Mammas vairs nav kopā ar mums. Kā pārdzīvot Mātes dienu?

Pievienojos visiem komentāriem,arī mana mamma sen jau mūžībā,un šōdien biju'kapiņos,sakopu,iededzu svecīti ,un pieminēju.Un tā vajadzētu darīt visiem,mācīt bērniem,lai pēc tam,kad viņi pieauguši,turpinātu šo mūsu tautas tradīciju.

Man mamma mūžībā jau divus gadus,braucu uz kapiem bieži,viņai patika sakoptība un pati izdomāju,ka caur to arī sazinos ar viņu.Rīt aizvedīšu tulpes.ps:Tagad daudziem svētkiem ir pilnīgi cita nozīme,pārsvarā nevienus vairs neatzīmēju.

Jau astoni gadi. Es braucu pie vinas uz kapiem.ar ziediem un svecēm. Lai vēlteiz pateiktu Paldies. Skumji, ka jaunajiem tas vairs nav svarīgi. Nemiet līdzi savus bērnus.Lai vini zin , ka kapavieta nav norakt kādu, tā ir svarīga vieta kur saglabāt atminas , Lai tas nav piemineklis Rīgas centrā, bet tas ir piemineklis tavai mammai, ko tu vinai uzstādīji.