Saeimā jau ir iesniegts likums Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanai un aizsardzībai, kas paredz noteikt īpašu kārtību un prasības Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanai un izmantošanai.

Likumprojektu pamatā izstrādājusi Kuldīgas novada pašvaldība sadarbībā ar jomas ekspertiem, bet parlamentā to virza "Jaunās vienotības" deputāte, bijusī Kuldīgas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa. To parakstījuši 12 deputāti no gandrīz visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām - Bērziņa, Ingrīda Circene (JV), Andris Šuvajevs (P), Ilze Indriksone (NA), Nauris Puntulis (NA), Māris Kučinskis (AS), Lauris Lizbovskis (AS), Artūrs Butāns (NA), Jānis Vucāns (ZZS), Edgars Putra (AS), Oļegs Burovs (GKR) un Jānis Zariņš (JV).

Kā likuma mērķis definēts - nodrošināt Kuldīgas vecpilsētas kā Latvijā un pasaulē nozīmīgas kultūrvēsturiskās vērtības un mantojuma saglabāšanu, aizsardzību, attīstību un pilnvērtīgu pārvaldību.

"Nekas stingrāks nepaliks. Bet ir tā, ka šie saistošie noteikumi ir tikai ar domes lēmumu apstiprināti. Mēs nezinām, kas notiks pēc 10 vai 20 gadiem. Tāpēc ir nepieciešams arī to, kas šeit tiek sargāts, un vērtības, kas šeit ir, nostiprināt arī Latvijas likumdošanā," norādīja bijusī Kuldīgas novada vadītāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa.

"Šobrīd tas, kā vecpilsētā ir jābūvē, kā ir jāatjauno, kā ir jāapsaimnieko, – visa šī kārtība ir noteikta daudzos dažādos dokumentos. Šobrīd tas mērķis ir to visu apkopot vienā likumā, kas būtu saistošs visiem iesaistītajiem," skaidroja Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska ("Kuldīgas novadam").

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai") atzina, ka Saeimas komisijā nevienam nav iebildumu pret šo likumprojektu un pirmajā lasījumā Saeimā to skatīs novembra vidū, vēsta "lsm.lv". "Neskatoties uz to, ka mums priekšā budžeta pieņemšanas laiks un ka Saeima komisijas sēdes būs ar to aizņemta, es varu šobrīd apsolīt, ka mēs pieņemsim šo likumu galīgajā lasījumā līdz janvāra vidum," uzsvēra Burovs.

Kā vēsta LETA, likumprojekta anotācijā pausta nostāja, ka Kuldīgas vecpilsētai ir unikāla kultūrvēsturiska nozīme un vērtība, kas ir atzīta pasaules mērogā, iekļaujot to Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules mantojuma sarakstā.

Kā uzsver likumprojekta autori, Rīgas pieredze norāda uz to, ka sākotnējā cieņa pret iegūto UNESCO pasaules mantojuma statusu un vispārēja sabiedrības interešu grupu apmierinātība ar laiku var mazināties. Tādā gadījumā varot rasties draudi negatīvai ietekmei uz pasaules mērogā aizsargājamām un saglabājamām vērtībām. Lai mazinātu šādus riskus, esot nepieciešams nostiprināt tādu pasaules mantojuma vietas aizsardzības sistēmu, kas "visaptveroši nodrošina pasaules mantojuma vietas saglabāšanu, aizsardzību, attīstību un pilnvērtīgu pārvaldību".

Plānots, ka likums attieksies uz Kuldīgas vecpilsētas teritoriju ar kopējo platību 173 hektāri, kurā ietilpst vecpilsēta un tās aizsardzības zona (buferzona).

Likumprojektā ir raksturotas gan materiālā, gan nemateriālā kultūrvēsturiskā mantojuma vērtības, kas būtu saglabājamas un aizsargājamas Kuldīgas vecpilsētas teritorijā. Likumprojektā ir piesauktas "īpašās amatniecības zināšanas un prasmes, kas ir pārmantotas un arī mūsdienās tiek izmantotas Kuldīgas vecpilsētas konservācijā".

Lai aizsargātu un saglabātu minētās vērtības, likumprojetkā tiek noteikti dažādi ierobežojumi un prasības būvniecībai, elementu izvietošanai un cita veida darbībām Kuldīgas vecpilsētas teritorijā. Kā vispārējais princips raksturots, ka ir aizliegta jebkāda darbība, kas var izraisīt kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu. Šis pienākums ir konkretizēts attiecībā uz vēsturisko ēku pārbūvi un atjaunošanu, jaunu ēku būvniecību un jaunu elementu izveidi, kā arī mūsdienu elementu integrāciju vēsturiskajā pilsētvidē. Vienlaikus uzsvērts, ka prasības apbūvei un teritorijas izmantošanai Kuldīgas vecpilsētā ir noteiktas arī Kuldīgas novada teritorijas plānojumā un lokālplānojumā, taču likumā ietveramas tieši tās prasības, kas sabiedrības interesēs visbūtiskāk ierobežo nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības.

Anotācijā norādīts, ka Kuldīgas vecpilsētas teritorijā esošam nekustamajam īpašumam ir nepieciešams zemesgrāmatā atspoguļot tā īpašo statusu - kultūras piemineklis pasaules mantojuma vietā. Šādu atzīmi zemesgrāmatā var lūgt Kuldīgas novada pašvaldība vai nekustamā īpašuma īpašnieks.

Tā kā Kuldīgas vecpilsētā esošiem nekustamajiem īpašumiem draudus var radīt uguns, dabas stihiju un citi riski, nekustamā īpašuma īpašniekam ir nepieciešams apdrošināt ēkas un daudzdzīvokļu ēku kopīpašuma daļas, uzsvērts iecerē. Šāds pienākums rada finansiālo ietekmi ikvienam Kuldīgas vecpilsētas teritorijā esoša nekustamā īpašuma īpašniekam, tādēļ attiecīgās tiesību normas stāsies spēkā no 2029. gada 1. janvāra, norādīts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts paredz plašākas tiesības Kuldīgas novada pašvaldībai iesaistīties nekustamā īpašuma jautājumos, tai skaitā izmantot pirmpirkuma tiesības uz Kuldīgas vecpilsētas teritorijā esošu nekustamo īpašumu, kā arī būvju saglabāšanas un bojāejas novēršanas nolūkā ierosināt un veikt nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu.

Likumprojekta autori uzskata, ka tieši tādā veidā pašvaldībai būs iespējams nodrošināt pilnvērtīgu pārraudzību un iesaisti kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā un Kuldīgas vecpilsētas attīstībā. Nepieciešamības gadījumā pašvaldība varēs atsavināt nekustamo īpašumu un vienlaikus noteikt prasības tā izmantošanai, tai skaitā nekustamā īpašuma atjaunošanai atbilstoši kultūrvēsturiskajā mantojuma aizsardzības prasībām.

Likumprojekta autori apgalvo, ka šādu tiesību mērķis nav veicināt Kuldīgas novada pašvaldības iesaisti nekustamo īpašumu tirgū vai saimnieciskajā darbībā, bet gan "nodrošināt optimālus apstākļus pasaules mantojuma vērtību aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai".

Kā norādīts anotācijā, uzraudzību pār Kuldīgas vecpilsētu kā pasaules vietu nodrošinās mantojuma vietas pārvaldnieks, kā arī Kuldīgas vecpilsētas sadarbības padome.

Kā uzsvērts likumprojektā, īpaša Kuldīgas vecpilsētas saglabājamā un aizsargājamā vērtība ir tās vēsturiskā ainava, kuru ietekmē ne vien Kuldīgas novadā, bet arī blakus esošajos novados paredzētie objekti, piemēram, vēja elektrostacijas un elektrolīnijas. Likumprojektā ir atspoguļots pašvaldību savstarpējās sadarbības princips Kuldīgas vecpilsētas ainavas aizsardzībā. Pašvaldībām būs pienākums informēt Kuldīgas vecpilsētas sadarbības padomi par šādu objektu iecerēm. Atbilstoši Pasaules mantojuma centra vadlīnijām padome veiks sākotnējo izvērtējumu objekta ieceres ietekmei uz Kuldīgas vecpilsētas ainavu.

Konstatējot būtisku ietekmi, tiks veikts padziļināts vērtējums, par ko padome sniegs attiecīgajai pašvaldībai atzinumu. Šāds tiesiskais regulējums ir balstīts starptautisko ekspertu "Institute for Heritage Management" sniegtajā viedoklī un izvērtējumā, identificējot, ka līdz pat 350 metrus augsti objekti var ietekmēt Kuldīgas vecpilsētas ainavu, atrodoties 25 kilometru rādiusā ap Kuldīgas vecpilsētu.

Kā norāda likumprojekta autori, pašlaik publiski pieejamā informācija liecinot, ka šajā 25 kilometru attālumā jau ir iecerēti atsevišķi vēja parki, uz kuriem būtu attiecināms likumprojektā noteiktais un Pasaules mantojuma centra vadlīnijās rekomendētais tiesiskais regulējums par ietekmes uz mantojumu novērtējumu.

Atbilstoši starptautiskajām prasībām likumprojektā ir nostiprināta kārtība, kādā valsts institūcijas sniedz ziņas Pasaules mantojuma komitejai par iecerētajiem pārveidojumiem Kuldīgas vecpilsētas teritorijā, kuri var būtiski ietekmēt Kuldīgas vecpilsētas vēsturisko vērtību.

Likumprojektā arī ietverts pienākums Kuldīgas novada pašvaldībai tos naudas līdzekļus, kurus tā gūst no kultūras pieminekļu izmantošanas saimnieciskajā darbībā, izmantot Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai.

"Septiņgadīgā meita dāmas uztver kā draudzenes" - kā dzīve aizrit vietējiem no Sarkano lukturu rajona