“Es cukuru uzturā nelietoju.” Šo frāzi es bieži dzirdu no saviem pacientiem. Pēc brīža tai parasti seko otra frāze: “Es – tikai medu.” It kā medus būtu veidots no kādiem citiem savienojumiem, nevis cukuriem.

Vēl pavisam nesen kāda mana paciente stāstīja, ko bija pieredzējusi svaigēšanas kafejnīcā. Viņai tika piedāvāta kūka, kas nesaturot cukuru. Kad kūku uzlika uz šķīvja, kafejnīcas īpašniece tai dāsni pārlēja medu. Nākamajā konsultācijā paciente vaicāja, vai medus nav tas pats cukurs. Viņa bija apmulsusi. Iespējams, tādu cilvēku ir daudz, jo nereti medus tiek glorificēts.

Labs, bet bez maģijas

Medus ir dabīgi veidojies produkts, ko no ziedu nektāra pagatavo bites. Medus ir bijis cilvēku uzturā kopš senseniem laikiem, un to lietoja jau aptuveni pirms 5500 gadu. Medu izmantoja gan kā uztura sastāvdaļu, gan kā ārstniecības līdzekli, lai novērstu dažādas veselības problēmas.

Mūsdienās lielākie medus ražotāji ir Ķīna (kas arī aktīvi pēta medu zinātniskā līmenī), Turcija, ASV, Krievija un Ukraina.
Medus ir ieņēmis diezgan stabilu vietu daudzu cilvēku uzturā. To lieto kā saldinātāju pie tējas, izmanto dažādu saldo un sāļo ēdienu receptēs, arī ēd tāpat vien. Medus ir vērtīgs produkts, taču tam nepiemīt maģiskas īpašības, ko daudzi tam piedēvē.

Tas var palīdzēt uzlabot veselību, taču medus būtu jāuztver kā viens no profilakses pasākumu komponentiem un kā palīglīdzeklis ārstēšanā. Viens pats šis produkts nevar izārstēt no vēža. Vai, ja to uzturā regulāri (un bagātīgi) lieto cilvēks, kas vēlas samazināt svaru, tad medus kalorijas maģiski pašas neizgaist. Ja to visu saprotam, tad medu var droši ēst uz veselību.

Medus pret cukuru – kurš kuru?

Tātad – vai medus ir kaut kas cits vai tomēr gana līdzīgs cukuram? Viedokļi atšķiras, taču, ja analizējam uzturvērtību, redzam, ka abi produkti primāri satur ogļhidrātus. Vēl vairāk – tie satur tieši cukurus, nevis citus ogļhidrātu grupas pārstāvjus, piemēram, cieti vai šķiedrvielas. Tātad gan medū, gan galda cukurā primāri ir cukuru veidoti savienojumi. Lielākā atšķirība ir tā, ka medū ir gan monosaharīdu pārstāvji (glikoze un fruktoze), gan disaharīds saharoze, bet cukuru veido tikai disaharīdi, proti, saharozes molekulas.

Medus glikēmiskais indekss vidēji ir 60 (dažādos datos – no 45 līdz 74), bet cukuram tas ir 65. Ja ņemam vērā medus vidējos rādītājos, no glikēmiskā indeksa viedokļa šie produkti nav pārāk atšķirīgi, jo abi satur līdzīgi daudzumu cukura molekulu.

Kāds varbūt teiks, ka medū ir mazāk cukuru nekā galdā cukurā, kas nebūs nepareizi. Tas ir diezgan likumsakarīgi, jo medū ir vairāk ūdens, bet galda cukurs ir kristalizēts, attiecīgi tajā ir vairāk cukura molekulu. Ja pie tējas cukura vietā pieliekam karoti medus, tad uzņemam mazāk cukura. Ilgtermiņā noteikti būs ieguvums – proti, tiks uzņemts mazāk cukura.

Esmu izcēlusi dažas minerālvielas un vitamīnus, lai parādītu, ka tie ir medus sastāvā, taču, ēdot medu vai cukuru, mums nebūtu par tiem jādomā, jo šie produkti nenodrošinās ar vajadzīgo dzelzs vai C vitamīna daudzumu. Medū vitamīnu un minerālvielu daudzums nepārsniedz 3 % (uz 100 gramiem medus) no dienā rekomendētajām devām. Drīzāk mēs varētu pievērsties citām bioloģiski aktīvām vielām, kas ir medus sastāvā, bet nav galda cukurā.

Rezumējot – gan medus, gan galda cukurs satur cukurus. Abi divi produkti nodrošina papildu cukura daudzumu mūsu ēdienkartē. Ja cenšamies to samazināt, ir jāsamazina arī medus patēriņš, un nevajadzētu to pārmēru pievienot desertiem, domājot, ka medus ir labs, bet cukurs slikts. Ar mēru, lūdzu, ar mēru!

Medus uzturvērtība
100 g produkta
Enerģētiskā vērtība – 325 kcal
Ūdens – 18 g
Ogļhidrāti – 80,8 g
Saharoze – 1,5 g
Glikoze – 37,9 g
Fruktoze – 41,4 g
Olbaltumvielas – 0,5 g

Nātrijs – 2,2 mg
Kālijs – 60 mg
Magnijs – 3 mg
Fosfors – 7 mg
Dzelzs – 0,5 mg
Jods – 1 mcg
Sāls ekvivalents – 5,5 mg

B grupas vitamīni nelielos daudzumos
C vitamīns – 5,5 mg

Brūnā* cukura uzturvērtība
100g produkta
Enerģētiskā vērtība – 396 kcal
Ūdens – 0 g
Ogļhidrāti – 99 g
Saharoze – 99 g
Olbaltumvielas – 0,1 g

Nātrijs – 31 mg
Kālijs 140 mg
Magnijs – 17 mg
Fosfors – 4 mg
Dzelzs – 1,7 mg
Jods – 0 mckg
Sāls ekvivalents – 77,5 mg

B grupas vitamīnus nesatur
C vitamīns – 0 mg

*Baltajam jeb rafinētajam cukuram enerģētiskā vērtība ir tāda pati, tikai sastāvā ir mazāk minerālvielu.

Pievērsiet uzmanību mikrosastāvam

Papildu cukuriem medus sastāvā ir vēl kaut kas, un tieši šis kaut kas piešķir medum lielāku vērtību.

Pirmām kārtām medus satur daudz un dažādas skābes (arī aminoskābes), tāpēc medus pH vidēji ir 3,9, taču var būt arī nedaudz zemāks un būtiski augstāks, sasniedzot pat pH 6.

Skābes (šajā gadījumā – aromātiskās) piešķir medum garšas īpašības. Visvairāk medū ir glikonskābes, mazākā daudzumā ir arī citas organiskās skābes.

Par medus labvēlīgo ietekmi jāpateicas flavonoīdiem, polifenoliem, alkaloīdiem, glikozīdiem, dažādiem enzīmiem (piemēram, katalāzei, diastāzei, invertāzei) un daudziem citiem savienojumiem, kas ir medus sastāvā. Kopumā medū atklāti aptuveni 600 gaistošo savienojumu, kas nodrošina medus labvēlīgās īpašības. Pie tiem pieder aldehīdi, ketoni, hidrokarboni, benzēns un tā atvasinājumi, furāni un citi. Piesārņojuma veidā medū var atrast arī smagos metālus – svinsu kadmiju un arsēnu.

Flavonoīdi un polifenoli ir galvenie antioksidanti. Analīzēs atklāts, ka medus sastāvā ir gandrīz 30 dažādu polifenolu veidu.
Medus mikrosastāvs jeb tas, ko ar neapbruņotu aci neredzam un ar garšas kārpiņām nejūtam, ir prātam neaptverams. Tieši šīs sastāvdaļas ir atbildīgas par to, ka medum piemīt veselību veicinošas īpašības.

Labvēlīgi ietekmē veselību

Medu aktīvi izmanto tautas medicīnā, taču nu ir savākts arī gana daudz zinātnisku pierādījumu, kas apstiprina tā vērtību. Pētījumi rāda, ka medum piemīt antioksidatīva, pretiekaisuma un pretmikrobu iedarbība, tas noder arī profilaktiski, lai samazinātu elpceļu, gremošanas trakta, sirds asinsvadu, vēža un cukura diabēta risku.

Iekšķīgi lietojot jeb iekļaujot to ikdienas uzturā, mēs neapzināti stiprinām veselību, taču ir reizes, kad mūsu veselība sašķobās, un tad medus apzināta lietošana var būtiski uzlabot pašsajūtu.

Lūk, kādos gadījumos medus var palīdzēt.

* Faringīts un klepus. Gan tad, ja ir iekaisis kakls, gan tad, ja ir klepus, medus ēšana var palīdzēt to mīkstināt, uzlabot miegu un samazināt iekaisumu. Tas ir novērots gan pētījumos ar bērniem, gan pieaugušiem cilvēkiem.

* Gastroezofageālais reflukss (GERD) jeb atviļņa slimība. Medus lietošana palīdz novērst nepatīkamos dedzināšanas simptomus.

* Gastrīts un kuņģa čūla. Medus atvieglo gastrīta simptomus, kā arī samazina kuņģa skābes daudzumu un veicina dzīšanas procesus.

* Diabēts. Papildu standarta terapijai medus lietošana var palīdzēt uzlabot diabēta slimnieku stāvokli, samazinot glikozes līmeni plazmā, homocisteīna un C-reaktīvā olbaltuma daudzumu, kā arī normalizējot lipīdu daudzumu asinīs.

* Vēzis. Medum piemīt īpašības, kas ir nepieciešamas, lai palīdzētu cīņā ar vēzi; medus veicina šūnu apoptozi, samazina to dalīšanos un ietekmē imūnās sistēmas atbildes reakcijas.

Devas, ko būtu nepieciešams uzņemt, lai palīdzētu cīņā ar vēzi, gan nav noteiktas, tāpēc medu var ēst papildu vēža terapijai vai uztvert kā garšīgu profilaktisku līdzekli.

* Sirds asinsvadu slimības. Medus antioksidantu spektrs samazina sirds mazspējas risku. Medus veicina koronāro asinsvadu paplašināšanos, samazina asins plātnīšu salipšanu un recekļu veidošanos, kā arī samazina zema blīvuma lipoproteīnu oksidēšanos.

* Neiroloģiskas slimības. Polifenoli, kas ir medū, samazina neiroiekaisumus hipokampā, teorētiski samazinot atmiņas traucējumus. Medum piemīt arī antidepresantiem un nootropajiem līdzekļiem līdzīga ietekme, tas apkaro arī brīvos radikāļus, kuri var negatīvi ietekmēt visu organismu, arī nervu sistēmu.

Medu var ne tikai ēst

Medus ir viens no senākajiem brūču ārstēšanas līdzekļiem, un mūsdienās tā efektivitāti apliecina arī pētījumi. Amerikas klīniskās dermatoloģijas žurnālā publicēts pētījumu pārskats, kurā secināts, ka medus nudien ir efektīvs līdzeklis, ar ko dziedēt brūces. Tas veicina audu atjaunošanos, dzīšanu un samazina iekaisumu. Taču ir svarīgi, kādu medu lieto.

Daudzos pētījumos izmantots Manukas medus, kam ir īpaši dziednieciskas spējas. Tā dzimtene ir Jaunzēlande, jo tur aug daudz manukas koku, no kuru ziediem bites savāc nektāru.

Manukas medus ir dārgs, un daudzi tirgotāji mēdz blēdīties ar medus sastāvu. Lai dziedētu brūces, vislabāk izvēlēties sertificētu manukas medu, kam uz iepakojuma ir uzraksts UMF 20; tas norāda uz unikālā manukas faktora daudzumu produktā.

Taču brūcēm derot ne tikai manukas medus. Var būt noderīgs arī parasts bišu medus, kas ievākts no citiem ziediem. Vienīgais nosacījums – medum jābūt svaigam, nevis pasterizētam vai sajauktam ar fruktozes sīrupu.

Medu un līdzekļus, kuru pamatā ir medus (smēres, gelus) lieto gan dažādu brūču apstrādē, nelieliem apdegumiem, gan čūlām, piemēram, diabētiskās pēdas čūlām.
Taču nevajadzētu sākt ziest medu uz visām brūcēm. Vienmēr ieteiktu konsultēties ar ārstu, lai novērtētu situāciju un apspriestu piemērotākās ārstēšanas metodes.

Cik daudz nav par daudz?

Es medu uzlūkoju vairāk kā pārtikas produktu, kas ir likumsakarīgi, jo esmu uztura speciāliste. Tāpēc, vadoties pēc tā, ka dienas laikā jāuzņem daudzveidīgs uzturvielu klāsts (ne tikai cukuri), teiktu, ka ar medus ēšanu nevajadzētu pārspīlēt.

Pāris tējkarošu dienā būtu gana, ja vien neesat sportisti vai fiziska darba darītāji, kam nepieciešams ātri atgūt enerģiju.
Taču, ja papildu medusmaizes apēšana sēdoša darbu darītāju attur no kādas smalkmaizītes vai cepumiem, tad šādas atkāpes ir pat vēlamas.

Bērniem, lai samazinātu klepu, pirms miega iesaka apēst no pustējkarotes līdz divām tējkarotēm medus. Arī pieaugušajiem nav nepieciešamības izēst pusi medus burkas.
Uz brūcēm iesaka smērēt no 15 līdz 30 ml medus atkarībā no brūces vai apdeguma lieluma.

Lietošanai ir ierobežojumi

Tā kā medus ir vienīgais produkts, kas tiek tieši saistīts ar zīdaiņu botulismu, to nevajadzētu dot mazuļiem, kas nav sasnieguši viena gada vecumu (ne svaigu, ne karsētu medu).
Piesardzība jāievēro arī cilvēkiem ar diabētu un cukura līmeņa svārstībām, ja to korekcijai tiek izmantoti medikamenti.

Ja tiek lietoti jebkādi medikamenti, drošības labad derētu noskaidrot, vai medus ēšana nekaitēs.

Jāatceras arī alerģiskās reakcijas. Lietojot medu mērenās devās – nepārsniedzot dažas tējkarotes –, tas parasti nerada nevēlamus blakusefektus, taču, ja ir alerģija pret medu, tā var izpausties arī no neliela medus daudzuma.

Biežākie alerģijas simptomi ir šādi:
- Astma, klepus, elpas trūkums, sēkšana
- Rīšanas grūtības
- Izsitumi
- Lūpu vai mēles iekaisums un nieze
- Mēles, mutes, kakla vai ādas piepampums
- Anafilaktiskais šoks

Vienkārša recepte gardam kārumam: kārtainais medus deserts

Grieķu jogurts bez piedevām
Svaigi augļi un ogas (vai saldēti/atkausēti)
Sadrupināti valrieksti
Medus, nesacukurojies

Ieberiet trauciņā ogas, pa virsu lieciet jogurta kārtiņu, pārberiet sadrupinātus valriekstus un pārlejiet karotīti medus. Pa virsu atkal lieciet nedaudz ogu, jogurtu, riekstus un pievienojiet vēl vienu tējkaroti medus.
Šis būs gards un mēreni salds deserts ar vērtīgām uzturvielām, kas noteikti atbilst veselīga uztura parametriem.

"Mūs aicina pirkt, pirkt, pirkt" - Šeila, Māris Olte un Kristīne Garklāva stāsta, kāpēc izvēlas videi draudzīgu dzīvesveidu