Saražotā degviela tiks piegādāta aviācijas uzņēmumiem Ziemeļeiropā un eksportēta uz citiem tirgiem visā pasaulē.

Ražošanu ar jaudu aptuveni 100 000 tonnu SAF gadā plānots uzsākt 2030. gadā, “NorSAF” rūpnīcai kļūstot par lielāko SAF ražotni Ziemeļeiropā. Tās izmaksas tiek lēstas 500–600 miljonu eiro apmērā atkarībā no izvēlētā tehnoloģiskā risinājuma. Tā kā šis projekts konkurēs globālā mērogā, tā veiksmīga īstenošana ir atkarīga no palīdzības un atbalsta, ko tas saņems no Eiropas Savienības, institucionālajiem investoriem un valsts iestādēm.

Bieži dēvēta par aviācijas nākotni, SAF rada ievērojami mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju nekā parastā reaktīvā degviela. No šī gada sākuma Eiropas Savienība ir ieviesusi prasību, ka vismaz 2 % no visas lidostās patērētās degvielas jābūt SAF. Šī prasība pakāpeniski palielināsies, sasniedzot 6 % līdz 2030. gadam, 20 % – līdz 2035. gadam un 70 % – līdz 2050. gadam. “Avia Solutions Group” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Ģedimins Žiemelis (Gediminas Ziemelis) norāda, ka aviācijas nozares turpmākā attīstība būs tieši saistīta ar jauniem ilgtspējības standartiem.

“Ar pašlaik pieejamo SAF ražošanas apjomu nepietiks, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc ilgtspējīgas aviācijas degvielas turpmākajos gados. ES noteikumi paredz SAF izmantošanas apjoma pieaugumu, kas gadu no gada tikai palielināsies. Kad “NorSAF” rūpnīca sāks darbu, tai būs izšķiroša loma pietiekamas SAF pieejamības nodrošināšanā aviācijas nozarē,” uzsver Ģedimins Žiemelis.

Šis vērienīgais projekts ir grupas pirmais solis aviācijas degvielas ražošanas jomā. Tehnoloģiskās daļas īstenošanai izvēlēts grupas meitasuzņēmums “Baltic Ground Services”, kam ir plaša pieredze SAF piegādē un izplatīšanā.

Jaunajā ražotnē tiks lietota PureSAF tehnoloģija, ko izstrādājusi “Swedish Biofuels AB” un kuras ekskluzīvo licenci ieguvusi ASV inženierijas firma “KBR”. Ir pierādīts, ka šī tehnoloģija samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz pat 93 % salīdzinājumā ar parasto reaktīvo degvielu.

“Jāņem vērā, ka līdz 2030. gadam stāsies spēkā vēl viens svarīgs nosacījums: 1,2 % no visas piegādātās SAF degvielas būs jābūt sintētiskai. Šāda veida degviela tiek ražota, neizmantojot bioloģiskas sastāvdaļas. Tā vietā zaļā enerģija tiek izmantota, lai ražotu ūdeņradi, ko pēc tam sajauc ar oglekļa dioksīdu. Šī prasība arī pakāpeniski palielināsies, un līdz 2050. gadam jau pusei no visas SAF degvielas būs jābūt sintētiskai. Tātad pārmaiņas aviācijas nozarē jau notiek pilnā ātrumā,” saka Vītauts Čekanavičs (Vytautas Cekanavicius), “Baltic Ground Services” izpilddirektors un “NorSAF” valdes loceklis.

Izmantojot PureSAF tehnoloģiju, “NorSAF” varēs ražot gan SAF, gan eSAF (sintētisko degvielu, kas iegūta no atjaunojamās enerģijas) no bioetanola, ūdeņraža un uztvertā CO2, pilnam zaļās enerģijas ciklam kļūstot par galveno projekta iezīmi. Zaļā elektrība darbinās elektrolīzi zaļā ūdeņraža ražošanai, kas pēc tam tiks apvienots ar uztverto CO₂ un etanolu, lai radītu gan SAF, gan eSAF. Iegūtā CO2 izmantošana degvielas ražošanā būs īpaši labvēlīga videi.

“KBR” veic priekšizpēti, kuru plānots pabeigt līdz 2025. gada otrajai pusei. Darbs pie projekta, domājams, sāksies drīz pēc tam.

“Liela daļa no mums nepieciešamās infrastruktūras jau atrodas Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā: ir pieejami gāzes vadi un dzelzceļa līnijas, šeit jau notiek etanola pārkraušana un ir plānots izveidot zaļā ūdeņraža rūpnīcu. Pašlaik risinām pārrunas ar kādu lielu uzņēmumu, no kura mēs varētu iepirkt oglekļa dioksīdu, lai daļu no tā izmantotu sintētiskā SAF ražošanai,” skaidro Vītauts Čekanavičs.

LSEZ SIA “NorSAF” valdes loceklis Jānis Kisiels ir pārliecināts, ka “KBR” veiktās priekšizpētes rezultāti ļaus turpināt darbu pie projekta vēl šogad, lai rūpnīca līdz 2030. gadam varētu uzsākt ražošanu.

““NorSAF” cieši sadarbojas ar potenciālajiem piegādātājiem, partneriem, investoriem un ES iestādēm, lai jau 2027. gadā varētu uzsākt SAF rūpnīcas būvniecību. Pareizi sabalansējot izmaksas un ieņēmumus, Latvija var kļūt par veiksmīgu platformu ilgtspējīgas degvielas ražotņu un eksporta attīstībai. Vienlaikus valsts iegūtu izdevīgu un ilgtspējīgu degvielu, veicinot savas tautsaimniecības attīstību un nodrošinot enerģētisko neatkarību. Tas ir būtiski mūsdienu ģeopolitiskās nestabilitātes apstākļos. Projekts paver ienesīgas sadarbības iespējas vietējiem saules, vēja un biomasas enerģiju ražojošiem uzņēmumiem un sniedz iespējas paplašināties un ražot arī eksportam,” uzsver Jānis Kisiels.

Tiek lēsts, ka jaunā rūpnīca Liepājā saražos 100 000 tonnu SAF gadā. Salīdzinājumam – pašlaik triju Baltijas valstu lidostās tiek patērētas aptuveni 400 000 tonnu aviācijas degvielas. Saskaņā ar pašreizējo ES 2 % mandātu vietējam tirgum ir nepieciešamas tikai aptuveni 8 000 tonnu SAF.

eSAF ir sintētiska degviela, kas iegūta no atjaunojamās enerģijas. eSAF ražošana sākas ar atjaunojamo elektroenerģiju (ražotu no tādiem avotiem kā saules, hidroenerģijas un vēja enerģijas), kas vada ūdens elektrolīzi ūdeņradī un skābeklī. Pēc tam ūdeņradis tiek savienots ar uztverto oglekļa dioksīdu (atmosfēras, biogēno vai rūpniecisko) apgrieztā ūdens–gāzes pārneses procesā, veidojot oglekļa monoksīdu un ūdeni. Šī sintētiskā gāze pēc tam tiek pakļauta Fišera-Tropša (FT) pārveidošanai ar papildu ūdeņradi par sintētisku vasku – jēlnaftas alternatīvu, ko var pārstrādāt tādās degvielās kā eSAF.

eSAF oglekļa neitralitāte izriet no tā, ka šī degviela, to sadedzinot, izdala tikai tik daudz oglekļa, cik ražošanas procesā ievadīts no tiešas oglekļa uztveršanas vai esošajām emisijām no citām rūpniecības nozarēm. Ražošanā tiek izmantota elektroenerģija no atjaunojamiem avotiem.

Porziņģis skaidro, kāpēc ar viņa vareno sniegumu nepietika "Mavericks" uzvarai