Minētie grozījumi paredzēs, ka kredītiestādēm, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām par klientiem būs jāiesniedz sliekšņa deklarācija Finanšu izlūkošanas dienestā (FID).

Grozījumi noteikumos "Par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu" tika nodoti sabiedriskajai apspriešanai. Lūkojam, kādus viedokļus tad pauduši iedzīvotāji.

Iedzīvotāji: slieksnis neadekvāti zems

"Noteiktais slieksnis ir neadekvāti mazs. Piemēram, dodoties ceļojumā, vienmēr nepieciešama skaidra nauda (īpaši uz trešajām valstīm). Līdzīgi, ja izlemju doties uz Vāciju tirgū iegādāties automašīnu. Skaidras naudas izņemšanai būtu jābūt vismaz 10 minimālo algu apmērā. Šāds likums ārkārtīgi palielinās birokrātisko slogu, visticamāk, būs nepieciešami papildus resursi, lai šādu informācijas apjomu apstrādātu. Arī man, kā privātpersonai, šis būtu gan papildus slogs, gan stress, jo, visticamāk, ja noteiktā summa pārsniegtu kaut 50 centus, sāktos draudi un varbūt pat sodi, un tas viss tikai dēļ tā, ka kāds grib ierobežot un noteikt, kādā veidā es glabāju un lietoju savus legālos uzkrājumus. Ņemot vērā politisko situāciju pasaulē, daļa personu drošības nolūkos noteikti veido uzkrājumus arī skaidrā naudā. Pirms pieņemt neadekvātu likumu, būtu nepieciešams iepazīties ar attīstītu valstu pieredz. Kontroles mehānismi jau šobrīd darbojas, apšaubāmu darījumu gadījumos kontrolējošām iestādēm informācija ir pieejama jau tagad," lasāms vienā no viedokļiem.

Līdzīgās domās ir Andis: "Es vadu privātu biznesu, nomaksāju visus nodokļus, atalgojumu un dividendes saņemu bankas kontā. Kādā sakarā man jāatskaitās par skaidras naudas noņemšanu no konta? Vienīgais secinājums,- lai jebkādas valsts iestādes kontrolētu un būtu iespēja ietekmēt mani kā fizisku personu ar iespēju bloķēt naudas līdzekļus."

"Slieksnis neadekvāti zems. Pie esošas inflācijas līmeņa sasniegt šos sliekšņus ir apbrīnojami vienkārši. Jāievēro samērīgums, jo šīs izskatās kā pārlieku iejaukšanās privātā dzīvē un biznesā," pauž cits iedzīvotājs.

Arī Vija uzskata, ka par savu naudu viņai nevienam nebūtu jāatskaitās. "Kāpēc man būtu kādam jāataisnojas, ja vēlos izņemt savu godīgi nopelnīto naudu? Varbūt drīz vajadzēs atskaitīties, kāpēc es mēnesī apēdu 8 kukuļus maizi, nevis 5? [..] Esmu kategoriski pret šī likuma pieņemšanu. Un, kas notiks, ja pēkšņi pazudīs elektrība un internets? "

"Kategoriski iebilstu pret tik zemiem naudas sliekšņu skaidras nauda izņemšanas no sava bankas konta un arī iemaksas griestiem. Šeit jau sanāk, ka Latvijā vismaz puse cilvēku atomātiski tiek uzskatīti par kaut kādiem teroristiem vai naudas atmazgātājiem! Nopietni, iemaksājot 750 eiro, vai noņemot 1500,- savu legāli saņemto naudu tev tagad būs valsts institūcijām jātaisnojas, jāskaidrojas un jāpamato, kur to izmantosi. Tas jau velk uz pilnīgi policejisku valsti. Mani interesē, kādi rezultāti ir sasniegti pēc iepriekšējās šo sliekšņu samazināšanas? Cik tad ir to teroristu un atmazgātāju, kas ir šādā veidā ierēdņiem kontrolējot noķerti? Ierēdņi vienkārši meklē sev mākslīgi darbu! Viss tiek Latvijā pārbirokrarizēts! Nerēķinot, cik šis viss ir efektīvi un cik tas izmaksā nodokļu maksātājam, un cik šis izmaksās Latvijas ekonomikai? Tās stundas, ko visi pavadīs taisnojoties par savu legālo naudu!" - pauž vēl kāds cits Latvijas iedzīvotājs.

Ar grozījumiem iepazinusies arī Latvijas Finanšu nozares asociācija, kas norāda, ka atbalsta mērķi uzlabot skaidras naudas darījumu un aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, tomēr pašreizējā noteikumu projekta redakcija rada neskaidrības par jaunajām ziņošanas prasībām. "Noteikumu projekta 11. punkts paredz, ka kredītiestādēm un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem trīs mēnešus pēc noteikumu spēkā stāšanās jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam sliekšņa deklarācija par darījumiem, kas veikti no 2025. gada 1. janvāra līdz Noteikumu projekta spēkā stāšanās dienai. Vienlaikus Noteikumu projekta 12. punkts paredz, ka jaunā ziņošanas kārtība stājas spēkā sešus mēnešus pēc Noteikumu projekta pieņemšanas. Rezultātā tiek noteikti divi atšķirīgi atskaites punkti, kas rada virkni neskaidrību un riskus par atbilstošu prasību izpildi.

Noteikumu projektā izvēlētā pieeja ir problemātiska, jo sistēmu pielāgošanai un datu apkopošanai par iepriekšējo periodu ir vajadzīgs laiks. Lielākajai daļai kredītiestāžu IT risinājumu izstrādes cikls ir vismaz seši līdz divpadsmit mēneši, turklāt nav publicēta galīgā XSD shēma. Ja kredītiestādēm jāapkopo dati par garu laika posmu pagātnē un jāiesniedz tie trīs mēnešu laikā, pastāv risks, ka informācija var būt nepilnīga vai kļūdaina.

Tā kā šīs prasības ir pilnīgi jaunas un līdz šim nozarē nav pastāvējušas, aicinām termiņus saskaņot tā, lai gan retrospektīvā, gan turpmākā ziņošana sāktos ne agrāk kā sešus mēnešus pēc noteikumu pieņemšanas, kā arī apsvērt retroaktīvā perioda saīsināšanu vai iespēju datus iesniegt pakāpeniski.

Lai finanšu nozare savlaicīgi varētu plānot nepieciešamās IT izstrādes un rezervēt resursus, XSD shēmai un pārējiem tehniskajiem materiāliem jābūt publiski pieejamiem pēc iespējas agrāk, īpaši ņemot vērā, ka vienlaikus jāievieš arī citas nacionālo un ES tiesību aktu prasības."

Plašāk par grozījumiem

Ar 2025. gada 1. janvāri ir stājušies spēkā grozījumi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.²panta 1.¹ daļā un sestajā daļā, kas paredz, ka turpmāk Ministru kabinets nosaka kārtību un gadījumus, kad Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk - VID) ir iesniedzama sliekšņa deklarācija. Tādējādi ar 2025. gada 1. janvāri minētajā likumā vairs netiek norādīts sliekšņa deklarācijas iesniegšanas gadījums, bet gan ir noteikts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekta pienākums Ministru kabineta noteiktajos gadījumos un kārtībā iesniegt VID sliekšņa deklarāciju, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu.

Ņemot vērā, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.² panta sestā daļa ir viens no Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumu Nr. 550 "Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 550) tiesiskajiem izdošanas pamatiem un tajā ir veikti grozījumi, ir nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 550.

Ņemot vērā minēto un lai izpildītu Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 1.2.3. pasākumā, Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2024.–2026. gadam 6.6. pasākumā ietvertos uzdevumus, ievērojot Nacionālajā NILLTPF risku novērtēšanas ziņojumā par 2020.-2022. gadu secinājumus par skaidras naudas darījumiem, un izstrādātu regulējumu, kas atbilstu likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.² panta redakcijai, kas stājās spēkā ar 2025. gada 1. janvāri, ir nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 550.

MK noteikumu projekta mērķis ir pilnveidot sliekšņu deklarāciju iesniegšanas regulējumu, tādējādi nodrošinot skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinot labprātīgu nodokļu saistību izpildi.

Grozījumi MK noteikumu Nr. 550 14.1. apakšpunktā skars kredītiestādes, maksājumu un pakalpojumu sniedzējus un ieguldījumu brokeru sabiedrības.

Minētie grozījumi paredzēs, ka kredītiestādēm, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām būs jāiesniedz sliekšņa deklarācija Finanšu izlūkošanas dienestā (FID), ja klients veic skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk, vai skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir 1500 euro vai vairāk, izņemot gadījumu, ja inkasācijas pakalpojuma ietvaros skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta no pakalpojuma sniedzēja klienta konta kredītiestādē vai finanšu iestādē.

Tāpat arī kredītiestādēm, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām būs pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju, ja klients nosūta vai saņem bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir 1000 eiro vai vairāk. Papildus minētajam ieguldījumu brokeru sabiedrībām ar MK noteikumu projekta spēkā stāšanos būs jāiesniedz sliekšņa deklarācija, ja klients nosūta vai saņem pārrobežu maksājumu, kura apmērs ir ekvivalents 500 000 eiro vai vairāk.

Četras sievietes atklāj, kas ar viņām darīts nacistu koncentrācijas nometnē