"Postimees.ee" noskaidroja notiekošā apmērus un apsprieda mērķus ar avotu, kurš situāciju pārzina no iekšienes.

2026. gada 10. februārī viens no Pleskavas "Telegram" kanāliem, kas saistīts ar Krievijas Gaisa desanta spēkiem (VDV), publicēja no putna lidojuma uzņemtus kadrus no militārā poligona Kislovo, Pleskavas apgabalā.

Viens no desantniekiem iemūžinājis brīdi, kā nolaižas ar izpletni aptuveni 30 kilometru attālumā no Igaunijas robežas. Video publicēts, neraugoties uz pilnīgu aizliegumu Krievijas karavīriem dienesta laikā izmantot personīgās mobilās ierīces un jo īpaši publiskot video no uzdevumu izpildes Krievijas Bruņotajos spēkos.

Spriežot pēc ainavas un būvju ģeometrijas, kadrā patiešām redzams 76. Gaisa desanta divīzijas poligons Kislovo. Desantnieks atrodas gaisā nedaudz uz dienvidrietumiem no poligona ēkām.

Tas ir zināms arī kā Zaveļičje un atrodas aptuveni kilometru no Pleskavas rietumu nomales. Šis ir militārs mācību objekts, kur notiek šaušanas treniņi, bruņutehnikas manevri, automašīnu un tanku vadīšanas apmācība, kā arī taktiskā un uguns sagatavošana. Poligons izveidots padomju laikā un joprojām tiek izmantots kaujas iemaņu pilnveidošanai.

Ar poligonu tieši saistīta 76. gvardes gaisa desanta trieciendivīzija, kas šeit regulāri rīko mācības un sagatavo personālu desanta un triecienoperācijām.

Poligona teritorijā nepiederošām personām uzturēties ir aizliegts; pārkāpumu gadījumā personas tiek aizturētas un nodotas policijai. Taisnā līnijā līdz Luhamā kontrolpunktam ir aptuveni 54 kilometri, bet līdz Koidula kontrolpunktam – aptuveni 42 kilometri.

Tieši šajā vietā pašlaik turpinās Krievijas armijas mācības, kas sākās jau 1. decembrī.

Par to, ka mācības ilgs nevis dažas nedēļas, kā ierasts, bet pusgadu, jau 17. novembrī ziņoja Pleskavas apgabala valdības tīmekļvietne.

Pusgadu ilgas mācības

76. gvardes gaisa desanta trieciendivīzijas komandvadība informē par pasākumiem, kas tiek rīkoti Zaveļičje poligonā. Laika posmā no 2025. gada 1. decembra līdz 2026. gada 31. maijam katru dienu no pirmdienas līdz svētdienai, tostarp svētku un brīvdienās, no plkst. 8.00 līdz 1.00 mācību objektos – uguns kompleksā, tanku trasē, autotrasē un mācību taktiskajos laukos Zaveļičje poligonā – notiks šaušanas un automobiļu un bruņutehnikas vadīšanas nodarbības," teikts paziņojumā, kas tika publicēts pirms trim mēnešiem.

Amatpersonas atklāti brīdināja civiliedzīvotājus, ka Krievijas armijas aktivitātes var būt bīstamas dzīvībai.

"Brīdinām, ka atrašanās Zaveļičje poligona teritorijā un tā robežu tuvumā ir bīstama dzīvībai! Personas, kas nelikumīgi iekļūs poligona objektu teritorijā, tiks aizturētas un nodotas policijai. Īpaši aicinām būt uzmanīgiem tuvumā esošo apdzīvoto vietu iedzīvotājus," norādīts paziņojuma noslēgumā.

Brīdinājums nav nejaušs. Iepriekš munīcija no 76. VDV divīzijas militārajiem objektiem vairākkārt nokļuvusi vietējo iedzīvotāju mājās. Desantnieku mācībās šajā vietā nav nekā unikāla. 2025. gada pavasarī "Postimees.ee" jau vēstīja par iepriekšējām jauno desantnieku mācībām tieši šajā poligonā.

"Izpletņlēkšanas tika apvienotas ar kaujas sagatavošanas nodarbībām; pēc nosēšanās zilās beretes sapulcējās nosēšanās laukumā, veica marša pārgājienu uz norādīto rajonu un trenēja objekta ieņemšanu nosacītā pretinieka aizmugurē," gandrīz pirms gada ziņoja Krievijas militārais resors.

Vietējais konteksts

Pašreizējās situācijas īpatnība ir mācību ilgums, uzmanību pievērš "Postimees.ee" avots Pleskavas apgabala preses darbinieku vidū. Viņš ar redakciju runāja anonimitātes apstākļos.

"Pārskatāmā pagātnē mācības šeit nekad nav notikušas pusgadu no vietas. Tas notiek uz nepieredzēti plaša vietējo ceļu un tiltu remonta fona. 2026. gadā šiem mērķiem piešķirts vairāk līdzekļu nekā parasti.

Vienlaikus tiek paplašināti termināļi visos Krievijas robežkontroles punktos – gan uz robežas ar Latviju, gan ar Igauniju, bet Pleskavas lidostā tiek būvēta jauna pasažieru apkalpošanas ēka. Jūsu izlūkdienests saka, ka Krievija neapdraud. Nu labi. Taču fakts ir nepārprotams – otrpus robežai notiek gatavošanās un nostiprināšanās," uz situācijas daudzslāņainību aiz austrumu robežas norādīja avots.

Dienā, kad tika publicēts video ar Krievijas desantnieku debesīs netālu no robežas, Igaunijas Ārējās izlūkošanas departamenta ģenerāldirektors Kaupo Rozins paziņoja, ka Krievija 2026. gadā neplāno militāru uzbrukumu Igaunijai vai kādai citai NATO valstij, un ar lielu varbūtību departaments pie līdzīga secinājuma nonāks arī nākamgad.

Līdzīga gatavošanās notika pirms 2022. gada 24. februāra

"Pēc man pieejamās informācijas, 76. VDV divīzijas bāzē plānots izveidot vienību no personām, kuras tiek izraidītas no Latvijas un Igaunijas – visiem šiem tā dēvētajiem "tautiešiem". Tādējādi visai šai situācijai vēlas piešķirt arī ideoloģisku dimensiju. Pagaidām tas viss izskatās pēc sagatavēm nākotnes hibrīdapdraudējumiem. Taču atgādināšu, ka arī ukraiņi stāstīja – viņiem līdzīga situācija ar tiltiem un ceļiem pie robežām bija tieši pirms 2022. gada. Tā pati rekonstrukcija, tiltu nostiprināšana, joslu paplašināšana," piebilda avots.

Avots norāda, ka pierobežas teritoriju sakārtošana Pleskavas apgabalā, kas saistīta ar 76. divīziju, var liecināt arī par Krievijas gatavošanos demobilizēt militārajā agresijā pret Ukrainu iesaistītos karavīrus.

"Iedomājies situāciju, ka viņi pēkšņi vienojas un paraksta ar Zelenski kādu līgumu. Ja līdz šim divīzijā, nosacīti runājot, atradās divi tūkstoši cilvēku, tad pēc aktīvās karadarbības pārtraukšanas kaujas vienības zināmā apjomā atgriezīsies tieši šeit. Ko viņi darīs? Protams, apmācīs gan jaunākos karavīrus, gan zemāka līmeņa komandierus," spriež sarunas biedrs, kurš situāciju analizē no iekšienes.

Signāli Vašingtonai?

Pierobežas infrastruktūras stiprināšanai var būt arī cits, propagandisks zemteksts.
"Ja tu neko nedari, ar tevi var rīkoties kā ar Maduro. Tramps ir neprognozējams. Demokrāti bija daudz prognozējamāki. Atgādināšu, ka Baltijas valstis tradicionāli balstījušās tieši uz ASV," versijas par pēkšņo būvnieku un desantnieku aktivitāti pie Igaunijas robežas izklāsta avots.

Vienlaikus Krievijas robežtermināļu paplašināšana var būt saistīta arī ar ASV politiku un Donalda Trampa darbībām. Viņa konfrontācija ar Ķīnu nav zudusi no dienaskārtības.

"Ķīnai Eiropā tiek atļauts arvien vairāk. Eiropa Trampa dēļ diversificējas. Iespējams dialogs, kurā Ķīnas preces uz ES aktīvāk tiks virzītas tieši caur šīm ES robežām. Un, lai lielvalstu sarunas, kurās var tikt ņemti vērā arī Baltkrievijas kālija mēslojuma tranzīta jautājumi caur Lietuvu, noritētu raitāk, nepieciešama gatavības demonstrācija," avots uz situāciju piedāvā paskatīties plašāk.

"Pievēršu uzmanību, ka Lietuva tikko uz pieciem gadiem pagarināja gāzes piegādes uz Kaļiņingradu. Tā pati Lietuva, kas pirms gada pārtrauca savienojumus BRELL elektrotīklā. Viņi varēja nepagarināt gāzes tranzīta līgumu, bet pagarināja. Kaut kas mainās salīdzinājumā ar lielā kara pirmajiem mēnešiem," norāda avots.

Robežas tuvumā rūc ne tikai lidmašīnas un helikopteri

Uz šī fona Krievija pie Igaunijas robežas veido apjomīgas bezpilota lidaparātu vienības. Par to 10. februārī paziņoja Igaunijas Ārējās izlūkošanas departaments. Iespējama konflikta gadījumā Igaunijai jābūt gatavai vienlaikus atvairīt dronu uzbrukumus visā valsts teritorijā, brīdina izlūkdienests.

"Spēku samēra aprēķiniem no Krievijas puses vienmēr jābūt mums labvēlīgiem. Ņemot vērā, ka NATO valstis daudzkārt pārsniedz Krieviju iedzīvotāju skaita, iekšzemes kopprodukta un arī gara spēka ziņā, tas ir pilnībā īstenojams. Krievija ir bīstama, taču nav visvarena, kā to pierādīja karš Ukrainā. Ja paši pietiekami rūpēsimies par savu drošību un valsts aizsardzību, novērsīsim Krievijas nodomus militāri pārbaudīt NATO," paziņoja Ārējās izlūkošanas departamenta ģenerāldirektors Kaupo Rozins.

Saskaņā ar ārējās izlūkošanas datiem Baltijas flotes sastāvā tiešā Igaunijas tuvumā izveidots bezpilota jūras triecienaparātu pulks, bet Ļeņingradas militārā apgabala tiešā pakļautībā – bezpilota lidaparātu pulks.

Iespējams, ka tuvākajos gados Baltijas flotē tiks izveidots vēl viens bezpilota lidaparātu pulks, savukārt 6. vispārējās armijas divīzijās – bezpilota lidaparātu bataljoni.

Roberts Krūzbergs izcīna bronzas medaļu šorttrekā, Latvijai otrais pjedestāls olimpiādē