Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
6 komentāri
Sakārtot:
Linda Rožkalna
6. jūnijā 21:33
Cik jauki bērni, cik jauka mamma!!! Brīnišķīga ģimene! Lai veicas jauniešiem sasniegt savus mērķus un piepildīt sapņus!!!
Arita Takahashi
6. jūnijā 22:01
Es augu četru bērnu ģimenē padomju laikos. Lai tiktu pie ēdiena, vajadzēja sevī visu laiku uzturēt agresiju. Atceros, cik garas bija rindas pēc vistu olām - tās parasti bija vairāk kā viena kvartāla garumā. Ja kādam ģimenes loceklim palaimējās pamanīt šādu garu rindu un tajā iestāties, tad nākamais solis bija sarunāt ar citiem rindā stāvētājiem, ka tūlīt atgriezīsies. Pēc tam, no mājām savākusi visus savus bērnus, mana mamma parasti mums lika pievienoties rindai, jo vienam cilvēkam nedeva vairāk kā 30 olas. Bija arī visāda lamāšanās un strīdēšanās ar citiem rindā stāvošajiem, jo tie uztraucās, ka tik liels cilvēku skaita pieaugums rindas vidū liks viņiem palikt tukšā. Un ka tad atkal būs jāiztiek mēnešiem ilgi bez olām. Kurš bērns pirmais ieskrēja virtuvē - tas arī paspēja paēst. Pārējie varēja palikt bešā. Visa tā dzīvošana daudzbērnu ģimenē bija nemitīga knapināšanās, domāšana kuram kas tiks vai netiks, bērnu salīdzināšana savā starpā un švakāko "nolikšana", kautiņi un strīdi starp bērniem, vecāko bērnu lupatu uzspiešana jaunākajiem, vecāko bērnu izmantošana aukles lomā un sava stūrīša, kaktiņa priekš sevis vien neatrašana. Kad vecākie bērni tiek ārā no tā bērnu kombināta, kurā viņiem par visiem jaunākajiem vienmēr jāatbild, tad viņi to atbildību un burzīšanos savā starpā ir jau tā atēdušies, ka alkst bezbērnu dzīves klusumā.
Kārlis Sergejevs
7. jūnijā 00:01
Arita - nemelo tik šķidri . Ja tavi vecāki mazliet gribēja slaistīties - tad Tev bija smagi . padomju laikā jau 3 bērnu ģimenei bija dzīvoklis ārpus visām rindām, un produkti arī specapkalpošanā !
Salvis Dišlers
7. jūnijā 01:16
Nu, nez, kur Aritai tik smagi gājis.... Es, protams, neesmu no daudzbērnu ģimenes, bet - no mazpilsetas-rajona centra ar 9 tūkstošiem iedzīvotāju - Padomju laikos te bija 4-5 pārtikas bodes pa visu pilsētu, un visi bija paēduši; Daudzbērnu ģimenēm ar 3 bērniem - bija specials veikals ar Bonām, kur citi negāja iekšā praktiski; vēl vairumam cilvēku bija Dārzs, lauki, un Atpūtas Nams Jūrmalas Atpūtas namos, Arodbiedrības pa-pusei-apmaksats, ar lieliem pilniem galdiem; Visi bija paēduši kas gribēja! Pa retam varēja aizbraukt uz Rīgu (no provinces) - sapirkties visādus Rīgas labumus un ēst cik uziet! Desu veikals bija kur Rozes grāmatnīca uz barona ielas, tur parasti pēcpusdienās ieveda desas, tur varēja sanākt pastāvēt 20-40 minūtes, bet tā jau tīrā izklaide dzīvē;
Juris Neilands
7. jūnijā 11:10
Nu gan puikiņš lej,atstāj tak puķītēm ar!Tajā padumjajā laikā audzināju savus bērnus,lai tiktu pie kaut kā ēdama nācās stāvēt rindās gan pēc gaļas,desām ,olām un daudz kā cita.Specveikali bija cilvjiem ar"maizes kartītēm",jeb partijniekiem.Kuru veikalu tajā laikā sauca "makšķernieku "veikals-protams gaļas veikalu tikai plikie āķi.
Aivars Liepins
7. jūnijā 11:27
BĒRNI = LAIME !

Pievienot komentāru

Komentāru pievienošana pieejama tikai autorizētiem lietotājiem

Autorizēties
Komentāru noteikumi