Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
19 komentāri
Sakārtot:
MikeKoglin
9. septembrī 07:10
Un kapēc mums tas jāzin??
Baiba Pētersone
9. septembrī 07:48
Skaudrs stāsts. Šeit vainojama mammas slimība un tas,ka nespēja ārsti atrast zāles,kas palīdz apklusināt slimību. Daudziem vecākiem,mātēm, mūsdienās ir alkoholisms, slinkums,trūkst mātes intinkta,tur praktiski nekas nevar palīdzēt kā vien bèrna izņemšana no ģimenes. Būtu jau jauki,ja visi tiktu audžuģimenès,bet tādu ģimeņu visiem nepietiek un ne katrs ņems agresīvu,sāpinātu,no bērnības neaudzinātu un nemīlētu pusaudzi. Lai visiem bērniem mājas!
Aivars Ķuzis
9. septembrī 08:53
Tikai nelga var vaicāt "Kāpēc mums tas jāzin" Paldies Karīnai par šo stāstu un paldies par drosmi to izstāstīt!
zerolinez
9. septembrī 08:55
Baiba! Vai tiešām? "Šeit vainojama mammas slimība un tas,ka nespēja ārsti atrast zāles,kas palīdz apklusināt slimību." Kā mammas slimība attiecas uz attieksmi internātskolā/bērnunamā? Jebkurš var saslimt ar garīgu/ne-garīgu, var notikt nelaimes - no tā mēs neesam pasargāti neviens! Pret bērniem nedrīkst izturēties cietsirdīgi un vardarbīgi. Vainīgi šeit ir tikai internātskolas/bērnunama audzinātāji - jā, jā arī tie sirsnīgie cilvēciņi, kas juta līdzi, BET NEKO NEIZDARĪJA, lai viņu kolēģi tā nerīkotos.
Dzintars Lielais
9. septembrī 10:17
Tas saucas esam tur kur esam! Bļin Eiropas kolhozs un pūstošais kapitālisms ,kad visiem ir poher!
Roberts Lībergs
9. septembrī 11:09
Karīna, paldies jūsu stāstu. Tik ļoti sāpīgs, tik ļoti iedvesmojošs. Lai jums viss izdodas!
Samirs Dišlers
9. septembrī 11:48
Problēmbērnus vajag dauzīt un sodīt bērnībā, kamēr viņi paliek mīksti, un viņiem nekad dzīvē nenāk vairs pratā kādam uzbrukt vai ko ļaunu darīt;
Samirs Dišlers
9. septembrī 12:14
... tas ir līdzīgi kā ar pieaugušajiem - jaunības naivumā kāds domā ka varēs ar labu visus pārmācīt - bet ar gadiem saproti - tikai Šariāta likumi var tādus pārmācīt! Ja zaga - tad roku nost! Ja uzbruka - lai karajas pie zvana! Ja aprunāja vai meloja - 50 pletnes sitieni publiski! Un ar laiku - cilvēkiem parādīsies sajēga, ko var, ko nevar!
Samirs Dišlers
9. septembrī 12:41
Un... OK, es daudz ko saprotu - BET - vai ta bija Psihoanalīzes Reklāma?! - Es zinu, ka visas tās lietas var vēl labak izārstēt ar Reliģijas Praksi; tā ir lieta ar ko es nodarbojos un cenšos palīdzet cilvēkiem, un es absolūti neticu psihoanalītiķiem.
Samirs Dišlers
9. septembrī 13:20
Interesanti, ka vairums prievītes pašausminās, pateicas par drosmi, bet nepiedāvā RISINĀJUMUS! Draugi, mīļie, Risinajumus vajag grūtās situācijās, šausminaties variet pie savas sievas/vīra mātes.
Beatrise Rozenberga
9. septembrī 18:25
Paldies par dzīvesstāstu. Sāpes ir neizmērojamas un visticamāk arī laupītas bērnības apziņa, ka nebija tas pēc kā ilgojās visvairāk mīloša ģimene, drošība. Tādiem bērniem ir sapostītas dzīves, jo viņi nav guvuši drošību , stabilitāti bērnībā- ģimenē. Reti kurš sāk normālu dzīvi. Bet tādas traumas kā mazvērtību, nedrošību iegūst arī bērni ģimenēs.
abolzinis
9. septembrī 19:37
Pilnīgi iespējams, ka tādā bedrē, kā padomija (jā, arī latvijā), katram 3. ir līdzīgu traumu bagāža. Kas notiks, ja visi sāks "dalīties" ar saviem dzīves stāstiem? Tas būs pilnīgs un totāls murgs. Man arī ir daudz bērnībā iegūtu psiholoģisku traumu. Patiesībā pilnīgi visi gļuki tiek iegūti bērnībā. Vai tāpēc es kādam ar tām mācos virsū? Nē. Es turpinu dzīvot pēc iespējas nevienu neapgrūtinot, un visus savus "tarakānus un putnus" aiznesīšu līdzi kapā. Nudien neatbalstu šādu psihoterapeitu reklamēšanas paņēmienu.
Pēteris Gudriks
9. septembrī 20:55
izpostītā bērnība??? dzīvi izpostām mēs paši. karš, sibīrija, avārijas, slimība.. ar to jāreķinās. katrā situācijā mēs mēģinām atrast vajadzīgo risinājumu, tūkstošiem cilvēku ir bijis grūtāk, vai kādam 10-gadīgam latviešu puikam sibīrijā bija patīkami kad viņu sauca par fašistu, .. pēc avārijām cits sēžot ratiņos kļūst par cienījamu cilvēku, dažs dabū galu cilpā. no rakstītā sapratu, ka problēmas bija patī, un cepuri nost ka tiki cauri.manā sapratnē raksts domāts, ka ar visām bēdām var tikt galā, vajag tikai gribēt.
Pēteris Gudriks
9. septembrī 21:01
izpostītā bērnība??? dzīvi izpostām mēs paši. karš, sibīrija, avārijas, slimība.. ar to jāreķinās. katrā situācijā mēs mēģinām atrast vajadzīgo risinājumu, tūkstošiem cilvēku ir bijis grūtāk, vai kādam 10-gadīgam latviešu puikam sibīrijā bija patīkami kad viņu sauca par fašistu, .. pēc avārijām cits sēžot ratiņos kļūst par cienījamu cilvēku, dažs dabū galu cilpā. no rakstītā sapratu, ka problēmas bija patī, un cepuri nost ka tiki cauri.manā sapratnē raksts domāts, ka ar visām bēdām var tikt galā, vajag tikai gribēt.
Enrico Mantales
9. septembrī 22:37
Karīn,nevarēja nekas būt citādāk.Viss bija tieši tā kā tam ar bija jābūt.Lai tevi mierina šī doma.

Pievienot komentāru

Komentāru pievienošana pieejama tikai autorizētiem lietotājiem

Autorizēties
Komentāru noteikumi