Kāds labums Latvijai pašlaik ir no NATO lēmuma par "Austrumu sardzes" izveidi? Vai tas nozīmē, ka kādas no lidmašīnām, par kuru nosūtīšanu ir paziņojušas vairākas valstis, bāzēsies arī Latvijā?

"Austrumu sardze" parāda to, ka NATO rīkojas. Tas bija ļoti svarīgs lēmums pēc šiem nopietnajiem dronu incidentiem NATO gaisa telpā pēdējo nedēļu laikā, bet it īpaši, protams, pēc incidenta Polijā. Tika iedarbināts ceturtais NATO Vašingtonas līguma pants, un pēc konsultācijām mēs redzam arī konkrētu rezultātu. NATO valstis ir gatavas dot savu ieguldījumu tieši austrumu flanga gaisa telpas stiprināšanā gan ar gaisa, gan ar jūras, gan ar sauszemes aktīviem. NATO spēku Eiropā virspavēlnieks būs tas, kas pieņems konkrētus lēmumus par to, kur un kā tos izvietot pēc nepieciešamības.

Skaidrs, ka tas stiprina austrumu flangu kopumā un tas stiprina arī Baltijas valstu aizsardzību, ja šāda nepieciešamība būs. Šobrīd uzsvars visupirms ir uz Poliju, bet "Austrumu sardze" ir domāta visa NATO austrumu flanga stiprināšanai.

Tas neatceļ nekādā veidā to, ko darām mēs šeit ar gaisa patrulēšanas misiju. Gaisa patrulēšanas misija turpinās un turpinās gaisa patrulēšana "plus" formātā. Proti, tā var jau šobrīd iesaistīties, piemēram, gan dronu atpazīšanā, gan notriekšanā. Tas, ko mēs baltieši uzsveram, ir, ka šī gaisa patrulēšana būtu oficiāli jāpadara par gaisa aizsardzības misiju.

Līdz ar to paralēli notiek vairākas aktivitātes. Viens ir šī operācija, ko ātri un efektīvi uzsāka NATO. Otrs, turpinās Baltijas gaisa patrulēšanas misija jau pastiprinātā formā. Kā arī mēs turpinām iestāties par to, ka ir jābūt ļoti konkrētai gaisa aizsardzības misijai tieši Baltijas gaisa telpā.

Ar ko esošā misija atšķiras no tā, ko mēs gribētu?

Tagad tā tomēr visupirms ir gaisa patrulēšanas misija. Ja tā ir gaisa aizsardzības misija, tad jau ir konkrēts mērķis rīkoties dažādos līmeņos, tostarp arī pret droniem, un ir ļoti skaidrs uzstādījums, tostarp par dronu notriekšanu.

Cik ilgā laikā varētu pieņemt lēmumu par to, kas no "Austrumu sardzes" varētu bāzēties Latvijā?

"Austrumu sardze" ir uzsākusi savu darbību. Francija, Lielbritānija, Dānija, Itālija, Vācija ir paziņojušas par savu aktīvu deleģēšanu. Te ir zināma veida analoģijas ar "Baltijas sardzi" jūrā, un mēs redzam, ka "Baltijas sardze" jūrā ir novedusi pie tā, ka šeit ir lielāka NATO klātbūtne. Tas tikai ļoti skaidri demonstrē, ka Krievijas aktivitātes, kas it kā ir mērķētas ar domu mazināt NATO kredibilitāti, rada tieši pretēju rezultātu, jo NATO savu klātbūtni un savu kredibilitāti tikai pastiprina. Mēs arī šobrīd redzam, ka incidenti ir mazinājušies. Mēs nevaram to iespējamību izslēgt, nebūsim naivi. Mēs nevaram pilnībā aizzīmogot gaisa telpu un pielikt patruļkuģi pie katra jūras kritiskās infrastruktūras kabeļa, bet pati klātbūtne ir ļoti svarīga. Turklāt atšķirībā no "Baltijas sardzes" "Austrumu sardzes" operācijas viens no mērķiem būs vajadzības gadījumā dronus notriekt. Tur ir absolūti skaidra rīcības mērķtiecība.

Vai šobrīd notiek kādas konsultācijas ar NATO par to, vai kāda no šīm tehnikas vienībām varētu tikt izvietota Latvijā? Pieļauju, ka tam ir vajadzīgs arī laiks, piemēram, atbilstošu angāru izbūve Lielvārdē.

Es sākšu no otras puses. Principā infrastruktūra mums Latvijā ir gatava. Mēs pierādījām, ka varam uzņemt arī NATO iznīcinātājus. Ja mēs runājam par Baltiju, tad šeit ir trīs pilnvērtīgas gaisa spēku bāzes, kas ir gatavas uzņemt NATO spēkus. Lielvārdē esam tos gatavi uzņemt jebkurā brīdī. Mēs esam vienmēr iestājušies arī par rotācijas modeļa aktivizēšanu, kas NATO plānos ir pieņemts, bet ir salīdzinoši pakāpenisks process. Pie mums ir izvietota Spānijas pretgaisa aizsardzības sistēma "NASAMS". Lēmumu, protams, pieņems NATO militārā vadība, kurā konkrētajā brīdī un kur ir šī nepieciešamība. Tas, kas šobrīd notika Polijā, ir apliecinājums, ka ir liels risks, ka droni visupirms var skart Polijas un Rumānijas gaisa telpu, tāpēc aktīvi tiek virzīti turp, bet skaidrs, ka tas būs militārās vadības lēmums, kur tālāk "Austrumu sardzei" novirzīt, kur akcentēt, kur nepieciešamības gadījumā reaģēt.

Mēs aicinām uz to, ka Baltijas valstīs arī ir jābūt pastiprinātajai klātbūtnei. Man ir bijusi mijiedarbība ar sabiedroto spēku augstāko komandieri Eiropā, un varu apliecināt, ka ir ieklausīšanās un gatavība atbalstīt Baltijas valstis, ja ir tāda nepieciešamība.

Līdzšinējie gadījumi Igaunijā, Lietuvā un Latvijā parādīja, ka ļoti liela problēma ir dronu pamanīšana. Vai tur arī notiks kaut kādas izmaiņas?

Precīzi. Lai notriektu vai pretdarbotos droniem, no sākuma tie ir jāatklāj, un tas nav vienkāršs uzdevums, jo nelieli, lēni un zemu lidojoši objekti ir ļoti grūti pamanāmi ar klasiskajām sistēmām. Radaru sistēmas ir ieviestas un stiprinātas, lai redzētu to, ko dara agresorvalsts. Šīs sistēmas ir jāpielāgo un jāievieš jaunas sistēmas. Tā ir nepārtraukta sāncensība. Tā ir gan vizualizēta identificēšana, kur sava loma ir robežsardzei, gan tehnoloģijas un tehnoloģiju ziņā Latvija ir viena no pirmajām, kas bez Ukrainas šobrīd ievieš akustisko detektēšanas sistēmu. Mēs uzreiz uzsākām šīs sistēmas ieviešanu pēc mūsu 7.septembra incidenta. Pirmā fāze faktiski jau ir noslēgusies. "Nameja" mācību laikā jau sākām testēt šo pirmo fāzi, un tagad ir noklāta austrumu pierobeža. Bet ir skaidrs, ka šī akustiskā detekcijas sistēma ir jāizvērš vēl plašāk, un mēs plānojam tuvākajos piecos gados to aktīvi izvērst.

Akustiskā sistēma ir jātestē, tā ir jāintegrē kopējā novērošanas sistēmā. Protams, ka būtu svarīgi, lai arī mūsu kaimiņvalstis to darītu, un šobrīd pēc nopietnajiem incidentiem, kas ir bijuši arī Igaunijā un Lietuvā, arī mūsu kaimiņi virzās pa to pašu ceļu.

Tomēr ir jāatceras, ka, protams, neviena no šīm sistēmām nav brīnumnūjiņa. Arī šeit ir savi ierobežojumi - skaņas ziņā, novērošanas ziņā. Tiem pašiem radariem ir savi ierobežojumi, jo tie "redz" ne tikai dronus, bet arī putnus un mākoņus.

Tā ir novērošanas sadaļa, bet protams, ka vēl ir pretdarbības sadaļa. Ja dronu atklāj, tad ko tālāk potenciāli ar to dari? Tas, ko mēs esam darījuši, ir gaisa telpas slēgšana. Tagad tā ir slēgta austrumu pierobežā, bet iepriekš mēs esam vienojušies ar "Latvijas Gaisa satiksmi" par to, kādā veidā darbojas algoritmi, lai varētu ātri slēgt gaisa telpu, par pašvaldību un iedzīvotāju apziņošanu.

Vienlaikus esam izvietojuši bruņoto spēku vienības uz robežas un tās pastiprinājuši tieši šo incidentu kontekstā, kā arī "Nameja" mācību kontekstā. Šobrīd papildus iegādājamies radaru sistēmas, kas tieši ir domātas, lai vieglāk būtu identificēt šādus objektus. Šobrīd jau faktiski esam fināla fāzē, lai iegādātos produktus no mūsu pašu uzņēmējiem, jo gada sākumā parakstījām vienošanos par pētniecības projektiem tieši attiecībā uz pretdronu sistēmām. Mums ir četras vienošanās par vadāmām raķetēm, par elektronisko karadarbību, par mobilajām platformām, uz kurām var uzstādīt uguns jaudu, un par pārtvērējdroniem jeb drons pret dronu. Pašlaik notiek jau pēdējā testēšanas fāze, un mēs esam gatavi jau drīzumā sākt ieviest šīs sistēmas mūsu bruņotajos spēkos.

Vēlreiz uzsvēršu, kā apliecina arī Polijas piemērs, šeit nebūs tādu pilnīgi universālu rīku. Ar simtprocentīgu garantiju nav neviena pretgaisa aizsardzības sistēma, bet mēs pildām visus mājasdarbus, lai mūsu gatavība būtu visaugstākajā līmenī.

Ir arī sadarbība ar NATO, jo jau pēc incidenta ar dronu pie mums mēs uzreiz vērsāmies pie NATO par to, ka tā ir ne tikai Latvijas gaisa telpa, bet arī NATO gaisa telpa un tas ir par pirmo centimetru NATO teritorijā. Tāpēc jau tobrīd iznīcinātāji bija gatavi sākt celties gaisā un iesaistīties gan potenciālo objektu detektēšanā, gan arī pretdarbībā, ja tas būtu bijis nepieciešams. Bet atkal uzsvēršu, pret šādiem lēni un zemu lidojošiem objektiem ir sarežģīti pretdarboties. Jāatceras, ka mēs neesam miera laikā, bet mēs neesam arī formāli kara laikā. Tādēļ jārēķinās ar to, ka viss, kas tiek izšauts gaisā, var krist arī lejā, un mums ir jārūpējas par cilvēku drošību arī uz zemes.

Kādēļ pēc 18.septembra gaisa telpa ir slēgta tikai tumšajā diennakts laikā?

Tas ir līdzīgi kā Igaunijā, jo mēs koordinējam mūsu aktivitātes ar mūsu kaimiņiem, lai mums būtu maksimāli kopīga pozīcija. Nakts laikā dronu potenciālās aktivitātes ir ar vislielāko iespējamību. Savukārt, dienas laikā tas pieļauj arī kādas saimnieciskās aktivitātes, ja tādas ir nepieciešamas.

Pa dienu nav bažu par dronu ielidošanu?

Šobrīd vislielākais risks ir bijis tieši naktīs. Kā mēs redzam, tas attiecas uz visiem incidentiem. Parasti Krievija vērš savus uzbrukumus arī attiecībā uz Ukrainu tieši nakts laikā. Tas ir lielākais risks. Arī dienas laikā, kā jau es minēju, mums ir vienošanās, ka faktiski 15 minūšu laikā mēs varam gaisa telpu slēgt, ja tas ir nepieciešams. Turklāt dienas laikā identificēt dronus ir vieglāk. Nakts laikā gatavībai ir jābūt pastiprinātai. Tagad šeit ir labs līdzsvars.

Vai mums kā NATO austrumu robežvalstij ir pārliecība arī par politisko atbalstu aliansē? Jā, pēc incidenta Polijā ātri tika izveidota "Austrumu sardze", bet es pieļauju, ka tas, ko pēc šī incidenta teica ASV prezidents Donalds Tramps, gluži nebija tas, ko šajā situācijā gaidīja NATO austrumu flangā esošās valstis.

Man nav nekāda pamata apšaubīt politisko vienotību un to, ka mēs visi iestājamies par kolektīvo aizsardzību, kas ir visu mūsu interesēs, visu 32 dalībvalstu interesēs. Ne velti jau arī Zviedrija un Somija iestājās NATO, apzinoties, ka saņem papildu pienesumu savai drošībai. Tas ir bijis apliecinājums NATO spējai nodrošināt kolektīvo aizsardzību.

Skaidrs, ka kaut kādos brīžos ir dažādas interpretācijas, var būt dažādi izteikumi, bet es domāju, ka nevajag fokusēties uz katru izteikumu konkrētajā situācijā, bet skatīties uz kopainu. Kopaina ir tāda, ka mēs vienprātīgi vienojāmies Hāgā par 5% IKP finansējumu aizsardzībai. Mēs esam vienojušies par "Austrumu sardzi". Baltijas gaisa telpā šobrīd patrulē Portugāles, Itālijas un Ungārijas iznīcinātāji. Tajā brīdī, kad mēs tiešām runājam par kolektīvo drošību, tad redzam, ka ir vienprātība par lielajiem jautājumiem. Mēs apzināmies, ka svarīgi ir ne tikai viens par visiem, bet arī visi par vienu.

Jā, ir diskusijas, ir dažādu valstu akcenti politikā, jo mēs esam dažādi, mēs esam demokrātijas, un ir jāņem vērā sabiedrības nostāja, bet lielajos jautājumos, kā bija arī par 5%, mēs esam vienprātīgi.

Arī ASV karavīri ir Eiropā, ASV ir arī Latvijā, un skaidrs, ka mēs uzskatām, ka šī stratēģiskā partnerība ir ļoti nozīmīga.

Tikko noslēdzās Krievijas militārās mācības "Zapad". Līdz šim ir konstatēti kādi incidenti? Turklāt vai pašlaik nesāksies bīstamākais posms, jo daudzas Krievijas armijas vienības ir pārdislocētas?

"Zapad" mācības vienmēr ir kustība agresorvalsts pusē, kas mums ir stingri jānovēro un tas arī tika darīts. Bet vienlaikus kopējais uzstādījums ir, ka mēs nedrīkstam atslābt ne pirms "Zapad" mācībām, ne pēc tām. Mēs zinām, ka dzīvojam kaimiņos agresorvalstij, līdz ar to modrība netiek mazināta. Jā, "Zapad" mācību laikā, ņemot vērā, ka papildu spēki tika izvietoti gan Baltkrievijā, gan Krievijā, bija zināma veida militāras kustības, bija arī mans uzdevums parādīt gan sabiedrībai, gan agresorvalstij, ka mēs esam modri, ka mēs esam gatavi pastiprināt savas apziņošanas sistēmas, ka mēs testējam akustisko detekcijas sistēmu, ka mēs arī novērojam to, kas notiek kibertelpā un informatīvajā telpā. Ir jāparāda, ka mēs nepalaižam garām to, kas notiek agresorvalsts pusē. Bet vienlaikus tas nenozīmē, ka mēs varam atslābt pirms vai pēc tam. Mums ir jābūt gataviem dažādiem incidentiem, dažādām provokācijām un sabotāžām. Tam mēs esam maksimāli gatavi.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pastiprinātais gatavības režīms joprojām saglabājas?

Tas viss attiecas uz "Nameja" mācību laiku. Jā, šajā laikā iekrita arī "Zapad" mācības, un, kā jau teicu, gan pirms, gan pēc "Zapad" mācībām mums arī ir jābūt modriem. Es domāju, ka "Nameja" mācības ir ļoti vajadzīgas arī tajā ziņā, ka tās sakrīt ar "Zapad", jo tad tās ir arī kā zināma atbilde. Vienlaikus mēs varam papildus praktizēt un stiprināt mūsu gatavību.

Neviena NBS vienība tagad netiek atvilkta?

Mēs ejam pēc plāna, kā mēs arī bijām plānojuši "Nameja" laikā.

Vai dronu ielidošana Polijā neliecina, ka Krievija ir gatava jaunam eskalācijas vilnim konfrontācijā ar NATO?

Mums jārēķinās ar to, ka Krievija kopumā ir gatava eskalācijai. Krievija ir parādījusi savu brutalitāti Ukrainā. Mēs nedrīkstam ne mirkli atslābt, jo šeit, mūsu reģionā, hibrīdkara provokācijas, un ne tikai tās, ir iespējamas.

Protams, mēs esam secinājuši, ka tieša militāra apdraudējuma šobrīd Latvijai vai NATO nav, bet mēs nevaram izslēgt provokāciju, sabotāžu un incidentu eskalāciju. Ar to mums ir jārēķinās un jābūt gataviem šodien, nevis kaut kad rīt. Mūsu gatavība ir jādemonstrē tagad, tostarp ar "Nameja" mācībām, kas mūsu gatavību vēl vairāk pastiprina. Tas pierāda, ka vislabākā atturēšana ir aizsardzības spēju stiprināšana. Aizsardzības gatavības demonstrēšana arī attur potenciālu eskalāciju. Krievijas gadījumā vājums ir tas, kas iedrošina, tāpēc ir svarīga "Austrumu sardze", jo tas parāda, ka jebkurai Krievijas rīcībai, lai kāda tā būtu, būs pretreakcija. Lai kāda būtu Krievijas rīcība, lai ar kādiem motīviem tā būtu vadīta, tā būtībā ir eskalācija un agresivitātes demonstrēšana, uz ko ir jābūt atbildei. Atbildes reakcija nozīmē to, ka tas ir neproduktīvi no Krievijas puses realizēt šādas aktivitātes, jo tās izsauc pretreakciju un sasniedz pretēju rezultātu tam, ko Krievija ir vēlējusies. Krievija ir vēlējusies NATO lomas samazināšanos, NATO nevienprātību, bet galu galā tiek sasniegts pretējs rezultāts. Tas ir konkrēts signāls, ka katra šāda rīcība izsauks spēcīgu pretreakciju un ļoti skaidras atturēšanas darbības.

Uz ko mums šobrīd ir jāliek lielākais akcents, lai būtu gatavība? Tā ir pretgaisa aizsardzība?

Liels uzsvars šobrīd tiešām ir uz pretgaisa aizsardzību. Pretgaisa aizsardzība ir tā, kas parāda mūsu spēju aizsargāt savus cilvēkus, karavīrus un kritisko infrastruktūru, arī militārās bāzes. Pretgaisa aizsardzība ir izšķiroša, un tas ir viens no lielajiem secinājumiem un mācību stundām no Ukrainas pieredzes.

Mums nevajag pārvērtēt Krievijas puses neuzvaramību, tādas nav. Mums arī nevajag novērtēt sevi par zemu, mēs esam spējīgi un stipri, bet vienlaikus nevar novērtēt par zemu arī Krievijas spēju pielāgoties.

Redzam, ka Krievija pielāgojas, dronu skaits nepārtraukti aug, dronu pielietošanas taktikas un stratēģijas mainās, un mums ar to jārēķinās. Sāncensība notiek. Tāpēc pretgaisa aizsardzība visos līmeņos ir ļoti svarīga. Šīs spējas mums ir jāstiprina, un to arī darām. Šo darbu mēs uzsākam vēl pirms nopietnajiem dronu incidentiem. 2023.gada beigās parakstījām līgumu par IRIS-T vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādi. 2026.gadā saņemsim pirmās IRIS-T pretgaisa aizsardzības sistēmas komponentes. RBS-70 sistēmas mums jau ir, un arī šogad parakstījām līgumu par papildu iegādi gan raķešsistēmām, gan radaru sistēmām.

Tas, ko mēs tagad vēl papildus redzam, attiecas uz pretdronu sistēmām, kurām nepārtraukti jāpielāgojas. Šīm sistēmām, kas tiek ieviestas, rodas mēģinājumi rast pretlīdzekļus - gan pret mobilajām ugunsjaudas platformām, gan pret pārtvērējdroniem, visu laiku mainās ātrumi, līdz ar to tam visu laiku ir jāpielāgojas. Tieši tādēļ pretgaisa aizsardzību tiešā veidā ietekmē gan saņemtās mācībstundas no Ukrainas, gan mūsu pašu industrijas attīstīšana. Un tā ir bijusi viena no manām lielajām prioritātēm - tieši pretgaisa aizsardzības jomā, pretdronu un dronu jomā, tehnoloģiju jomā ir jāizmanto un jāstiprina mūsu pašu industrija. Tāpēc tiek īstenoti izpētes un pētniecības projekti, kuriem ir konkrēts rezultāts, ar mūsu pašu industriju. Skaidrs, ka dažādas sistēmas parādās arī citās valstīs, bet mums tām ir jābūt šeit un jābūt spējīgiem ātri reaģēt.

Mēs esam kaimiņos agresorvalstij, esam NATO ārējā robeža, un tieši tāpēc šīs industrijas potenciāls mums ir jāizmanto. Mēs ieguldīsim tur papildu resursus. Jau ziņots, ka nākamajā gadā 100 miljoni eiro tiks novirzīti dronu un pertdronu sistēmām, lai mēs stiprinātu pretgaisa aizsardzību, kas ir ciešā saistībā ar tehnoloģiju attīstību un spēju rīkoties pret droniem, tostarp attīstot arī savus dronus.

Protams, neaizmirsīsim arī par pārējām spējām. Mums ir 26 spējas, kurās ir gan ugunsjaudas, gan mehanizētā kājnieku brigāde "Dzelzs dūre", munīcija, kas ir nepieciešama, mīnas uz austrumu robežas un kopumā austrumu robežas stiprināšana.

Ļoti svarīgi ir tas, ka šīm visām spējām ir nepieciešams apmācīts, kvalificēts un spējīgs cilvēks. Cilvēkspēja ir ļoti svarīga, turklāt tā nav tikai aizsardzības nozare tiešā veidā, bet, kā jau minēju, arī cilvēkspēja industrijā.

Tāpat mums visu laiku ir jāakcentē, ko mēs arī darām, ka kopumā gan pretgaisa aizsardzība, gan gaisa telpas aizsardzība, gan sauszemes telpas aizsardzība ir NATO ārējā robeža. "Pirmais centimetrs" ir kopēja NATO atbildība. Protams, mums ir jānodrošina 3.pants, ka katrai valstij jārūpējas un jānodrošina sistēma, kas spēj pašai aizstāvēt sevi, bet tajā pašā laikā, ka mēs esam daļa no kolektīvās aizsardzības alianses, un ir jāizmanto šis potenciāls.

Runājot par industriju, cik reāla ir prettanku mīnu ražošana?

Reāla. Mēs mīnas iegādājamies jau šobrīd. Mums ir prettanku mīnas, un, protams, izstājoties no Otavas konvencijas, mums būs iespējas iegādāties un potenciāli ražot arī kājnieku mīnas. Skaidrs, ka tieši austrumu robežas stiprināšanā mīnas ir nepieciešamas. Mums ir ļoti skaidri, konkrēti plāni šajā jomā. Šobrīd papildus mīnu iegādei ir arī sarunu process par to, lai notiktu lokalizācija. Veidojot lielos iepirkumus, uzstādījums ir, ka 30% jābūt ražotai šeit uz vietas. Tas ir mūsu ļoti stingrs uzstādījums. Tā kā mīnu iegādei ir veltīts nozīmīgs resurss, tad šobrīd notiek sarunas, lai mīnu ražošana vismaz daļēji notiktu šeit Latvijā, tostarp prettanku mīnu, kā arī esam izvērtēšanas procesā attiecībā uz kājnieku mīnām.

Ar kuriem uzņēmumiem vai valstīm notiek sarunas par mīnu iegādi vai ražošanu?

Šobrīd es atturēšos no konkrētu kompāniju minēšanas, jo mēs esam sarunu procesā. Mēs izvērtējam visus iespējamos scenārijus. Šajā procesā vēlamies nodrošināt gan pašu mīnu kvalitāti, gan piegāžu ilgtspēju un drošību. Brīdī, kad nonāksim pie konkrēta rezultāta, tad par to noteikti informēsim.

Kā virzās Vācijas bruņojuma rūpniecības uzņēmuma "Rheinmetal" rūpnīcas Latvijā projekts? Premjere ir teikusi, ka rūpnīca Latvijā būs.

Ar valdības vadītāju šajā ziņā strādājam kopdarbā. Tā noteikti ir kopīga pozīcija par to, ka Latvijā ir jābūt aizsardzības industrijai, jābūt investīcijām arī no starptautiskām, lielām aizsardzības industrijas kompānijām. Tas veicina tautsaimniecību, tas veicina piegāžu drošību. Valdībai šajā ziņā ir pilnīgi vienprātīga nostāja, un mēs darbojamies komandā, lai rezultāts tiktu sasniegts.

Mums ir virkne sarunu procesu ar kompānijām, īpaši ar uzsvaru uz munīcijas ražošanu, bet ne tikai. Ir sarunas ar "Rheinmetal", un ir reālas iespējas, ka sarunām būs konkrēts rezultāts.

Tā būs lādiņu munīcijas rūpnīca vai vieglo strēlnieku ieroču ražošana?

Šobrīd, kamēr sarunas nav noslēguma fāzē, es atturēšos minēt konkrētus galaproduktus. Bet, kā jau minēju, sarunas ir mērķtiecīgas un ar abpusēju ieinteresētību. Tas, ka sarunām būs konkrēts rezultāts, ir ļoti reāli.

Kad varētu noslēgties šīs sarunas?

Tuvākajā laikā.

Virkne ekspertu ir teikuši, ka Baltijas valstis ir mazas, un gan no izmaksu, gan no efektivitātes viedokļa ieteikums ir, ka Baltijas valstīm vajadzētu veidot kopēju pretgaisa aizsardzības sistēmu. Vai mēs uz to ejam?

Šajā ziņā ir vairāki līmeņi. Viens līmenis ir tas, ka mums nacionāli ir jādara tas, ko mēs darām un kas ir mūsu atbildība - nodrošināt pretgaisa aizsardzību mūsu cilvēkiem. Tas, protams, ir atkarīgs gan no mūsu kopīgajiem stratēģiskajiem uzstādījumiem, gan no finansējuma, kas tiek ieguldīts. Otrs līmenis ir NATO līmenis, kas ir ļoti svarīgs, jo mēs sargājam kopīgo NATO gaisa telpu, tostarp Baltijas gaisa telpu. Vispirms ir nacionālā, un pēc tam NATO gaisa aizsardzība. Tā kā svarīgi ir abi aspekti.

Tas, ka mēs kopīgi ar Baltijas valstīm varam virzīties uz priekšu atsevišķos jautājumos, kur viens otru pastiprinām, - absolūti jā. To mēs arī darām. Protams, katrai valstij ir savi akcenti, bet kopumā mēs virzāmies kopā, piemēram, skatāmies uz vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu IRIS-T. Latvija un Igaunija parakstīja līgumu par šo sistēmu iegādi, Lietuva izvēlējās mazliet citu ceļu.

Ja runājam par pretdronu sistēmām, tad mēs esam priekšā saviem kaimiņiem. Šobrīd arī kaimiņi skatās tajā pašā virzienā un ir gatavi sekot mūsu piemēram tieši akustiskās detekcijas ziņā. Ja runājam par pretdronu sistēmām, piemēram, vadāmās raķetes, pretdronu un dronu pārtvērēju sistēmas, elektroniskā karadarbība, mobilās platformas, tad šajā jomā ir liela interese no mūsu kaimiņiem pievienoties mūsu izpētes projektiem, lai pēc tam tos kopīgi īstenotu. Mēs viens no otra mācāmies, skatāmies, ko varam iegūt no citiem. Protams, lielajos iepirkumos mēs vērtējam, vai tos varam īstenot kopīgi. Piemēram, IRIS-T iegādes līgums bija kopīgs ar igauņiem. Taču ir nianses, kas atkarīgas no finanšu ieguldījuma, ko katra valsts ir gatava sniegt. Protams, beigās ir jāatceras, ka mēs runājam par kopīgo NATO gaisa telpu. Tas ir ļoti svarīgi, ka vienoti iestājamies par to, ka NATO klātbūtne šeit ir jāapstiprina, ka ir jābūt gaisa aizsardzības misijai un rotācijas modelim tieši gaisa telpas aizsardzībā. NATO ir nolēmusi, ka šeit jābūt aktīvai klātbūtnei gan uz sauszemes, gan gaisā. Tā ir absolūti kopīga pozīcija visām Baltijas valstīm. Skaidrs, ka būs lietas, ko darīsim kopā praktiskā līmenī paši, bet vienlaikus mēs iestāsimies arī par plašākiem stratēģiskiem uzstādījumiem, kur pilnīgi pamatoti aicinām un arī panākam to, ka NATO klātbūtne šeit ir pastiprināta.

Vai būtu jāslēdz valsts austrumu sauszemes robeža? To ir rosinājusi opozīcijas partija.

Pirmkārt, mūsu atbildības jomā vispirms ir gaisa telpas slēgšana, un to mēs esam nolēmuši turpināt.

Otrkārt, ja šāds lēmums tiek pieņemts, mēs esam gatavi veikt konkrētas aktivitātes. To esam jau darījuši, piemēram, slēgtajos robežpunktos, kur izvietojām visu nepieciešamo infrastruktūru. Esam sagatavojuši arī uz esošajiem robežpunktiem visu, kas nepieciešams. Robežas aizsardzības stiprināšanas plānā ir konkrēti noteikts, kā mēs sagatavojam infrastruktūru, lai nebūtu iespējama nekāda mobilitāte.

Protams, robežas slēgšana būtu kopīgs valdības lēmums, kurā jāņem vērā gan drošības, gan tautsaimnieciskie apsvērumi. Un, vienmēr svarīgi ir tas, ka šādus jautājumus koordinējam ar sabiedrotajiem - vispirms ar Lietuvu un Igauniju. Ja mēs kopīgi līdz tam nonākam, tad es neizslēdzu, ka šādu lēmumu varam izvērtēt un arī izvērtējam. Šobrīd nevaru apgalvot, ka tas notiks rīt pusdienlaikā, bet šāds jautājums ir izvērtēšanas un koordinēšanas stadijā.

Vai Baltijas aizsardzības līnijas būvniecībā paspēsim apgūt finansējumu 300 miljonu eiro apmērā līdz 2028.gadam?

Viss notiek pēc plāna. Protams, finansējuma apgūšanā gads no gada atšķiras. Ja pagājušajā gadā bija 25 miljoni eiro, kas domāti šķēršļu iegādei, mēs izlietojām ap 20 miljoniem. Šogad tas finansējums ir pārvirzīts, lai iegādātos mīnas un sensorus. Finansējuma kopsumma 300 miljoni eiro, no vienas puses, ir ļoti apjomīga, taču, no otras puses, arī darāmā ir daudz. Mēs darām visu, lai efektīvi nodrošinātu pretmobilitāti. Tas iekļauj šķēršļus, izvietošanas glabātavas, ceļu infrastruktūras sagatavošanu pārraušanai, arī artilērijas sistēmas, mīnas un sensorus. Aktivitāšu ir daudz. Šajā procesā ir iesaistīta arī robežsardze, un finansējums paredzēts arī robežsardzes spēju stiprināšanai tieši pretmobilitātes nodrošināšanai. Darbi notiek pēc plāna, un viss finansējums tiks ieguldīts atbilstoši šim plānam. Mēs arī esam iesnieguši uz otro lasījumu Saeimā likuma grozījumus, kas dos papildu instrumentus, lai varētu paātrināt šķēršļu izvietošanu konkrētās vietās.

Kas notika ar septembra sākumā Latvijā pazudušo Kanādas karavīru, kurš vēlāk tika atrasts miris? Vai tas bija nelaimes gadījums?

Publiski zināmā informācija ir tāda, ka diemžēl Kanādas karavīrs ir gājis bojā. Kamēr notiek izmeklēšana, tikmēr mēs detaļas nekomentējam. Jā, diemžēl šādi gadījumi notiek, un no savas puses esam izteikuši līdzjūtību.

Valsts drošības dienests šonedēļ ziņoja par vienu cilvēku, kas aizturēts aizdomās par spiegošanu. Apraksts vedina domāt, ka viņš bija kaut kā saistīts ar bruņotajiem spēkiem vai aizsardzības resoru. Vai tā ir?

Šobrīd varu tikai atkārtot to, ko teicu iepriekš. Šādas sabotāžas, Krievijas aktivitātes hibrīdkara apstākļos būs dažādas, tostarp arī potenciālas aktivitātes, kas saistītas ar informācijas iegūšanu. Atbildīgās institūcijas to vērtēs un izmeklēs. Es nevaru komentēt konkrēto gadījumu, bet kopumā jābūt gataviem, ka esam kaimiņos agresorvalstij. Protams, viņi centīsies izmantot dažādus instrumentus, lai mazinātu uzticēšanos, iegūtu informāciju, veiktu provokācijas. Mums jābūt gataviem.

Mēs esam hibrīdkara apstākļos, neesam tiešā kara apstākļos, bet neesam arī miera apstākļos.

Vai resors sadarbojas ar citām institūcijām šīs lietas izmeklēšanā?

Protams. Nevaru komentēt konkrēto gadījumu, bet visos šajos gadījumos iesaistās atbildīgās drošības institūcijas, tostarp mēs aktīvi sadarbojamies, kad tas ir nepieciešams.

Apnicīgā nezāle gārsa – īstie pavasara vitamīni