1. janvārī svinību dalībniekiem paaugstinājās temperatūra līdz 39,5, parādījās vemšana un caureja. "Otrajā datumā mēs ar vīru izsaucām ātro palīdzību, jo sākās jau nepanesamas sāpes vēderā, mēs gandrīz vai kliedzām no sāpēm. Skaļi stenējām," atceras Elena. "Un pārējie simptomi nebeidzās, ik pēc 15 minūtēm mēs skrējām uz tualeti, gribējās vemt un vienlaikus bija slikta dūša."

Trešajā un ceturtajā janvārī slimnīcā nonāca arī pārējie ģimenes locekļi. Slimnīcā ģimene pavadīja apmēram nedēļu.

"Apstiprināja salmonelozi, dehidratācija bija briesmīga, tāda, ka acis gandrīz iegāja orbitās. Nebija plakstiņu, zem acīm esošie apļi, kas jau tādi bija, bija uz visu pusi sejas," stāsta Elena. "24/7 pie pilinātājiem, antibiotikas intravenozi. Mūsu 85 gadus vecā vecmāmiņa nomira slimnīcā, neizturēja, nieres sāka atteikt."

Ģimenei radās aizdomas par bioloģiskajiem olu produktiem, kas tika iegādāti pirms Jaunā gada: šis produkts tika izmantots "Tiramisu" receptē neapstrādātā veidā, un ēda to tikai saslimušie seši cilvēki, bet pārējie divi viesi palika veseli, saka ģimenes pārstāve.

"Olas tika nopirktas 30. decembrī plkst. 20:00, bet deserts tika gatavots 31. decembrī dienā, viss tika glabāts ledusskapī. Acīmredzami, ka kāda no sastāvdaļām bija inficēta, un tiramisū ietilpa olas, maskarpones siers, amaretto un cepumi. Tāpēc nezinu, no kurienes vēl varēja rasties infekcija," saka Elena, rādīdama veikala čeku.

Aizdomas par olām

Veselības departamentā paziņoja, ka tiešām ir saņemta informācija par salmonelozes gadījumu caur Infekcijas slimību informācijas sistēmu.

"Epidemiologi no Veselības pārvaldes sazinājās ar ārstu un pacientu, precizēja inficēšanās ceļu, veica konsultāciju ar pacientu un noskaidroja iespējamos kontaktpersonas. Par šo gadījumu tika informēts Lauksaimniecības un pārtikas departaments," paskaidroja mums.

Lauksaimniecības un pārtikas departamentā norādīja, ka informāciju no Veselības departamenta par to, ka pie viņiem vērsusies persona, kura kopā ar ģimeni saslimusi ar salmonelozi, viņi saņēma pa e-pastu 6. janvārī.

"Persona aizdomājās, ka infekcijas avots bija vistas olas, kas iegādātas 30.12.25 veikalā kādā no mazumtirdzniecības tīkliem. Pārdošanas termiņš iepakojumā bija norādīts kā 11.01.26," precizēja Pārtikas produktu nodaļas vadītāja Trīnu Allika.

8. janvārī Lauksaimniecības departamenta speciālists ņēma paraugus no minētā veikala.

"Analīzei tika ņemti seši paraugi no dažādu olu virsmas. Tā kā paraugu ņemšanas brīdī visas olas no pirkuma partijas jau bija pārdotas, speciālists ņēma paraugus no tā paša ražotāja olām no tās pašas sērijas, kuru realizācijas termiņš bija 16.01," atzīmēja Trīnu Allika.

Visi seši paraugi, kas tika analizēti laboratorijā "Labris", izrādījās negatīvi, tas ir, salmonellas baktērijas tajos netika konstatētas.

Tikai viena sūdzība

Veikals, kurā tika iegādātas aizdomīgās olas, un vēlāk tika veikta pārbaude, pieder "Lidl" tīklam.

"Uzzinājuši par incidentu, mēs nekavējoties uzsākām iekšējo pārbaudi un sazinājāmies ar ražotāju, lai noskaidrotu visus iespējamos saistītos apstākļus. Par konkrēto partiju mēs saņēmām laboratorijas izrakstus un apstiprinājumu, ka pārdošanā nonākušās olas tika testētas un ir drošas lietošanai," stāstīja komunikācijas vadītāja "Lidl Eesti" Katrīna Seppela.

Viņa norādīja, ka, papildus sistēmiskai kontrolei, ražotājs olu šķiršanas un iepakošanas posmā dezinficē olu čaumalas ar ultravioleto starojumu, lai iznīcinātu mikroorganismus, tostarp salmonellu.

"Saistībā ar šo gadījumu mēs arī uzturējām ciešu kontaktu ar Veselības departamentu un Lauksaimniecības un pārtikas departamentu. Saskaņā ar mums pieejamo informāciju, ņemot vērā konkrēto incidentu, PTA testēja olas no tā paša ražotāja un tā paša veikala, un laboratoriskie testi neatzina salmonellas baktērijas klātbūtni. Saskaņā ar attiecīgajiem departamentiem, viņi arī nav saņēmuši nevienu līdzīgu ziņojumu vai sūdzību ne no slimnīcām, ne no privātpersonām," turpināja Katrīna Seppela.

Tādējādi "Lidl" secināja, ka veiktā izmeklēšana, departamentu analīžu rezultāti un ražotāja laboratoriskie rezultāti neapstiprina, ka slimībai saistītā baktērija varētu būt iegūta no vistas olām, kas iegādātas "Lidl" veikalā.

"Lai stiprinātu profilaktiskos pasākumus, mēs turpināsim ciešu sadarbību ar ražotāju un valsts institūcijām. Tas ietver regulāru esošo kvalitātes kontroles procedūru pārskatīšanu un iespējamības izvērtēšanu par papildu testēšanas protokolu ieviešanu," precizēja uzņēmumā, piebilstot: "Tāpat vēlamies atgādināt klientiem, ka iepakojumā ir ieteikums lietot olas tikai pēc termiskās apstrādes."

Viens no Igaunijas olu ražotājiem pastāstīja, ka, ņemot vērā iepakojuma datus, olas, kuras iegādājās cietušie, ir poļu izcelsmes.

Saskaņā ar iepakojuma kodu, tādas pašas olas, kas tiek pārdotas "Lidl" tīklā, ir poļu ražotāja "Ovovita" produkts. Kvalitātes nodrošināšanas nodaļas vadītāja Emiļija Maciejčika teica, ka uzņēmumam nav problēmu ar salmonellas baktērijām, un visi sertifikāti un analīžu rezultāti ir nosūtīti tieši pārdevējam.

Jāatzīmē, ka vienam cietušajam slimnīcas izrakstā ir norādīts, ka salmonelozes diagnoze tika apstiprināta, baktērijas tika identificētas kā Salmonella Group D, kas ietver arī S. Enteritidis apakšsugu, kas tiek uzskatīta par galveno salmonelozes izraisītāju caur olām.

Pierādījumi?

No juridiskā viedokļa, ja patērētājam rodas kaitējums, ko izraisījis nekvalitatīvs produkts, viņam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību no preces pārdevēja. Nekvalitatīvs produkts var būt gan bojāts pārtikas produkts, gan, piemēram, nekvalitatīvs sadzīves tehnikas izstrādājums.

Tomēr ir kāda nianse: pirms iesniegt prasību par zaudējumu atlīdzību patērētājam vispirms ir jāsavāc pierādījumi, kas apliecinātu, ka kaitējums radies tieši nekvalitatīvas preces dēļ.

"Šajā gadījumā kaitējums, iespējams, radās olās esošās salmonellas dēļ. Patērētāju tiesību aizsardzības departaments nevarēja konstatēt, ka salmonella bija tās pašas sērijas olās. Tādā gadījumā pārbaudei departamentam būtu jānodod tieši tās olas, ko ģimene pēc iegādes apēda. Pārbaudei tās būtu jānodod kopā ar olu iepakojumu," saka uzņēmuma "Progressor" jurists Igors Aleksins.

Tomēr, viņš piebilst, ja visas olas jau ir apēstas, pierādīt cēloņsakarību, ka ģimene inficējās ar salmonellu tieši šo olu dēļ, visticamāk, nav iespējams.

"Šajā gadījumā strīds būtu civiltiesisks, un civillietā katrai pusei ir jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas. Ja nav iespējams pierādīt salmonellas klātbūtni iegādātajās olās, tiek uzskatīts, ka salmonellas tajās nebija," secina Igors Aleksins.

"Olas nofotografēja māsas vīrs, kamēr mēs visi bijām slimnīcā. Šobrīd tās jau ir utilizētas," pastāstīja cietusī Elena.

Jurists arī precizē, ka, ņemot vērā kaitējuma rašanos, tiek ņemta vērā arī tās puses loma, kurai radies kaitējums. "Olas var būt inficētas ar salmonellu, tādēļ pirms lietošanas jāveic termiskā apstrāde. Ja šī ģimene neveica nepieciešamo termisko apstrādi, tad daļēji viņi paši veicināja kaitējuma rašanos, tas ir, inficēšanos," skaidroja Igors Aleksins.

Teorētiski salmonella var parādīties arī veikalā iegādātās olās, ja tās iegūtas no inficētām vistām, ja čaumalas ir piesārņotas, ir pārkāpti uzglabāšanas noteikumi vai ja olu aizsargapvalks ir bojāts.

Un kontrole nevar garantēt 100% drošību, jo analīzes tiek veiktas izlases kārtībā, inficēšanās var būt bez simptomiem pie vistām, baktērija var būt klāt ļoti mazā daudzumā. Tāpēc, secina eksperti, termiskā apstrāde paliek visdrošākais olu aizsardzības veids.

Ostapenko pirmoreiz karjerā sasniedz Lincas turnīra otro kārtu