Tā teikt, amerikāņi nav labāki par mums, un mums bija daudz vairāk iemeslu uzbrukt Ukrainai nekā ASV veikt triecienus Irānai. Jā, un krievu ieskatā Irānas vēlme iegūt atomieročus esot leģitīmas tiesības uz pašaizsardzību.

Par Ukrainu propagandisti aizvadītajā nedēļā runāja salīdzinoši maz, vien lepojās ar saviem it kā panākumiem, nepieminot ukraiņu veiksmīgās operācijas. Savukārt saistībā ar Krimas okupācijas 12. gadadienu televīzijas demonstrēja sižetus, kuros uz ielām aptaujātie Krimas iedzīvotāji apgalvoja, ka jūtas ļoti laimīgi par pievienošanos Krievijai un kopš 2014. gada dzīve esot strauji esot gājusi uz augšu. Jāatgādina, ka starptautiski Krima tiek uzskatīta par okupētu teritoriju un pret to ir vērstas sankcijas.

Bēdīgi slavenais Kremļa propagandists no Latvijas Andrejs Mamikins sarunu šovā "Vakars ar Solovjovu" turpināja izplatīt kārtējos melus par Latviju. Viņš klāstīja, ka pirms pāris nedēļām ukraiņi no Latvijas teritorijas, konkrēti Malnavas, esot apšaudījuši Krievijas teritorijā esošu naftas pārstrādes rūpnīcu. Šī neesot pirmā reize, kad ukraiņi triecienus pa objektiem Krievijā raidot no Latvijas un Igaunijas, tādēļ mūsu valstis esot leģitīmi Krievijas mērķi.

Mamikina apgalvojumus kategoriski noraidīja un par pilnīgiem meliem nosauca Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis Roberts Skraučs, kurš LETA uzsvēra, ka Latvijas vienīgā militārā aktivitāte saistībā ar karu Ukrainā ir šīs valsts karavīru un instruktoru apmācības.

Karš Irānā esot Krievijas "iespēju logs"

Krievijas prezidenta Vladimira Putina skaļi izteiktās pārdomas esot bijusi kā auksta duša Eiropai, kas plānojusi pēc iespējas vairāk kaitēt Krievijai, pilnībā atsakoties no tās gāzes. Bet Krievija varētu pati aizvākt gāzi no Eiropas un novirzīt to uz Austrumiem, prātoja propagandisti.

Putins klāstīja, ka pašlaik gan naftas, gan gāzes cenas ir patiešām paaugstinājušās. Kas attiecas uz naftu, esot skaidrs, ka iemesls ir ierobežojumi Krievijas naftai. Taču gāzes cenas ir pieaugušas Irānas kara dēļ, jo galvenie gāzes piegādātāji nav samazinājuši savus apjomus. Kuri šodien ir galvenie piegādātāji, retoriski jautāja Putins un pats atbildēja: Alžīrija, Amerikas Savienotās Valstis, Norvēģija un zināmā mērā Krievija. Neviens nav samazinājis piegādes, bet cenas jau ir pieaugušas līdz 700 dolāriem.

Protams, Krievija ir visnotaļ apmierināta ar naftas un gāzes cenu pieaugumu Irānas kara rezultātā, jo uzskata, ka tas liks Rietumiem atcelt Krievijai noteiktās sankcijas. Krievijas vadība apgalvo, ka saistībā ar karu Irānā ir ievērojami palielinājies pieprasījums pēc Krievijas enerģētikas produktiem.

Kāds krievu izcelsmes Vācijas Bundestāga deputāts intervijā Kremļa propagandistiem uzsvēra, ka "pēdējo nedēļu laikā Vācijā ir vērojams īsts gāzes trilleris - vai mums ir pietiekami daudz gāzes rezervju vai nē. Ziema ir beigusies, gāzes rezerves izsīkst, un tad kā zibens spēriens no skaidrām debesīm notika šī Irānas jezga. Un tagad šķiet, ka mums vajadzētu iesūknēt gāzi krātuvēs. It kā cenām vajadzētu kristies, bet tā vietā tās ir strauji pieaugušas, un turklāt ir pilnīgs gāzes trūkums. Ir reģistrēti pirmie gadījumi, kad gāzes pārvadātāji dodas uz Eiropu - un gāzes krātuves visā Eiropā ir praktiski tukšas -, vienkārši apgriežas un kuģo uz Āziju, jo tur cenas ir labākas. Un tagad, protams, Vācija ir nonākusi ļoti neērtā situācijā".

To, ka Vācijai patiesi neklājas viegli, apliecina laikraksta "Deutsche Welle" vēstītais, ka pēc uzbrukuma Irānai naftas cena nekavējoties strauji pieauga. Arī benzīna un dīzeļdegvielas cenas Vācijas degvielas uzpildes stacijās strauji pieauga. Atkarībā no reģiona augstākās kvalitātes benzīna cena sasniedz pat 2,50 eiro par litru (Latvijā 9. martā cena par litru ir 1,70 eiro). Dīzeļdegvielas vidējā cena pašlaik ir nedaudz virs 2 eiro, kas ir par 0,30 eiro augstāka nekā pirms uzbrukuma Irānai.

Skaidrs, ka šāds cenu kāpums un grūtības Rietumvalstīm, kas aktīvi atbalsta Ukrainu, ir ļoti labas ziņas Kremlim. Domnīca "Wilson Center" gan uzskata, ka stāsts ir sarežģītāks. Proti, Krievijas jēlnafta tiek tirgota ar atlaidi, un noteiktās sankcijas ierobežo finansiālo elastību. Pagaidām mērens cenu pieaugums var palīdzēt Maskavai palielināt ieņēmumus, taču nopietns globāls šoks varētu izraisīt arī pieprasījuma samazināšanos vai pastiprinātu sankciju piemērošanu. Krievija var gūt labumu no saspringtiem tirgiem tikai līdz noteiktam brīdim. Pēc tam sistēmiska nestabilitāte rada savus riskus.

Tomēr, reaģējot uz pieaugošajām gāzes cenām ASV, finanšu ministrs Skots Besents pagājušajā nedēļā izdeva 30 dienu atbrīvojumu no noteiktajiem tarifiem Krievijas naftai un apsver iespēju atcelt sankcijas Krievijas enerģētikai.

ASV arī piekrita ļaut Indijai atsākt pirkt Krievijas naftu, kas jau atrodas kuģos. Besents taisnojās, ka "apzināti īstermiņa pasākumi nesniegs būtisku finansiālu labumu Krievijas valdībai, jo tie atļauj tikai darījumus, kas saistīti ar jūrā jau iesprostotu naftu".

Laikraksts "The Times" norāda, ka augstākas naftas un gāzes cenas apvienojumā ar Persijas līča valstu spēju mazināšanos apgādāt Āzijas tirgus varētu sniegt Maskavai negaidītu peļņu tikai gadu pēc tam, kad tās ieņēmumi no naftas un gāzes samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš 2020. gada.

Irāna esot uzvarētāja

Pretēji tam, ko par karu pret Irānu vēsta Rietumu pasaules mediji, krievu propagandas mērķa vēstījums ir šāds - ASV un Izraēla cieš sakāvi, kamēr Irāna "nokniebj" vienu ASV karabāzi Tuvajos Austrumos pēc otras. 6. marta raidījuma "60 minūtes" sižeti par Irānu iesākās ar lielu virsrakstu: "Kādēļ ASV un Izraēla zaudē karu?" Lai gan šāda retorika neatbilst nekādiem faktiem, krievu vēstījums ir nepārprotams.

"Dubaija, šis globālais greznības un šķietami nesatricināmā miera centrs, degs liesmās, un globālā aviācijas mezgla lidosta acumirklī būs tukša. ASV konsulātu šeit aizdedzināja Irānas bumba, Bahreinā vērojama degoša amerikāņu gaisa spēku bāze, un Irānas bezpilota lidaparāts trāpīja amerikāņu bāzei Kuveitā. Vai kāds varēja iedomāties, ka Irāna iznīcinās vienu amerikāņu bāzi pēc otras? Jau iznīcinātas divas amerikāņu radaru stacijas, kuru vērtība pārsniedz miljardu dolāru katra. Katarā tika nodedzināts agrīnās brīdināšanas radars. Bahreinā tika iznīcināts svarīgs mērķa atpazīšanas radars. Un vai kāds varēja iedomāties degošo Fudžeiru Apvienotajos Arābu Emirātos?" - tik patētiski notiekošo raksturoja propagandists Dmitrijs Kiseļovs.

Kā jau krieviem ierasts, runāts tiek puspatiesībās, pilnībā noklusējot Irānai nodarītos militāros zaudējumus. Tā vietā tiek uzsvērti civiliedzīvotāju upuri, uzsverot, ka "amerikāņu armija vienmēr ir uzbrukusi civilajiem mērķiem; tas nekad nav apstājies. Nav bijis neviena kara, kurā amerikāņi nebūtu iznīcinājuši visu, ko vien spēja. Atgādināšu, cik daudz amerikāņu karavīru tika tiesāti pēc katra bruņota konflikta. Viņu bija tik daudz, ka amerikāņi teica, ka neviena starptautiska krimināltiesa neuzdrošināsies vērsties pret mūsu karavīriem".

Šāda žēlošanās par civilo mērķu iznīcināšanu no krievu puses izklausās īpaši ciniski, ņemot vērā, viņu sistemātisko vēršanos pret Ukrainas civiliedzīvotājiem un civilo objektu, ieskaitot skolas un bērnudārzus, un slimnīcas, bombardēšanu.

Krievijas ārējās izlūkošanas dienesta pulkvedis, spiegs-nelegālis Andrejs Bezrukovs klāstīja, ka notiekošais Tuvajos Austrumos esot "ASV pirmsnāves histērija". Viņa ieskatā pirms divdesmit gadiem, kad amerikāņi ar karu Irākā arī mēģināja ar spēku kontrolēt Tuvos Austrumus, tā bija traģēdija. Taču pašlaik notiekošais esot farss, jo "mēs redzam mirstošas lielvaras histēriju, kas no globālas lielvaras kļūst par reģionālu". Tā, protams, ir krievu vēlmju domāšana. Taču zīmīgi ir tas, ka līdz ar karu Irānā ASV atkal ir kļuvusi par "slikto" un Maskavas peramo zēnu.

Nekādas starptautiskās tiesības!

Lai gan Krievija ir valsts, kas jau kopš 2014. gada pārkāpj visas iespējamās starptautisko tiesību normas, kas vainagojās ar neizprovocētu iebrukumu Ukrainā, tomēr Kremļa propagandisti nekautrējas apgalvot, ka līdz ar ASV uzbrukumu Irānai starptautiskās tiesības ir beigušas pastāvēt.

"Mēs nevaram tagad teikt, ka visa pasaule deg liesmās, bet mēs ievērosim starptautiskās tiesības," klāstīja Krievijas domes deputāts no Putina partijas Aleksejs Žuravļovs. Viņa ieskatā Krievijai ir jārīkojas daudz stingrāk savu interešu aizstāvībā.

Tāpat krievi uzsvēra, ka viņiem jārīkojas tāpat kā Irānai. Proti, "ja Irāna bombardē amerikāņu bāzes Emirātos; mums vismaz vajadzētu iznīcināt Ukrainas raķešu rūpnīcu Dānijā. Vismaz to".

Līdztekus odiozais propagandists Vladimirs Solovjovs kliedza, cik muļķīgi esot apgalvojumi, ka krievi irāņiem norādot mērķus, kurus iznīcināt. Pati ideja pateikt irāņiem, kuriem gadu desmitiem ir bijis plašs izlūkošanas tīkls visā reģionā, ka krievi tagad pateiks, kur atrodas mērķi, esot neprātīga.

Lai cik tas nešķistu komiski, bet arī šeit krievi neiztiek bez sasaistes ar ukraiņiem. Pēc Solovjova domām, runas, ka krievi irāņiem palīdz ar izlūkinformāciju, izplatot ukraiņi (хохлы) caur CNN un citiem viņu kontrolētiem "muļķīšiem" un mēģina to ieviest amerikāņu masu apziņā.

Skaidrs, ka krievi ideoloģiskā ziņā aizstāv irāņus. Solovjovs pamanījās paziņot, ka Irānas vadība vienmēr esot dzīvojusi klusu un pieticīgu dzīvi bez "Epstīna salas izvirtībām". Savukārt nogalinātais ajatolla Hameneji esot miris mocekļa nāvē un atteicies doties uz bunkuru, lai līdz pēdējam paliktu kopā ar savu tautu.

Tie, protams, ir izdomājumi, jo Hameneji vispār nedomāja par došanos vai nedošanos uz bunkuru, jo amerikāņu trieciens bija absolūti negaidīts. Līdz ar to piedēvēt Hameneji kādu apzinātu moceklību ir visnotaļ melīgi.

Karaliskās nākotnes sejas: tapuši attēli ar pieaugušiem prinčiem Ārčiju, Džordžu, Luisu un princesi Šarloti