Pamatjautājumus par mantošanas likumisko kārtību skaidro juriste, tiesību zinātņu maģistre DACE VĀRNA. Viņa uzsver, ka visprecīzāk pēdējās gribas ievērošanu var nodrošināt sadarbībā ar notāru.

“Latvijā ir trīs mantošanas veidi.

Pirmais — likumiskā mantošana. Ja aizgājējs nav taisījis testamentu, viņa īpašumu manto pirmās šķiras mantinieki: laulātais un bērni, ja viņu vairs nav, — bērnubērni; ja nav arī viņu, tad brāļi, māsas, viņu pēcnācēji vai attālāki radinieki.

Otrais — testamentārā mantošana. Ja testators (mantojuma atstājējs) vēlas kādu mantotāju izcelt — un viņam nav jābūt radiniekam, bet nedrīkst būt arī mājdzīvnieks kā, piemēram, Amerikā —, viņš taisa testamentu, kurā izsaka savu gribu.

Testaments

Testamenti iedalās divās grupās: privātie un publiskie. Privāto testators raksta brīvā formā, obligāti — rokrakstā, nevis datorrakstā, paraksta un uzglabā pēc saviem ieskatiem — pie sevis vai uztic kādam citam.

Uzreiz uzsvēršu, ka juristi vienprātīgi neiesaka taisīt privātu testamentu. Kāpēc? Jo ir daudz risku, ka aizgājēja griba var palikt neizpildīta, — testamentu var neatrast, var apšaubīt tā autentiskumu vai testatora rīcībspēju testamenta taisīšanas brīdī — pati savā praksē esmu piedzīvojusi ne mazums privātā testamenta apstrīdēšanas gadījumu. Piemēram, daudzi seniori ikdienā lieto zāles — kurš var garantēt, ka to iedarbība vai blaknes neatstāj iespaidu uz spriestspēju?…

Tāpēc labākā izvēle ir publiskā testamenta taisīšana. Tā notiek pie notāra — testators izstāsta savu gribu, un notārs to ietērpj juridiskā dokumentā, kas uzglabājas valsts uzturētā publisko testamentu reģistrā un ir pieejams ikvienam notāram jebkurā Latvijas vietā — mantiniekiem tikai jāvēršas un jālūdz pārbaudīt, vai tas ir. Pēc tam notārs uzsāk mantojuma atklāšanās procesu.

Būtiski, ka notārs labāk par jebkuru citu juristu var konsultēt par mantošanas tiesībām un palīdzēt testatoram atrast pareizo ceļu, kā iespējami drošāk panākt savas gribas izpildi. Viens no svarīgākajiem nosacījumiem: Latvijas likumi neļauj testamentārajam mantiniekam pilnībā mantot, ja netiek ievērota neatraidāmo mantinieku tiesības uz pusi mantas. Piemēram, testators, kam ir meita, vēlas savu mantu, 50 tūkstošus eiro vērtu dzīvokli, novēlēt nevis meitai, bet mazmeitai (vai varbūt citam tuvam cilvēkam, kas nav radinieks). Viņam jāzina, ka meitai būs tiesības prasīt no testamentārā mantinieka pusi mantojuma 25 tūkstošu eiro vērtībā; ja ir vairāki bērni, viņi var pretendēt uz šī mantojuma neatraidāmo daļu 25 tūkstošu eiro vērtībā vienādās daļās.

Likums paredz arī iespēju atraidīt mantinieku, ja var pierādīt, ka viņš ved izšķērdīgu dzīvesveidu vai nodarījis testatoram pāri tādā veidā, ka ietekmējis viņa veselību vai dzīvību, vai pieļāvis citu Civillikumā paredzētu rīcību. Manā praksē izdevies atraidīt mantinieku, kurš, būdams alkoholiķis, bija atstājis savu veco mammu ziemā bez malkas; toreiz par nodarījumu arī liecināja bāriņtiesa, turklāt arī pats mantinieks necēla iebildumus.

Publisko testamentu var pēc vēlēšanās mainīt — notārs sastāda un reģistrē jaunu dokumentu, bet vecais zaudē spēku.”

Visi apliecina: piekrīt

“Trešais mantošanas veids ir līgumiskā mantošana. Tā nozīmē: mantojuma atstājējs ar neatraidāmajiem mantiniekiem un vēlamajiem testamentārajiem mantiniekiem pie notāra slēdz līgumu, kurā atrunā mantas sadalījumu, iespējams, iekļauj kādus nosacījumus, kas stājas spēkā pēc mantojuma atklāšanās, un citus ar mantojuma atstājēja gribu saistītus jautājumus. Līgumā drīkst neievērot neatraidāmo mantinieku tiesības uz pusi mantas. Līgumu paraksta visas iesaistītās puses, apliecinot, ka tam piekrīt. Ja kāds no neatraidāmajiem mantiniekiem līguma saturam nepiekrīt, to nevar noslēgt.

Mantojuma līgumam likuma priekšā ir absolūti augstākā prioritāte — pat ja vēlāk mantojuma atstājējs kādu iemeslu dēļ taisa testamentu, tas netiks ņemts vērā, tāpat arī neatraidāmo mantinieku vēlme pēc mantojuma atklāšanās tomēr iegūt mantojuma neatraidāmo daļu.

Šis, manuprāt, ir visgodīgākais risinājums, jo nerada strīdus un savstarpēju aizvainojumu pēc mantojuma atklāšanās. Visi laikus zinājuši, ko mantos, un tam piekrituši.”

Uztura līgums

“Pēc būtības tas ir mantojuma apmaiņa pret pakalpojumu jeb, kā to mēdz dēvēt — mūža maizi. Es tev dodu savu mantu, tu savukārt apņemies par mani rūpēties līdz mana mūža galam. Uztura līgums nenozīmē tikai regulāru maizes un zupas atvešanu — esmu piedalījusies patiešām izvērstu līgumu sastādīšanā, kuros seniore vēlas, piemēram, reizi mēnesī tikt uz teātri, nosaka par pienākumu mantotājam vest viņu pie ārsta, ciemos vai sniegt citus pakalpojumus.

Tomēr jāapzinās arī uztura līguma riski. Noslēdzot to, nekustamais īpašums tiek zemesgrāmatā reģistrēts uz uztura devēja vārda. Attiecības var veidoties dažādi; ja seniors viļas, aprūpe nav gaidītā, un vēlas uztura līgumu atcelt, viņu gaida sarežģīta tiesvedība, kas negarantē pozitīvu iznākumu, ja vien neizdodas pierādīt, ka uztura devējs nav pildījis saistības.”

Dāvinājuma līgums

“Tas ir bīstamākais veids, kā atsavināt mantojumu! Ja seniors dzīves laikā uzdāvina savu mantu attālākam radiniekam, kaimiņam vai citam sev tuvam cilvēkam un neatraidāmos mantiniekus atstāj bešā, viņi dāvinājuma līgumu var apstrīdēt, ja nav pagājuši pieci gadi kopš īpašuma atdāvināšanas. Un radīt lielu sarūgtinājumu apdāvinātajam, kam mantas atstājējs taču vēlējis labu. Arī pirkuma darījumu var apstrīdēt, pierādot, ka tas nav bijis patiess un noticis mantojuma atsavināšanas nolūkos.

Man bieži jautā: vai var izvairīties no dāvinājuma līguma apstrīdēšanas? Jā — noformējot dāvinājumu ar uzlikumu vai dāvinājumu atlīdzības nozīmē.

Civillikumā paredzēts, ka dāvinājumam drīkst pievienot sevišķu noteikumu, ko sauc par uzlikumu, kurā paredzēts, kādā veidā vai kādam mērķim apdāvinātajam jāizlieto saņemtā dāvana, vai arī ir ierobežots tiesību ilgums, piemēram dāvinātājs drīkst īpašumu izmantot līdz mūža beigām, dāvinājuma saņēmējs to nedrīkst pārdot, ieķīlāt u. t. t.

Savukārt dāvinājumu atlīdzības nozīmē piešķir kā atlīdzību par izdarītiem pakalpojumiem, taču tiem jābūt reāli pierādāmiem.

Esmu redzējusi vecu cilvēku sāpes un pārdzīvojumus, kad viņi paliek bez pajumtes, jo no tīras sirds uzdāvinājuši saviem mīļajiem bērniem vai mazbērniem dzīvokli vai māju, bet viņi to pārdod un izliek vecīšus ārā, vai arī īpašumu atņem nenokārtotu parādsaistību dēļ. Tādos brīžos ir tik žēl, ka seniori nav pakonsultējušies ar juristu, pirms nodevuši savu īpašumu citu rokās. Tāpēc mans padoms no sirds — pirms kārtojat mantiskus jautājumus, dalāt mantu vai noformējiet mantojumu, konsultējieties ar neitrālu juristu, kas jūsu nolūkus izvērtēs no jūsu interešu viedokļa un pratīs jūsu intereses aizstāvēt.”

No Civillikuma 2. daļas Mantojuma tiesības

o Mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā.

o Neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie, bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie.

o Mantošanas kārtības ziņā izšķir četras likumisko mantinieku šķiras:

1) pirmā šķirā manto bez pakāpju tuvuma izšķirības, visi tie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesība mantot;

2) otrā šķirā manto mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie, kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni;

3) trešā šķirā manto mantojuma atstājēja pusbrāļi un pusmāsas un pirms viņa mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni;

4) ceturtā šķirā manto pārējie pēc pakāpes tuvākie sāņu radnieki, neizšķirot pilnīgo radniecību no nepilnīgās.

Zemākas šķiras mantinieks nemanto, ja savu gribu mantot izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks.

o Testamenta saturam jāizteic mantojuma atstājēja patiesa griba. Testaments taisāms bez spaidiem, maldības vai viltus.

o Vienkārša pierunāšana nav uzskatāma par spaidiem un neatņem testamentam tā spēku.

o Ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās neizbeidzas ar viņa personu, pāriet uz mantinieku.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

ULEB Eirolīgas vadība izskata iespēju atlikušās 78 spēles aizvadīt vienā pilsētā