Noteikumu projekts izstrādāts, balstoties uz valdībā atbalstīto slimnīcu tīkla attīstības plānu, un tā mērķis ir modernizēt stacionārās veselības aprūpes organizāciju, pielāgojot to pacientu vajadzībām, darbaspēka pieejamībai un finanšu resursiem.

“Slimnīcu tīkla attīstības plāns ir nepieciešams, lai veselības aprūpes pakalpojumi Latvijā tiktu organizēti atbilstoši pacientu vajadzībām, ārstniecības personāla pieejamībai un slimnīcu reālajai kapacitātei. Vienlaikus jāņem vērā arī demogrāfiskās pārmaiņas – sabiedrība novecošanai, iedzīvotāju skaits vairākos reģionos samazinās, bet jaunie cilvēki arvien biežāk izvēlas dzīvi lielākās pilsētās. Tas ietekmē gan pakalpojumu nepieciešamību, gan pacientu vajadzības un plūsmu, gan speciālistu pieejamību, tādēļ valstij ir pienākums veselības aprūpes sistēmu plānot ilgtermiņā un atbilstoši reālajai situācijai. Plāns paredz skaidrāk definēt katras slimnīcas lomu, stiprināt sadarbību starp ārstniecības iestādēm un nodrošināt, ka pacienti saņem atbilstoša līmeņa ārstēšanu iespējami tuvāk dzīvesvietai, savukārt sarežģītāki gadījumi tiek koncentrēti slimnīcās ar nepieciešamo speciālistu un tehnoloģiju pieejamību. Būtiski uzsvērt, ka reforma neparedz slimnīcu slēgšanu – neatliekamā palīdzība arī turpmāk būs pieejama visā Latvijā. Mērķis ir veidot ilgtspējīgu un pacientiem prognozējamu veselības aprūpes sistēmu,” norāda veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Viens no būtiskākajiem jaunievedumiem ir slimnīcu dalījums trīs līmeņos – lokālajās, reģionālajās un daudzprofilu slimnīcās, nosakot katrai no tām atbilstošu lomu, kapacitāti un pakalpojumu profilu.

Lokālajās slimnīcās iedzīvotājiem būs pieejama diennakts neatliekamā palīdzība, pacientu uzņemšana, diagnostiskie izmeklējumi, terapijas un hronisku pacientu ārstēšana. Reģionālās slimnīcas papildus nodrošinās plašāku specializēto palīdzību, tostarp biežāk nepieciešamos ķirurģijas, traumatoloģijas, dzemdību un bērnu aprūpes pakalpojumus. Savukārt daudzprofilu slimnīcas nodrošinās ārstēšanu visos galvenajos jeb pamatprofilos – neatliekamajā medicīnā, terapijā, ķirurģijā, dzemdniecībā un ginekoloģijā, pediatrijā, kā arī citos sarežģītākos ārstēšanas virzienos, kur nepieciešama augstāka kapacitāte un speciālistu pieejamība. Tas nozīmē, ka vienkāršāka un biežāk vajadzīgā palīdzība būs pieejama tuvāk dzīvesvietai, bet sarežģītākos gadījumos pacienti tiks ārstēti slimnīcās ar atbilstošu pieredzi un resursiem.

Daudzprofilu slimnīcu līmenī paredzētas: Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca un Vidzemes slimnīca.

Reģionālo slimnīcu līmenī paredzētas: Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Jūrmalas slimnīca, Kuldīgas slimnīca, Cēsu klīnika, Madonas slimnīca un Ogres rajona slimnīca.

Lokālo slimnīcu līmenī paredzētas: Tukuma slimnīca, Krāslavas slimnīca, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Alūksnes slimnīca, Siguldas slimnīca, Preiļu slimnīca, Ludzas medicīnas centrs, Limbažu slimnīca, Dobeles un apkārtnes slimnīca kā arī Bauskas slimnīca.

Atsevišķām lokālajām slimnīcām paredzēti papildu risinājumi neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darbības nodrošināšanai, ņemot vērā reģionālos apstākļus un pieejamības jautājumus. Latgales pierobežas lokālajām slimnīcām – Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai, Alūksnes slimnīcai, Preiļu slimnīcai, Ludzas medicīnas centram un Krāslavas slimnīcai – noteikti īpaši nosacījumi, lai nodrošinātu papildus gatavību pacientu uzņemšanu. Šie risinājumi ļauj saglabāt ārstniecības pieejamību pierobežas teritorijās, kur ģeogrāfiskā sasniedzamība ir īpaši nozīmīgs. Tāpat paredzēti pielāgoti risinājumi Tukuma un Bauskas slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbībai, ņemot vērā šo slimnīcu nozīmi neatliekamās palīdzības pieejamības nodrošināšanā un 60 minūšu sasniedzamību pieguļošajās teritorijās.

Šāds modelis ļaus nodrošināt ārstēšanu atbilstoši pacienta vajadzībām un slimības sarežģītībai, kā arī izvairīties no situācijām, kad slimnīcās formāli ir noteikti pakalpojumi, bet tie faktiski nav pieejami. Tāpat šāds modelis ļaus stiprināt sadarbību starp ārstniecības iestādēm, veidojot vienotu pacientu plūsmu un nepārtrauktu aprūpi. Reforma neparedz slimnīcu slēgšanu, bet gan pakalpojumu organizēšanu atbilstoši slimnīcas līmenim, personāla pieejamībai un pacientu drošībai. Mērķis ir mazināt situācijas, kur pakalpojums ir noteikts formāli, bet faktiski nav pilnvērtīgi nodrošināms.

Neatliekamā palīdzība – pieejama visā Latvijā

Līdz ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos tiks stiprināta neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļu darbība. Tiek precizētas prasības personālam, nosakot minimālo dežūrpersonāla sastāvu un specializāciju katrā slimnīcā.

Tas nozīmē, ka:

• visās slimnīcās tiks nodrošināta palīdzība 24/7 režīmā;
• Lokālajās slimnīcās neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā ārsta pieejamība tiks nodrošināta atbilstoši noteiktajam slimnīcas profilam un pacientu plūsmai, paredzot diennakts dežūras vai atsevišķos gadījumos internista vai ķirurga darbu darbdienās no 8.00 līdz 20.00 brīvdienās un svētku dienās no plkst. 8.00 līdz 20.00. Pārējā laikā ārsta pieejamība tiks nodrošināta dežūrrežīmā, ārstniecības procesu organizējot ar slimnīcā pieejamo speciālistu iesaisti.
• pacientiem būs pieejami pamata izmeklējumi, tostarp radioloģiskie, un neatliekamā aprūpe arī attālākos reģionos;
• vienlaikus sarežģītāki gadījumi tiks koncentrēti slimnīcās ar lielāku kapacitāti. Šāda pieeja ļauj vienlaikus nodrošināt gan pieejamību, gan kvalitāti.

Būtiska daļa grozījumu attiecas uz pacientu observācijas sistēmas pilnveidi – tiek ieviesti vienoti kritēriji, kas ļaus ārstiem izvēlēties alternatīvas stacionēšanai gadījumos, kad tas nav medicīniski nepieciešams. Tas ļaus samazināt nepamatotu hospitalizāciju skaitu, paaugstinās aprūpes efektivitāti un ļaus resursus novirzīt pacientiem, kuriem stacionārā aprūpe patiešām nepieciešama.

Grozījumi paredz pilnveidot arī veselības aprūpes finansēšanas modeli, precizējot maksājumus par dežūrārstu darbu, observāciju un citiem pakalpojumiem, kā arī ieviešot iespēju elastīgāk pārdalīt finansējumu starp stacionārajiem un ambulatorajiem pakalpojumiem. Tāpat finansējumu paredzēts vairāk sasaistīt ar sniegto pakalpojumu apjomu, kvalitāti un pacientu plūsmu.

Plānotās izmaiņas risinās vairākas ilgstošas problēmas:

•   ārstniecības personāla trūkumu un pārslodzi;
•   nevienmērīgu pakalpojumu kvalitāti starp slimnīcām;
•   ierobežotu piekļuvi specializētiem pakalpojumiem reģionos.

Vienlaikus tiek stiprināti mehānismi pacientu pārvešanai starp ārstniecības iestādēm un attīstīta slimnīcu savstarpējā sadarbība, tostarp telemedicīnas risinājumi.

MK noteikumu projekts piedāvā skaidru, uz ilgtspēju vērstu stratēģiju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu kvalitatīvu un vienlīdz pieejamu veselības aprūpi visā Latvijā. Tā mērķis nav veselības aprūpes budžeta ekonomija, bet gan risinājumu piedāvāšana pakāpeniskām, pārdomātām pārmaiņām slimnīcu tīklā līdz 2029.gadam. 2026.gadā slimnīcu tīkla reformai nebūs ietekme uz valsts budžetu.

Slimnīcu tīkla reformas rezultātā iegūtie finanšu līdzekļi tiks sadalīti, atstājot 50% pacientu ārstēšanai esošajā slimnīcā ambulatoro un dienas stacionāra pakalpojumu nodrošināšanai un savukārt 50% tiks novirzīti slimnīcām, stacionāro pakalpojumu sniegšanai slimnīcām, kurās pieaugs pacientu plūsma.

Latvijas slimnīcu tīkla attīstība notiek saskaņā ar starptautiskajām tendencēm – arī citas Eiropas valstis reformē slimnīcu sistēmu, koncentrējot specializētos pakalpojumus lielākos centros un paplašinot ambulatoro aprūpi. Plānots, ka jaunais regulējums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, dodot ārstniecības iestādēm laiku sagatavoties pārmaiņām. Vienlaikus, lai mazinātu spriedzi uz ārstniecības iestādēm reformas brīdī ir plānos tuvākajās nedēļās sniegt priekšlikumus Ministru kabinetam par veselības nozares budžeta iekšējo resursu pārdali 2026.gada ietvaros.

Sevastova un Pavļučenkova atsakās no Romas WTA turnīra dubultspēļu otrās kārtas mača