Patlaban policijā tiek veikta iekšējā izmeklēšana šajā lietā, kuras mērķis ir noskaidrot, vai šo traģēdiju būtu bijis iespējams novērst. Pēc Lõunas reģiona policijas vadītāja Vallo Koppela teiktā, tas nenozīmē, ka policija noteikti pieļāvusi kļūdu, raksta "Postimees.ee".

Tomēr analīzes gaitā vēlas noskaidrot, vai instrukcijas, darba procesi un sadarbība ar partneriem bija adekvāti un vai tie patiešām palīdz novērst vardarbības gadījumus un līdzīgas traģēdijas.

Kāds ir iekšējās analīzes mērķis? Ko tieši jūs pētat?

Es drīzāk lietotu terminu "gadījuma analīze", jo pagaidām nav pierādīts, ka mēs kaut ko izdarījām nepareizi, un to nevar saukt par izmeklēšanu.

Mums ir vairāki procesi, prasības un instrukcijas, kuras mēs analizējam. Tas nav nekas neparasts: līdzīgās situācijās, kad sekas ir smagas vai kad mums pašiem rodas sajūta, ka varējām rīkoties labāk, mēs analizējam gadījumu, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu.

Mēs pārbaudām, kādas regulas un instrukcijas bija jāievēro un vai mēs patiešām tās ievērojām. Tāpat uzdodam sev jautājumu, vai šīs instrukcijas vai kāda daļa mūsu darbā nav jāmaina.

Šajā gadījumā es jau ceturtdienas rītā nolēmu izveidot darba grupu, lai analizētu notikušo. Es apsolīju policijas ģenerāldirektoram, ka šajā nedēļā mēs sagatavosim pirmo ziņojumu.

Tas būs sākotnējais analīzes pārskats, jo, ņemot vērā mērogu, apjomu un partneru skaitu, galīgajiem secinājumiem būs nepieciešams vēl laiks.

No jūsu skaidrojuma izriet, ka nepieciešams pārskatīt arī instrukcijas. Par kādām instrukcijām jūs runājat?

Mūsu darba procesiem. Piemēram, gadījumos, kas saistīti ar vardarbībā cietušu personu, parasti katra situācija sākas ar zvanu Trauksmes centrā. No turienes signāls tiek nodots policijai, pēc tam - patrulējošajam, iecirkņa inspektoram vai izmeklētājam.

Darba procesu izpēte nozīmē novērtēt: vai mums bija pietiekami pilnīga informācija un izpratne par situāciju, vai tika uzdoti pareizi jautājumi iesaistītajām pusēm, vai viss tika pienācīgi dokumentēts un pietiekamā apjomā. Sīkumi ir ļoti daudzi, un to izskatīšana prasa laiku.

Viena lieta ir skaidra: situāciju, kurā gāja bojā divas personas un vēl viens cilvēks nonāca smagā stāvoklī slimnīcā, nevar uzskatīt par veiksmīgu.

Ir zināms, ka Tarmo iepriekš ir bijis sodīts, un, atrodoties nosacītā sodā, viņam bija jāuzvedas ļoti likumpaklausīgi. Tomēr 23. un 24. oktobrī viņš traucēja savu bijušo dzīvesbiedri, kuru vasarā jau bija sadūris. Kāda iemesla dēļ policija tolaik viņu neapcietināja?

Mēs apskatām visu periodu no tiesas sprieduma līdz traģēdijai kā vienotu veselumu, izietot cauri visiem ķēdes posmiem. Atsevišķu epizožu izcelšana un publicēšana kā atsevišķu faktu rada draudu, pārpratumu un spriedzes risku.

Mūsu mērķis ir parādīt, ka situācija ir rūpīgi izpētīta. Kad mums būs sākotnējais pārskats, mēs to varēsim nodot arī sabiedrībai.

Vai pašreizējā situācija nevar radīt ieslodzījumu nosacīti atbrīvotajiem ieslodzītajiem iespaidu, ka viņi var veikt mazākus pārkāpumus, nebaidoties no reāla cietumsoda?

Katrs gadījums ir individuāls. Ir dažādi apstākļi un situācijas, kuras policists novērtē uz vietas, kā arī notikuma konteksts, kas kļūst skaidrs, balstoties uz materiāliem, kas savākti notikuma vietā.

Ir dažādi iesaistītie un reizēm pretrunīga informācija - tas, ko dzirdam pa telefonu, var neatbilst tam, ko patrule konstatē notikuma vietā. Tātad iespēju un pamatu interpretācijai var būt vairāki. Bez šaubām, tas nenozīmē, ka pret nosacīti atbrīvotajiem netiek veikti nekādi pasākumi.

Izskan ziņas, ka policisti pamanīja Tarmo degvielas uzpildes stacijā, bet viņu neapcietināja, gaidot pastiprinājumu, un tas deva viņam iespēju iekāpt mašīnā, aizbēgt un izraisīt avāriju. Vai tas atbilst patiesībai?

Mums ir ieraksts no kameras, kas rāda, ka Tarmo iebrauca degvielas uzpildes stacijā. No brīža, kad Tarmo pamanīja policiju, līdz traģiskajai avārijai pagāja tikai 20 līdz 30 sekundes.

Tātad šeit nevar runāt par pastiprinājuma gaidīšanu vai par garu informācijas nodošanas ķēdi policijā?

Jā. Spekulāciju ir daudz, bet atbilde uz jautājumu, kāpēc policija viņu neapcietināja degvielas uzpildes stacijā, ir šāda: viņš nepārvietojās kājām, bet mašīnā. Transportlīdzekļa aizturēšana parasti nav iespējama tā, lai vienkārši pieietu, atvērtu durvis un izvilktu cilvēku; mašīnas apturēšanai ir sava taktika. Šo taktiku mēģināja piemērot, bet, diemžēl, bija jau par vēlu.

Redakcijā ir saņemti ziņojumi, un sociālajos tīklos tiek izplatīti apgalvojumi, ka Tarmo bija policijas informators, tā sauktais "ziņotājs", un tieši tāpēc policija izturējās pret viņu maigāk. Vai tas atbilst patiesībai?

Varu teikt, ka slepena sadarbība ar policiju tiek regulēta Kriminālprocesa likumā operatīvi-mehānisko pasākumu ietvaros, bet informācijas nodošana policijai - Policijas un robežsardzes departamenta likumā. Šādu personu dati ir valsts noslēpums.

Attiecībā uz jautājumu, vai informatori iegūst vairāk tiesību, atbilde ir viennozīmīga: nē. Neviens ziņotājs nedrīkst pārkāpt likumu.

Pagājušajā trešdienā, tikai dienu pirms traģiskajiem notikumiem, Tarmo automašīnā alkohola reibumā iebrauca grāvī. Kāpēc, piemēram, viņam toreiz neatņēma automašīnu?

Parastam cilvēkam varētu šķist, ka, ja ir automašīna, dzērušais vadītājs un neliels promiļu skaits - 0,12 mg/l, - pierādījumi jau ir acīmredzami. Patiesībā viss nav tik vienkārši.

Kamēr policijai nav fakta par transportlīdzekļa vadīšanu, proti, nav liecinieka, kas teiktu: "Es redzēju, ka viņš sēdēja pie stūres un pēc avārijas nedzēra," vai paša cilvēka atzīšanās, ka viņš vadīja transportlīdzekli alkohola reibumā, pierādījumu nav. Ir tikai informācija, ka automašīna nonāca grāvī, un cilvēks, kuram tika konstatēts reibums.

Atsevišķu epizožu izcelšana un publicēšana kā atsevišķu faktu rada draudu, pārpratumu un spriedzes risku. Mūsu mērķis ir parādīt, ka situācija ir rūpīgi izpētīta.

Tātad automašīnas konfiskācija būtu reāla, ja viņš pats būtu atzinies nodarītajā?

Juridisks pamats transportlīdzekļa izņemšanai, protams, pastāv, bet, domājot par sodīšanu, tas jāpiemēro vienādi visos līdzīgos gadījumos. Mēs runājam par 0,12 mg/l alkohola līmeni, nevis par kriminālu reibumu.

Ja runa ir par vieglu reibumu, piemēram, zem 0,1 mg/l, prakse ir šāda: patrulējošie var lūgt vadītāju apstāties uz pusstundu malā, un, kad viņš atdzesēsies, turpināt braukt. Ja sāk piemērot citādi, tas jādara attiecībā uz visiem.

Daļēji var teikt, ka sabiedrība jautā: vai visi, kas pielieto vardarbību, ir jānosūta cietumā? Bet mēs cenšamies pieiet kompleksi un palīdzēt cilvēkiem, lai viņi varētu funkcionēt sabiedrībā bez vardarbības. Neviena statistika neuzrāda, ka cietumsods novērš cilvēka tieksmi uz vardarbību - tas ir drīzāk ilgstošs un pamatīgs process.

Šajā epizodē policija arī neuztvēra, ka persona pēc pēdējā tiesas sprieduma 22. septembrī būtu izdarījusi jaunu noziegumu.

Tomēr: 23. un 24. oktobrī Tarmo traucēja savu bijušo dzīvesbiedri, kuru iepriekš jau bija sadūris.

Jā, mēs saņēmām no viņas ziņojumus, bet mēs skatu situāciju kopumā, ņemot vērā gan ziņojumu saturu, gan reālo situāciju notikuma vietā, proti, ko katra puse teica vai darīja. Viss tas prasa laiku un pūles, lai to rūpīgi izvērtētu.

Mēs lūdzam visiem sapratni un laiku, lai veiktu pilnīgu un kvalitatīvu incidenta analīzi. Es apsolu, ka rezultātus mēs dalīsimies ar sabiedrību, un, ja policijai būs nepieciešams rīkoties, mēs to izdarīsim.

Nāvējošā satiksmes negadījuma izraisītājam bija ļoti tumša pagātne

30. oktobrī Tartu pusē notika šausmīga avārija, kurā gāja bojā 39 gadus vecais Tarmo un nevainīgs 54 gadus vecs vīrietis. Tarmo kriminālā pagātne ir daudz dziļāka, nekā rāda atklātais tiesas spriedumu reģistrs. Jau 2001. gadā, būdams tikai 15 gadus vecs, viņš brutāli nogalināja savu tēva partneri.

2001. gada jūnijā 15 gadus vecais Tarmo pie ezera vispirms ar dūrēm sasita savu tēva partneri, bet pēc tam ar biezu zaru nogalināja viņu. Pirms tam viņi kopā dzēra un sarunājās, kas pārauga strīdā. Policija tēva partnera līķi atrada ezerā. Pats Tarmo asinīm notraipīto apģērbu nolika stūrī un devās gulēt savā istabā.

"Jau tad viņš šķita nepietiekami prātīgs. Viņa galvā nebija viss kārtībā,” sacīja kāds informēts avots, lūdzot nepubliskot savu vārdu. "Viņa tēva partneris nebija nežēlīgs cilvēks. Dzēra, bet ne pret vienu roku necēla."

Avota teiktais liecina, ka Tarmo tika notiesāts ar ilgstošu cietumsodu. "Ja pareizi atceros, viņam piesprieda aptuveni septiņus gadus," viņš piebilda. No tiesas dokumentiem izriet, ka sitieni bijuši īpaši brutāli, tāpēc tiesa piesprieda Tarmo astoņus gadus reālas brīvības atņemšanas. Ņemot vērā laiku, ko viņš pavadījis apcietinājumā pirms sprieduma, viņam pēc tiesas sprieduma bija jāizcieš septiņi gadi un 11 mēneši.

Tarmo atbrīvots pirms termiņa, bet 2005. gadā viņš atkal nonāca tiesas priekšā: par nelegālu ieiešanu ēkā, telpā, transportlīdzeklī vai ierobežotā teritorijā, draudot nodarīt kaitējumu vai pielietojot vardarbību.

Noziegums tika izdarīts grupā, ar masku vai ieroci. Par to 18 gadus vecais Tarmo saņēma 11 mēnešus reālas cietumsods, kas tika pieskaitīts iepriekšējai sodu daļai. Kopējais termiņš bija piecus gadus un piecus mēnešus, no kuriem tika atskaitīts jau izciestais laiks. Galīgais sods bija trīs gadi un 23 dienas.

Saskaņā ar Tartu cietuma vērtējumu, Tarmo bija riska persona ar antisociālu uzvedību.

"Jau bērnībā viņš klaiņoja, piederēja bandām, lietoja alkoholu. Pat sodu izciešot un īslaicīgās atļautās izbraukšanās laikā no cietuma, viņš lietoja alkoholu un vadīja automašīnu alkohola reibumā, par ko tiesa piesprieda arī naudas sodu. Pēc atbrīvošanas viņam nebija darba un attiecīgi ienākumu avota, kas palielināja iespēju izdarīt jaunu noziegumu," teikts tiesas materiālos.

Neraugoties uz pastāvīgiem disciplināriem pārkāpumiem cietumā (pēdējais - 2006. gada novembrī), 2007. gadā Tarmo tika atbrīvots pirms termiņa. Tiesas spriedumu reģistrā pirmā nozieguma ieraksts pēc tam ir 2010. gadā - mēģinājums nosmacēt meiteni, kurai tika bojāts kakla skriemeļu rajons. Par to viņam tika piespriests četru mēnešu nosacīts cietumsods: sods netiek izpildīts, ja divu ar pusi gadu laikā netiek izdarīts jauns noziegums.

Šis bija pēdējais noziegums pret personu līdz 2025. gada vasarai, kad Tarmo dūrieniem ievainoja citu sievieti, savu jauno partneri. Taču tie bija tikai noziegumi pret personu. Tajā pašā laikā viņš vairākkārt tika pieķerts alkohola vai narkotiku reibumā vadot automašīnu un iesaistījās satiksmes negadījumos. Tiesas dokumenti liecina, ka Tarmo strādāja celtniecības jomā.

Nīderlandes valdība atbalsta arī pavisam mazu bērnu eitanāziju