Par deklarāciju nobalsoja 56 deputāti no ZZS, NA, AS, partijām "Stabilitātei" un "Latvija pirmajā vietā" (LPV). Tāpat "par" balsoja deputāts Andrejs Ceļapīters. Balsojumā nepiedalījās deputāti no "Jaunās vienotības" (JV), pie Saeimas frakcijām nepiederošie deputāti Skaidrīte Ābrama, Igors Rajevs un Didzis Šmits.

Pret deklarāciju balsoja visi astoņi deputāti no "Progresīvajiem". Saeimas deputāte Leila Rasima (P) Saeimas sēdē pirms balsojuma teica, ka iniciatīva izstāties no Stambulas konvencijas un iecere veidot "alternatīvu" ir saskārusies ar milzīgu iestāžu, sabiedrības nosodījumu, pretestība ir liela. "Viņu radi un draugi raksta viņiem, kāpēc viņi grib izstāties no konvencijas," runājot ar deklarāciju parakstījušajiem deputātiem, teica Rasima.

Viņa arī pārmeta NA un ZZS sadarbošanos ar Aināru Šleseru (LPV). Deputāte teica, ka šī "alternatīva" ir mēģinājumi attaisnot savu balsojumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas. "Progresīvo" deputāte Jana Simanovska deputātu piedāvāto alternatīvu nosauca par "konvencijas izstrādājumu". Viņa norādīja, ka "esam aizmirsuši, kas ir mūsu draugi", uzsverot, ka viņai ir kauns stāstīt politiķiem no citām valstīm par notiekošo Latvijas politikas telpā. Viņa norādīja, ka izstāšanās no Stambulas konvencijas atbilst Kremļa naratīvam.

"Izstājoties no konvencijas, mēs šķiramies no uzticamiem partneriem," paziņoja Simanovska.

Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) sacīja, ka deklarācija esot gan laba, gan ļauna vienlaikus. Viņasprāt, esot laba un vajadzīga jebkura apņemšanās Latvijā izskaust vardarbību. Viņa norādīja, ka kopš Stambulas konvencijas pieņemšanas veikta virkne pasākumu vardarbības apkarošanai, tāpat arī daudz vairāk cilvēku vērsušies pēc palīdzības.

Viņa norādīja, ka likumprojekts, ko paredz izstrādāt deklarācija, varot tikt izstrādāts, tas varētu būt lietderīgs - Saeima varētu tādu izstrādāt. Reizē deputāte atzina, ka šī deklarācija ir kaitīga, jo radījusi ilūziju, ka tā jebkādā veidā varētu būt alternatīva Stambulas konvencijai. Viņa norādīja, ka Saeimas deputātiem jāapzinās savu lēmumu svars.

"Šī deklarācija ir deklarācija, šo formu mēs bieži izmantojam komunikācijai ar saviem starptautiskajiem partneriem (..), vienlaikus šādām deklarācijām jeb lēmumiem nav likuma spēka, un iekšpolitiski, piedodiet, bet tām ir atklātās vēstules spēks," teica Kalniņa-Lukaševica, norādot, ka ar deklarāciju nevienam nevar sniegt papildu aizsardzību, tā nekādi nevar būt alternatīva starptautiski saistošai konvencijai.

Viņa norādīja, ka Saeima ar likumu varot uzdot valdībai jebkādu uzdevumu, taču ar lēmumiem netiek pieņemtas normatīvas lietas. "Ar šādu deklarāciju mēs nevaram uzdot saistošu uzdevumu Ministru kabinetam," teica deputāte, norādot, ka likumprojektu var izstrādāt Saeimā.

Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka JV nolēmusi nepiedalīties balsojumā, lai pievērstu uzmanību un uzsvērtu, ka tiek radīta ilūzija par alternatīvu konvencijai, kurai nav vietējas alternatīvas. "Mums ir jāpaliek Eiropas vērtību telpā, jācīnās pret vardarbību Eiropas vērtību tvērumā. Mums nevajag izraut sevi ārā no Eiropas vērtību telpas un iemest kādā "Austrumu katlā"," teica deputāte.

Opozīcijas deputāte Ināra Mūrniece (NA) savukārt sacīja, ka "viss nav tik vienkārši", jo runa esot par "ideoloģiskiem jautājumiem". "Tāpēc mēs cits citu pārliecināt nevarēsim," teica Mūrniece, atgādinot, ka viņas vērtības ir konservatīvas. Mūrniece iebilda Kalniņai-Lukaševicai, norādot, ka parlaments varot ar savu lēmumu dot valdībai uzdevumus. Viņasprāt, premjerei Evikai Siliņai (JV) vajadzētu par šo tikai priecāties un jau tagad sākt šo likumu rakstīt.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis teica, ka pateiktam vārdam ir spēks, bet rakstītam vārdam - divtik liels spēks. Viņš norādīja, ka priekšā esot likumprojekts, kurā rakstīts, ka Latvijas parlaments iestājas pret vardarbību. Viņš aicināja atbalstīt deklarāciju.

Līga Rasnača (P) pauda, ka svarīgi apzināties, ar kādām valstīm ir vēlme būt kopā un ar kurām mūsu vērtības ne pilnībā saskan. Viņa norādīja, ka vienīgā valsts, kas denonsējusi Stambulas konvenciju, ir Turcija, kur sieviešu balsošanas tiesības iegūtas 20 gadus vēlāk nekā Latvijā.

Viņa norādīja, ka šīs esot krustceles, lai izvēlētos, pa kuru ceļu iesim. "Ja mēs demonstrējam, ka mums starptautiskas vienošanās nav svarīgas, ka mums ir citas vērtības, kaut kādas šauras, provinciālas vērtības, tad jau varbūt ejam tālāk? Ir vēl četras konvencijas par sieviešu vienlīdzīgām tiesībām - arī tās varbūt vajag denonsēt?" retoriski vaicāja Rasnača.

Deputāts Česlavs Batņa (AS) savā īsajā uzstāšanās laikā norādīja, ka viņš iestājas pret vardarbību, taču iebildumi vien pret kādiem jautājumiem nenozīmē, ka viņu vai citus var saukt par "kremliniem".

Amils Saļimovs ("Stabilitātei") teica, ka viņam neesot skaidrs, vai patlaban tiek runāts par vardarbību vai par to, kam ir lielāka ietekme Saeimas sēžu zālē. Viņš pauda neizpratni, kāpēc "Progresīvie" neatbalsta šo deklarāciju, ja viņi ir pret vardarbību.

JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics tikmēr paziņoja, ka, "sapinušies savos argumentos un kremļa dezinformācijas kampaņas tīklos, opozīcijas kolēģi mēģina sabiedrības priekšā piesegt kaunu ar šo Satversmei neatbilstošo deklaratīvo dokumentu".

Jurēvics pauda, ka opozīcijas lēmumprojekts "pret vardarbību" teju vārds vārdā atkārto konvenciju, ko paši lamā, bet ir vērsts uz starptautisko saistību atcelšanu.

Jurēvics arī paziņojis, ka JV "šajā farsā nepiedalīsies". "Mums jāpaliek Eiropas vērtību telpā," norāda politiķis.

Savukārt deputāts Didzis Šmits norādīja, ka patiesā vardarbība esot šīs debates. Pēc viņa vārdiem, tā ir vardarbība pret cilvēka intelektu. Viņš teica, ka šis viss esot sācies, jo ZZS vēlējusies būt valdībā, tādēļ iepriekš, ratificējot konvenciju, balsojusi pret savu sirdsapziņu.

Tagad, pabijusi Siliņas valdībā, ZZS vēlas būt atpakaļ Saeimā arī pēc šī sasaukuma, teica Šmits.

Jau ziņots, ka NA, ZZS, AS deputāti parakstījuši un Saeimā iesnieguši deklarāciju, kas apliecina valsts apņēmību mērķtiecīgi rīkoties, lai aizsargātu ikvienu no vardarbības, īpaši sievietes un bērnus, kā arī paredz atbilstošu risinājumu ieviešanu likumdošanas līmenī.

NA norādījusi, ka nedrīkst pieļaut, ka vardarbības novēršanas jautājums kļūst par ideoloģisku cīņu un vardarbības problēmas netiek risinātas pēc būtības. Deklarācijas mērķis esot panākt praktisku rīcību - palīdzību cietušajiem un stingru atbildību vainīgajiem.

Saeimā iesniegtā deklarācija paredz līdz 2026. gada 1. martam izstrādāt jaunu, visaptverošu likumu par vardarbības pret sievietēm, bērniem un vardarbības ģimenē, kā arī vispārējas vardarbības novēršanu un izskaušanu.

Likums noteiks valsts pienākumu aktīvi risināt vardarbības problēmas, nodrošinās upuru aizsardzību un atbalstu - juridisku, psiholoģisku un sociālu palīdzību -, paredzēs stingru atbildību gan par vardarbības aktiem, gan valsts iestāžu bezdarbību, kā arī regulēs datu apkopošanu, institūciju sadarbību un sabiedrības izglītošanu vardarbības prevencijas jomā.

Nacionālā apvienība uzsvērusi, ka reālu rezultātu iespējams panākt tikai tad, ja nacionālajā likumdošanā tiek iestrādātas konkrētas, praktiski īstenojamas normas, kas risina problēmas pēc būtības.

Tāpat vēstīts, ka septembra izskaņā, pateicoties ZZS balsojumam Saeimā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, sākās izteikta nestabilitāte valdības koalīcijā. Koalīcijas partneri gan apņēmušies strādāt, lai pieņemtu nākamā gada "drošības budžetu", taču ticību Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdības spējai strādāt ilgtermiņā nu jau pauž vien retais politiķis.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.

JV Saeimā ir 25 deputāti, ZZS frakcijā - 16 deputāti, bet "Progresīvo" rindās - astoņi Saeimas deputāti. AS ir 13 deputāti, Nacionālajai apvienībai - 12 deputāti, LPV un "Stabilitātei" - katrā pa astoņiem deputātiem. Vēl Saeimā ir 10 pie frakcijām nepiederoši deputāti, daži no kuriem atbalsta valdošo koalīciju.

Fāzels: Tikai "brīnums" var ļaut NHL spēlētājiem doties uz Phjončhanu