Maltas kultūras nama lauku kapelas “Malta” vadītājs un senioru vokālā ansambļa "Malta" vadītājs, mūzikas skolotājs Normunds Štekels Jauns.lv atklāja, ka viņš par senioru vokālā ansambļa vadīšanu “uz rokas” saņem 80 eiro mēnesī, tāpat, kā citi G-3 kategorijas kolektīvu vadītāji novadā. G-4 kolektīvu vadītāji saņemot vēl mazāk. Ja darba devējs darbiniekam “uz rokas” izmaksā ap 80 eiro, tad viņa izdevumi ar atskaitītājiem nodokļiem ir ap 110 eiro.

Tas nozīmē, ka, vairs nemaksājot atalgojumu vairāk kā 40 “zemākās kategorijas” kultūras kolektīvu vadītājiem, novada pašvaldība labākajā gadījumā ietaupīs ap 4500 eiro mēnesī jeb līdz 50 000 eiro gadā.

Novada pašvaldības vadības nodoms pārtraukt amatierkolektīvu vadītāju atbalstu, izraisījis konfliktu ar vietveras darbiniekiem - paraksti pret šo nodomu, piemēram, tiek vākti gan pagastu pārvaldēs, gan kultūras namos.

Sovvaļnīks: “Te mēģina veidot tukšu buferzonu”

Rokmuzikants Ingars Gusāns, kurš pazīstams ar skatuves vārdu Sovvaļnīks, un vada arī Nautrēnu jauniešu rokgrupu “Vysu voi nadaudz” Jauns.lv teica: “Tur ir daudz neskaidrību, pēc saņemtajiem pārmetumiem (cik nu lasu sociālajos tīklos) domāju, ka situācija tiks pārskatīta un tiks meklēti risinājumi. Kolektīvus jau neslēdz, es varu darboties, saņemt kaut kādu atbalstu ceļam un tā tālāk, vienkārši pagaidām nesaņemšu samaksu.

Skaidrs, ka prioritāri ir tie kolektīvi, kas ir saistīti ar dziesmu svētkiem. Lai gan kopumā skatoties ir redzams, ka kolektīvos darbojas jau pusmūža un vecākā gadagājuma cilvēki, kas iespējams neatbilst Dziesmu svētku kritērijiem. Tā kā pašvaldību budžeti tiek samazināti un kultūra nav pelnoša nozare, tad diezgan loģiski, ka turpmākajos gados viss samazināsies, jo cilvēki mirst, izbrauc, jauniešu ir mazāk, arī viņu iesaistīšanās ir samazinājusies, jo mainījusies cilvēku pasaules uztvere, ir daudzas citas lietas, kas interesē cilvēkus, tāpēc skaidrs, ka kultūras pasākumi interesē lielākoties vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tā ir realitāte.

Vai tas ir budžeta ietaupījums - grūti teikt, es vienkārši pieļauju, ka nav no kurienes to naudu ņemt. Jāmeklē sponsori, tāpat arī jāsaprot, ka visi kolektīvi vai pulciņi nevar būt par brīvu, tas tā ir iegājies un visi to uzskata par normālu, bet jārēķinās, ka Latgalē ir mazākā maksātspēja, tāpēc šo ideju lielākā daļa uztvers negatīvi. Tā ka tas atkal ir jārisina vai nu valsts līmenī, vai nu tā kultūra strauji nomirs. Gadiem dzīvojot pierobežas rajonā var redzēt, ka valsts vadībai joprojām nav skaidrs, ka pierobežas reģions ir jānostiprina visos iespējamos veidos (ne tikai ar žogu), jo tā nav tikai mūsu valsts robeža, tā ir Eiropas Savienības robeža. Pašlaik sajūta, ka te mēģina veidot tukšu buferzonu.”

Nopietnas pretrunas

Ozolaines pagasta kultūras pasākumu organizatore Santa Ostaša Jauns.lv pastāstīja: “Pamatojoties uz šobrīd publiski pieejamo informāciju un Rēzeknes novada amatpersonu paustajiem skaidrojumiem, 2026. gadā ir plānots pārtraukt atalgojumu vairāk kā 40 amatierkolektīvu vadītājiem no kopumā 109 kolektīviem, tas ir - gandrīz pusei no visiem pašvaldības pārraudzībā esošajiem kolektīviem. Oficiāli tiek uzsvērts, ka kolektīvi netiek “likvidēti”, taču sadarbības pārtraukšana ar vadītājiem faktiski apdraud šo kolektīvu pastāvēšanu un darbības nepārtrauktību.

Attiecībā uz budžeta ietaupījumu – konkrēti aprēķini sabiedrībai nav publiskoti. Zināms, ka kolektīvu vadītāju atalgojums līdz šim bijis minimāls, savukārt kolektīvu dalībnieki darbojas bez atlīdzības. Vienlaikus jāņem vērā, ka šo kolektīvu nodrošinātie koncerti un pasākumi pašvaldībai izmaksā ievērojami mazāk nekā līdzvērtīga kultūras pasākuma nodrošināšana, piesaistot ārpakalpojumu māksliniekus. Šāds salīdzināms ekonomiskais izvērtējums līdz šim nav ticis veikts vai publiski prezentēts.

Par lēmuma pamatojumu – pašvaldība un Kultūras un tūrisma pārvalde norāda uz budžeta ierobežojumiem un nepieciešamību izvērtēt kolektīvu darbību, īpaši tos, kas nav tieši saistīti ar Dziesmu un deju svētku kustību. Tomēr praksē lēmumi raisa nopietnas pretrunas, jo daļa no kolektīviem, kuriem paredzēts pārtraukt vadītāju atalgojumu, pēdējās skatēs ir saņēmuši augstu māksliniecisko novērtējumu. Tas rada pamatotus jautājumus par vērtēšanas kritēriju konsekvenci, skates mērķi un lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu.

Šobrīd galvenais satraukums sabiedrībā un nozarē ir ne tikai par atsevišķiem kolektīviem, bet par procesa mērogu, komunikācijas trūkumu un sabiedriskās līdzdalības ignorēšanu. Ja par salīdzinoši nelielām izmaiņām infrastruktūrā pašvaldība rīko publiskas apspriešanas, tad lēmums, kas tieši ietekmē vairāku simtu cilvēku aktīvu līdzdalību kultūras dzīvē, tika pieņemts bez šādas diskusijas. Tieši šo iemeslu dēļ jautājums šobrīd ir nonācis plašākā sabiedriskā un mediju dienaskārtībā.”

Latvijas graušana un degradācija

Sociālajos tīklos vietējie šādu taupības budžetu dēvē par katastrofu un degradāciju:

Diriģente, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore Aira Birziņa: “Sākas tāda kā Latvijas graušana no iekšpuses.”

Ina Tuče: “Pašdarbības kolektīvu nosaukšana par “hobiju” ir bīstama un noniecinoša. Dziedāšana, dejošana, teātris, muzicēšana nav individuāla izklaide, bet sabiedrisks kultūras process, kas veido kopienu, uztur tradīcijas, nodrošina vietējo kultūras dzīvi un pilda to funkciju, ko citādi pašvaldībai nāktos pirkt ārpakalpojumā par būtiski lielākām summām. Apgalvojums, ka “mēs nevaram finansēt katru hobiju”, ignorē faktu, ka: * kolektīvu dalībnieki nesaņem atlīdzību un iegulda savu laiku, līdzekļus un enerģiju; * kolektīvu vadītāju atalgojums ir simbolisks un nesamērīgs ar ieguldīto darbu; * bez šiem kolektīviem kultūras pasākumu saturs lauku teritorijās vienkārši nepastāvēs. Teikums “darboties nav aizliegts, durvis ir vaļā” faktiski nozīmē – darbojieties bez vadītājiem, bez atbildības, bez kvalitātes, bez sistēmas. Tas nav atbalsts kultūrai, tā ir tās degradācija.”

Ilona Čudare: “Rēzeknes novada patrioti ir tieši tie, kas par simbolisku samaksu strādā kultūrā un tie, kas labprātīgi atdod savu enerģiju un vakaros dodas uz mēģinājumiem un brīvdienas pavada nevis ar savām ģimenēm, bet piedaloties pasākumos gan Rēzeknes novadā, gan citos Latvijas novados un pilsētās stiprina latvisko un latgalisko!”

Ieva Holma: “Bieži vien amatiermāksla, dziesmu un deju kolektīvi ir tie, kas saved kopā cilvēkus, ļauj saturīgi pavadīt laiku, rada kultūru un notikumus, kā arī nostiprina lokālpatriotismu. Un mazos pagastos katrs kolektīvs ir svarīgs, it īpaši laikā, kad iedzīvotāju skaits Latvijas laukos un ciemos tik ļoti samazinās. Šāds solis atlaižot kolektīvu vadītājus izskatās nepārdomāts, jo nesniedz atbildi, kas notiks ar šiem kolektīviem.”

Kristīne Zeltiņa: “Viesiem koncertā par vienas stundas uzstāšanos samaksā pat līdz 800 eiro, ko mūsu vadītāja saņem par ieguldīto darbu gandrīz visa gada laikā - tā ir novērtēti kolektīvu vadītāji.”

Pašdarbības kolektīvu likvidācija

Rēzeknes novada iedzīvotāji, kultūras darbinieki un amatierkolektīvu dalībnieki atklātā vēstulē pauž “nopietnas bažas par pēdējā laikā notiekošajiem procesiem novada kultūrtelpā”: “Amatierkolektīviem tiek pārtraukts pašvaldības atbalsts un kolektīvu vadītāju atlīdzība, faktiski izbeidzot šo kolektīvu darbību. Šie lēmumi ir pieņemti bez iepriekšējas diskusijas ar nozari, bez publiski pieejamiem kritērijiem un bez skaidra ekonomiskā un sociālā izvērtējuma.” Pašlaik notiek aktīva parakstu vākšana zem šīs vēstules.

Tās autori norāda, ka amatierkolektīvi nav tikai brīvā laika nodarbe vai budžeta pozīcija. Tie ir vietējās kultūras, kopienu saliedētības, iedzīvotāju līdzdalības un sociālās labklājības pamats. Īpaši lauku teritorijās amatierkolektīvi nereti ir vienīgā regulārā kultūras un socializēšanās iespēja, tostarp senioriem. Tāpēc aicina pašvaldību “nekavējoties apturēt amatierkolektīvu atbalsta samazināšanu un kolektīvu faktisku likvidēšanu, līdz situācija ir skaidri un publiski izvērtēta”.

Vēstules autori uzskata, ka pašvaldībai nepieciešams veikt ekonomisko un sociālās ietekmes analīzi, izvērtējot šo lēmumu sekas uz kultūras dzīvi, kopienu saliedētību un pašvaldības budžetu ilgtermiņā, kā arī sākt atklātu dialogu ar kultūras darbiniekiem, amatierkolektīvu vadītājiem un vietējām kopienām par kultūras dzīves attīstību novadā. Esot nepieciešams izstrādāt “skaidru, caurspīdīgu un ilgtspējīgu kultūrpolitiku, kas balstīta uz iedzīvotāju līdzdalību, nevis tikai administratīviem vai īstermiņa budžeta apsvērumiem.”

Pašvaldība: “Vai entuziasmam vajadzīgs finansējums?”

Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Guntars Skudra (“Jaunā vienotība”/“Par”/Latgales partija/Jaunā konservatīvā partija) laikrakstam “Rēzeknes Vēstis” pauda: “To kolektīvu, kas vairāk darbojās hobija līmenī, vadītājiem līdz šim bija minimālākais atalgojums. Bet, ņemot vērā finansiālo slodzi, kas šobrīd ir pašvaldībām, tad mēs arī to vērtējam pirms budžeta pieņemšanas.

Jāskatās, vai kolektīvs darbojas tikai savā izklaides vai hobija līmenī pagastā vai kultūras namā, un, ja kolektīvs nepiedalās skatēs, konkursos vai Dziesmu un deju svētkos, tad ir jāizvērtē. Mēs nevaram finansēt katru hobiju.

Saprotu, ka tas ir entuziasms, kas nāk no iedzīvotājiem, bet vai tam vajadzīgs finansējums? Viņi var turpināt darboties, bet, protams, dalībnieki, ja nebūs vairs vadītāja, varbūt paši nesaies kopā un nedziedās, nedejos vai ko citu nedarīs. Bet darboties nav aizliegts, kultūras un tautas namu durvis ir vaļā.”

Arī Rēzeknes novada priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības, izglītības, kultūras un sporta jomā Georgijs Jevsikovs (“Latvijas attīstībai”), uzsvēris, ka neviens mākslinieciskais kolektīvs novadā nav likvidēts: “Taču, ņemot vērā Latvijas nacionālā kultūras centra atbalstītās nozares un novada pašvaldības Kultūras un tūrisma pārvaldes organizētās kolektīvu skates 2025. gadā, 2026. gadā netiek paredzēts atalgojums 43 kolektīvu vadītājiem.”

29. janvārī paredzētas Rēzeknes novada domes komiteju sēdes, bet 5. februārī domes sēde, kad tiks apstiprināts budžets. Tad arī var tikt pieņemts galīgais lēmums par algas nemaksāšanu amatierkolektīvu vadītājiem.

Latvijas Radio vēsta, ka Rēzeknes novada iedzīvotāji uzskata, ka šādā veidā daudzu kolektīvu nākotne tiek apdraudēta.”

Elastīgāk un efektīgāk izmantos līdzekļus

Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Katrīna Grietiņa Jauns.lv teica: “Tas skar 43 kolektīvu vadītājus. Budžeta ietaupījums varētu būt apmēram 43 000 eiro.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā pašvaldības kopējo finanšu situāciju, pieaugošās izmaksas un nepieciešamību ilgtermiņā nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu budžeta politiku. Samazinot atalgoto kolektīvu vadītāju skaitu, pašvaldībai rodas iespēja mērķtiecīgāk novirzīt pieejamos finanšu resursus tiem atbalsta veidiem, kas tieši ietekmē kolektīvu darbības kvalitāti, piemēram, tērpu atjaunošanai kolektīviem, kuriem tas ir īpaši nepieciešams. Vienlaikus ir svarīgi uzsvērt, ka tas nenozīmē kolektīvu darbības pārtraukšanu — kolektīvi arī turpmāk var izmantot kultūras namu telpas, pieejamo tehnisko nodrošinājumu, kā arī saņemt atbalstu no pašvaldības un pārvaldes pārstāvjiem, pārstāvot novadu Latgales reģiona vai valsts mēroga pasākumos, tostarp nodrošinot transportu un, nepieciešamības gadījumā, ēdināšanu. Šāda pieeja ļauj saglabāt kolektīvu aktīvu darbību un dalību kultūras norisēs, vienlaikus elastīgāk un efektīvāk izmantojot pašvaldības budžeta līdzekļus.”

Vīra "bagāža" jeb bijušās sievietes - kā viņas ietekmē jūsu dzīvi un attiecības