Viņš informēja, ka pirmdien notikušajā sanāksmē ar kolēģiem pārrunāta aktuālā situācija saistībā ar apkures izmaksu pieaugumu. Ministrs norādīja, ka bija svarīgi noskaidrot, vai pastāv problēmas ar kurināmā pieejamību. Pagājušajā nedēļā, tiekoties ar Latvijas Pašvaldību savienību, saņemta informācija, ka kopumā situācija ir stabila.

Vienlaikus Melnis atzina, ka pagājušās nedēļas beigās atsevišķās pašvaldībās īslaicīgi radās problēmas ar granulu pieejamību, tomēr tās operatīvi atrisinātas.

Ministrs uzsvēra, ka turpmāk plānots tikties katru nedēļu, lai regulāri izvērtētu situāciju. Patlaban notiek situācijas monitorings, un būtiski esot apzināt, par cik pieauguši apkures rēķini un kuras iedzīvotāju grupas tas skar visvairāk. Šāda detalizēta informācija patlaban vēl nav pieejama.

Redzams, kāda ir ziema, un ir skaidrs, ka rēķini būs lielāki, sacīja Melnis.

Patlaban ministrija izvērtē mājokļa pabalstu sistēmu un skata iespējas papildu atbalsta pasākumiem, taču konkrētus lēmumus varēšot pieņemt pēc janvāra rēķinu datu saņemšanas.

Melnis arī norādīja, ka pirmdienas sanāksmē pašvaldības neesot signalizējušas par ārkārtējām problēmām. Pēc ministra teiktā, krīze būtu iestājusies gadījumā, ja trūktu kurināmā, taču patlaban šādas situācijas neesot.

Vienlaikus viņš atgādināja, ka daļa pašvaldību ar siltumenerģijas ražotājiem noslēgušas ilgtermiņa līgumus ar fiksētu cenu, tādējādi apkures tarifs tām nav mainījies.

Runājot par finansējuma rašanu atbalsta sniegšanai, viņš norādīja, ka atbalsta apmēru patlaban esot grūti precīzi noteikt, jo rēķinu pieaugums dažādās pašvaldībās būtiski atšķiras - vienviet tas ir ap 20%, citviet sasniedz 50%. Ja būs nepieciešams papildu kompensācijas mehānisms, tiks vērtēta iespēja izmantot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.

Ministrs uzsvēra, ka atbalsts jāsniedz mērķēti, koncentrējoties uz sabiedrības grupām, kuras cenu kāpums skar visvairāk. Vienlaikus būtiska esot regulāra komunikācija gan ar pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte norādīja, ka mājokļa pabalsta aprēķina kārtība un kritēriji ir vienoti visā valstī. Aprēķinā tiek ņemti vērā mājokļa izdevumi, tostarp īre, patērētais ūdens, gāze, apkure un citi maksājumi. Viņa uzsvēra, ka arī kritēriji, pēc kuriem personas var kvalificēties mājokļa pabalstam, visā Latvijā ir vienādi.

Pabalstam var pieteikties iedzīvotāji, kuru ienākumi pēc mājokļa izdevumu segšanas nesasniedz noteikto minimālo slieksni.

Rudzīte norādīja, ka mājokļa pabalstu var saņemt arī personas, kurām nav trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusa, jo vērtējums tiek veikts, balstoties uz vienotiem ienākumu un izdevumu aprēķina kritērijiem.

Katru gadu pārskata minimālo ienākumu slieksni, kuriem jāpaliek cilvēka rīcībā, un tie tiek paaugstināti, tādējādi šogad pabalstam var kvalificēties arī iedzīvotāji ar nedaudz augstākiem ienākumiem nekā iepriekš.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka atbalsta intensitāti konkrētos reģionos iepriekš prognozēt nav iespējams, jo tā ir atkarīga no ienākumu un izdevumu attiecības katrā mājsaimniecībā.

Rudzīte informēja, ka februāra sākumā, saņemot rēķinus par apkuri, ūdeni un citiem pakalpojumiem, iedzīvotāji ar tiem un ienākumus apliecinošiem dokumentiem var vērsties pašvaldības sociālajā dienestā, kur tiek izvērtētas tiesības saņemt mājokļa pabalstu.

Tāpat, ja personas finansiālā situācija būtiski mainās, ir iespējams lūgt pabalsta pārrēķinu.

Atbildot uz jautājumu, vai pašvaldībām ir pietiekami līdzekļi atbalsta sniegšanai iedzīvotājiem, Rudzīte norādīja, ka mājokļa pabalstu pilnībā priekšfinansē pašvaldības, savukārt valsts patlaban kompensē 30% no izdevumiem pēc fakta. Par iespējamu valsts līdzfinansējuma palielināšanu notiek diskusijas ar iesaistītajām ministrijām. Viņa atgādināja, ka energoresursu krīzes laikā valsts atbalsts sasniedza 50% un pauda cerību, ka nelabvēlīga scenārija gadījumā valsts līdzfinansējums varētu tikt palielināts, taču gala lēmums būs politisks.

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes priekšsēdētāja Ina Bērziņa-Veita norādīja, ka šā gada janvāris ir aukstāks nekā iepriekšējos trīs gados un ir piemirsies šāds aukstums. Pēdējos gados janvāris bijis salīdzinoši silts, taču, salīdzinot ar, piemēram, 2010. gadu, toreiz laikapstākļi bijuši vēl bargāki, turklāt iedzīvotāju pirktspēja bijusi zemāka.

Viņa skaidroja, ka decembrī vidējā āra gaisa temperatūra bija ap plus 2,6 grādiem, savukārt janvārī tā pazeminājusies līdz mīnus 8,4 grādiem, veidojot gandrīz 10 grādu starpību. Viena grāda temperatūras samazinājums nozīmē aptuveni 5% siltumenerģijas patēriņa pieaugumu, līdz ar to kopumā patēriņš janvārī pieaudzis ap 50%.

Bērziņa-Veita uzsvēra, ka centralizētajā siltumapgādē energoresursu cenas nav pieaugušas. Siltumenerģijas tarifi atsevišķās vietās ir samazinājušies, bet kopumā saglabājušies stabili, jo kurināmā cenas nav mainījušās. Līdz ar to krīzes situācijas nav, un maksa par vienu siltumenerģijas vienību ir tāda pati.

Siltumenerģijas patēriņš pieaug aukstā laika dēļ, un tas vērojams gan renovētās, gan nerenovētās ēkās, lai gan siltinātās mājās pieaugums ir ievērojami mazāks.

Viņa skaidroja, ka aukstajā periodā siltumapgādes uzņēmumiem nepieciešams iegādāties lielāku kurināmā apjomu, kam, tāpat kā iedzīvotājiem, nepieciešami lielāki finanšu līdzekļi. Norēķini ar klientiem notiek ar zināmu nobīdi, un maksājumu kavējumu gadījumā uzņēmumiem var rasties apgrozāmo līdzekļu trūkums, kas var novest pie nepieciešamības aizņemties un ilgtermiņā ietekmēt tarifus.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka siltumapgādes uzņēmumi ir pretimnākoši klientiem, īpaši janvārī un februārī, kad rēķinu apmaksa sagādā lielākas grūtības. Sadarbībā ar namu pārvaldniekiem tiek veidoti maksājumu grafiki, paredzot parādu segšanu līdz pavasarim, taču īpašas atlaižu vai akciju programmas netiek rīkotas.

"Mēs cenšamies būt atvērti sarunām, izrunāt problēmas un rast risinājumus," sacīja Bērziņa-Veita.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) iepriekš norādīja, ka par reālāko atbalsta risinājumu iedzīvotājiem augošo apkures izmaksu apstākļos patlaban vērtē mājokļa pabalstu.

Valainis uzsvēra, ka darbs pie situācijas risināšanas norit aktīvi - notikušas četras oficiālas tikšanās dažādos formātos starp ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienību, un pašvaldības patlaban šim jautājumam pievērš pastiprinātu uzmanību. Patlaban tiek ievākti dati, un līdz šīs nedēļas beigām liela daļa pašvaldību iesniegs informāciju par situāciju savā teritorijā.

Ministrs skaidroja, ka līdzšinējie valsts atbalsta mehānismi paredz reakciju gadījumos, kad pieaug tarifi, taču pašreizējā situācijā problēma saistīta ar patēriņa apjoma pieaugumu, kam normatīvie regulējumi atbalstu neparedz.

Lai ziemas aukstajos mēnešos sniegtu atbalstu iedzīvotājiem un mazinātu finanšu slogu mājsaimniecībām, no šī gada 1. janvāra līdz 31. maijam "Rīgas siltums" nepiemēros līgumsodus, ja tiks kavēti maksājumi par piegādāto siltumenerģiju laika periodā no 2025. gada decembra līdz 2026. gada aprīlim.

Papildus tam uzņēmums līdz 31. maijam nodrošinās iespēju veikt norēķinus arī par parādiem, kas izveidojušies iepriekšējos periodos, nepiemērojot līgumsodu. Iepriekš aprēķinātais līgumsods tiks anulēts, samaksājot rēķinu.

Paziņota 2020. gada oficiālā modīgākā krāsa