Hermanis visus Ainažus aizsūta uz Somiju

Jaunās politiskās kustības “Bez partijām” līdzdibinātājs, režisors, Rīgas Jaunā teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis atstājis Ainažus gandrīz bez cilvēkiem.

Proti, Hermanis saasināti uztver kritiku, šoreiz politisko, un paziņojis, ka visi mediji bez izņēmuma ieslēguši pret topošo kustību “maksimālo nomelnošanas režīmu”. Tomēr tauta sekošot, jo tās ir divas dažādas realitātes.

“Ainažu skolotāja (kuras klasē beigušies bērni, jo 600 Ainažu iedzīvotāji nesen pārvākušies uz Somiju) dzīvo citā realitātē nekā Evika (premjere Siliņa – Red.) un viņas mediju armijas (LTV, radio, IR, NRA utt.) galvenās redaktores,” soctīklos vēsta Hermanis.

Ja tā, aina ir ļoti apokaliptiska. Tomēr Limbažu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Tiesnese apliecina: “Ziņas par tik lielu iedzīvotāju skaita emigrēšanu uz Somiju ir nepatiesas.” Ainažos 2023. gadā pēc oficiālās statistikas bija 656 iedzīvotāji, pērn – 650 un šogad arī tikpat.

“Daudzi, protams, ir aizbraukuši, bet ne jau tādā apmērā,” saka ainažniece Māra. Pēc viņas novērojumiem, ir kundzes vecumā pēc piecdesmit, kas brauc darbā uz Vāciju vai Austriju – par slimnieku kopējām, strādā pāris mēnešus no vietas, tad atgriežas atpūsties līdz nākamajai “maiņai”.

Erudīcijas spēļu veidotājs, Latvijas Radio raidījuma “Lieliskais piecnieks” vadītājs Ivo Krumholcs izpētījis, ka 2000. gadā Ainažos bija aptuveni 1250 iedzīvotāju. “Šogad ir ap 650 iedzīvotāju. Ja pieņem, ka šo gadu laikā neviens nav miris, neviens nav devies studēt vai izglītoties uz galvaspilsētu, neviens nav ieprecējies citur, bet visi devušies uz Somiju, tad tā sanāk. P.S. Cik man zināms, tad tikai mans brālis ir uz turieni pārcēlies un dažreiz viņš samenedžē dažiem uz kādu laiciņu tur pastrādāt. P.S.S. Īsais secinājums – s... murgi,” “Facebook” komentē Krumholcs.

Tiesa, nav arī viss spoži, ainažniece Elita uzskata, ka viss šeit iet uz galu – darba vietu nav, jauniešu nav, jaunie, kuri vēlas strādāt, aizbraukuši uz ārzemēm, viss aizaugs ar krūmiem un smilgām.

Viņai iebilst Raita Tračuma, Ainažos pazīstama ar skaisti iekoptu dārzu: “Nu, tā pavisam nebūs... Mēs jau ceturto gadu esam ainažnieki. Uz palikšanu.” Jā, daudziem Ainaži ir vieta vasaras mājai, ziemā viss kluss, bet atnāks “pavasars un atkal viss šūmēsies”. Bet par Hermani, kā Ainažos saka: “Beidz tokš tu vienreiz muldet!”

Vai migranti iztukšo valsts kasi?

Jau tagad ir skaidrs, ka nākamgad Saeimas vēlēšanu kampaņā viens no “karstajiem” tematiem būs imigrācija. Kas šajā ziņā gaidāms, var spriest pēc Rietumeiropā notiekošā.

Nīderlandē pirms parlamenta ārkārtas vēlēšanām izvērtusies diskusija, cik valstij izmaksā imigranti. Galēji labējā aktīviste Eva Vlārdingerbuka soctīklos apgalvo, ka katrs iebraucējs no “trešajām valstīm” izmaksā vidēji 600 000 eiro.

Reālais skaitlis tomēr ir mazāks, taču tas nenozīmē, ka viss ir spoži. 2021. gadā publicētā pētījumā aplūkots imigrantu mūža ieguldījums Nīderlandes ekonomikā, ņemot vērā gan nodarbinātību, gan pabalstus, izdevumus izglītībai utt.

Noskaidrots, ka ārzemnieku tīrais ieguldījums pārsniedz vidēji no katra 100 000 eiro, tas attiecas uz grupu vecumā no 20 līdz 50 gadiem. Tomēr pilnīgi pretēja situācija ir ar patvēruma meklētājiem – viņi izmaksā ap 400 000 eiro, bet viņu ģimenes locekļi ap 200 000 eiro katrs. Īpaši lielu mīnusu rada patvēruma lūdzēji no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem.

Kopumā laikā no 1995. līdz 2019. gadam migrantu uzņemšana Nīderlandei izmaksājusi 400 miljardus eiro. Kritiķi gan iebilst pret šiem aprēķiniem. Amsterdamas universitātes attīstības ekonomikas profesors Jans Vilems Hanings “Euronews” teic: “Ilgtermiņā viņi integrējas un sniedz savu ieguldījumu.”

Nīderlandes Patvēruma un migrācijas lietu ministrija informē, ka viena patvēruma lūdzēja izvietošana izmaksā 71 eiro dienā. Papildu izdevumus rada reģistrācija, pārējā birokrātija, drošība. Šā gada budžets ārzemnieku uzņemšanai un izvietošanai ir apmēram 9,48 miljardi eiro, mazāk par vienu procentu no Nīderlandes iekšzemes kopprodukta. Skaitlis ir liels, tomēr daudz mazāks, nekā apgalvo dažādi populisti.

Latvijā šādi aprēķini nav veikti, bēgļu skaits nav tik liels kā Rietumeiropas valstīs. Tie daži tūkstoši indiešu un pakistāniešu, kas daudziem krīt acīs Rīgas ielās, pamatā atrodas mūsu valstī legāli, pabalstus neprasa, studē vai strādā (vai abi kopā), parasti par kurjeriem vai ēstuvēs.

Pērn Latvijā patvērumu lūdza 6567 cilvēki, galvenokārt Tadžikistānas, Afganistānas, Indijas, Bangladešas un Krievijas pilsoņi. Bēgļa statuss piešķirts 713 cilvēkiem, alternatīvais – 749, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati.

Mošeju vairāk nekā baznīcu?

Platformās “X” un “Instagram” apgalvots, ka 120 skolās Katalonijā māca islāmu un mošeju kļuvis vairāk nekā kristiešu baznīcu.

Katalonijas valdības mājaslapā gan ievietota karte, kur atzīmētas kulta celtnes, kas rīko dievkalpojumu vismaz reizi gadā. Pērn tādu bija 7260, kur Dievu pielūdza 14 galvenās konfesijas un virkne sīkāku, kas iekļautas kategorijā “Citi”.

Priekšgalā ar 5665 reliģiskajiem centriem ir katoļi (78% no kopējā skaita), seko evaņģēliskās vai protestantu konfesijas ar 889 dievnamiem un musulmaņi ar 326 mošejām. Nav maz, bet nav pat pieci procenti, kur nu vēl lielākā daļa. Fakts ir, ka kopš 1970. gadiem musulmaņu skaits stabili pieaug.

Trauksmi par islamizāciju sacēlusi galēji labējās partijas “Vox” politiķe Žūlija Kalveta. Tieši viņa apgalvo, ka Katalonijā mošeju ir vairāk nekā baznīcu, piemēram, Saltā Žironas provincē. Šeit mošeju tiešām ir vairāk nekā katoļu dievnamu, taču kristiešu baznīcas tik un tā ir pārsvarā.

Kalveta arī vēsta, ka 120 skolās apgūst arābu valodu un marokāņu kultūru. Šāda programma patiešām pastāv, saskaņā ar līgumu starp Spāniju un Maroku, skolotāji ir no šīs valsts. Mērķis ir palīdzēt marokāņu skolēniem saglabāt identitāti, bet vienlaikus cienīt Spānijas kultūru, atbalstīt toleranci, iekļauties Spānijas sabiedrībā. Runa ir par valodu un kultūru, nevis islāmu.

Pēc pagājušā gada oktobra datiem, Spānijā bija 30 949 kulta celtnes, no tām 22 933 jeb 74% katoļu baznīcas, 4455 – evaņģēlisko kristiešu dievnami, 1839 – mošejas.

Putins virs Berlīnes?

Ar mākslīgā intelekta palīdzību radīts attēls sajaucis prātu daudziem soctīklu lietotājiem. Ne viens vien noticējis, ka Berlīnē virs Brandenburgas vārtiem lidinājies gaisa balons ar Krievijas diktatora Putina fizionomiju.

Kāds komentētājs apgalvo, ka policija neko nav varējusi izdarīt, jo balona grozā bijuši cilvēki, bet aculiecinieki uz zemes pauduši atbalstu ar aplausiem. Šis vēstījums savācis simtiem komentāru un tūkstošiem “īkšķīšu”. Pat virspusēja attēla analīze gan liecina par viltojumu. Bildē TV tornis ir pārlieku augsts, pazuduši koki un centrālā gājēju zona. Un visbeidzot, šāds notikums pievērstu arī varas iestāžu uzmanību.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Atkal jaunas fantāzijas: no Ainažiem līdz mošejām" saturu atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.

Bijušais Rīgas "Dinamo" vārtsargs iedrošina hokejistus gejus: "Laiki ir mainījušies. Nebaidies!"