Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
10 komentāri
Sakārtot:
Dzintars Lielais
2. jūnijā 09:52
Cilvēks cilvēkam vilks, ASV citādi nevar !
Violeta Siringa
2. jūnijā 12:14
Hmm, pēdējais teksts par to, ka viņa neesot bijusi atpalikusi pēc visa rakstā minētā ir dīvains, varbūt kāds viņai iztulkojis, ka tur ir teikts, ka viņa ir retard, kas angliski vienkārši ir lamuvārds, nevis developmentally delayed
Henry Price
2. jūnijā 12:19
Vai kungam netraucē arī prāmji, kuri aizsedz skatu. Šķiet vajadzētu arī tos aizliegt.
Emma Pupa
2. jūnijā 12:20
Kāds sakars te ar valsts pilsoni?! Cilvēki visā pasaulē ir vienādi. Bērnu namu bērnu ir ļoti sarežģīti. Salauzti pašos pamatos un pirms tādu bērnu adoptēt 100x jāpārdomā, jāiziet kursi, jākonsultējas ar citiem adoptēto bērnu vecākiem. Cik nav dzirdēti stāsti, kad šie bērni pat cenšas nogalināt audžu vecākus, jo viņus sākumā ienīst. Patiesībā es saprotu, kad cilvēki neiztur un atdod atpakaļ tādu bērnu. Viegli ir nosodīt un runāt no malas, kad mūs tas pilnībā neskar.
Beerdrinkers Von Kowelenz
2. jūnijā 13:46
Troļļi, kā parasti rej, bet rakstu lasījuši nav. Meitenei ļoti veicās, ka viņu adoptēja amerikāņu ģimene. Latvijā viņai nebūtu nākotnes- māte narkomāne, meitenei alkoholiķa gēni un komunikācijas problēmas, kā viņa dzīvotu, 18 gados iznākusi no bērnunama? Bet tagad viņai ir normāla dzīve. Un tā pirmā ģimene, kā viņa pati atzina, nebūt nebija slikta, četrus gadus centās atrast pieeju bērnam, bet neizdevās. Uz Ohaio pie otrās ģimenes, viņa aizbrauca jau kā pusaudze. Man ir patiess prieks par viņu. Ne visiem bērnunama bērniem tā veicās.
Beatrise Rozenberga
2. jūnijā 17:58
Izlasot rakstu redzams cik ļoti ietekmē ģimene. Pareiza attieksme. Viņai bija intelekt. atpalicība. Bet esot gādīgā, rūpīgā ģimenē viņa varēja uzaugt par normālu cilvēku ! Ar normālu dzīvi. Ja meitene būtu Latvijā viņas dzīve būtu traģiska.
Oskars Preikšis
2. jūnijā 19:57
Es reti rakstu komentus,bet izlasījis šo rakstu,sapratu,ka jaizsaka,savs viedoklis par šo situāciju un audžu vecākiem un ģimenēm. Man jau mūža gājums pāri pusei un man nebija lemts augt ģimenē,par ko es skumu,kad redzēju savus klasesbiedrus labāk apģērbtus un laimīgākus.Bieži,kā jau pusaudzim krūtīs iezagās naids un dusmas uz saviem īstajiem bioloģiskajiem vecākiem,bet tagad,kad varu visu izsvērt un izvērtēt no gadu attāluma- droši varu sacīt,vislielāko Paldies,tam cilvēkam,kas man uzdāvināja savu mūžu un mani audzināja! Nekad esot ar saviem īstajiem vecākiem es nebūtu ne 10- daļu iemācijies un sapratis no šīs pasaules.Es sen neturu ļaunu prātu un pat parūpējos,lai manu īsto vecāku atdusas vietas neaizaug ar nezālēm. Tikai cilvēkam,kas mani izaudzināja es mūžam būšu bezgala pateicīgs! Vietā ir vārdi- Liktenis nejautā,Liktenis izvēlas!
Vija Rudzīte
3. jūnijā 17:24
Meitenes fotogrāfijās nav līdzīgas - žokļa līnija, utt. Vai raksts ir reāls?
Beerdrinkers Von Kowelenz
3. jūnijā 18:17
Vija, man domāt, nē- tā pati meitene, bet pieaugusi. Viss sakrīt, deguns, zods, piere, vaibsti identiski. Bērnībā bija apaļīgāka, tas ir normāli. Salīdzini deguntiņus. Ar to pietiek. P.S. cilvēki, nevajag lietot vārdu "reāls", tas vārds ir invazīvs mūsu valodā. Mūsu valodu apdraudošs. Latviešu valodā ir daudz vārdu, kas nozīmē to pašu.
abolzinis
3. jūnijā 18:18
Ja "vija rudzīte" nebūtu banota portālā google, tad visai viegli varētu atrast oriģinālo rakstu. https://nypost.com/2020/05/29/i-was-rehomed-and-it-was-the-best-thing-that-ever-happened-to-me/

Pievienot komentāru

Komentāru pievienošana pieejama tikai autorizētiem lietotājiem

Autorizēties
Komentāru noteikumi