Šoziem bija liels aukstums, un tādēļ ar pilnu jaudu tika darbinātas arī "Latvenergo" termoelektrocentrāles jeb TEC. Vai pašlaik jau var aplēst, kā šīs ziemas laikapstākļi ir ietekmējuši elektroenerģijas cenu?

Elektrības cena ir pieaugusi, bet te ir jāsaliek kopā divas ziemas. Pagājušajā ziemā janvāris bija viens no siltākajiem novērojumu vēsturē, šogad ziema ir viena no aukstākajām novērojumu vēsturē. Protams, ka [cenas] delta veidojas tīri objektīvi tādēļ, ka tādu ziemu mēs neesam redzējuši pēdējos 15 gados un tika piedzīvots arī vēsturiski augstākais elektrības patēriņš jaudas ziņā. Protams, ka pie šāda patēriņa tiek darbināts viss, kas ir pieejams, un arī mūsu TEC ir darbojušies divus mēnešus gandrīz vai pilnā režīmā. Tas nozīmē, ka fosilie resursi, ieskaitot arī Igaunijas un Lietuvas fosilos resursus, tad arī noteica šo cenu reģionā.

Par cik tad aptuveni šoziem cena ir augstāka nekā, piemēram, pagājušajā gadā?

Protams, tas ir atkarīgs no tā, ar kuru periodu mēs salīdzinām. Pagājušajā gadā bija silta ziema, lielāka pietece un attiecīgi bija pieejama vairāk hidroelektrostaciju (HES) ražotā enerģija. Šogad [apstākļi] tā sakrita, ka aukstumā gan vēja enerģijas izstrāde bija zemāka, gan arī šādā salā ūdens pietece mūsu HES bija krietni zem vidējā. Tādēļ izveidojās cenas kāpums par apmēram 83%, bet tas ir objektīvi vairāku faktoru dēļ.

Par cik ir audzis gāzes patēriņš, kas tiek izmantota TEC darbināšanai?

Skaidrs, ka pie tādas noslodzes gāzes patēriņš vairākkārtīgi pieaug, bet mēs bijām gatavojušies [šādai situācijai] jau iepriekš. Arī balansēšanas [jaudas] dēļ mēs nevarējām noprognozēt, cik daudz TEC būs jāstrādā, jo, kā atceraties, mēs pagājušogad atslēdzāmies no BRELL tīkla un tagad jau varam svinēt šī notikuma gada jubileju. Ja mēs vidēji gadā pērkam sešus septiņus kuģus [ar sašķidrināto dabasgāzi (LNG)], tad tagad mēs bijām nopirkuši par diviem vairāk un līdz ar to mēs bijām arī diezgan sagatavoti dažādiem pavērsieniem.

Redzot, cik ātri šajā ziemā tukšojas Inčukalna gāzes krātuve, gribas saprast, kā "Latvenergo" gatavojas šādām situācijām? Vai jums vienmēr ir plāns, kā sagatavot rezerves, ja pēkšņi ziema ir daudz aukstāka nekā parasti?

Pirmkārt, mēs ar Inčukalnu esam noslēguši arī ilgtermiņa uzglabāšanas līgumus. Protams, ka, mainoties gāzes apgādei no cauruļvada uz LNG, tas nozīmē, ka [gāze] ir arī jāuzkrāj, lai pēc tam varētu sezonā [to izmantot], jo kuģi [ar LNG] ienāk vienmērīgi visa gada garumā. Varētu teikt, ka mēs katru mēnesi saņemam kaut kādu gāzes apjomu, līdz ar to tas ir kaut kur jāuzglabā, jākrāj un attiecīgi mums ar Inčukalnu ir līgums, kur mēs šos drošības krājumus arī uzturam.

Tas, protams, ir nesalīdzināmi ar situāciju, kāda bija 2022. gadā. Šobrīd strādā gan Inko terminālis Somijā, gan Klaipēdas terminālis, kur arvien ir arī iespējas noslēgt kādu "spot" darījumu. Ir arī citas iespējas, piemēram, tajā pašā Inčukalnā pārpirkt gāzi mazos apjomos utt. Līdz ar to tās nav vienīgās iespējas, kā var papildināt savus krājumus, mainoties kaut kādiem parametriem laikapstākļos.

Šoziem nebija tādas situācijas, kad jums drebēja sirds par to, vai pietiks gāzes tiem pašiem TEC?

Mums nācās piepirkt klāt, bet, kā jau minēju, ir daudzi varianti, kā to izdarīt, līdz ar to mēs to visu arī atrisinājām.

No kurienes "Latvenergo" iepērk gāzi?

Pārsvarā tas ir saskaņā ar desmitgadīgo līgumu ar Klaipēdas termināli, no kura mēs iepērkam sešus LNG kuģus gadā. Notiek atklātie konkursi, un mums jau ir atlasītie pretendenti, ar kuriem ir noslēgti līgumi. Attiecīgi katru reizi, kad mums ir vajadzība, mēs veidojam starp šiem klientiem konkursu, un labākais uzvar.

Tā ir sanācis, ka, piemēram, iepriekšējā gadā seši kuģi nāca no Amerikas, un trīs nāca no Norvēģijas un citām valstīm. Amerika vidēji no 50 līdz 80% ir tas avots, no kurienes mums nāk gāze.

Cik mēs esam droši par to, ka pie mums nenonāk Krievijas gāze, jo šo četru gadu laikā ir izdomātas visdažādākās shēmas, kā mainīt piederību, kā mainīt īpašniekus? Vai mēs esam droši, ka pie mums nenonāk agresorvalsts gāze?

Mēs kā "Latvenergo" par to viennozīmīgi esam droši, bet situācija ir jāmonitorē, jo, piemēram, arī tādi uzņēmumi kā "Total" ir pieķerti šādā rīcībā. Tam ir jāseko līdzi, un mums, protams, katrā no šiem iepirkumiem, ko veidojam, viens no nosacījumiem ir, ka nedrīkst būt Krievijas izcelsmes gāze. Tam mēs arī ļoti rūpīgi sekojam līdzi.

Kādas kopumā pašlaik ir prognozes par elektroenerģijas cenu izmaiņām turpmāk? Cik lielu iespaidu atstās šī ziema?

Ja mēs salīdzinām pagājušo gadu, tad, neskatoties uz diezgan lieliem izaicinājumiem, piemēram, atslēgšanos no BRELL tīkla, vidējā cena tāpat nokritās par aptuveni 3%.

Es domāju, ka mēs šogad pabeigsim un palaidīsim ekspluatācijā "Laflora" vēja parku, kurš saražos aptuveni 5-6% no Latvijas patēriņa. Sāks darbu arī ļoti daudz un dažādi saules parki. Gada nogalē mēs arī Pienavas vēja parku virzīsim uz ekspluatāciju. Nākot šai atjaunojamai enerģijai, kura ir lētāka nekā fosilā, jo tai ir uzlikti papildu nodokļi CO2 izmešiem, mēs varam prognozēt, ka tendence būs uz mērenu cenu samazinājumu. Protams, šī mainīgā enerģija ir arī grūtāk balansējama, bet te par labu nāk tas, ka mēs investēsim arī ļoti daudz bateriju sistēmās. Tirgū ir notikusi diezgan būtiska cenu korekcija uz leju, un litija jonu bateriju [izmantošana] ir kļuvusi komerciāli pamatota. Arī mēs aptuveni 300 megavatu apjomā izbūvēsim bateriju parkus, kas atkal palīdzēs ar šiem pīķiem labāk tikt galā, jo varēs [baterijas] uzlādēt tad, kad ir nulles cenas un piedalīties tirgū ar šo elektrību tad, kad ir augstākās cenas, līdz ar to izlīdzināt mazliet šīs svārstības.

Kādas mācības šī ziema ir devusi arī attiecībā uz atjaunojamajiem resursiem? Jūs jau minējāt, ka vēja enerģija diezgan maz tiek šoziem ražota, un ir jautājums, kā baterijas strādā šādos mīnusos. Vai mēs varam paļauties uz atjaunojamo enerģiju tik lielā mērā, kā bija domāts agrāk, ja mums atkal ir diezgan aukstas ziemas?

Jāsaprot, ka tās vēja turbīnas, ko mēs uzstādām, ir sala izturīgas ar speciālu tehnoloģiju, kas paredzēta, lai tās darbotos tieši šādos laikapstākļos. Līdz ar to šādas problēmas nebūs. Līdzīgi ir ar baterijām. Te nav tehnoloģiska izaicinājuma. Izaicinājums ir, vai vējš pūš vai nepūš. Tā ir jebkuram atjaunojamam resursam piemītoša īpašība. Skaidrs, ka tāpēc ir vajadzīga šī fleksiblā jauda, kas šajā gadījumā ir mūsu TEC. Kamēr vien nav notikusi zaļā ūdeņraža revolūcija, nekas labāks par TEC nebūs, un TEC arī pierādīja savu lomu šajā janvārī, februārī, nodrošinot 70% no Latvijas patēriņa.

Tas nozīmē, ka no gāzes tomēr mēs pilnībā atteikties nevarēsim arī daudz tālākā nākotnē?

Es teiktu, ka, it sevišķi Latvijas gadījumā, tas nebūtu saprātīgi, jo TEC ir veiktas lielas investīcijas, tie ir moderni, gāze ir ar krietni zemākiem izmešiem nekā ogles. Piemēram, Vācija aizvēra atomstacijas un tagad kurina ogles, kas, šķiet, ir ļoti nesaprātīgi. Mums nevajadzētu iekrist līdzīgās lamatās un vajadzētu novērtēt tos resursus, kas mums ir pieejami. Bet tajā pašā laikā CO2 nodokļi sadārdzina elektrības izstrādi no fosilajiem resursiem diezgan būtiski. Līdz ar to, ja mēs gribam atkal labāku cenu, mums ir jābūvē šie vēja parki, saules parki un bateriju sistēmas, jo tās ir tehnoloģijas, kas ir gan zaļas, gan arī nodrošina konkurētspējīgu, labu cenu. Protams, ir vēl viens aspekts, izbūvējot šādus parkus, tie ir parki ar dzīves ciklu 30-35 gadi, un tajā laikā neesam atkarīgi no kaut kādām fosilo resursu piegādēm, spekulācijām un tamlīdzīgi, tu vari paļauties, ka tā ir tava ģenerācija ar noteiktu izmaksu līmeni, un arī no tāda viedokļa tas ir tikai saprātīgi turpināt būvēt šos parkus.

Jūs jau pieminējāt vairākus projektus - vēja parkus un arī saules parkus. Cik kopumā "Latvenergo" plāno investēt nākamajos gados šādos projektos?

Šobrīd kopējais investīciju apjoms šajos projektos pārsniedz vienu miljardu eiro. Mēs izbūvēsim vairāk nekā 1,1 gigavatu jaudu, kas no 2027. gada sākuma varēs saražot aptuveni 2,2 teravatstundas. Ja Latvijas kopējais patēriņš ir apmēram 7-8 teravatstundas, tad tas ir ļoti būtisks apjoms. Turklāt tā ir zaļā, konkurētspējīgā, tīrā enerģija, kas papildina mūsu portfeli. Tā ir liela vērtība.

Vienlaikus mēs ļoti uzmanīgi skatāmies, lai nepārinvestētos, jo svarīgi, lai ģenerācija aug kopā ar patēriņu. Pretējā gadījumā, ja tiek pārinvestēts, tad kā reiz cieš elektrības ražotāji - patērētājiem nulles cena varbūt ir patīkama, bet ražotāji nespēj atgūt veiktās investīcijas.

Tāpēc mūsu interese ir, pirmkārt, uzlabot elektrības cenas, un tad veicināt elektrības patēriņu. Latvijā tas ir viens no zemākajiem Eiropā. Mēs patērējam četras piecas reizes mazāk nekā, piemēram, Norvēģijā vai citās attīstītās valstīs. Arī Igaunijā ir ap 8 teravatstundām, mums ir 7, kaut arī esam lielāka valsts.

Tāpēc mums ir jāskatās uz elektrifikāciju. Skaidrs, ka nākotne ir elektrifikācijā - gan automašīnas, gan iekārtas, kas tiks darbinātas ar elektrību. Arī ērtums ir nesalīdzināms, piemēram, siltumsūkņiem salīdzinājumā ar malku vai cita veida apkures sistēmām.

Un, protams, veicinot elektrības patēriņu, mēs varam nodrošināt to, ka sadale nekļūs dārgāka. Tas faktiski ir vienīgais veids, kā varam inflācijas kāpumu mazināt, veicinot lielāku patēriņu un uz kilovatstundu samazinot fiksētās izmaksas. Tas ir mūsu visu kopīgās interesēs.

Cik cerīgs ir patēriņa pieaugums, jo ir arī ierobežojoši faktori - iedzīvotāju skaits Latvijā nepieaug, un līdz ar to arī patērētāju skaits, turklāt lieli projekti, piemēram, "Rail Baltica", joprojām ir ar neskaidru nākotni?

Mēs redzam ekonomiskos rādītājus, kas sāk uzlaboties, pat labāk nekā Lietuvā vai Igaunijā, protams, procentuālā izteiksmē pret to situāciju, kādā bijām iepriekš.

Arī elektrības patēriņa ziņā pagājušais gads bija ar plus 3%, neskatoties uz to, ka daudz tiek saražots pašpatēriņam no saules un šie apjomi netiek uzskaitīti. Mēs beidzot esam izgājuši no stagnācijas uz plus 3%. Protams, tā ir ekonomiskā aktivitāte, ko varam novērot gan rūpniecībā, gan arī iedzīvotāju pusē, pārejot uz siltumsūkņiem vai citiem elektrības risinājumiem.

Tā ka nav nemaz tik slikti. Es teiktu, ka tendence ir laba, un, nostabilizējoties elektrības cenām, tā kļūs vēl izteiktāka.

Ja runājam par nozarēm, kas būtiski ietekmē elektrības patēriņu, tad tā ir elektromobilitāte, siltumsūkņi, industriālie datu centri un ūdeņraža tehnoloģijas.

Ūdeņraža tehnoloģiju jomā Latvijā ir projekti, kas tiek pētīti. Tie tik ātri droši vien nebūs, bet, ja šī tehnoloģija kopumā būs konkurētspējīga, Latvija ir ļoti piemērota vieta, kur to darīt.

Attiecībā uz datu centriem, iespējams, ģeopolitikā situācija šobrīd nenāk mums par labu, bet Somijā tie tiek būvēti ļoti lielā skaitā. Tie ir ļoti lieli patērētāji. Lielā valstī viena šāda datu centra ienākšanu varbūt tik ļoti nejūt, bet Latvijas mērogā tas ir ļoti būtisks patēriņš. Tā ka ir industrijas, kas būtu gatavas šo zaļo, konkurētspējīgo enerģiju paņemt pretī.

Jūs jau pieminējāt, ka pagājušajā gadā notika vairākas būtiskas tehnoloģiskas izmaiņas - atslēgšanās no BRELL tīkla, pievienošanās Eiropas elektroenerģijas sistēmai, kā arī "Nord Pool" birža pārgāja uz 15 minūšu intervālu cenu noteikšanai. Kā tas ir mainījis tirgu un cenas?

15 minūšu tirgus pārsvarā tika ieviests atjaunojamo energoresursu dēļ, lai tie varētu daudz precīzāk pielāgot savu ģenerāciju. No lietotāju viedokļa es teiktu, ka 85-90% cilvēku negrib "sēdēt biržā" un meklēt labākos laikus patēriņam. Viņi atnāk pie "Elektrum", noslēdz fiksēto līgumu un aizmirst par biržas stāstu.

Protams, ir arī advancētie lietotāji, ar lielāku patēriņu, ar saules paneļiem vai elektroauto, tie šo lietu pēta un skatās. Bet skaidrs, ka 15 minūšu intervāls būtībā ir izslēdzis iespēju to pārvaldīt "ar rokām", te jau ir vajadzīgi automatizēti risinājumi, kas lēnām arī parādās un palīdz sekot biržai, ja tāda vēlme ir.

Es teiktu, ka parastam lietotājam joprojām ideāls instruments ir nofiksēt cenu, paņemt izlīdzināto maksājumu un nesatraukties par janvāra vai decembra pīķiem. Savukārt advancētajiem lietotājiem ir pieejami tehnoloģiskie risinājumi, lai sekotu biržai un pielāgotu savas iekārtas atbilstoši cenām.

Kā jūs pašlaik vērtējat konkurences situāciju? Piemēram, nesen Lietuvas uzņēmums "Ignitis" paziņoja, ka sāks Latvijā tirgot elektroenerģiju un gāzi arī mājsaimniecībām. Cik saspringta ir konkurence?

"Ignitis" Latvijā ir ienācis pavisam nesen. Mēs savukārt viņu tirgū ienācām krietni agrāk, un Lietuvā mums veicies ļoti labi, konkurējot ar "Ignitis".

Latvijā elektroenerģijas tirgus ir brīvs jau ļoti sen. Starp citu, lietuvieši bija pēdējie Baltijā, kas pilnībā atvēra tirgu brīvai konkurencei. Es teiktu, ka šajā konkurences cīņā mēs pat esam pieredzējušāki. Lai nāk - būs interesanti! Konkurences apstākļos vienmēr iegūst patērētājs.

Kā jums klājas Lietuvā un Igaunijā?

Klājas ļoti labi. Faktiski pēdējos septiņus gadus esam konstanti audzējuši savu klientu portfeli.

Skaidrs, ka tirgus ir atvērts, un mēs nevaram Latvijā noturēt savu pozīciju ļoti augstā procentā, tas vienkārši nav iespējams. Līdz ar to, zaudējot kādu daļu klientu Latvijā, ar uzviju to esam kompensējuši Lietuvā un Igaunijā. Šobrīd mums jau ir vairāk nekā 900 000 klientu visā Baltijā, un šī līkne ir konstanti augoša.

Es teiktu, ka mums ir veicies ļoti labi, un arī nākotnē skatāmies optimistiski.

Vai ir plāni arī par citām valstīm?

Tādi plāni ir bijuši. Mēs ļoti nopietni izvērtējām Polijas tirgu. Mēs šo tirgu pētījām 2022.-2023. gadā, kas nebija īpaši veiksmīgs periods augsto elektrības cenu un dažādu regulatīvo iejaukšanos dēļ.

Katrā gadījumā mēs šādu iešanu tirgū izvērtējam ļoti jēgpilni. Ieeja šādā tirgū būtu ļoti investīciju ietilpīga, jo tikai ar tirdzniecību vien iet nebūtu interesanti, tur būtu jāiet kopā ar enerģijas ražošanu. Un te, protams, liels jautājums ir par dividenžu politiku. Ja mēs gribam ņemt ārā 90% dividenžu no saviem investējošajiem, komerciālajiem uzņēmumiem, tad par šādiem attīstības virzieniem mēs varam aizmirst.

Tomēr pašlaik izskatās, ka gan aizsardzības uzdevumu, gan citu iemeslu dēļ politika attiecībā uz dividendēm nemainīsies.

Mēs neatmetam cerības un ļoti daudz nodarbojamies ar skaidrošanu, jo tai pretī stāv cita problemātika. Ja netiek investēts un attīstīta ekonomika, tad jautājums, no kā mēs apkalposim aizsardzības budžetu? Aizsardzībai tērētie 5% [no IKP] bieži vien faktiski tiek iztērēti, nopērkot ārzemju izstrādājumus, tātad tie nenes nekādu pievienoto vērtību mūsu ekonomikai. Tad jautājums, kā mēs no šī negatīvā aizņemšanās cikla izrausimies, nestimulējot savu ekonomiku? Tādas kapitālsabiedrības kā "Latvenergo" zina, kur investēt, zina, kā investēt. Ekonomikas ministrija ir vērtējusi, ka mūsu investīcijas pagājušogad devušas apmēram 2-3% IKP pienesumu.

Ja mēs nedosim iespēju šīm industrijām investēt un attīstīt ekonomiku, tad kā mēs galu galā savilksim budžetu, ja iedzīvotāju skaits mazinās, izdevumi, inflācija tikai pieaug, aizdevumu procenti tikai pieaug? No kā mēs to maksāsim? Ja mēs "noslaucam" tos uzņēmumus, kas ir gatavi investēt, vairot peļņu un pievienoto vērtību, iekustināt ekonomiku, tad tas faktiski ved uz noplicināšanos.

Ja atgriežamies pie vietējā tirgus, kāda pašlaik ir jūsu tirgus daļa elektroenerģijā un cik daudz gāzes tirgū?

Mēs neskatāmies tikai Latvijas tirgū, mēs vērtējam Baltijas tirgu kopumā. Baltijā elektrībā mums ir aptuveni 23% tirgus daļas. Savukārt gāzē vairāk skatāmies Latvijas tirgū, jo Lietuvā un Igaunijā tik aktīvi vēl neesam sākuši tirgot. Līdz 2022. gadam mēs vispār nebijām aktīvi gāzes tirgū.

Kad sākām paši importēt caur LNG termināli, uzstādījām sev mērķi sasniegt aptuveni 30% tirgus daļas. Šobrīd esam pie 26% un tuvojamies savam mērķim. Esam bijuši diezgan veiksmīgi šajā ziņā. Paldies klientiem, kas izvēlējušies "Elektrum" dabasgāzes piegādi, kas ir brīvās pasaules gāze.

Jūs attīstāt diezgan daudz atjaunojamās elektroenerģijas projektu. Kādas jums ir attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem? Ļoti daudzi iebilst jau tad, kad šie projekti tiek apspriesti, un problēmas parādās arī īstenošanas laikā. Piemēram, Drustu pagastā bija stāsts par vēja parka būvniecību, kur apkārtnes ceļi tika tik ļoti izdangāti, ka vietējie iedzīvotāji pat īsti nevarēja izbraukt no savām mājām. Kā jums veicas sadarbībā ar vietējo sabiedrību?

Tas ir ļoti daudzslāņains jautājums. Pirmkārt, ir ļoti labi, ka mēs esam krietni pavirzījušies uz priekšu ar regulējumu, kas paredz maksājumus gan pašvaldībām, gan arī skartajiem iedzīvotājiem. Viņi tiešā veidā var iegūt finansējumu no attīstītā vēja parka.

Skaidrs, ka mēs ļoti rūpējamies par to, lai gan ceļi, gan apkārtējā vide būtu sakārtota, pat atstāti labākā stāvoklī nekā pirms tam, ar stiprinātiem ceļiem un tamlīdzīgi. Man ir liela cerība, ka tad, kad "Laflora" parks sāks strādāt gada vidū, mēs varēsim vest iedzīvotājus un rādīt tiem, kam interesē, ka tas nemaz nav tik šausmīgi un ir pat estētiski pieņemami.

Jānovērtē arī tas faktors, ka šāds parks dos apmēram 5-6% no valsts elektroenerģijas patēriņa. Tas ir būtiski gan mūsu drošībai, gan lētākai elektrībai, gan tam, lai atnāktu jaunas industrijas un rastos jaunas darbavietas. Tie ir faktori, kas jāņem vērā.

Ja paskatāmies, piemēram, uz augstsprieguma tīkliem, tie torņi, iespējams, ir pat daudz neestētiskāki, bet mēs saprotam, ka tā ir elektrība, ko paši patērējam, ka tā ir nepieciešamība un milzīga ērtība mājās. Uz vēja parkiem būtu jāraugās tieši tāpat, kā uz kaut ko, kas dod sabiedrībai kopēju labumu.

Piemēram, Lietuvā, kur esam uzbūvējuši Telšu vēja parku, kas jau darbojas, visi ir priecīgi. Mēs ar žurnālistiem aizbraucām uz šo pašvaldību, intervējām cilvēkus - visi ir priecīgi, saka, ka par to naudu baznīcai logi salaboti, tā ir mūsu neatkarība, tā ir mūsu nākotne. Runājām ar Telšu pašvaldības mēru, viņš saka, ka par šo naudu atvērts bērnudārzs, cilvēki atgriežas, arī uzņēmumi, nozares.

Tie ir divi dažādi skatpunkti, kā uz šo lietu var skatīties. Mums tomēr jāsāk domāt par to, ka nauda nenāk no Eiropas un neaug kokos, to naudu radām mēs paši - vai nu radām, vai neradām. Un enerģētika ir pamatu pamats. Ja mēs paši gribam lētu, zaļu elektrību, tad jāatzīst, ka tās ir kopīgas sabiedrības intereses.

Protams, es absolūti piekrītu, ka, iespējams, jāveido labāks dialogs ar pašvaldībām, lai tās var noteikt zonas un saņemt skaidru labumu par to, ka atvēl teritorijas vēja parku attīstībai. Bet, ja reiz esam izlēmuši iet šajā virzienā, tad tas ir visas sabiedrības labā.

Pašlaik Saeimā parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēs par "Rīgas siltuma" tarifiem izskan arī daudz dažādu vērtējumu un priekšlikumu, kā Rīgas siltumapgādē vajadzētu mainīties "Latvenergo" un tā TEC iesaistei. Kas no dzirdētā ir reāli īstenojams?

Te jāsaprot, ka enerģētikā viss strauji mainās. Ja kādreiz, kad nebija CO2 nodokļa maksājuma sloga, situācija bija viena, tad, pieaugot gāzes cenām un CO2 nodoklim, situācija kļūst pavisam cita. "Rīgas siltums" uz to bija reaģējis. Cenas ļoti būtiski pieauga 2021. gada beigās un 2022. gadā saistībā ar Ukrainas situāciju. Mums tajā brīdī nebija iespējams piedalīties ar atlikuma siltumu, jo mūsu TEC specifika ir tāda, ka tie ir domāti elektrības ražošanai. Mums ir siltuma katli, kas paredzēti tieši siltuma nodrošināšanai, un kā papildu produkts koģenerācijas procesā rodas siltums.

Ja runājam par atlikuma siltumu, tas rodas tad, kad mēs esam veiksmīgi pārdevuši elektrību. Tad mēs varam paaugstināt temperatūru un novirzīt šo siltumu arī centralizētajai siltumapgādei. Bet, ja mēs neesam vinnējuši elektrības tirgū un ieguvuši iespēju pārdot elektrību biržā, šāda atlikuma siltuma vienkārši nav, jo TEC nedarbojas. Un problēma bija tāda, ka tirgus bija nedēļas tirgus. Mēs nevaram nedēļu uz priekšu pateikt, vai būsim tirgū vai nebūsim. Tad "Rīgas siltums" izveidoja jauno dienas tirgu. Par to mums diezgan ilgi nācās diskutēt ar citiem siltuma ražotājiem, kuriem tas nebija izdevīgi. Tomēr, manuprāt, tika atrasts kompromiss gan ar Konkurences padomi, gan ar brīvā tirgus spēlētājiem.

Šajā sezonā jaunais modelis jau darbojas. Es paskatījos janvāra un februāra datu salīdzinājumu ar Tallinu, Viļņu un Kauņu, un mēs galīgi neesam dārgākie. Februārī pat bijām vieni no lētākajiem kopā ar Tallinu.

Tā ka es gribētu teikt, ka darīts ir. Nav tā, ka nav darīts. Šīs izmaiņas ir ļoti sarežģītas, jo saduras vairākas intereses un vairākas tehnoloģijas. Tas kompromiss, ko līdz šim "Rīgas siltumam" izdevies atrast, ir labs. Vai var uzlabot vēl? Tas droši vien jāprasa pašam "Rīgas siltumam". Droši vien kaut ko vēl var. Jāsaprot arī, ka bezmaksas pusdienu nav. Ja salīdzināmies ar Lietuvu un Igauniju, tad šobrīd mēs neesam sliktākā pozīcijā.

Ir jautājums arī par TEC-1 nākotni. Pērn "Augstsprieguma tīkls" (AST) publicēja "Pārvades sistēmas operatora ikgadējo novērtējuma ziņojumu", kurā attēloti trīs elektroenerģijas piegādes un patēriņa prognožu scenāriji nākamajiem 10 gadiem. Gan konservatīvais, gan optimistiskais scenārijs paredz, ka TEC-1 no 2030. gada pārtrauc darbību. Kā jūs to komentētu?

Kā jau minēju, Eiropas nodokļu politika TEC stacijām padara startu tirgū arvien grūtāku. Ja tiek izbūvēts daudz atjaunojamās enerģijas jaudu, kas objektīvi ir lētākas, tad TEC darba stundas objektīvi samazinās.

Cits jautājums, kā rāda šī ziema, īpaši janvāris un februāris, atjaunojamie resursi ne vienmēr strādā pietiekamā apjomā. Tad ir vajadzīga enerģētiskā drošība un pieejamā fleksiblā jauda. Šis ziņojums parāda, ka kopā ar AST būs jāmeklē risinājumi, kā turpināt nodrošināt sistēmas stabilitāti brīdī, kad būs izbūvēts daudz atjaunojamo jaudu.

Jāsaprot arī, ka siltuma tirgū ienāk arvien jauni spēlētāji. Arī no šī tirgus mēs pakāpeniski varam tikt izspiesti. Līdz ar to kaut kādā brīdī būs jāmeklē risinājumi, kā saglabāt energodrošību, saprotot, ka tīri uz komerciāliem principiem TEC darboties kļūs arvien grūtāk elektrības un siltuma tirgū.

Ja notiek šāds scenārijs un TEC-1 tiek slēgta, kāda būtu ieteicamā nākotne? Mēs vienkārši aizslēdzam durvis un aizmirstam par to, vai tomēr jāturpina investēt, lai, piemēram, aukstas ziemas laikā TEC-1 atkal būtu funkcionējoša?

Ir dažādi iespējamie risinājumi. Klimata un enerģētikas ministrijai kopā ar AST jāsēžas pie galda un jāskatās, kas ir labākais sistēmiski un ekonomiski pamatotākais risinājums tieši Latvijai.

Tomēr vienkārši aizslēgt un aizmirst - tas kādā brīdī var radīt būtiskas problēmas?

Es domāju, ka uz to var atbildēt tikai AST, un par situāciju ik gadu ir AST ziņojums, jo, būsim godīgi, mēs varam tikpat labi izbūvēt kabeli uz Zviedriju vai Vāciju un nodublēt jaudas citā veidā. Nav tā, ka TEC ir vienīgais risinājums. Bet jebkura jauna kabeļa izbūve bieži vien nozīmē 10 gadus un ļoti lielas izmaksas. TEC jau ir izbūvēts, tā ir infrastruktūra, kas mums jau ir pieejama.

Līdz ar to manā uztverē tuvāko 10-15 gadu laikā tas tomēr ir lētākais un labākais risinājums, kā nodrošināt energodrošību un elastīgo jaudu brīžos, kad tās patiešām pietrūkst un nekas cits neģenerē.

Pēc aukstas ziemas nāk pavasaris. Uz upēm ir izveidojies diezgan biezs ledus, un jau tagad tiek prognozēti nopietni pali. "Latvenergo" HES vienmēr ir iesaistīti šādu situāciju pārvaldībā. Kādas ir jūsu prognozes, kam jūs gatavojaties?

Tas ir ikgadējs process. Mums katru gadu notiek plūdu mācības. Tā ir situācija, kurai esam gatavi vienmēr. Ļoti labi, ka šobrīd Klimata un enerģētikas ministrija ir uzņēmusies koordinējošo lomu. Ir situācijas, kurās mēs kā "Latvenergo" nevaram izlemt, kurai pašvaldībai prioritāri palīdzēt - vienai vajag, lai slūžas neatver, citai, lai atver. Šī koordinācija ir jāveic no malas.

Tehnoloģiski un zināšanu ziņā mēs esam visaugstākajā gatavībā. Šogad gatavošanās pavasara paliem faktiski jau ir sākusies.

Pavasara pali parasti nozīmē arī augstu elektroenerģijas izstrādi HES. Kādas ir jūsu prognozes?

Protams, viss atkarīgs no tā, cik ātri kūst sniegs un cik daudz tā ir. Ļoti daudz kas atkarīgs ne tikai no sniega segas, bet arī no pazemes ūdeņiem un to uzkrājuma.

Parasti pali martā un aprīlī nodrošina gandrīz maksimālu izstrādi. Tas atspoguļojas arī labās cenās biržā. Bet laikapstākļi diemžēl ir ļoti neprognozējami, tāpēc redzēsim.

Pavasarī elektroenerģijas cenas varētu kristies?

Neizbēgami kritīsies, jo aprīlī jau arī būtiski palīdzēs saules ģenerācija - šobrīd tās ir vairāk nekā jebkad. Arī "Latvenergo" pabeigs Latvijā lielāko un vienu no modernākajiem saules parkiem ar izsekošanas sistēmām. Arī saule palīdzēs cenām samazināties.

Jūnijā sāks strādāt "Laflora" vēja parks. Nākamā gada sākumā - Pienavas vēja parks. Tendence viennozīmīgi būs uz mērenu cenu samazinājumu.

"Latvenergo" ir iesaistīts ne tikai elektroenerģijas ražošanā, bet kopā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) piedalās arī potenciālajā kapitāldaļu izpirkšanā LMT un "Tet" no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia". Tagad ir noslēgts līgums par finanšu un juridisko konsultāciju komandu ar "J.P. Morgan" vadībā. Kādi būs tālākie soļi, un kad varētu notikt pats izpirkšanas darījums?

Mums ļoti daudz laika aizņēma drošības dienestu pārbaudes. Skaidrs, ka tā ir kritiskā infrastruktūra, un neviens konsultants, kas tiek pielaists šim procesam, nevar būt nepārbaudīts. Pārbaudāmo personu skaits bija liels, un šīs pārbaudes bija ļoti būtiskas.

Par laimi, šobrīd jau esam pilnā darba režīmā. Ir ļoti daudz darāmā, paralēli virzās vairāki procesi, gan tas, kas saistīts ar pašu darījuma struktūru, gan darbi, kas saistīti ar investoru piesaisti. Es domāju, ka tuvākajos mēnešos nāksim ar konkrētāku informāciju par to, kur esam un ko esam sasnieguši. Šobrīd esam aktīvā darba sākuma fāzē.

Paldies Dievam, ir izdevies piesaistīt ļoti jaudīgus konsultantus, un ar optimismu raugāmies uz to, ka atradīsim labāko investoru un risinājumu.

Šis darījums tiek apspriests jau labu laiku. Ja tiek piesaistīts investors no ārpuses - vai jau ir redzama interese? Vai kāds interesējas par iespēju ieguldīt "Tet" un LMT?

To atstāsim "J.P. Morgan" ziņā. Viņi šobrīd ir mūsu galvenais partneris šajos jautājumos. Viņi nodrošinās, ka visi potenciālie investori tiek uzrunāti, izvērtēti un ka tiek saņemtas atbildes par interesi. Ja kādam ir vēlme piedalīties, tad droši - "J.P. Morgan" pieņems un izvērtēs šo pieteikumu.

Ja viss notiek tā, kā iecerēts, kāds ir jūsu ilgtermiņa redzējums? Vai redzat sevi kā LMT un "Tet" līdzīpašniekus ilgtermiņā, vai tomēr kādā brīdī gribētu iziet no šīm investīcijām?

Jautājums, kas ir īstermiņš un kas ir ilgtermiņš. Mūsu mērķis viennozīmīgi ir, ka esam iezīmējuši ciklu, kurā redzam, ka šie divi uzņēmumi kopā var kļūt vērtīgāki un jaudīgāki, un mēs, protams, gribētu šo ieguvumu piedzīvot un redzēt.

Paralēli mēs strādāsim pie jomām un sinerģijām, kas mūs interesē - datu centri, dažādi tehnoloģiskie risinājumi.

Es domāju, ka piecu gadu perspektīvā mēs noteikti nedomājam samazināt savu ekspozīciju, bet tālākā nākotnē tas būs jāvērtē atbilstoši tā brīža tirgus situācijai un iespējām.

Skujiņš "Tour de France" vienā no smagākajiem posmiem ierindojas 87.vietā