Tā Saeimas Pieprasījumu komisijā 11. martā teica bijušais Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis, kurš Valsts kanceleju vadīja no 2017. līdz 2024. gadam. Kas attiecas uz ministru prezidentes komunikāciju, tad viņa to tieši nodrošina ar savu padomnieku palīdzību. Kad mediji pie ministru prezidentes vēršas pēc kādas informācijas vai komentāra, tad primāri šo padomnieku uzdevums ir nodrošināt, lai ministru prezidente tiktu atspoguļota pozitīvā gaisma, sacīja Jānis Citskovskis.

Ja jautājums ir neērts vai nevēlams, tad uz to atbildēt tiek uzdots ierēdņiem, dodot arī norādījumus, ko un kā atbildēt vai komentēt – ko noklusēt vai pat sniegt nepatiesu informāciju. Jānis Citskovskis atsaucās arī uz savu pieredzi darbā ar iepriekšējo premjeru Krišjāni Kariņu (arī no “Jaunās vienotība”), kad sabiedrības uzmanības centrā bija viņa speciālo avioreisu lieta. Tāpat Krišjānis Kariņš konsekventi nepiedalījās arī “neērtajā” Jāņa Dombura LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?”. Dīvaina sakritība: arī Evika Siliņa 11. martā atteicās piedalīties raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, kurā sprieda par viņas valdības paveikto un iecerēto ziņojumā Saeimai, aizbildinoties ar jau saplānotu “darba grafiku”.

Trešdien, 11. martā, Saeimas Pieprasījumu komisijā tika skatīts septiņu “Latvija pirmajā vietā” un trīs pie frakcijām nepiederošu deputātu pieprasījums ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par Latvijas sabiedriskā medija (LSM) redakcionālās neatkarības nodrošināšanu, valdības komunikācijas modeli un informācijas atklātību pirms 15. Saeimas vēlēšanām”. Viņi uzskata, ka jautājumi premjerei LSM tiek iepriekš saskaņoti, tēmas premjerei tiek pieteiktas pirms raidījuma, par to; par ko premjere nevēlas runāt, viņa arī nerunā un neērtus jautājumus viņai LSM nejautā.

Kā spilgtākie piemēri tiek minēti gadījumi ar “airBaltic” un “Rail Baltica”:

lai arī valdības slēgtajās sēdēs jau ilgstoši bijis zināms par “airBaltic” kritisko finanšu stāvokli, publiskajā telpā tiek uzturētas nepamatotas cerības par spožo nākotni;
sabiedrībai tika sniegta apzināti nepatiesa informācija par “Rail Baltica” projekta izmaksām un nereāliem pabeigšanas darbiem.

Opozīcijas deputāti premjerei gribēja uzdot 11 neērtus jautājumus, kas saistās ar to, kā un kādā veidā Evika Siliņa un viņas birojs cenšas ietekmēt sabiedrisko mediju: “Jānis Citskovskis norāda uz iespējamu sabiedrisko mediju redakcionālās neatkarības eroziju, apgalvojot, ka interviju saturs tiek iepriekš saskaņots un ierobežots. Jānis Citskovskis lieto vārdu “komplimetējošāks” - daudz maigāks pret Eviku Siliņu un arī valdības locekļiem. Visas tēmas, par ko tiek jautās, pirms raidījuma tiek saskaņotas. Parasti arī neko nejautā ārpus tā, kas ir bijis iepriekš pieteikts, tāpat ir tēmas, par kurām ministru prezidente nevēlas runāt un tās parasti arī netiek cilātas.”

“Viss ir iepriekš zināms, ko tev jautās. Tu vari sagatavoties (..). Bet būtu normāli arī, ka ir kaut kas vairāk, es teiktu, nu tāds kritiskāks vai apšaubītu to valdības naratīvu, kas tiek pausts, jo pretējā gadījumā nekritisks vēstījums tiek nodots,” raidierakstā teicis bijušais Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis, kuram amats bija jāatstāj pēc skandāla ar Evikas Siliņas priekšteča Krišjāņa Kariņa speciālajiem avioreisiem.

Premjere: tas ir spekulatīvs viedoklis

Pati Evika Siliņa uz Jāņa Citskovska un opozīcijas deputātu apvainojumiem atbildējusi: “Valdības komunikācijas mērķis ir informēt sabiedrību par valdības darbu, skaidrot pieņemtos lēmumus un valstij nozīmīgu projektu virzību. Informācija tiek sniegta atbilstoši attiecīgajā brīdī valsts institūciju rīcībā esošajai informācijai, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kompetenču sadalījumu un informācijas aprites kārtību.

Komunikācijā ar medijiem tiek ievērots Latvijas Republikas Satversmē noteiktais, kā arī normatīvajos aktos atrunātie principi par vārda brīvību un mediju neatkarību. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālā neatkarība ir nostiprināta Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, un izpildvaras institūcijas nav tiesīgas iejaukties mediju redakcionālajos lēmumos, tostarp attiecībā uz interviju saturu, jautājumu formulējumu vai tematiku. Ministru prezidentes birojs neveic un nav veicis sabiedrisko mediju redakcionālo lēmumu ietekmēšanu

Starptautiskajā mediju praksē pirms intervijām raidījuma viesiem tiek sniegts vispārīgs ieskats par tēmām, kuras varētu tikt apspriestas sarunas laikā, vienlaikus konkrēto jautājumu formulēšana un izvēle vienmēr paliek žurnālistu un redakcijas kompetencē, nodrošinot medija redakcionālo neatkarību. Par bijušā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska publiskajiem izteikumiem – ņemot vērā izteikumu saturu un kontekstu, vēstījums var tikt interpretēts kā attiecīgās personas subjektīvs vērtējums vai iespējamā aizstāvības pozīcija saistībā ar notiekošo tiesvedības procesu.

Līdz ar to minētie izteikumi ir uzskatāmi par individuālu pozīciju, kas tiek pausta publiskajā telpā un kuras izvērtēšana ir attiecīgās tiesvedības ietvaros izskatāms jautājums. Svarīgi uzsvērt, ka Jānis Citskovskis nav piedalījies Ministru prezidentes interviju sagatavošanā vai ar to saistītajos satura veidošanas procesos. Līdz ar to publiskajā telpā paustā informācija nav balstīta faktos un vērtējama kā spekulatīva.”

Saeimas Pieprasījumu komisija izskatīja opozīcijas deputātu pieprasījumu ministru prezidentei un beigu galos ar balsu vairākumu to noraidīja. Jāteic, ka komisijā visus pārmetumus Evikai Siliņai kā “ietekmeklei” noraidīja ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Karīna Ploka, sakot, ka Evika Siliņa neizvairās no neērtām tēmām un jebkuram plašsaziņas līdzekļu pārstāvim ir iespējas viņai uzdot tiešus jautājumus, piemēram, preses konferenču laikā.

Lietuvas basketbolisti cīņā par uzvaru apakšgrupā zaudē Austrālijai; Grieķija ne bez pūlēm iekļūst otrajā kārtā