Nataša Raiena jau agrāk bija aizbēgusi no mājām. Tāpēc, kad 1998. gada 31. augustā viņa neatgriezās no skolas, viņas vecāki cerēja, ka viņa drīz būs klāt. Tomēr pagāja vairāki mēneši, bet 14 gadus vecā Nataša joprojām skaitījās pazudusi. Un tad tajā pašā rajonā sāka pazust citas sievietes un meitenes. Policijai likās, ka viņa varētu būt kārtējais sērijveida slepkavas upuris.

Aptuveni piecus gadus pēc Raienas pazušanas maniaks, Leonards Freizers, stājās tiesas priekšā par vairākām slepkavībām, arī Natašas. Taču 2003. gada 11. aprīlī tiesas prāvas vadītājs visiem par pārsteigumu paziņoja, ka Freizers patiesībā nav vainojams Raienas nāvē un ka viņa ir dzīva.

Viss apgriezās kājām gaisā, kad atklājās, ka - patiesībā! - pusaudze nav nolaupīta un nogalināta; viņa pazuda pati pēc savas gribas un piecus gadus slēpās sava puiša mājās netālu no vecāku mājas.

Pazudusī meita

Nataša Anna Raiena ir dzimusi 1984. gada 9. maijā un uzaugusi Rokhemptonā, Austrālijā. Pusaudža gados viņa bijusi īsta dumpiniece. Lai gan viņai bija tuvas attiecības ar ģimeni, viņa agri nostājās uz neatkarīgas pieaugušo dzīves ceļa. Meitene alka pēc neatkarības un brīvības.

1998. gada 31. augustā ģimenes dzīvē notika negaidīts pavērsiens - 14 gadus vecā Nataša pazuda. Todien viņa nebija redzēta mācībās, un drīz vien visi sāka uztraukties.

Sapratusi, ka viņas meita ir pazudusi, Natašas māte par to ziņoja policijai, kas nekavējoties sāka viņas meklēšanu. Rokhemptonas policija un brīvprātīgie pārmeklēja lielu teritoriju, taču bez rezultātiem. Nedēļas izvērtās mēnešos, un cerība sāka dzist. Parādījās jaunas bažas, ka Nataša kļuvusi par kāda ļaundara upuri.

Visu sarežģīja tas, ka Nataša jau centās aizbēgt no mājām. Divas reizes viņa pazuda, un divas reizes viņu atrada. Agrāk viņa slēpās kopā ar savu puisi Skotu Bleku, kurš bija sešus gadus vecāks par viņu. Tomēr viņa vienmēr atgriezās mājās sveika un vesela. Šoreiz viss izskatījās citādi.

Meklējot Natašu, policija izskatīja visas iespējamās versijas. Vieni domāja, ka viņa kārtējo reizi aizbēgusi no mājām. Citi -, ka noticis kas ļaunāks. Bažas pastiprinājās, kad Rokhemptonā sāka trakot sērijveida slepkava Leonards Freizers, kurš jau bija ieslodzīts cietumā par sievietes slepkavību.

Leonards bija nežēlīgs cilvēks, kas medī jaunas, viegli ievainojamas meitenes un sievietes. Viņa arests un vairāku upuru atrašana lika izmeklētājiem domāt, ka arī Nataša nonākusi viņa ķetnās. Pēc Leonarda nopratināšanas šī pārliecība tikai nostiprinājās, jo Nataša pilnībā atbilda Leonarda iespējamo upuru profilam. Maniaks arī pats uzņēmies vainu Natašas pazušanā.

Likās, ka lietu var slēgt - Nataša kļuva par sadistiska slepkavas upuri. Ģimene un draugi viņu apglabāja, kaut arī bez līķa. Arī mediji izteica līdzjūtību un noturēja piemiņas dievkalpojumu. Pagāja laiks, un Natašas ģimene sāka samierināties ar domu, ka viņu meita ir mirusi, taču tad notika šokējošs atklājums.

Meitene skapī

2003. gadā, piecus gadus pēc Natašas pazušanas, sākās tiesas prāva pret Leonardu Freizeru. Tiesas prāvā Freizers tika apsūdzēts vairākos noziegumos un slepkavībās, tostarp Natašas Raienas slepkavībā. Taču 2003. gada 10. aprīlī policiju pārsteidza kāds anonīms informators, kurš ziņoja, ka šī meitene patiesībā ir dzīva.

Informators bija Natašas draugs Skots Bleks. Policija to ātri noskaidroja un, saņemot atļauju Skota īpašuma apskatei, drīz vien atrada Natašu. Viņa slēpās skapī, dzīva un vesela. Pēdējos piecus gadus viņa bija slēpusies Skota mājā, no turienes izejot tikai dažas reizes. Lai gan Skots dzīvoja pavisam blakus Natašas vecāku mājai, neviens nenojauta, ka meitene ir pie viņa.

Natašas pazušana un apstākļi, kādos viņa pavadīja piecus gadus, bija patiesi pārsteidzoši. Aizbēgusi no mājām 1998. gadā, viņa paslēpusies pie Skota, kuram toreiz bija 21 gads. Neskatoties uz preses uzmanību un vērienīgajiem meklējumiem, Natašai izdevies palikt nepamanītai. Izrādījās, ka pāris visu rūpīgi izplānojis un pielicis ne mazums pūļu, lai Natašu neatrastu.

Piecu gadu laikā viņa izgāja ārā tikai dažas reizes - tikai tumsas aizsegā, tuvējā pludmalē vai parkā. Skots tikmēr nodrošināja viņu ar visu nepieciešamo. Interesanti, ka šāda eksistence bija pilnīgs pretstats meitenes tieksmei pēc neatkarības un brīvības. Viņa pavadīja dienas šaurās istabās, lasīja, skatījās televīziju, atbalstot savas neeksistējošās dzīves ilūziju.

Mēs varam tikai minēt, kāds bija psiholoģiskais spiediens no šādas dzīves. Viņa ir atstājusi ģimeni, draugus un visu, ko uzskatām par normālu laika pavadīšanu. Nataša dzīvoja pastāvīgās bailēs, labi apzinoties, ka viņas rīcība satriekusi tuviniekus. Neskatoties uz to, viņa turpināja slēpties.

Sākotnēji mediji rakstīja, ka Nataša gandrīz visu laiku dzīvojusi skapī, taču galu galā izrādījās, ka tur viņa slēpās tikai tad, kad pie Skota ieradās ciemiņi.

Atgriešanās dzīvē

Tēvs ātri piedeva Natašai, bet māte bija nikna. Dženija nespēja samierināties ar to, ka meita visus šos gadus likusi viņai ticēt, ka viņa ir mirusi, lai gan patiesībā dzīvoja tikai kilometru no viņas. "Es viņu ienīdu," viņa stāstīja intervijā CBS. "Gribējās viņu satvert un kratīt kā maisu, bet, kad es viņu ieraudzīju, tad aizmirsu visu."

Natašai bija jāpiedalās arī Leonarda Freizera tiesas prāvā, kur viņai vajadzēja paskaidrot, ka viņš nav viņu nogalinājis. (Leonards tik un tā saņēma mūža ieslodzījumu par citām slepkavībām.)

Lai gan liela daļa cilvēku, kas sekoja šim stāstam visā pasaulē, priecājās, ka Nataša ir dzīva, daudzi bija sašutuši par viņas krāpšanu un to, ka viņa saviem tuviniekiem sagādājusi tādas sāpes. Laikraksts "The Guardian" vēstīja, ka 2005. gadā Natašas draugs Skots saņēmis gadu cietumā par meliem policijai. Bet Natašu 2006. gadā atzina par vainīgu nevajadzīgas izmeklēšanas provocēšanā. Viņai uzlikts 4 tūkstošu dolāru liels naudas sods, kā arī uzlikts par pienākumu izmaksāt 16 tūkstošus dolāru, lai segtu izmeklēšanas izdevumus.

Tomēr Nataša nopelnījusi daudz vairāk naudas, izstāstot savu stāstu medijos. Galu galā viņa savu stāstu kādam Austrālijas medijam pārdeva par 120 tūkstošiem Austrālijas dolāru. Nataša un Skots apprecējās 2008. gadā, pārdodot kāzu detaļas izdevumam "Women 's Day" par 200 tūkstošiem dolāru.

Kādā brīdī reportieri no laikraksta "The New Zealand Herald" jautāja Natašai, kāpēc viņa visus šos gadus slēpusies. Kāpēc viņa neparādījās, kad cilvēki sāka runāt par viņas slepkavību? Viņa atbildēja: "Man ir apnicis, ka mani pazīst kā Natašu Raienu - "meiteni skapī". Es pieļāvu kļūdas, un man žēl, ka sāpināju savu ģimeni, bet tagad es vēlos sākt jaunu dzīvi."

2024. gada 2. jūnija rītā Rokhemptonas golfa klubā tika atrasts 40 gadus vecās Natašas Raienas līķis. Policija informēja, ka nozieguma pēdu viņas nāvē nav.

Politologi: "Gods kalpot Rīgai!" trūkst līderu; Ameriks nav harizmātisks