Līdzekļi papildu resursiem tiek rasti, samazinot valsts parāda vadības izdevumus desmit miljonu eiro apmērā, kā arī papildu līdzekļi valsts budžetā tika rasti no AS "Latvijas valsts meži", pārskatot dividendēs plānotos ieņēmumus 12,3 miljonu eiro apmērā, valdības sēdē informēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Nozīmīgākais papildu finansējums paredzēts projekta "Rail Baltica" pārprojektēšanai - astoņi miljoni eiro, savukārt 1,4 miljoni eiro paredzēti "Rail Baltica" projekta Latvijā ieviešanas izvērtējuma veikšanai.

Lauku ģimenes ārstu atbalstam plānoti 4,8 miljoni eiro.

Vēl 1,8 miljoni eiro novirzīti atbalstam vardarbībā cietušajiem, bet sakrālā mantojuma saglabāšanai novirzīts viens miljons eiro.

Tāpat četri miljoni eiro tiks novirzīti aizsargāto elektroenerģijas lietotāju atbalstam.

Valsts kultūrkapitāla fonda programmu un projektu konkursu īstenošanai papildus paredzēti 402 908 eiro.

Papildu līdzekļus valdība atbalstīja arī Izglītības un zinātnes ministrijai pedagogu atbalstam, kā arī Veselības ministrijai Neatliekamās medicīniskās palīdzības punkta izveidei Indras pagastā - 349 536 eiro, un citiem valstij svarīgiem pasākumiem.

Vērtējot ministriju priekšlikumus budžetam, valdība atbalstīja, ka mērķdotācijās pašvaldībām nākamgad būs 674,543 miljoni eiro iepriekš pirmajā lasījumā paredzēto 676,286 miljonu eiro vietā.

Valdība arī atļāva finanšu ministram valsts vārdā 2026. gadā izsniegt valsts aizdevumus Latvijas lielo ostu pārvaldēm (Rīgas brīvostas pārvaldei, Ventspils brīvostas pārvaldei un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei) kredītiestāžu izsniegto būvniecības kredītu pārkreditēšanai. Aizdevumus minētajam mērķim atļauts izsniegt, ja tas nerada negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

Vienlaikus valdība noraidīja lielāko daļu Saeimas opozīcijas deputātu iesniegtos priekšlikumus nākamā gada valsts budžeta otrajam lasījumam Saeimā.

Kopumā nākamā gada budžetam un to pavadošo likumprojektu paketei saņemti 585 priekšlikumi, valdības sēdē informēja Ašeradens. Tostarp 481 priekšlikums saņemts Saeimā, 89 priekšlikumus iesniegušas ministrijas, kā arī iesniegti 15 Ministru kabineta alternatīvie priekšlikumi.

No kopumā 48 likumprojektiem budžetu pavadošo likumprojektu paketē priekšlikumi netika iesniegti 17 likumprojektiem.

Valdība atbalstīja lielāko daļu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumu.

Vērtējot priekšlikumus nākamā gada budžeta likumprojektam, valdība uzdeva Kultūras ministrijai sadarbībā ar nozaru ministrijām līdz 2026. gada 1. maijam veikt Sabiedrības integrācijas fonda funkciju, administrēto atbalsta programmu un izdevumu efektivitātes auditu.

Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju uzdots sagatavot un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar efektivitātes izvērtējumu par Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūras piedāvātajās programmās un sniegt priekšlikumus par turpmākās dalības un attīstības iespējām.

FM sadarbībā ar EM uzdots veikt izvērtējumu par situāciju sabiedriskās ēdināšanas nozarē un iespējām tās konkurētspējas stiprināšanai un līdz 2026. gada 1. jūnijam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām.

Klimata un enerģētikas ministrijai sadarbībā ar EM līdz 2026. gada 1. martam uzdots sagatavot priekšlikumus aizsargāto elektroenerģijas lietotāju atbalsta sistēmas pilnveidošanai.

FM sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju uzdos Valkas novada pašvaldībai ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. martam izstrādāt un domē apstiprināt pašvaldības budžeta efektivizācijas plānu, lai nodrošinātu pašvaldības finanšu stabilitāti 2026. gadā un ilgtermiņā. Pēc saņemto dokumentu izvērtēšanas FM sagatavos informatīvo ziņojumu izskatīšanai Ministru kabinetā ar finanšu situācijas izvērtējumu un piedāvās risinājumu nepieciešamajiem finanšu resursiem un turpmākajām darbībām.

Satiksmes ministrijai uzdots sagatavot un satiksmes ministram līdz 2026. gada 30. janvārim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta un SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" administratīvo izdevumu samazināšanu un atlīdzības pozīciju pārskatīšanu, nodrošinot to līdzvērtīgu valsts sektorā strādājošo nosacījumiem.

Veselības ministrijai uzdots sagatavot un veselības ministram līdz 2025. gada novembra beigām iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar iespējamām Eiropas Savienības fondu pārdalēm, par ko panākta vienošanās, un uzdevumiem, kas ļauj 2025. gadā SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" uzņemties finanšu saistības, lai nodrošinātu stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" ēkas rekonstrukciju.

Tāpat valdība pieņēma zināšanai, ka 2026. gadā tiek izpildīts Valsts kultūrkapitāla fonda likumā noteiktais par Valsts kultūrkapitāla fonda līdzekļu apmēru un par nepieciešamo papildu finansējumu turpmākajiem gadiem lemj, gatavojot nākamā gada budžetu atbilstoši aktuālajām nodokļu ieņēmumu prognozēm, izvērtējot valsts budžeta finansiālās iespējas.

Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas veiktajiem aprēķiniem nākamā gada budžeta likumprojektā plānotie līdzekļi finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai nodrošina minētā projekta ieviešanu, balstoties uz atbalsta personāla piesaistes iespējām izglītības iestādēs, kas ir 70% apmērā no sākotnējā modelī plānotā atbalsta personāla.

Jautājumu par nepieciešamo papildu finansējumu atbalsta personāla pakāpeniskam palielinājumam valdība nolēma skatīt budžeta izpildes procesā, nepieciešamības gadījumā veicot finansējuma pārdales. Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots sagatavot priekšlikumus, gatavojot nākamā gada budžetu atbilstoši faktiskajam atbalsta personāla nodrošinājumam un izvērtējot valsts budžeta finansiālās iespējas.

Tāpat valdība pieņēma zināšanai, ka ministrijās 2026. gadā valsts pamatfunkciju īstenošanai tiek samazināts amata vietu skaits kopā par 1147 amata vietām, tai skaitā Valsts kancelejā 13 amata vietas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā septiņas amata vietas, Aizsardzības ministrijas resorā 12 amata vietas, EM resorā 42 amata vietas, FM resorā 455 amata vietas, Iekšlietu ministrijas resorā 325 amata vietas, Izglītības un zinātnes ministrijas resorā 35 amata vietas, Zemkopības ministrijas resorā 100 amata vietas, Satiksmes ministrijas resorā četras amata vietas, Tieslietu ministrijas resorā 22 amata vietas, Kultūras ministrijas resorā 129 amata vietas, Satversmes tiesā - četras amata vietas.

Nākamā gada budžeta pavadošo likumprojektu paketē valdība atbalstīja Ministru kabineta priekšlikumu papildināt ceļu posmu sarakstu, par kuriem no kravas auto virs 3,5 tonnām tiek iekasēta autoceļu lietošanas nodeva, ar 13 jauniem reģionālo ceļu posmiem. Patlaban nodevu iekasē par 15 valsts autoceļu posmiem un diviem reģionālo ceļu posmiem.

Valdība otrajam lasījumam atbalstīja Ministru kabineta priekšlikumu par mērenāku akcīzes nodokļa kāpumu alum. Sākotnēji budžeta pirmajā lasījumā tika paredzēts, ka par 100 litriem alus piemēros akcīzes nodokli ne mazāk kā 24,8 eiro par 100 litriem, bet otrajam lasījumam valdība nolēma likmi noteikt ne mazāku kā 23,1 eiro par 100 litriem. Patlaban spēkā ir likme 22,5 eiro par 100 litriem alus.

Lai kompensētu šīs izmaiņas, valdība atbalstīja priekšlikumu celt akcīzes nodokļa likmi pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem no 2115 eiro par 100 litriem absolūtā spirta līdz 2276 eiro no 2028. gada 1. marta.

Valdība arī atbalstīja priekšlikumu uz gadu neattiecināt reklāmas ierobežojumu Latvijā licencētiem totalizatoru un derību organizētājiem. Šis nosacījums varētu būt spēkā līdz 2027. gada maijam un ar vairākiem nosacījumiem, kuros šī reklāma būtu pieļaujama, piemēram, atzīto sporta federāciju organizēto pilngadīgo sportistu sporta sacensību norises vietās; pilngadīgo sportistu sporta sacensību, sporta klubu un līgu nosaukumos.

Likumā par budžetu un finanšu vadību valdība atbalstīja priekšlikumu, ka reizi četros gados valsts un pašvaldības iestādes veic "nulles budžeta izstrādi", tostarp izvērtējot valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu apsaimniekošanas efektivitāti.

Jau ziņots, ka nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 16,1 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,9 miljardi eiro. Šā gada ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 1,1% apmērā, savukārt nākamā gada budžetā izaugsme plānota 2,1% apmērā, bet turpmākajos gados - līdz 2,2%.

Sevastova un Pavļučenkova atsakās no Romas WTA turnīra dubultspēļu otrās kārtas mača