Nav nekā patīkama, ja žultspūslī tiek atklāti žultsakmeņi. Vai tiešām tie visu laiku jānēsā sev līdzi, vai tomēr labāk izoperēt?

Par žultsakmeņu veidošanās iemesliem un ārstēšanu stāsta Veselības centra 4 ķirurgs Sergejs Mihailovs.

Galvenais vaininieks – nepareizs uzturs

Mēs dzīvojam laikā, kad rokas stiepiena attālumā pieejama trekna un neveselīga pārtika, kas bagāta ar ogļhidrātiem. Šāds uzturs kombinācijā ar nepietiekamu ūdens lietošanu un mazkustīgu dzīvesveidu ir viens no galvenajiem žultsakmeņu veidošanās iemesliem.

Lielākoties šī problēma skar cilvēkus ar aptaukošanos, arī tos, kam ir paaugstināts zema blīvuma jeb sliktā holesterīna līmenis asinīs. Jo vecāks cilvēks kļūst, jo lielāka iespēja, ka attīstīsies žultsakmeņi. Milzīga nozīme ir arī ģenētiskajam faktoram – ja kādam ģimenē bijuši žultsakmeņi, tad iespēja, ka tie veidosies, ir krietni lielāka. Ausis jāsaspicē arī dāmām, kas kampaņveidā ievēro diētas ar zemu kaloriju saturu. Mainot uztura uzņemšanas regularitāti un apēstā daudzumu, žultspūslis var piedzīvot apjukumu, kas beidzas ar žultsakmeņu veidošanos. “Žulti ražo akna un pa žultsvadu nogādā žultspūslī. Ja cilvēks badojas vai maz un reti ēd, žults krājas un kļūst biezāka. Ultrasonogrāfijā atsevišķos gadījumos šo biezo žulti var redzēt kā nosēdumus žultspūslī. Savukārt bieza žults ir stāvoklis pirms žultsakmeņu veidošanās,” skaidro ķirurgs Sergejs Mihailovs. Iemesls ir vienkāršs – žults uzdevums nav krāties žultspūslī, bet gan piedalīties uzņemtās pārtikas gremošanā, un šajā gadījumā tas notiek zarnās, kur nonāk žults.

Biežāk veidojas sievietēm

Lielākā daļa žultsakmeņu veidojas no holesterīna (arī to tāpat kā žulti ražo akna), tomēr žultspūslī mēdz būt arī pigmenta akmeņi. Pirmie ir dzeltenīgi, otrie nedaudz tumšāki. Pigmenta akmeņi rodas situācijās, kad ir aknas iekaisums vai infekcija žultspūslī. Lielākoties žultspūslī ir vairāki dažādu izmēru žultsakmeņi, bet atsevišķās situācijās ir viens liels akmens un pārējie smilšu graudiņa lielumā.

Biežāk žultsakmeņus atklāj sievietēm reproduktīvajā vecumā. Tas ir saistīts ar hormonālajām svārstībām grūtniecības un perimenopauzes periodā.

Atklāj nejauši

Lielākoties žultsakmeņus atklāj nejauši, kāda cita iemesla dēļ veicot vēdera dobuma ultrasonogrāfiju. Parasti šiem cilvēkiem simptomi vēl nemaz nav bijuši vai arī bijis neliels spiediens, diskomforts labajā paribē.

Tikai neliela daļa žultsakmeņu pacientu savu diagnozi uzzina tāpēc, ka piedzīvo sāpes labajā paribē, kas izstaro uz muguru, sliktu dūšu, vemšanu, pat paaugstinātu temperatūru.

Ja sāpes uznāk un pāriet, jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš nosūtīs uz vēdera dobuma ultrasonogrāfiju. Izmeklējuma laikā speciālists apskatīs ne tikai žultspūsli, bet arī citus vēdera dobuma orgānus, jo žultspūslis ir saistīts ar aknu un divpadsmitpirkstu zarnu, tam blakus ir aizkuņģa dziedzeris.

Sāpes pastiprinās, kad žultsakmens ir aizsprostojis žultsvadu, neļaujot žultij nokļūt divpadsmitpirkstu zarnā, bet pāriet, kad tas izkustas un žults ceļš atkal atbrīvojas. Tomēr tas nenozīmē, ka uz to var nereaģēt, jo nākamajā reizē sāpju lēkme var būt daudz lielāka.

Ja sāpes ir stipras un nepāriet, ir sajūta, ka nevar ieelpot, tad jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība vai jāvēršas slimnīcas uzņemšanas nodaļā.

Operē arī tad, ja nav simptomu

Ja pacients nonācis uzņemšanas nodaļā stipru, nepārejošu sāpju dēļ, mediķi lemj par rīcību, vadoties no sāpju stipruma un akmeņu daudzuma, tomēr lielākoties sākumā dod antibiotikas, kas mazina iekaisumu. “Žultsceļi nav sterili, tur mājo baktērijas, tāpēc var attīstīties bakteriāls iekaisums. Operē tikai tad, kad iekaisums samazināts, lai izvairītos no komplikācijām,” paskaidro Sergejs Mihailovs. Jautāts, vai iespējams iztikt bez operācijas, ķirurgs teic: “Nav pamata cerēt, ka problēma pāries pati no sevis, tieši otrādi – pēc iekaisuma žultsakmeņi var veidoties vēl aktīvāk, un pret to jāizturas nopietni, jo iekaisums palielina audzēja risku.”

Operēt iesaka arī tiem pacientiem, kas nepatīkamos simptomus nemaz nejūt, proti, viņiem veic preventīvu žultspūšļa izņemšanu, jo sāpju lēkme ir tikai laika jautājums, un neviens nevar prognozēt, kad tas notiks – pēc nedēļas, mēneša vai gada. Komandējuma vai ceļojuma laikā var ierasties negaidīta sāpju lēkme, un tad var nākties veikt akūtu operāciju citā valstī.

Kā notiek operācija?

Cilvēks var dzīvot bez žultspūšļa. Atklājot tajā žultsakmeņus, žultspūsli izņem, jo žultsakmeņiem ir tendence veidoties atkal. Ja vien situācija nav akūta un sarežģīta, operē laparoskopiski, proti, vēderā veic četrus pavisam nelielus griezienus, vienu no tiem nabā. Šos griezienus izmanto, lai vēdera dobumā ievadītu kameru un instrumentus, ar kuriem ķirurgs veic operāciju, atdalot žultspūsli no citiem orgāniem un caur nabu izņemot ārā. Pirms tam vēdera dobumā ielaiž CO2 gāzi, lai ķirurgam būtu telpa, kurā strādāt; pamatā tas nepieciešams, lai būtu laba pārredzamība. Operācija parasti ilgst aptuveni stundu.

Kas jāievēro pēc tam?

Nākamajā dienā pēc operācijas parasti var doties mājās, bet vēl mēnesi jāievēro saudzīgs režīms – nedrīkst celt smagumus, strādāt fiziski smagu darbu, jāierobežo fiziskās aktivitātes, neiesaka iet pirtī. Nedēļu pēc operācijas vēlams palikt mājās, lai atgūtu spēkus, tomēr vajadzības gadījumā var atgriezties darbā arī ātrāk, ja vien darbs nav fiziski smags. Jārēķinās, ka vēl kādu laiku var būt nelielas sāpes, jutīgums.

Mēnesi pēc operācijas neiesaka ēst treknus, asus, ceptus produktus, jāierobežo cukura patēriņš. Pamatā maltītes iesaka veidot no šķiedrvielām un olbaltumvielām, bet vienlaikus nedrīkst pārspīlēt ar piena produktiem, tāpēc jāizvēlas citi olbaltumvielu avoti – putnu gaļa, zivis, pākšaugi. Vēlams ēst mazākas porcijas un biežāk. Jādzer daudz ūdens.

Dodoties atkārtotā vizītē pie ārsta, svarīgi ir pastāstīt par pašsajūtu, jo atsevišķos gadījumos nepieciešams veikt endoskopiju. Ir situācijas, kad nestrādā sfinkters starp žultsvadu un divpadsmitpirkstu zarnu, tāpēc žults tajā nenokļūst, un pacients jūt sāpes, smaguma sajūtu labajā paribē, var būt dzelte. To var labot, endoskopijas laikā sfinkteru iešķeļot; pēc tam žults izdalīsies normāli.

Lasītāja jautā: Vai akmeņus var izšķīdināt ar zālēm?

Atbild ķirurgs Sergejs Mihailovs:

“Ir pieejami vairāki medikamenti žultsakmeņu šķīdināšanai, tomēr tie nav tik efektīvi, lai izšķīdinātu jau esošus cietos žultsakmeņus. Ja pacientam ir vairāki riska faktori, piemēram, paaugstināts zema blīvuma holesterīna līmenis asinīs, ģimenē kādam bijuši žultsakmeņi, cilvēks ir jau gados, medikamentus var lietot profilaktiski, tomēr labāk ir dzert vairāk ūdens un būt fiziski aktīvam.”

Bļugers: Pēc tam, kad atdošu Stenlija kausu, koncentrēšos uz nākamo sezonu