena no mūsu galvenajām ambīcijām ir būt visērtākajiem. Mūsu pozicionējums un mērķa grupa ir ģimene. Vēlamies būt vieta, kur visa ģimene var nodrošināt savas vajadzības atkarībā no sezonas - ikdienas un praktiskas vajadzības, pērkot preces ģimenei.

Ja salīdzinām Latviju, Lietuvu un Igauniju, vai e-komercijā redzat būtiskas atšķirības? Vai Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm e-komercijas attīstībā?

Es noteikti neuzskatu, ka Latvija atpaliek. Drīzāk teiktu, ka Latvijā ir vairāk mazu e-komercijas pārdevēju, kuri aktīvi reklamē savas preces cenu salīdzināšanas portālos un konkurē ar zemākām cenām. Tāpēc Latvijas pircēji, iespējams, ir nedaudz jutīgāki pret cenu nekā Lietuvā vai Igaunijā. Domāju, ka tas lielā mērā saistīts ar ekonomisko situāciju un IKP rādītāju uz vienu iedzīvotāju. Tajā pašā laikā redzam, ka klienti pakāpeniski kļūst mazāk jutīgi pret cenu vien.

Atšķirības redzamas arī produktu segmentos. Protams, daudzās kategorijās pieprasījums Baltijā ir līdzīgs, taču, piemēram, elektronikas preču segmentā, piemēram, TV un citu ierīču tirdzniecībā, Latvijā populārāks ir nedaudz zemāks cenu diapazons nekā Lietuvā un Igaunijā.

Vai un kā inflācija ir mainījusi iepirkšanās paradumus?

No mazumtirgotāja skatu punkta inflācijai teorētiski vajadzētu palielināt ieņēmumus, jo produkti kļūst dārgāki. Taču realitātē inflācija bieži kāpj straujāk nekā cilvēku ienākumi, tāpēc novērojam pāreju no dārgākām precēm uz lētākām alternatīvām.

Vienlaikus šādos periodos e-komercijai ir savas priekšrocības, jo internetā preces parasti ir lētākas nekā tradicionālajos veikalos. To esam redzējuši dažādos tirgos - Lietuvā, Igaunijā un pēdējos gados arī Somijā. Kad cilvēku pirktspēja samazinās, viņi vairāk pievēršas e-komercijai, jo tā kļūst par veidu, kā ietaupīt.

Dažkārt tas maina arī cilvēku paradumus. Cilvēks, kura paradumos nav iepirkšanās internetā, aizdomājas: "Kāpēc man šo telefonu iegādāties fiziskā veikalā, ja internetā varu ietaupīt, piemēram, 50 eiro?" Ja ekonomiskais spiediens nebūtu tik liels, iespējams, viņš savu iepirkšanās uzvedību nemainītu. Tāpēc ekonomiski sarežģīti periodi zināmā mērā e-komercijai nāk par labu, jo cilvēki arvien biežāk izvēlas pirkt lētāk. Un būtībā tieši tas ir e-komercijas pamats.

Kuras produktu kategorijas šobrīd aug visstraujāk un kurās redzama palēnināšanās?

Jāatzīst, ka mums nav preču kategorijas, kuru pārdošanas apjomi neaugtu. Liela ietekme ir sezonalitātei, ņemot vērā, ka koncentrējamies uz to, lai visa ģimene var iegādāties nepieciešamās preces visa gada garumā.

Piemēram, šobrīd ļoti strauji aug dārza preču segments - āra mēbeles, sporta un atpūtas preces, peldbaseini un citas sezonālās lietas, ko cilvēki iegādājas pavasarim un vasarai.

Elektronikas segmentā sezonalitāte ir mazāk izteikta, jo cilvēki elektropreces pērk visu gadu. Izņēmums ir periods pirms jaunā mācību gada, Melnās piektdienas, Ziemassvētku periods, kad pieprasījums būtiski pieaug.

Kopumā šobrīd piedzīvojam izaugsmi visās kategorijās, taču spēcīgākās joprojām ir mēbeļu, elektronikas un mazās sadzīves tehnikas kategorijas, kas mums ir īpaši svarīga kategorija.

Tikpat svarīga biznesam ir arī sporta un atpūtas kategorija. Šobrīd aktīvi attīstām bērnu un zīdaiņu preču segmentu, jo tajā redzam lielu potenciālu Baltijas tirgū, īpaši tiešsaistē. Tāpat aug arī parfimērijas un kosmētikas segments, kā arī tradicionāli spēcīgas paliek elektronikas kategorijas - mobilie telefoni, televizori un lielā sadzīves tehnika.

Kopumā mums ir 16 lielās produktu kategorijas un aptuveni 1300 apakškategoriju, tāpēc sortiments ir ļoti plašs.

Arī no tirdzniecības centru pārstāvjiem ir dzirdams, ka fiziskie mēbeļu veikali aizveras un pāriet uz tiešsaisti.

Jā, tieši tā. Kad sākām pārdot mēbeles internetā, šo kategoriju novērtējām kā perspektīvu un augošu. Tikai pēc dažiem gadiem izkristalizējās, kāpēc mēbeļu tirdzniecība tiešsaistē patiesībā ir ļoti veiksmīga, lai gan sākumā varētu šķist pretēji.

Ja atceramies tradicionālo pieredzi mēbeļu salonos, aizbraucot uz veikalu un tuvāk aplūkojot, piemēram, dīvānu, pārdevēja katalogā bija jāizvēlas konkrētais modelis, reizēm audums, jāsamaksā priekšapmaksa 20-30% apmērā un pēc tam tika gaidīta preces piegāde. Faktiski e-komercijā esam vienkārši digitalizējuši šo procesu. Tas ir loģisks attīstības solis - no katalogiem pāriet uz tiešsaisti.

Kāda šobrīd ir konkurence Baltijas e-komercijā? Kā tirgus ir attīstījies?

Pirms trīs gadiem es biju nolēmis aiziet no uzņēmuma operatīvās vadības. Tomēr kā uzņēmuma dibinātājs pērn nolēmu atgriezties, lai uzņēmumu atkal ievirzītu pareizajā attīstības virzienā. Šajā laikā bija pazaudēta pamata stratēģija - tika pieņemts, ka mums jābūt ar visplašāko sortimentu neatkarīgi no visa pārējā, tāpēc uzsvars bija vairāk uz kvantitāti nekā kvalitāti. Rezultātā pārvaldīt dažādus procesus, cenu politiku, sortimentu, klientu ērtību un visu pārējo kļuva pārāk sarežģīti. Tie ir iemesli, kāpēc uzņēmums daļēji zaudēja tirgus daļu Baltijā. Lai to mainītu, atgūtu gan tirgus daļu, gan rentabilitāti, es atgriezos. Šogad "PHH Group" jau būs rentabla, mēs esam ļoti būtiski samazinājuši zaudējumus.

Raksturojot konkurenci e-komercijā - jā, tirgū ir daudz spēlētāju. Pārsvarā tie ir mazāki konkurenti, kuriem mēs savā ziņā paši esam devuši iespēju augt laikā, kad neattīstījāmies tik strauji, kā varējām.

Protams, redzam arī starptautisko spēlētāju un Ķīnas platformu izaugsmi. Tāpat arvien agresīvāki internetā kļūst daudzkanālu tirgotāji. Taču tajā pašā laikā joprojām ļoti liela daļa tirdzniecības notiek "offline" segmentā, un tieši tur mēs redzam galveno e-komercijas izaugsmes potenciālu.

Mūsu kā vietējā tirgus līdera uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem pāriet no fiziskajiem pirkumiem uz tiešsaisti. Krīžu laikā tas notiek dabiski, jo cilvēki meklē iespējas ietaupīt, bet laikā, kad krīzes nav, tas nozīmē mainīt iepirkšanās paradumus.

Tāpēc uzņēmums aktīvi investē noliktavās un piegādes ātrumā. Kad sakām klientam: "Pasūtiet tagad un saņemiet preci jau šodien," mēs būtībā piedāvājam to pašu, ko fiziskais veikals, tikai ērtāk. Cilvēkam nav jābrauc pa vairākiem veikaliem, jāsalīdzina preces un jāmeklē informācija. Viņš visu var iegādāties vienuviet.

Vai jaunais ES regulējums, kas paredz papildu nodevas mazvērtīgajiem sūtījumiem no Ķīnas, varētu mainīt Baltijas e-komercijas tirgu un mazināt "Temu", "Shein" un citu Āzijas platformu konkurences priekšrocības?

Mēs sagaidām, ka sūtījumu apjoms no Ķīnas samazināsies. Protams, daudz kas būs atkarīgs no tā, vai Ķīnas pārdevēji meklēs un atradīs kādus veidus, kā apiet muitas regulējumu. Arī šobrīd redzam situācijas, kad preces tiek deklarētas neprecīzi.

Tāpēc daudz kas būs atkarīgs no tā, cik efektīvi atbildīgās valsts institūcijas, muitas iestādes spēs kontrolēt ienākošos sūtījumus. Ja jaunā sistēma darbosies korekti un nodevas tiks piemērotas visiem sūtījumiem, tad produktu cenas klientiem kļūs augstākas, un tas samazinās šādu sūtījumu apjomus.

Turklāt nereti rodas jautājumi arī par šo produktu kvalitāti - īpaši veselības un drošības aspektā. Tas attiecas uz apģērbu, rotaļlietām un citām precēm, kur ne vienmēr ir skaidrs, no kādiem materiāliem tās izgatavotas. Tāpēc mēs paredzam, ka tirgus mainīsies, ja vien šie noteikumi tiešām tiks efektīvi kontrolēti.

Vai "marketplace" jeb tirgus platformas modelis Baltijā joprojām attīstās?

Jā, noteikti, īpaši kopš pagājušā gada, kad atgriezos uzņēmuma vadībā. Mans mērķis ir lielāko uzmanību veltīt tieši Baltijas pārdevējiem. Vietējie uzņēmumi vislabāk pazīst savus klientus - zina, kādi produkti ir nepieciešami, kādi zīmoli ir populāri un kādas ir pircēju vajadzības konkrētajā tirgū. Tāpēc šobrīd ļoti aktīvi strādājam pie jaunu pārdevēju piesaistes Baltijā un palīdzam vietējiem uzņēmumiem pārdot vairāk.

E-komercijā svarīgi ir konversijas rādītāji, proti, cik bieži produkta apskate pārvēršas pirkumā. Mūsu dati liecina, ka vietējo pārdevēju produktiem konversija bieži ir augstāka nekā starptautiskajiem tirgotājiem. Tam ir vairāki iemesli. Viens ir piegādes ātrums - vietējie pārdevēji preces var piegādāt daudz ātrāk. Otrs ir produktu atbilstība klientu vajadzībām. Vietējie uzņēmumi vienkārši labāk saprot savu tirgu.

Kopumā "marketplace" modelis Baltijā turpina attīstīties un paver arvien vairāk iespēju vietējiem uzņēmumiem sasniegt klientus.

Cik aktīvi Baltijas uzņēmumi šobrīd iesaistās e-komercijā? Vai joprojām ienāk jauni spēlētāji?

Joprojām ir divas dažādas lietas - atvērt savu interneta veikalu un atrast efektīvu pārdošanas kanālu internetā. Konkurence e-komercijā katru gadu pieaug. Tirgū ir vairāk spēlētāju, lielāka pieredze un arvien augstākas klientu piesaistes izmaksas. Ja šodien atver interneta veikalu bez skaidras stratēģijas, unikāla piedāvājuma un konkurences priekšrocības, tad šāds biznesa modelis kļūst par vēl vienu veikalu, kas pārdod to pašu, ko citi. Mārketinga izmaksas pieaug, klientu piesaistīt kļūst arvien dārgāk.

Protams, ir arī veiksmīgi D2C jeb "direct-to-consumer" zīmoli, uzņēmumi, kuri paši ražo savus produktus un pārdod tos tieši klientiem. Šādi piemēri Baltijā pastāv, un tie darbojas veiksmīgi.

Taču maziem un vidējiem uzņēmumiem bieži vien daudz efektīvāk ir pievienoties "marketplace" platformai. Mūsu gadījumā kā līderim reģionā Baltijā mums ir aptuveni 1,5 miljoni aktīvu pircēju. Tas nozīmē, ka mēs dodam iespēju maziem uzņēmumiem konkurēt ar lielajiem spēlētājiem klientu sasniegšanā.

Ja uzņēmumam ir labs produkts, konkurētspējīga cena un ātra piegāde, tad tas var veiksmīgi konkurēt arī ar lielajiem tirgus dalībniekiem. Mēs nodrošinām infrastruktūru, klientu plūsmu un platformu, bet pārdevēja uzdevums ir nodrošināt vērtību savam klientam.

Tas ir viens no iemesliem, kāpēc man savulaik radās ideja par "marketplace" modeli. Kad vēl bijām tikai mazumtirgotājs, es domāju, kā vislabāk apmierināt klientu vajadzības? Tad arī nonācu pie secinājuma, ka, ja platformā būtu, piemēram, 2000 pārdevēju no Baltijas valstīm, tad tas nozīmētu arī aptuveni 2000 cilvēku, kuri ikdienā domā par produktiem, cenām, sortimentu un klientu vajadzībām. Tas ļauj būtiski paplašināt piedāvājumu klientiem un platformu padarīt pircējiem vērtīgāku.

Taču vienlaikus ļoti svarīga ir kvalitāte un disciplīna. Mūsu uzdevums ir palīdzēt pārdevējiem saprast, ko nozīmē profesionāli strādāt e-komercijā. Piemēram, nav pieņemami apsolīt klientam piegādi nākamajā dienā, bet šo solījumu vēlāk neturēt. Šādai pieejai ir sava cena - neapmierināts klients.

Īpaši mazajiem uzņēmumiem dažkārt e-komercija ir papildu bizness, un viņi mēdz tai pieiet pārāk elastīgi. Taču mēs nevaram to pieļaut, jo gala rezultātā mūsu platforma ir atbildīga klienta priekšā. Tāpēc dažkārt esam spiesti pieņemt arī lēmumus par pārdevēju, kuri nepilda savus solījumus, deaktivizēšanu, jo mēs nevaram riskēt ar klientu neapmierinātību, iepērkoties mūsu platformā.

Kā mākslīgais intelekts jau šobrīd maina e-komerciju, un kā tas to ietekmēs nākotnē?

Es saviem darbiniekiem bieži saku - mēs nezinām to, ko vēl nezinām. Skaidrs ir tas, ka mākslīgais intelekts jau tagad būtiski pārveido praktiski visus biznesa procesus e-komercijā.

Mēs AI izmantojam produktu aprakstos, cenu noteikšanā, analītikā, tulkojumos, tirgus izpētē, cenu salīdzināšanā un pārbaudē, kā arī darbinieku efektivitātes paaugstināšanā.

Pat vienkāršākais piemērs ir e-pasti. Cilvēks var pats ilgi rakstīt e-pastu, bet var arī vienkārši iedot AI galvenos punktus un dažu sekunžu laikā iegūt kvalitatīvu tekstu. Es pats to izmantoju, rakstot e-pastus uzņēmuma komandai.

Ļoti daudz AI palīdz arī atkārtojošos uzdevumos - datu pārbaudēs, analīzē, maksājumu salīdzināšanā, lielu datu apjomu apstrādē. Ja agrāk bija jāpārskata simtiem vai tūkstošiem ierakstu manuāli, tagad šo darbu iespējams izdarīt daudz ātrāk.

Mēs ļoti aktīvi izmantojam AI arī klientu apkalpošanā. Esam pārgājuši no zvaniem uz čatu, un šī komunikācija lielā mērā balstās uz AI risinājumiem.

Kopumā AI mums palīdz trīs galvenajos virzienos. Pirmkārt, uzlabot uzņēmuma efektivitāti un procesus. Otrkārt, uzlabot klientu pieredzi. Treškārt, paaugstināt darbinieku produktivitāti. Mūsu pieeja uzņēmumā ir "AI first". Praktiski katrā procesā mēs sev jautājam - vai šo var izdarīt ar AI palīdzību? Tas paver ļoti daudz jaunu iespēju. Un man patiešām ir prieks redzēt darbiniekus, kuri ienāk kabinetā ar labi sagatavotu analīzi un rīcības plānu un saka: "AI man palīdzēja paveikt darbu, kam agrāk būtu vajadzīgas divas vai trīs dienas, tikai pāris stundās."

Mēs redzam milzīgus ieguvumus. Turklāt AI palīdz mums augt bez būtiska izmaksu pieauguma. Uzņēmums var attīstīties ar esošo komandu, un vajadzība pieņemt jaunus cilvēkus būs daudz mazāka nekā agrāk.

Pērn vasarā "PHH Group" nolēma par vairāk nekā 80% samazināt Ķīnas preču skaitu uzņēmuma "marketplace" platformās. Kāpēc?

Šo stratēģisko lēmumu pieņēmām kvalitātes dēļ. Man atgriežoties uzņēmuma vadībā, secināju, ka bija daudz novēlotu pasūtījumu, klienti bija neapmierināti, bija problēmas ar produktu aprakstiem un satura kvalitāti. Tāpēc mēs pieņēmām lēmumu atstāt tikai tos pārdevējus un produktus, kas patiešām rada vērtību klientam.

Šajā pastiprinātajā kvalitātes auditā samazinājām arī preču sortimentu par vidēji trīs reizēm. Piemēram, Latvijā šobrīd mums ir aptuveni 5 miljoni produktu, bet pirms gada bija apmēram 15 miljoni aktīvu produktu.

Šobrīd redzam, ka šis lēmums ir būtiski uzlabojis konversijas rādītājus.Savukārt klientiem ir vieglāk orientēties, preču meklēšana kļūst daudz ērtāka. Tas ļauj mums vairāk investēt kvalitātes nodrošināšanā. Arī šajā biznesa procesā izmantojam AI, taču katra produkta pārbaude, aprakstu kvalitāte un satura kontrole tik un tā rada izmaksas. Tāpēc, samazinot sortimentu, mēs vienlaikus paaugstinām kvalitāti un produktu atbilstību klientu vajadzībām.

Mēs joprojām sadarbojamies ar Ķīnas pārdevējiem, taču ļoti aktīvi strādājam pie kvalitātes uzlabošanas, jo redzam, ka šajā jomā vēl ir daudz iespēju attīstībai.

Kādas ir jūsu grupas galvenās prioritātes 2026. gadam?

Pirmā prioritāte no akcionāru skatu punkta ir panākt, lai uzņēmums vairs nestrādātu ar zaudējumiem, bet būtu rentabls. Mūsu finanšu gads sākas aprīlī, tāpēc jau šī finanšu gada pirmajā ceturksnī - aprīlī, maijā un jūnijā - esam izvirzījuši mērķi sasniegt pozitīvu EBITDA. Tas būs pirmais rentablais ceturksnis pēdējo četru gadu laikā.

To mums izdosies panākt, būtiski uzlabojot uzņēmuma efektivitāti un mazumtirdzniecības piedāvājumu. Iepriekš uzņēmumam nācās pārāk daudz līdzekļu ieguldīt mārketingā, lai piesaistītu klientus. Tagad redzam, ka klienti atgriežas paši un iepērkas biežāk, pieaug arī konversijas rādītāji. Tas nozīmē, ka mūsu piedāvājums klientiem ir kļuvis daudz konkurētspējīgāks.

Pirmā prioritāte ir rentabilitāte. Otrā ir turpināt attīstīt katram tirgum atbilstošu sortimentu, lai klienti arvien biežāk atrastu produktus, kas nepieciešami viņu ģimenēm.

No klientu perspektīvas viena no galvenajām prioritātēm ir piegāde tajā pašā dienā. Mēs palielinām produktu skaitu noliktavās, lai arvien vairāk preču klienti varētu saņemt jau pasūtījuma dienā. Šo pakalpojumu piedāvājam arī "marketplace" pārdevējiem - viņi var nogādāt preces mūsu noliktavās, lai attiecīgi klienti saņemtu produktus tajā pašā dienā. Tas palīdz vienlaikus paplašināt arī kvalitatīvu piedāvājumu platformā.

Protams, vēl viena prioritāte ir konkurētspējīgas cenas. Tas nozīmē aktīvākas sarunas ar piegādātājiem, lai iegūtu labākus nosacījumus un klientiem spētu piedāvāt izdevīgākas cenas.

Tā kā esam piesaistījuši un noturējuši vidēji 1,5 miljonus aktīvo pircēju, šobrīd īpaši nekoncentrējamies uz jaunu klientu piesaisti. Protams, klientu skaits turpinās augt, jo arvien vairāk cilvēku pāriet no tradicionālās iepirkšanās uz e-komerciju. Taču mūsu galvenais mērķis ir palielināt esošo klientu pirkumu biežumu.

Policisti lūdz palīdzēt: jau vairāk nekā mēnesi pazuduši 3 jaunieši