Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) valdības sēdē uzsvēra, ka Ekonomikas ministrija (EM) neatbalsta nebanku kreditēšanas uzraudzības funkcijas nodošanu Latvijas Bankai, vienlaikus atzīstot, ka ZZS valdībā nav pārsvara, tāpēc tālāko reformas virzību noteiks Saeima.

Valainis vērsa uzmanību, ka nebanku kreditēšanas sektors pēdējā gada laikā audzis par 16% un pauda bažas, ka, mainoties uzraugam, šī attīstība varētu apstāties, jo Latvijas Banka varētu pieprasīt lielu apjomu dažādu dokumentu.

Tāpat Valainis uzsvēra, ka nav atrisināts "budžeta robs", kuru radīs šī reforma un EM ieskatā FM tam nav piedāvājusi risinājumu.

Diskusijās ar finanšu tehnoloģiju nozares pārstāvjiem, "Fintech Latvija" asociāciju un Latvijas Banku tika panākta konceptuāla vienošanās par pakāpenisku patērētāju kreditētāju uzraudzības funkcijas nodošanu Latvijas Bankai, informēja FM.

Lai nodrošinātu skaidru un prognozējamu pāreju uz jauno uzraudzības modeli, paredzēts noteikt pārejas periodu līdz 2028. gada 1. janvārim, informē FM. Pārejas periodā no 2027. gada Latvijas Banka veiks uzraudzības funkcijas, piemērojot Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izstrādātās vadlīnijas, savukārt no 2028. gada patērētāju kreditētāju uzraudzība pilnā apmērā pāries Latvijas Bankas kompetencē.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzsvēra, ka šis pagaidām vēl ir tikai informatīvai ziņojums par plānoto reformu, un likumprojekts vēl pat nav sagatavots un nonācis valdībā. Tāpat Siliņa pieņēma zināšanai, ka ZZS neatbalsta šo reformu.

Izmaiņu mērķis ir ieviest vienotu un efektīvāku uzraudzības modeli, mazināt administratīvo slogu un novērst funkciju dublēšanos, skaidrots FM informatīvajā ziņojumā, kuru atbalstīja valdība.

Valdība atbalstīja reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkciju nodošanu Latvijas Bankai tām kapitālsabiedrībām, kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izsniedz speciālu atļauju jeb licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, kā arī līdz šim nodrošināja licencēšanu un uzraudzību.

Tāpat Latvijas Bankas uzraudzībā tiks nodota to kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, reģistrēšana un uzraudzība.

Latvijas Banka nodrošinās patērētāju tiesību un interešu aizsardzības uzraudzību attiecībā uz patērētājiem, kuriem finanšu pakalpojumus Latvijā sniedz finanšu tirgus dalībnieki, kurus uzrauga Latvijas Banka vai Eiropas Savienības (ES) uzraudzības iestāde sadarbībā ar Latvijas Banku, kā arī citā Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēti finanšu tirgus dalībnieki.

Tāpat Latvijas Bankas pārziņā paredzēts nodot negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzību gadījumos, kad negodīga komercprakse vai reklāma ir saistīta ar minēto finanšu tirgus dalībnieku sniegtajiem pakalpojumiem patērētājiem.

Valdība arī atbalstīja, ka kapitālsabiedrību, kuras piešķir kredītu atlikta maksājuma veidā savu preču vai pakalpojumu iegādei, reģistrēšanas un uzraudzības funkcijas īstenos Latvijas Banka.

FM sadarbībā ar Latvijas Banku, Ekonomikas ministriju un Tieslietu ministriju līdz 2026. gada 31. maijam uzdots izstrādāt un finanšu ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē grozījumus normatīvos, kas paredz minēto funkciju nodošanu Latvijas Bankai no 2027. gada 1. janvāra.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsver, ka uzraudzības iestādes maiņas mērķis ir izveidot vienotu, profesionālu un riskos balstītu uzraudzības modeli, novēršot funkciju dublēšanos, stiprinot kvalitāti un efektivizējot publisko pārvaldi. Ministrs norāda, ka Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" novērtējums skaidri norāda uz nepieciešamību nodrošināt vienotu uzraudzības praksi un efektīvāku resursu izmantošanu.

Šobrīd patērētāju kreditētājus uzrauga trīs iestādes, kas rada paralēlas pārbaudes un atšķirīgu pieeju, norāda Ašeradens. Ministrs skaidro, ka uzraudzības nodošana Latvijas Bankai nozīmē kvalitatīvāk aizsargātus patērētājus, mazāku administratīvo slogu nozarei, gandrīz piecas reizes zemāku valsts nodevu un profesionālu uzraudzību, kas jau šobrīd tiek īstenota lielākajā daļā ES dalībvalstu.

Pašlaik kreditētājus Latvijā uzrauga trīs institūcijas - Latvijas Banka, PTAC un Valsts ieņēmumu dienests (VID). Praksē tas nozīmē, ka viens un tas pats tirgus dalībnieks var nonākt vairāku uzraugu kontrolē, saskarties ar paralēlām pārbaudēm un atšķirīgām prasībām, informē FM.

Arī starptautiskajā "Moneyval" sestās kārtas novērtējumā par Latviju secināts, ka patēriņa un biznesa kredītu sniedzējus uzrauga trīs dažādas iestādes, kas ietekmē resursu efektīvu izmantošanu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Latvijai ieteikts nodrošināt vienotu uzraudzības praksi un izvairīties no uzraudzības pasākumu dublēšanās.

Ziņojumā skaidrots, ka PTAC, veicot licencēšanas uzraudzību, neveic risku profilēšanu un regulāru finanšu pārskatu analīzi. Tas neattiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) uzraudzību, kur PTAC darbojas, balstoties uz riska matricu.

Vienlaikus "Moneyval" norāda, ka PTAC risku novērtēšanas pieejas mazāk nozīmīgajos sektoros būtu jāpilnveido, īpaši attiecībā uz NILLTPFN risku izvērtēšanu un izmantoto datu kvalitāti. Tas ļautu veikt kvalitatīvāku, riskos balstītu uzraudzību un koncentrēties uz tiem tirgus dalībniekiem, kur pastāv riski. Sākotnējais Latvijas Bankas novērtējums liecina, ka pie uzraugošās iestādes maiņas šiem tirgus dalībniekiem NILLTPFN uzraudzības intensitāte mazinātos.

Šobrīd PTAC uzraudzītais sektors ir sevi pozicionējis kā efektīvu un uz finanšu tehnoloģijām orientētu, skaidro FM. Latvijas Banka jau šobrīd uzrauga plašu finanšu sektora dalībnieku skaitu, tostarp uzņēmumus, kas nemitīgi attīsta jaunus pakalpojuma sniegšanas veidus un kanālus. FM ziņojumā teikts, ka Latvijas Bankas uzkrātā pieredze, starptautiskais sadarbības tīkls un izveidotā konsultāciju vide ļaus uzņēmumiem pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, sniedzot pakalpojumus arvien efektīvāk un atbilstoši jaunākiem tehnoloģiskiem risinājumiem.

Vienlaikus FM atzīmē, ka, mainot uzraudzības iestādi uz Latvijas Banku, nozares uzņēmumiem būtiski jeb gandrīz piecas reizes tiktu samazināts ikgadējais valsts nodevas maksājums un jauniem tirgus dalībniekiem nebūtu jāveic maksājums par licences saņemšanu. Tas novērstu pastāvošo barjeru ienākšanai tirgū un veicinātu konkurences paplašināšanos pakalpojumu sniedzēju vidū.

Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, nonākot Latvijas Bankas uzraudzībā, nebūtu jāveic atkārtota speciālās atļaujas licences saņemšana, kā arī šobrīd netiek plānots ieviest kredītiestādēm raksturīgas prudenciālās uzraudzības prasības, teikts FM ziņojumā. Savstarpējo sarunu gaitā šobrīd Latvijas Banka un nozares pārstāvji strādā pie uzraudzības ietvaram būtisku detaļu apspriešanas, lai neradītu nozarei negatīvu ietekmi no uzraudzības iestādes maiņas.

Ņemot vērā, ka uzraudzības iestādes maiņa neparedz regulējuma prasību pārskatīšanu, godprātīgiem tirgus dalībniekiem nav pamata bažām, uzsver FM. Latvijas Banka šobrīd uzrauga plašu finanšu pakalpojumu sniedzēju klāstu ar atšķirīgām, katram sektoram pielāgotām, darbības riskam atbilstošām prasībām ar pielāgotiem informācijas sniegšanas kanāliem un informācijas sniegšanas biežumu. Latvijas Bankas uzraudzības procesi šobrīd tiek pielāgoti vienkāršošanas uzstādījumiem, kas izriet gan no ES, gan nacionālās finanšu tirgus politikas.

FM ziņojumā norādīts, ka papildus funkciju nodošana no PTAC Latvijas Bankai ļautu samazināt PTAC darbinieku skaitu, kur patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanu un uzraudzību, tajā skaitā NILLTPFN jomā, veic 11 darbinieki ar kopējo gada atalgojumu 390 000 eiro. Tādējādi tiktu veicināta valsts pārvaldes kopējā efektivitāte.

Patlaban tikai trīs ES dalībvalstīs - Latvijā, Rumānijā un Maltā - nebanku kreditētājus uzrauga patērētāju tiesību iestāde, kamēr lielākajā daļā ES šo funkciju veic centrālā banka vai finanšu uzraugs. FM ieskatā tas apliecina, ka uzraudzības nodošana Latvijas Bankai būtu loģisks un starptautiski pārbaudīts solis.

FM skaidro, ka šādu modeli valstis izvēlas, jo tieši finanšu sektora uzraugs seko līdzi normatīvu prasību ieviešanai un piemēro koriģējošus pasākumus tirgus dalībniekiem, lai novērstu vai koriģētu sistēmisku vai plašu kaitējumu patērētājiem kā grupai.

Uzraudzības pasākumi cita starpā ir vērsti uz to, lai izvērtētu, kā pakalpojuma saņēmējam tiek sniegta informācija, tostarp salīdzinoša informācija par produktiem un riskiem, kā arī uz finanšu pratības veicināšanu, norāda FM. Ja sūdzību analīzē atklājas tendence, kas rada plaša mēroga kaitējumu no viena vai vairāku tirgus dalībnieku puses (piemēram, tendencioza informācijas sniegšana par finanšu pakalpojumiem vai agresīva reklāma), tieši uzraudzības iestāde var efektīvi piemērot korektīvas darbības.

Tāpat FM norāda uz to, ka atbilstoši G20 un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Augsta līmeņa principiem finanšu pakalpojumu patērētāju aizsardzībā finanšu pakalpojumu patērētāju aizsardzībai ir jābūt cieši integrētai normatīvajā, regulatīvajā un uzraudzības ietvarā. Jāņem vērā tādi horizontāli jautājumi kā finanšu pakalpojumu patērētāju labklājība un noturība, digitalizācija un tehnoloģiju attīstība, kā arī ilgtspējīgas finanses, skaidro FM.

Ņemot vērā Latvijas Bankas jau esošo plašo finanšu tirgus dalībnieku uzraugāmo subjektu loku un piekļuvi plašam ekonomisko, tirgus un statistikas datu kopumam, kā arī spēju veikt padziļinātu sistēmisko risku analīzi, tā spēj nodrošināt pamatotus un uz pierādījumiem balstītus lēmumus, uzsver FM.

Ja Latvijas Bankas uzraudzībā tiktu nodoti šobrīd PTAC licencētie nebanku kreditētāji un patērētāju tiesību un interešu aizsardzība finanšu sektorā, FM identificē vairākus ieguvumus patērētāju tiesību un interešu aizsardzībā, tostarp atbildīgu kreditēšanas principu ievērošanu, kas palīdz mazināt pārmērīgas parādsaistības un ilgtermiņā veicina sabiedrības finanšu labklājību.

Tāpat FM atzīmē vienotu un efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un klientu izpētes (AML/KYC) prasību ieviešanu, nodrošinot gan starptautisku normu ievērošanu, gan pakalpojumu sniedzēju vienlīdzīgu attieksmi pret klientiem, kā arī līgumu godīguma izvērtēšanu, stiprinot līgumisko attiecību līdzsvaru starp pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem. FM norāda, ka būtiska ir arī procentu likmju, komisijas maksu un kopējo kredītu izmaksu pārredzamības uzraudzība, nodrošinot, ka klientiem sniegtā informācija ir saprotama, salīdzināma un ļauj pieņemt informētus lēmumus.

FM ziņojumā teikts, ka nebanku sektors strauji aug. Kopš 2019. gada nebanku patēriņa kredītu portfelis ir vairāk nekā dubultojies, pieaugot vidēji par 16% gadā, un aug būtiski straujāk nekā banku kreditēšana. FM vērš uzmanību, ka šo izaugsmi pavada arī augstākas procentu likmes un pieaugoši riski patērētājiem. Vien 2024. gadā ārpustiesas parādu piedziņai tika nodots vairāk nekā 71 000 lietu.

Lai arī nebanku kreditētāju klientu skaits ir mazāks nekā bankām, sūdzību skaits par nebanku kreditētājiem ir lielāks, kas liecina par paaugstinātiem patērētāju aizsardzības izaicinājumiem, secina FM.

Ministrijas vērtējumā šie rādītāji apliecina, ka nepieciešama ne tikai vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības sistēmas izveide, bet arī uzraudzības kvalitātes stiprināšana nozares straujās izaugsmes apstākļos. FM uzsver, ka uzraudzības koncentrēšana Latvijas Bankā dotu iespēju labāk identificēt riskus, savlaicīgi novērst negodprātīgu komercpraksi un nodrošināt sabiedrības interesēm atbilstošu finanšu pakalpojumu vidi.

Lai arī informatīvā ziņojuma virzības gaitā nav izdevies vienoties par piedāvāto risinājumu, nozares dalībnieki sarunās ar finanšu ministru ir atzinuši, ka konceptuāli neiebilst pret uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai, un puses turpina diskusiju par procesa detalizāciju. FM aicina MK uz faktos balstītu diskusiju, izšķiroties par patērētājiem un nozares attīstībai labāko tālākās rīcības scenāriju.

Pozitīva valdības lēmuma gadījumā, FM plāno vēl tuvākajā laikā iesniegt MK nepieciešamos grozījumus normatīvos un atbilstoši to pieņemšanas grafikam noteikt nozares uzņēmumiem pieņemamu pārejas periodu uzraudzības iestādes nomaiņai.

Vienlaikus FM, veicot nepieciešamos grozījumus normatīvos par uzraudzības iestādes maiņu, neplāno grozīt vai ierobežot nozares regulējumā pastāvošās prasības patērētāju kredītu sniegšanai.

Jau ziņots, ka FM rosina nebanku kreditētāju reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkciju no 2027. gada 1. janvāra nodot Latvijas Bankai.

Savukārt PTAC uzskata, ka nebanku kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai valstij un komersantiem varētu izmaksāt no 3,5 miljoniem līdz astoņiem miljoniem eiro, bet ikgadējie zaudējumi valsts budžetam varētu sasniegt 1,5 miljonus eiro.

Tajā pašā laikā "Fintech Latvija" ieskatā nav datu un informācijas par kādām sistēmiskām nebanku kreditētāju patērētāju aizsardzības problēmām un par to, kā Latvijas Banka spēs patērētāju intereses pārstāvēt labāk nekā PTAC.

Ēd maz, dzīvo aktīvi, bet svars nekrīt? Lūk, tievēšanas īstā veiksmes formula