"Esmu pieņēmis lēmumu atkāpties no aizsardzības ministra amata, lai pasargātu Latvijas armiju no ieraušanas politiskā kampaņā," sacīja Sprūds. Viņš piebilda, ka par to, vai "Progresīvie" paliks valdībā, partijas valde un Saeimas frakcija lems nākamnedēļ.

"Es to nedaru tāpēc, ka būtu pārstājis ticēt tam, ko darām aizsardzības nozarē. Tieši pretēji. Latvijas aizsardzības spējas ir augstā līmenī. Vai vēl ir daudz darba? Jā! Bet Latvijas armija kopā ar sabiedrotajiem šodien ir gatava aizstāvēt Latviju. Es atkāpjos tāpēc, ka Latvijas mūsu bruņotie spēki un valsts aizsardzības spējas ir svarīgākas par jebkura ministra amatu un jebkuras partijas interesēm," paziņoja Sprūds. "Diemžēl redzams, ka šī situācija vairs netiek izmantota tikai ministra vai viņa partijas kritikai. Tā tiek izmantota, lai apšaubītu Latvijas aizsardzības spējas, viestu šaubas par Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku gatavību - Latvijas patriotiem, kuri ikdienā strādā Latvijas drošības labā. Tas man nav pieņemami."

"Es nepieļaušu, ka politiska kampaņa pret mani vai pret Progresīvajiem tiek pārvērsta par kampaņu pret Latvijas armiju. Pēdējās nedēļās redzam ļoti plašu un mērķtiecīgu kampaņu pret Progresīvajiem. Tā notiek dažādās frontēs un dažādos formātos. Un iemesls tam ir vienkāršs - Progresīvie neiederas vecajā partiju sistēmā. Ar Progresīvajiem nevar sarunāt lietas pa vecam. Pie Progresīvajiem nenotiek politiski sarunāti iepirkumi. Nenotiek miljonu dalīšana savējiem. Pie mums nevar nopirkt lēmumus, ietekmi vai klusēšanu. Ne ēdināšanas konkursos, ne miljonu kokrūpnieku afērās. Un daudziem tas nav izdevīgi. Mēs redzam, kā ļoti dažādi politiski un ekonomiski spēki, kuriem citādi it kā nav nekā kopīga, pēkšņi atrod kopīgu valodu - no nacionāļiem līdz šleseristiem, no vecās politikas biznesa interesēm līdz tiem, kuri jau atklāti bruģē ceļu nākamajai populistu valdībai. Tie ir ZZS, Apvienotā saraksta, Nacionālās apvienības un Šlesera partijas politiķi, kuri visādās kombinācijās bijuši pie varas Latvijā pēdējos 20 gadus."

Viņš veltīja skarbus vārdus premjeres Evikas Siliņas "Jaunajai Vienotībai". "Un šajā kontekstā Jaunās Vienotības rīcība ir rada jautājumus. Es saprotu bažas par reitingiem. Es saprotu politisko spiedienu. Bet brīdī, kad partija, kura sevi sauc par valstisku spēku, sāk spēlēt vienā komandā ar tiem, kuri gatavo nākamo Šlesera un populistu valdību, tā ir tuvredzīga un nevalstiska rīcība. Īpaši bīstami tas kļūst tad, ja šīs politiskās spēles vārdā tiek apšaubītas Latvijas aizsardzības spējas un mūsu bruņoto spēku profesionalitāte."

"Jaunajai Vienotībai ir pienācis laiks paskatīties arī uz sevi. Nevar katru problēmu valstī pārvērst par kāda cita vainu. Nevar vienmēr meklēt vainīgos ārpus sevis. Nevar gadiem būt varas centrā un vienlaikus izlikties, ka par sistēmas problēmām atbild tikai citi. Jaunajai Vienotībai Saeimā ir 26 deputāti un valdībā astoņi ministri, premjers, finanšu ministrs. Tā ir lielākā valdības partija. Tāpēc nevar vienlaikus pretendēt uz visas valdības politisko kontroli un tajā pašā laikā izvairīties no atbildības par valstī notiekošo. Valdībā un politikā ir jābūt atbildībai arī pašiem par sevi, arī par saviem lēmumiem un arī par to politisko kultūru, kāda valstī tiek veidota."

Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") īsu brīdi pirms Sprūda preses konferences mikroblogošanas vietnē "X" paziņoja, ka Sprūds ir zaudējis viņas un sabiedrības uzticību, tāpēc nolēmusi pieprasīt ministra demisiju. Valdības vadītāja aicinājusi pulkvedi Raivi Melni stāties aizsardzības ministra amatā, un viņš tam ir piekritis.

Ziņu Siliņa publicēja 12 minūtes pirms Sprūda paziņotās preses konferences sākuma.

Sprūds apgalvoja, ka premjere nav informējusi viņu, norādot, ka "Acīmredzami premjere "Vienotības" stilā spēlē savas spēles, arī melo par to, ka ir informējusi. Mums bija sarunāta tikšanās rītdien [11. maijā] pulksten 13.00. Bija jāizrunā šie jautājumi par to, kādas ir problēmas." "Uzzinot, ka es esmu pieņēmis lēmumu par atkāpšanos, bija jāpasteidzas spēlēt šīs spēles dažas minūtes pirms šī paziņojuma ar šādu te tvīta ziņu, arī melojot, ka viņa ir informējusi mani vai "Progresīvo" kolēģus par šādu lēmumu," sacīja Sprūds.

"Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs paziņoja, ka 11. maijā valdes un frakcijas sēdē lems par tālāko rīcību. Jautāts, vai "Progresīvie" rīt lems par palikšanu koalīcijā, Šuvajevs norādīja, ka pirmdien ""Progresīvie" izskatīs visus scenārijus un lems par tālāko".

Savukārt tviterī Šuvajevs norādījis, ka premjere melojot par partneru informēšanu Sprūda demisijas pieprasīšanas jautājumā. Politiķis akcentējis, ka "šāda sadarbība ne tikai nav koleģiāla, tā nav pat nopietna". "Acīmredzot tika steidzīgi ielikts paziņojums, uzzinot, ka ministrs šovakar sasaucis preses konferenci," vērtēja Šuvajevs.

Arī kultūras ministre Agnese Lāce šovakar Latvijas Televīzijā (LTV) atzina, ka par premjeres lēmumu uzzinājusi sociālajos tīklos. Viņa norādīja, ka premjere par Sprūda demisijas pieprasīšanu nolēmusi paziņot, jo uzzinājusi, ka Sprūds plāno pats atkāpties no amata.

Siliņa intervijā LTV, jautāta par koalīcijas nākotni, atzina, ka tas ir "Progresīvo" tālākais lēmums, vai viņi paliks valdībā, un piebilda, ka "koalīcijas nāk un iet".

Savukārt Siliņa "X" vietnē rakstīja, ka aizsardzības nozare turpmāk esot jāvada profesionālim, un aicinājusi aizsardzības ministra amatu ieņemt pulkvedi Melni, kurš tam piekritis. "Viņa [Meļņa] līdzšinējā pieredze NBS, militārā izglītība Londonā un pašreizējais darbs Ukrainā rada pārliecību, ka valsts aizsardzība tiks vadīta kompetenti, mērķtiecīgi un ārpus priekšvēlēšanu retorikas," raksta Siliņa.

Aģentūrai LETA šovakar neizdevās sazināties ar pulkvedi Melni, lai uzzinātu viņa motivāciju un mērķus, piekrītot ieņemt ministra amatu.

Melnis patlaban ir Aizsardzības ministrijas pārstāvis Ukrainā, kā arī Siliņas ārštata padomnieks militārās sadarbības jautājumos. Melnis NBS dienē kopš 1998. gada, savulaik bijis Sauszemes spēku kājnieku brigādes Operatīvās plānošanas Operatīvās pārvaldes nodaļas priekšnieks, Sauszemes spēku Kājnieku brigādes 1.mehanizētā kājnieku bataljona komandieris un NBS Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departamenta priekšnieks.

Siliņa intervijā Latvijas Televīzijai teica, ka Melnis nav izrādījis interesi pēc ministra amata termiņa beigām palikt politikā.

Siliņa par savu lēmumu šodien esot informējusi ministru un koalīcijas partnerus. Premjere skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, vērtējot ne tikai pēdējos ar dronu incidentiem saistītos notikumus, bet arī plašāku situāciju aizsardzības nozarē kopumā. Viņa uzsver, ka valsts aizsardzībai patlaban piešķirts vēsturiski lielākais finansējums - 5% no iekšzemes kopprodukta, kas vienlaikus nozīmē arī ievērojami augstāku atbildību pret sabiedrību. Siliņa akcentē, ka šie līdzekļi ir pārdalīti no citām nozarēm, tādēļ iedzīvotājiem ir tiesības sagaidīt konkrētus rezultātus - drošību, skaidrību un pārliecību par valsts spēju rīkoties ātri un profesionāli. Vienlaikus premjere norāda uz nepietiekami strauju Ukrainas praktiskās pieredzes pārņemšanu pretdronu sistēmu attīstībā pēc iepriekšējiem incidentiem, lai gan Ukraina bijusi gatava dalīties ar zināšanām. Siliņa apgalvo, ka tikai pašlaik, aktīvāk iesaistoties viņai un Ārlietu ministrijai, tiek plānoti konkrēti soļi šajā jomā.

Premjere uzsver, ka aizsardzības nozarē izšķiroša nozīme ir ne vien finansējumam, bet arī skaidrai vadībai, efektīvai sadarbībai un spējai savlaicīgi pieņemt lēmumus. Viņa uzskata, ka Aizsardzības ministrijā (AM) pēdējā laikā bijušas problēmas ar iekšējo sadarbību, pēctecību un vadības stabilitāti. Salīdzinoši īsā laikā amatu pametuši jau divi AM valsts sekretāri, kas, pēc premjeres vērtējuma, liecina par sistēmiskām problēmām ministrijas darbībā laikā, kad drošības izaicinājumi pieprasa saskaņotu un profesionālu rīcību.

Siliņa arī uzsver nepieciešamību nodrošināt vienotu darbu starp AM, NBS un citiem drošības dienestiem, piebilstot, ka pašlaik viņai neesot pārliecības par politiskās vadības spēju to nodrošināt pietiekamā līmenī.

Premjere kritiski vērtē arī līdzšinējo aizsardzības industrijas iesaisti spēju attīstībā, norādot, ka tā bijusi pārāk lēna. Viņa uzsver nepieciešamību mērķtiecīgi attīstīt Latvijas aizsardzībai būtiskās spējas, nevis ilgstoši paļauties uz pieejamo risinājumu iegādi.

Tāpat Siliņa akcentē, ka aizsardzības un drošības jautājumiem jābūt ārpus priekšvēlēšanu retorikas un partiju interesēm. Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, aizsardzības nozares vadībai esot nepieciešama profesionāla un kompetenta pieeja, kas bauda sabiedrības un nozares uzticību.

Ministru prezidente norāda, ka drošības jautājumiem jāatrodas pāri politiskajām ambīcijām un partijiskajām interesēm, uzsverot profesionālas pieejas nozīmi valsts drošības nodrošināšanā.

Runājot par Melni, premjere uzsver, ka Latvijas aizsardzības vadībā šobrīd nepieciešams profesionālis ar militāru pieredzi, starptautisku skatījumu un praktisku izpratni par mūsdienu aizsardzības izaicinājumiem, lai atjaunotu uzticību nozarei, stiprinātu sadarbību ar NBS un panāktu konkrētus rezultātus valsts drošības jomā.

Siliņa norāda, ka valdības prioritāte nemainīgi ir stipras, drošas un aizsargātas Latvijas nodrošināšana.

Jau ziņots, ka pirmdien, 11. maijā bija paredzēta Siliņas un Sprūda saruna.

Siliņa iepriekš kritizējusi ministra rīcību un uzsvērusi, ka apjomīgais finansējums aizsardzībai - ap diviem miljardiem eiro - nozīmē lielāku nozares atbildību pret sabiedrību.

Sprūda demisiju pēc dronu incidenta Rēzeknē pieprasīja opozīcijā esošās partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV), Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts".

Sprūds pēc sabiedrības un politiķu paustās kritikas uzdeva veikt dienesta pārbaudi, lai izvērtētu reaģēšanu uz ceturtdienas rītā Latgalē piedzīvotajiem dronu incidentiem.

Tāpat ministrs uzdevis NBS nekavējoties koriģēt esošo pierobežas gaisa telpas aizsardzības plānu, paaugstināt Gaisa spēku operacionālo gatavību un tuvāko nedēļu laikā nodrošināt Latvijā ražoto pārtvērējdronu izvietošanu pierobežā.

NBS komandieris Kaspars Pudāns norādījis, ka pēc dronu incidentiem Latgalē NBS izvērtēs, vai līdzšinējais pretgaisa aizsardzības modelis Latvijas austrumu pierobežā ir pietiekami efektīvs.

Pudāns pieļāva, ka aizsardzības pieeja varētu tikt pārskatīta, vienlaikus uzsverot, ka arī jauns risinājums nebūs pilnīgs. NBS nevar īsā laikā pilnībā nomainīt tehniskos līdzekļus, taču turpina stiprināt spējas, tostarp papildinot kaujas grupas ar pārtvērējdroniem. Tos plānots saņemt līdz maija beigām, un vienlaikus turpinās karavīru apmācība.

Jauns.lv jau ziņoja, ka 7. maija agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja vairāki bezpilota lidaparāti. Divi no tiem nokrita Rēzeknē, bojājot naftas produktu uzglabāšanas objektu.

Roberts Bukarts: "Spēle ar Itāliju, iespējams, bija viena no grūtākajām dzīvē"