Virs Irānas tika notriekts F-15 iznīcinātājs, un tika ziņots, ka A-10 Warthog uzbrukuma lidmašīna ir pazudusi.

Piektdien virs Irānas rietumiem tika notriekts amerikāņu F-15E "Strike Eagle" iznīcinātājs. Šis ir pirmais Irānas pretinieku, Izraēlas un Amerikas Savienoto Valstu, gaisa zaudējums 35 kara dienu laikā.

ASV armija nekavējoties uzsāka meklēšanas un glābšanas operāciju, un sociālajos tīklos parādījās video, kuros redzams, kā virs Irānas lido četrmotoru lidmašīna un divi helikopteri.

BBC veica video ģeolokācijas analīzei un konstatēja, ka tas tika filmēts Huzestānas provincē, netālu no tilta pār Karunas upi, relatīvi tuvu vietai, kur lidmašīna avarēja, un militārie eksperti apstiprināja, ka šāda gaisa spēku grupa patiešām varētu veikt meklēšanas un glābšanas operāciju.

Anonīmi amerikāņu avoti CBS pastāstīja, ka viens no diviem apkalpes locekļiem ir izglābts. Otra liktenis līdz vakaram palika nezināms.

Saskaņā ar BBC partnera CBS News avotiem, amerikāņu meklēšanas operācija joprojām turpinās.

Islāma revolucionārās gvardes korpuss (IRGC) arī nekavējoties uzsāka pilotu meklēšanu. Vienlaikus Irānas prese ziņoja, ka uzņēmēji Kohgilujehas un Bojer Ahmadas provincēs, kur lidmašīna tika notriekta, ir piedāvājuši 100 miljardu riālu (aptuveni 50 000 ASV dolāru) atlīdzību ikvienam, kurš atradīs pilotus.

Saskaņā ar NBC News ziņām, prezidentam Donaldam Trampam īsā telefona intervijā tika jautāts, vai lidmašīnas incidents ietekmēs sarunas ar Irānu. "Nē, absolūti nē. Nē, šis ir karš. Mēs esam karā," atbildēja Baltā nama vadītājs.

F-15E Strike Eagle ir divvietīgs iznīcinātājs-bumbvedējs, 1988. gada vecākā F-15 modifikācija. Tā izmaksas var sasniegt pat 100 miljonus ASV dolāru.

Kā ziņo CBS News, uzbrukumu piedzīvoja arī amerikāņu uzbrukuma lidmašīna A-10 Warthog, kas piedalījās notriektā F-15E pilotu meklēšanā.

Mediji ziņoja, ka pēc notriekšanas A-10 Warthog pilots katapultējās virs Persijas līča un vēlāk tika izglābts. "Reuters", atsaucoties uz vārdā neminētām ASV amatpersonām, ziņo, ka pati lidmašīna avarēja virs Kuveitas.

Iepriekš Irānas armija apgalvoja, ka ir notriekusi A-10 Warthog, taču nav skaidrs, vai šī ir tā pati lidmašīna, kas minēta CBS News ziņojumā.

CBS arī ziņo, ka Irānas spēki apšaudīja vienu no diviem helikopteriem, kas piedalījās meklēšanas operācijā. Helikoptera apkalpe, kurā atradās izglābtais pilots, tika ievainota.

Eksperti apgalvo, ka, visticamāk, izmantota no pleca palaižama raķete

ASV Centrālā pavēlniecība trešdien paziņojumā norādīja, ka Amerikas spēki Irānas karā ir veikuši vairāk nekā 13 000 misiju, uzbrūkot vairāk nekā 12 300 mērķiem.

Pēc vairāk nekā mēnesi ilgiem ASV un Izraēlas gaisa triecieniem, degradētā Irānas armija joprojām ir spītīgs pretinieks. Tās pastāvīgā triecienu plūsma pret Izraēlu un Persijas līča arābu kaimiņvalstīm ir izraisījusi reģionālus nemierus un globālu ekonomisko šoku.

Runājot par Amerikas dominanci Irānas gaisa telpā, joprojām pastāv atšķirība starp gaisa kontrolēšanu un gaisa pārākumu, sacīja Behnams Bens Taleblu, Irānas programmas vecākais direktors Demokrātiju aizsardzības fondā, kas ir agresīva Vašingtonas domnīca.

"Bojāta pretgaisa aizsardzības sistēma nav iznīcināta pretgaisa aizsardzības sistēma,” viņš teica. “Mums nevajadzētu būt šokētiem, ka viņi joprojām cīnās."

Amerikāņu lidmašīnas ir veikušas misijas zemākā augstumā, kas padara tās neaizsargātākas pret Irānas raķetēm, sacīja Taleblu. Iespējams, ka Irāna apšaudīja F-15 ar zeme-gaiss raķeti, taču, visticamāk, tika izmantota pārnēsājama, no pleca palaižama raķete, viņš teica. Šādas raķetes ir daudz grūtāk atklāt, un tas atspoguļo to, cik ļoti Irāna ir "vāja, bet tomēr nāvējoša".

"Šis ir režīms, kas cīnās par savu dzīvību," viņš teica.

Marks Kančāns, atvaļināts jūras kājnieku pulkvedis un vecākais aizsardzības padomnieks Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrā, piekrita, ka pret iznīcinātāju, visticamāk, tika izmantota no pleca palaižama raķete.

Neskatoties uz to, amerikāņu gaisa karš pret Irānu līdz šim ir bijis "milzīgi panākums", viņš teica.

Lai visu aplūkotu perspektīvā, viņš teica, ka amerikāņu kara lidmašīnu zaudējumu līmenis, kas Otrā pasaules kara laikā lidoja virs Vācijas, vienā brīdī bija 3%, kas atbilstu aptuveni 350 kara lidmašīnām ASV karā pret Irānu.

"Bet tad ir politiskā puse — jums ir amerikāņu sabiedrība, kas ir pieradusi cīnīties neasiņainos karos," sacīja Kančāns. "Liela daļa valsts neatbalsta karu. Tāpēc viņiem jebkurš zaudējums ir nepieņemams."

Piloti ir apmācīti, kā rīkoties, ja viņu lidmašīnai tiek trāpīts

Pēdējai ASV lidmašīnai, kas tika notriekta kaujas laikā, 2003. gada 8. aprīlī virs Bagdādes trāpīja Irākas zeme-gaiss raķete. Saskaņā ar Gaisa spēku sniegto informāciju, pilots droši katapultējās un tika izglābts.

Atvaļinātais ģenerālis Kantvels teica, ka augsta riska vidēs, piemēram, misijās virs Irānas, paaugstinās pilota asinsspiediens un viņš kļūst ļoti modrs pret tuvojošajām raķetēm. Tās parasti ir vai nu infrasarkanās, vai radara vadītas raķetes, un tām nepieciešama atšķirīga izvairīšanās taktika.

Ja viņiem tiek trāpīts un ir jāizlec no lidmašīnas, viņi tiek apmācīti, kā rīkoties tālāk.

Piloti mācās pārbaudīt, vai nav ievainojumu pēc spēcīgas izmešanas un raķetes sprādziena trieciena, un, pats galvenais, kā viņi paziņos savu atrašanās vietu, lai glābēji varētu viņus atrast.

Vienlaikus, viņš teica, ienaidnieks, visticamāk, strādā pie sakaru pārtveršanas vai pat atrašanās vietas viltošanas.

Trampa tvīti un nafta

Piektdienas rītā ASV prezidents Donalds Tramps savā sociālo mediju kontā "TruthSocial" publicēja vēl vienu no tiem ierakstiem, ko daudzi eksperti un politiķi jau sen un atklāti sauc par mēģinājumiem manipulēt ar naftas cenām.

"Vēl tikai nedaudz, un mēs varam VIEGLI ATVĒRT HORMUZA ŠAURUMU, SAVĀKT NAFTU UN NOPELNĪT LIELU NAUDU. TĀ BŪTU NAFTAS "STRŪKLAKA" PASAULEI???," rakstīja Tramps.

Nafta uz šo "strūklaku" reaģēja lēni, ar trim jautājuma zīmēm (un citām tā laika ziņām): Brent cena no rīta kritās par trim dolāriem par barelu, bet drīz vien atgriezās iepriekšējā līmenī aptuveni 109 dolāru apmērā.

Tikmēr, pēc "Bloomberg" ziņām, Rietumu tirdzniecības kuģis pirmo reizi kopš kara sākuma šķērsoja Hormuza šaurumu. Pēc Bloomberg un Marinetraffic ziņām, kuģis, kas pieder Francijas korporācijai CMA CGM, šķērsoja šaurumu gar Omānas pusi, pretējā pusē no Irānas. Tā krava nav zināma.

Turklāt, pēc Bloomberg ziņām, pa to pašu maršrutu pārvietojies arī Japānas tankkuģis.

Irāna ir atkārtoti paziņojusi, ka netraucēs kuģu, kas nav saistīti ar tās pretiniekiem Izraēlu un Amerikas Savienotajām Valstīm, pāreju no Persijas līča uz okeānu. Pēdējās dienās šaurumu šķērso aptuveni divi desmiti kuģu dienā, kas ir vairākas reizes mazāk nekā pirmskara līmenis.

Piektdien laikraksts “The Wall Street Journal” ziņoja, ka, pēc tā avotu teiktā, starpnieku valstu, tostarp Pakistānas, mēģinājumi organizēt sarunas starp Irānu un ASV ir cietuši neveiksmi.

Kā vēsta laikraksts, Irāna oficiāli atbildējusi starpniekiem, ka nepiekrīt tikšanās reizei ar ASV pārstāvjiem Islamabādā tuvākajās dienās, jo uzskata amerikāņu prasības par nepieņemamām.

No citiem avotiem šai informācijai pagaidām nav ne apstiprinājuma, ne nolieguma.

Hokejista Elvja Merzļikina mamma: “Tik brīnišķīgu atpūtu vēlu piedzīvot ikvienai mammai un vecmāmiņai!”