Cilvēki ikdienā mēdz lietot vārdu “būvatļauja” jebkurā situācijā, kur notiek būvniecība. Viņi vienkārši jautā: “Vai tam ir būvatļauja?”, ar to saprotot jebkāda veida saskaņojumu. Savukārt būvvaldes – tie “ļaunie birokrāti” – strādā ar dažādiem būvniecības procesu smaguma līmeņiem, saka Rīgas Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes vadītāja Elīna Rožulapa un turpina:

“Ir tādi projekti, kuriem noteikti nepieciešama būvatļauja – tās ir lielākas, nozīmīgākas būves vai jaunbūves. Taču ir arī vienkāršāks process – paskaidrojuma raksts. Tam ir mazāk posmu, mazāk uzraudzības procedūru un vienkāršāka nodošana ekspluatācijā. Šāds process piemērots mazākām ēkām – šķūnīšiem, palīgēkām, siltumnīcām vai nelieliem remontdarbiem, piemēram, pārbūvēm vai atjaunošanām. Vēl ir arī paziņojuma process. Ar to lielākā daļa cilvēku ir saskārušies, īpaši, ja dzīvokļos tiek veikta pārplānošana, neskarot nesošās sienas vai koplietošanas inženiertīklus – piemēram, stāvvadus. Šādos gadījumos būvvalde neko neapstiprina – vienkārši jāpaziņo, kas tiks darīts.”

Ir darbi, kurus līdz šim drīkstēja veikt tikai ar būvatļauju, bet turpmāk tos varēs īstenot ar paskaidrojuma rakstu. Tāpat būs darbi, kurus varēs veikt pilnīgi bez saskaņošanas ar būvvaldi – vienīgi ievērojot normatīvos aktus. Problēma gan ir tā, ka cilvēki bieži vien pat nezina, kādi noteikumi jāievēro. Par to arī “Likuma un Taisnības” saruna ar Elīnu Rožulapu.

Būvatļauja vai paskaidrojuma raksts?

– Vienkāršam cilvēkam var būt grūti saprast, kāda ir atšķirība starp būvatļauju un paskaidrojuma rakstu.

– Lielākā atšķirība ir procesa sarežģītībā. Būvatļaujas gadījumā ir vairāki posmi, kuros jāsaņem apstiprinājumi būvvaldē. Piemēram, sākumā iesniedz ēkas arhitektūras risinājumu – ēkas novietojumu, ārējo izskatu, plānojumu. Taču inženiertehniskās daļas – elektrību, ūdeni, kanalizāciju – nav jāsaskaņo uzreiz. Kad šis pirmais posms ir paveikts, būvvalde izdod būvatļauju: nosaka ēkas platību, augstumu, attālumus no robežām u.c.. Tad projekta arhitekts piesaista speciālistus – inženierus, kas izstrādā tehniskās daļas. Tikai tad tiek sagatavots pilnais būvprojekts. Kad projekts ir pilnībā gatavs un saskaņots ar visām nepieciešamajām institūcijām (piemēram, “Rīgas ūdeni” vai Rīgas Ārtelpas un mobilitātes departamentu), to atkārtoti iesniedz būvvaldē, kas izdara atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.

Lai uzsāktu būvdarbus, vēl jāiesniedz citi dokumenti, piemēram, civiltiesiskās apdrošināšanas polise. Tikai pēc tam tiek izdarīta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi un drīkst uzsākt reālus būvdarbus. Tātad būvatļaujai ir trīs galvenie posmi.

Savukārt paskaidrojuma raksta gadījumā uzreiz jāiesniedz pilns projekts – ar visām saskaņošanām, inženieru risinājumiem u.c.. Būvvalde to vai nu akceptē, vai pieprasa precizējumus. Kad projekts ir saskaņots, tiek izdarīta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi. Šobrīd šis vienkāršotais process attiecas uz nelielām ēkām līdz 60 m2 , kā arī dažāda veida vienkāršākiem atjaunošanas un pārbūves darbiem. No 1. janvāra tas attieksies arī uz privātmājām līdz 200 m², bet atsevišķās teritorijās, kas ir pilsētbūvniecības pieminekļi, piemēram, Mežaparkā, Ķīpsalā vai Rīgas vēsturiskajā centrā, būs saglabāti stingrāki noteikumi.

Svarīgi pieminēt, ka no 1. augusta spēkā stājās izmaiņas, kas ļauj noteiktu veidu būvniecību veikt bez saskaņošanas ar būvvaldi. Piemēram, palīgēkas, kā šķūnīši vai citi sīkāki būvobjekti līdz 25 m² pilsētās būs atļauti bez jebkādas iepriekšējas saskaņošanas ar būvvaldi – ar nosacījumu, ka tiek ievēroti visi normatīvie akti. Tas gan neattiecas uz kultūras pieminekļu teritorijām, piemēram, Mežaparku, Ķīpsalu vai Rīgas vēsturisko centru. Tur joprojām būs vajadzīgs saskaņojums, pat nelielām būvēm. Citviet pilsētās šīs ēkas būs būvējamas brīvi tādos zemes gabalos, kuros atļauta vienas vai divu dzīvokļu ēku būvniecība.

Savukārt, lai Būvniecības informācijas sistēmā iesniegtu paziņojumu (to var izdarīt attālināti internetā: bis.gov.lv), par šķūnīša būvniecību tādā zemes gabalā, uz kura nav atļauta viena vai divu dzīvokļu ēkas būvniecība, ir jāiesniedz: * novietojuma plāns; * vizualizācija vai zīmējums; * izmēri un parametri; * zemes īpašumtiesību apliecinājums. Ja nav saskaņojumu, nav atļauju, bet objekts tiek būvēts – tas ir pārkāpums. Paziņojums nav tikai “es gribu būvēt” – tam jābūt ar dokumentētu pamatojumu.

Atbildība par normatīvu ievērošanu

– Bet cilvēkiem taču joprojām būs jāpilda normatīvie akti, vai ne?

- Protams. Cilvēkam pašam jāzina un jāievēro viss – ugunsdrošības noteikumi, attālumi no robežām, Civillikuma normas, Aizsargjoslu likums, būvnoteikumi un citi. Atbildība būs pilnībā uz paša būvētāja pleciem.

Privātmāju būvniecībā ar paskaidrojuma rakstu varēs saskaņot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas līdz 200 m², kā arī palīgēkas un saimniecības ēkas – sākot ar nākamā gada 1. janvāri. Arī šajos gadījumos projektēšanu veiks sertificēti arhitekti un inženieri.

Starp citu, arī turpmāk būs iespējams šos pašus objektus iesniegt būvatļaujas procesā. Rīgas būvvalde šādus iesniegumus nenoraidīs, jo arī pašlaik privātmāju gadījumā būvatļaujai var iesniegt pilnīgi pabeigtu projektu.

Pieredze rāda, ka cilvēki reti izmanto iespēju iesniegt uzreiz pilnīgi pabeigtu projektu. Parasti viņi kopā ar arhitektu vispirms ir nonākuši līdz pilnīgam ēkas izskatam un plānojumam. Būvvalde, izsniedzot būvatļauju, apliecina, ka šāda ēka ir pieļaujama un atbilst apbūves noteikumiem. Tikai pēc tam tiek piesaistīti inženieri, veikti saskaņojumi u.t.t.. Tas sniedz drošību – īpašnieks zina, ka šādu māju var būvēt, un nav jābaidās no pārsteigumiem, piemēram, ka kaut kas pēkšņi neatbilst normatīviem. Tāpēc arī no procesa loģikas viedokļa cilvēkiem vispirms vajadzētu iegūt šo drošību.

Svarīgs aspekts – paskaidrojuma raksta realizācijas termiņš nav pagarināms. Ja noteiktajā laikā māju neuzbūvē un nenodod ekspluatācijā, tad viss projekts jāveido no jauna. Savukārt būvatļaujai šādu problēmu nav – tās termiņu iespējams pagarināt, ja vien ir izpildīti būvdarbu uzsākšanas nosacījumi un paši darbi uzsākti.

Mazās būves un žogi

– Bet kā ir ar mazām būvēm – piemēram, dārza mājiņām, siltumnīcām, šķūnīšiem vai žogiem?

- Tādi sīkumi kā žogi jau sen vairs nav jāsaskaņo ar būvvaldi. Protams, žogam ir jāatbilst apbūves noteikumiem – piemēram, noteiktam maksimālajam augstumam, atļautajiem materiāliem, caurredzamības procentam u.t.t..

Pastāv arī būvnormatīvi par attālumiem no inženiertīkliem – piemēram, no ūdensvada, kanalizācijas vai citiem tīkliem. Ja žoga pamats atrodas aizsargjoslā, tad tas jāsaskaņo ar attiecīgo komunikāciju turētāju, piemēram, “Rīgas ūdeni”. Taču ar būvvaldi žogi vairs nav jāsaskaņo jau vairākus gadus.

Sīkās ēkas līdz 25 m² – šķūnīši, siltumnīcas, pirtiņas – no 1. augusta tiks atbrīvotas no saskaņošanas prasības, ja tās atrodas uz zemesgabaliem, kur atļauta viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība. Tas paredzēts Ēku būvnoteikumos.

Normatīvo aktu pieejamība

– Un kur cilvēks var atrast visus šos normatīvos aktus?

Portālā likumi.lv, savukārt konkrētās pašvaldības apbūves noteikumi parasti atrodami pašvaldības mājaslapā, kā arī portālā Geolatvija.lv. Tas nav tik vienkārši. Cilvēkam pašam jāzina noteikumi par attālumiem, ugunsdrošības sienām, kaimiņu piekrišanu, komunikāciju tuvumu, elektrolīniju aizsargjoslām u.t.t.. Šie noteikumi nav par “skaistumu”, bet gan par drošību.

– Un ja cilvēks grib kaut ko uzbūvēt Mežaparkā vai centrā?

- Tad tas ir citādi. Lielākā daļa Mežaparka teritorijas ir pilsētbūvniecības piemineklis, un šajā teritorijā, tāpat kā vēsturiskajā centrā, paliek spēkā paziņojuma process. Tas nozīmē, ka paziņojums ir jāiesniedz, bet būvvaldei nav obligāti jāsniedz atbilde.

Ja paziņojums ir iesniegts BIS (Būvniecības informācijas sistēmā) un no būvvaldes nav saņemts nekāds iebildums, tad drīkst būvēt. Taču, ja būvvalde konstatē neatbilstību, tā šo paziņojumu var atcelt arī pēc tam, kad objekts jau uzbūvēts.

– Bet kas tad ir “paziņojums”? Vai pietiek uzrakstīt: “būvēšu šķūni”?

- Tā tas nav. Ir jāiesniedz novietojuma plāns, izmēri, zīmējumi, un arī ugunsdrošības normas ir jāievēro. Turklāt aptuveni divas trešdaļas iesniegto paziņojumu ir nederīgi – visbiežāk tie neatbilst ugunsdrošības noteikumiem.

Cilvēki bieži zina, ka, būvējot tuvāk par četriem metriem no kaimiņa robežas, ir jāsaņem kaimiņa saskaņojums. Bet ne vienmēr zina, ka, piemēram, nedrīkst būvēt tuvāk par pieciem metriem no robežas arī vieglas konstrukcijas šķūni vai desmit metriem no citas ēkas, ja nav ugunsdrošās sienas.

Būvvaldei attiecībā uz paziņojumiem nav pienākuma, bet ir tikai tiesības tos pārbaudīt. Tāpēc ik pa laikam tiek veiktas tematiskās pārbaudes – un tur situācija mēdz būt bēdīga.

– Un ja cilvēks tomēr uzbūvē kaut ko neatbilstošu? Vai būvvalde liek nojaukt?

- Šobrīd mēs pat īsti nezinām, kā rīkoties šādos gadījumos. Pastāv neskaidrība starp būvniecības regulējumu un tiesu interpretācijām. Piemēram, Augstākās tiesas Senāts nesen pauda, ka “patvaļīga būvniecība” ir tikai tad, ja būvniecībai vispār bija nepieciešama kāda atļauja. Ja tāda nav bijusi vajadzīga – pārkāpums nepastāv.

Kopš Ekonomikas ministrija daudzus darbus ir atbrīvojusi no obligātās saskaņošanas, izveidojusies situācija, ka pat tad, ja darbs neatbilst normatīviem, tas netiek uzskatīts par “patvaļīgu būvniecību”. Šādās situācijās būvvaldei vienkārši nav nekādu instrumentu, kā iejaukties.

Tātad – līdz brīdim, kad mainīs likuma definīciju par patvaļīgu būvniecību, mēs daudz ko nevaram izdarīt. Pašlaik sanāk, ka varēsim “prasīt nojaukt tikai pēc tam, kad definīcija būs izmainīta”.

Būvniecības informācijas sistēmā redzams viss – kad iesniegts, kur novietots objekts u.t.t.. Mēs pārbaudām, vai zemesgabals pieder iesniedzējam, vai nav kāda neatbilstība. Diemžēl ir cilvēki, kas joprojām mēģina apiet sistēmu, cerot, ka “neviens nepamanīs”. Bet jāatceras – pat ja sākumā būvvalde nereaģē, vēlāk var notikt uzraudzības pasākums, un tad var nākties nojaukt nelegāli uzbūvēto.

Būvvaldē nevaram katram cilvēkam individuāli izskaidrot visus noteikumus. Līdz ar to vienīgā izeja ir – vērsieties pie sertificēta arhitekta vai lasīt BIS vadlīnijas. Ekonomikas ministrija sola izstrādāt vienkāršu un skaidru ceļvedi, kas būs pieejams visiem. Kamēr tāda vēl nav, cilvēkiem pašiem nākas meklēt atbildes – vai nu uzdot jautājumus speciālistiem, kuri šajā jomā orientējas.

Īpašumtiesību jautājumi

– Kādam “Likuma un Taisnības” lasītājam ir jautājums: “Es nopirku dzīvokli komplektā ar padomju laikā uzbūvētu garāžu. Vai tā vispār ir legāla?”

- Tas ir interesants gadījums. Būvniecības procesa vai būves likumība netiek pārskatīta, ja ēka celta līdz 1993. vai 1995. gadam – dažādos avotos minēti abi gadi. Tajā (padomju) laikā dokumentācija bieži netika saglabāta, un līdz ar to šādu būvju likumība netiek apšaubīta.

Tomēr var rasties jautājums par īpašumtiesībām. Pat ja tev neviens neapstrīd dzīvokļa īpašumu, garāžas juridiskais statuss var būt neskaidrs, ja nav nekādu dokumentu. Reizēm mēs izmantojam ortofoto attēlus, kas pieejami no 1999. gada, lai pārliecinātos, vai būve jau tolaik eksistēja.

Krāsošanas noteikumi

– Vai ir arī noteikumi par to, kādās krāsās drīkst krāsot māju vai, piemēram, šķūnīti dārziņā vai Jaunciemā?

- Cilvēkiem ir dažāda izpratne par skaistumu, un tāpēc ir arī dažādi noteikumi. Gan gaumīgi, gan ļoti bezgaumīgi piemēri ir redzēti visās Rīgas apkaimēs. Rīgā ir ne tikai pilsētbūvniecības pieminekļi, bet arī apbūves aizsardzības teritorijas, kur krāsošanas noteikumi ir stingrāki nekā citviet.

Es varētu nocitēt, kas rakstīts Rīgas apbūves noteikumos: “Fasādes krāsu risinājumu saskaņo ar būvvaldi. Krāsu priekšlikumā jāiekļauj analīze par saskaņotību ar esošo apbūvi tajā zemes vienībā un tai blakus esošajās vienībās. Krāsojums jāizvēlas tā, lai saglabātu teritorijas vienoto pilsētbūvniecisko raksturu.”

Tātad – tu nevari izvēlēties jebkādu spilgtu krāsu, kas acīmredzami izceļas no apkārtējās vides. Ēka jākrāso atbilstoši tās arhitektūras stilam un vēsturiskajām tradīcijām.

– Tātad, ja kāds atbrauc no Portugāles un grib savu šķūnīti nokrāsot rozā – nedrīkst?

- Tieši tā – nedrīkst. Ja gribas spilgtu krāsu, tad visai ielai vajadzētu būt vienotā stilā. Tad jāsarunā ar kaimiņiem, lai visi krāso līdzīgi.

Un vēl – ja ēka ir vēsturiska, vecāka par 50 gadiem, tad krāsojumam jāatbilst oriģinālajām krāsām vai arī jāizvēlas līdzvērtīgas. Aizliegts izmantot spīdīgus krāsojumus, kā arī nedrīkst krāsot dabisko akmeni, ķieģeļus, dekoratīvo keramiku un citus apdares materiālus, ko paredzēts atstāt dabiskā izskatā.

– Un kā sauc tos noteikumus, kuros tas viss ir rakstīts?

- Tā ir daļa no “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem”. Tos var atrast Rīgas Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā.

– Kas notiek, ja tu tomēr pārkrāso šķūni nepareizi? Ja cilvēks tomēr nokrāso šķūnīti vai žogu, piemēram, rozā vai zelta krāsā?

- Tad, ja tas darīts nesaskaņojot, to uzskata par patvaļīgu būvniecību. Arī tad, ja viss atbilst noteikumiem, bet nav saskaņots – tas joprojām ir pārkāpums.

– Pat tad, ja būvēšanai nebija vajadzīga būvatļauja, bet pārkrāsošana ir notikusi?

- Tieši tā. Šobrīd mēs ceram, ka šo jautājumu atrisinās Ekonomikas ministrijas piedāvātie grozījumi. Pašlaik, godīgi sakot, mēs esam bezspēcīgi pret zelta vai rozā žogiem.

Kur meklēt “būvpalīdzību”?

– Kur rast palīdzību un skaidrojumu, ja kaut ko būvnormatīvos nesaproti? Pajautāju mākslīgajam intelektam, ko darīt, ja nezinu, ir vai nav jāsaskaņo šķūnīša būvniecība. Atbilde bija: “Apmeklējiet būvvaldi uz konsultāciju.”

– Skan labi. Bet patiesībā vislabāk ir vērsties pie sertificēta arhitekta. Mums būvvaldē nav tādu resursu, lai konsultētu katru individuāli. Līdz šim bija tā: ja projektam bija vajadzīgs arhitekts, tad visi jautājumi tika risināti caur viņu, un mēs varējām sniegt atbildes.

Tagad situācija būs vēl izaicinošāka, jo būs daudz darbu, kas nebūs jāsaskaņo, taču noteikumi būs jāievēro. Es domāju, ka nākotnē mākslīgais intelekts iemācīsies pareizi atbildēt: “Visu nepieciešamo informāciju varat izlasīt šeit” un norādīs uz konkrētu saiti Būvniecības informācijas sistēmā.

– Bet kā vispār tagad sauc būvvaldi Rīgā? Citās pašvaldībās ir vienkārši būvvalde, bet galvaspilsētā tāds “dīvains” nosaukums.

- Rīgā nav struktūrvienības ar nosaukumu “būvvalde”. Būvvaldes funkcijas Rīgā šobrīd veic Pilsētas attīstības departaments. Tāda struktūrvienība kā “Rīgas būvvalde” juridiski vairs neeksistē.

Dīvainākie gadījumi būvniecībā

– Kas ir bijis pats dīvainākais vai amizantākais, ko kāds uzbūvējis?

- Ir vairāki piemēri, bet viens no pārsteidzošākajiem – guļbūves tipa mājiņa uz rūpnieciskas ēkas jumta. Ēka pārveidota par daudzdzīvokļu māju, un uz tās jumta… guļbūve! Rīgā tādas ir vismaz divas.

Man prātā ir vēl viens piemērs – cilvēks bija iesniedzis paziņojumu par šķūņa būvniecību uz svešas zemes. To, protams, nedrīkst darīt. Būvēt uz cita īpašuma ir rupjš pārkāpums. Paziņojumam bija pievienots pavisam “smalks” zīmējums – šķūnītis bija iezīmēts ar roku vilktu kvadrātiņu uz kartes. Un tāda dokumentācija tika pilnīgi nopietni iesniegta būvvaldē!

No līgavaiņa skotu svārkos līdz musulmaņu līgavai: kādi ir kāzu tērpi citās tautās un kultūrās