Trīs Osokini ir pianisma mākslas zīmols – divi dēli un tēvs. Izcila vēriena virtuozi, klavierspēles pētnieki un dziļi mākslinieki, kuru radītās koncertprogrammas vienmēr ir svētki klaviermūzikas mīļotājiem. Osokinu kopīgie koncerti ir notikums ar dziļi pārdomātu vēstījumu, kuros allaž skan skaistākais klaviermūzikas zelta repertuārs un klasiskās mūzikas šedevri oriģinālos pārlikumos divām un pat trim klavierēm.

Koncertā skanēja daļas no hrestomātiskajiem Roberta Šūmaņa un Edvarda Grīga romantisma klavierkoncertiem, kā arī hipnotizējošais Morisa Ravela ’’Bolero’’ versijā trim klavierēm – reibinošā dejas apoteoze šajā skaņdarbā nostalģiski atskatās uz aizejošo laikmetu. Programmā bija arī Volfganga Amadeja Mocarta unikālais koncerts trim klavierēm un orķestrim, atklājot Mocarta ģeniālo spēju savienot valdzinošu lirismu ar filigrānu polifoniju, un Johana Sebastiāna Baha Koncerts četrām klavierēm re minorā, kas ir Antonio Vivaldi koncerta četrām vijolēm op. 3 (L’estro armonico) 10 pārlikums – šajā reizē tas izskanēja Georgija Osokina versijā trim klavierēm un orķestrim.

Georgijs Osokins koncertējis Tokijas Metropolitēna teātra zālē, Katovices Polijas Radio simfoniskā orķestra koncertzālē, Tēlotājmākslas teātrī Vankūverā, aizstājot pasaulslaveno pianistu Nelsonu Freiru, Konzerthaus Berlin, Zaryadye koncertzālē Maskavā, Sanktpēterburgas filharmonijā, Birmingemas Town Hall un Elbas filharmonijā Hamburgā. Sadarbojies ar Amadeus kamerorķestri, Taivānas Filharmonisko orķestri, Tokijas New City orķestri un Sinfonietta Cracovia. Pēc fināla Starptautiskajā Friderika Šopēna pianistu konkursā Varšavā 2015. gadā Georgijs kļuva par sensāciju, no kritiķiem izpelnoties epitetus “izcils, neparedzams un revolucionārs». “Viņam piemīt rets F. Šopēna mūzikas interpreta talants,” par Georgiju Osokinu teicis slavenais pianists un pedagogs Sergejs Babajans. 2019. gada maijā Gidons Krēmers paziņoja, ka Georgijs kļuvis par pastāvīgo orķestra "Kremerata Baltica" rezidējošo viesmākslinieku – kopā ar Likā Debargu viņš ir pirmais, kam orķestris piešķīra šo titulu savā 22 gadu pastāvēšanas vēsturē. Georgijs regulāri uzstājās kopā ar Gidonu Krēmeru Latvijā, Lielbritānijā, Krievijā, Polijā, Japāna, Dienvidkorejā, Vācijā un ASV.

Andrejs Osokins ir pasaules nozīmīgāko starptautisko pianistu konkursu – Artura Rubinšteina konkursa Telavivā, Margaritas Longas un Žaka Tibo konkursa Parīzē, Līdsas konkursa, Karalienes Elizabetes konkursa Briselē un Starptautiskā Pianisma Foruma laureāts. Londonas laikraksta ”The Independent” kritiķu vērtējumā pianistam piemīt “hipnotizējoša personības pievilcība, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta”.

Andrejs regulāri uzstājas leģendārās Eiropas koncertzālēs, piemēram, Berlīnes Filharmonijā, Konzerthaus Berlin, Frankfurtes Alte Oper koncertzālē, Milānas La Verdi zālē, Dublinas Nacionālajā koncertzālē Īrijā, Vigmora zālē, Royal Festival Hall, St Martin in the Fields un Kings Placekoncertzālēs Londonā, Gasteig koncertzālē Minhenē, La Monnaie koncertzālē Briselē, Opera Comique zālē Parīzē un Birmingemas Simfoniskajā zālē. Sadarbojies ar Beļģijas Nacionālo simfonisko orķestri, Francijas Radio filharmonijas orķestri, orķestri Kremerata Baltica, Mančestras Hallé orķestri, Dublinas Nacionālo simfonisko orķestri un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, diriģentiem – seru Marku Elderu, Vladimiru Fedosejevu, Marinu Alsop, Juriju Simonovu, Bojanu Videnofu, Pablo Mieglo, Andri Pogu, Aināru Rubiķi, Džeimsu Džadsu, kā arī operdīvu Marinu Rebeku. 2018. gadā Andrejam Osokinam piešķirts Asociētā biedra statuss (ARAM) Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā.

Sergejs Osokins ir profesors Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Emīla Dārziņa skolā, kā arī aktīvi koncertē un vada meistarklases gan Latvijā, gan Skandināvijā, Vācijā, Polijā, Baltkrievijā un citur. Viņš pazīstams ar Baha, Bēthovena, Šūmaņa, Skrjabina un Šnitkes mūzikas interpretācijām, kas raksturojas ar dziļumu, krāsu bagātību un izsmalcinātu domu plūdumu.

Par Brāmsa Otrā klavierkoncerta atskaņojumu Sergejs saņēmis Latvijas Lielo Mūzikas balvu, bet Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas “Gada mācībspēka” apbalvojumu – par izcilu pedagoģisko darbu viņam ir piešķirts augstākais valsts goda tituls – Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera pakāpe.

"Jūrmalas festivālā" vēl 16. jūlijā izskanēs koncerts ‘‘Dzimuši Latvijā’’, kas jau kļuvis par "Jūrmalas festivāla" tradīciju. Koncertā uz vienas skatuves satiksies dažādu paaudžu mūziķi, Latvijā dzimušie mūzikas spīdekļi – gan jaunie talanti, gan Latvijas koncertdzīves redzamākie mākslinieki, gan latviešu mūziķi ar starptautisku slavu, kuru uzstāšanās dzimtenē vienmēr ir gaidīts notikums. Mākslinieku vidū būs tenors Aleksandrs Antoņenko, mecosoprāns Zanda Švēde, soprāns Annija Kristiāna Ādamsone, čellisti Ramons Jafē, Poļina Hļebņikova, akordeoniste Ksenija Sidorova, vijolniece Elza Siliņa.

Jūrmalas festivāla orķestri diriģēs Ainārs Rubiķis. Programmā skanēs daudzveidīga klasiskās mūzikas skaņdarbu izlase no baroka līdz pat mūsdienām, tai skaitā fragmenti no Volfganga Amadeja Mocarta operām, reti atskaņotās Ludviga van Bēthovena oratorijas ‘‘Kristus uz Eļļas kalna’’, ārijas un dueti no skaistākajām romantisma un verisma operām, latviešu klasiķu Jāņa Mediņa, Emīla Dārziņa, Jāņa Ivanova simfoniskie opusi, kā arī sitaminstrumentālista un komponista Ernesta Mediņa veltījums Jāzepa Vītola 160. gadadienai ‘‘Gaismas pilī’’. Tāpat koncertā skanēs Antonio Vivaldi, Henrika Veņavska, Franka Andželisa un Bēla Bartoka instrumentālā mūzika, izceļot solistu virtuozo spozmi un muzikalitāti.

17. jūlijā uzstāsies “Spānijas Flamenko Balets’’ , kas ir viena no vadošajām Flamenko baleta trupām Spānijā. Tas pazīstams ar spēju izstāstīt aizraujošus stāstus caur kustību valodu, pilnībā ievelkot skatītājus unikālā emocionālā piedzīvojumā. Dažādu stilu saplūšana un drosmīgi mākslinieciskie eksperimenti padara šī kolektīva māksliniecisko rokrakstu neaizmirstamu, paplašinot laikmetīgās dejas robežas un meklējot jaunus izteiksmes veidus caur kustību. Kolektīvs rezidē Madridē un šobrīd ir turnejā ar koncertprogrammu “Flamenco Fusion“, kas tiek rādīta dažādos pasaules teātros un koncertzālēs. “Ritmiskums, spožums un izcils baleta ansamblis” – tā tiek raksturota šī spāņu dejas un flamenko izrāde, kas ir pieejama visu vecumu skatītājiem.

18. jūlijā Jūrmalas festivālā uzstāsies akordeoniste Ksenija Sidorova ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Andri Pogu. Ksenija Sidorova kļuvusi par sava instrumenta vēstnesi pasaulē, ar savu meistarību un personības šarmu uzrunājot klausītājus visā pasaulē. Dēvēta par "atklājēju" (New York Times) ar "elpu aizraujošu virtuozitāti" (The Observer) Ksenija Sidorova ir viena no pasaulē ievērojamākajām akordeona spēles virtuozēm un viņas gudri izsvērtās, rūpīgi veidotās programmas ļāvušas līdz šim par tautas mūzikas instrumentu dēvēto akordeonu novērtēt pavisam jaunā kvalitātē.

Koncertā skanēs viens no krāšņākajiem 20. gadsimta simfoniskās mūzikas darbiem – Otorīno Respīgi ‘‘Romas strūklakas’’, kurā komponists atklājis Romas pilsētas skaistumu, skaņās gleznojot Romas ikoniskās strūklakas dažādos diennakts laikos. Savukārt Antonīna Dvoržāka optimistiskā Astotā simfonija pauž prieku par dzīvību, dabas skaistumu un Bohēmijas tautas mūziku. Īpašs notikums būs ievērojamās mūslaiku britu bulgāru komponistes Dobrinkas Tabakovas Koncerta akordeonam un orķestrim pirmatskaņojums Latvijā. Kseniju Sidorovu ar komponisti Dobrinku Tabakovu saista cieša sadarbība jau ilgāku laiku, viņas mūzikā slāņojas bulgāru tautas meloss, baroka un renesanses atskaņas, minimālisma zīmes un noslēpumaini zaigojoša pastorāle. Koncerts akordeonam un orķestrim veltīts Ksenijai Sidorovai, opuss pirmatskaņojumu piedzīvoja 2025. gada maijā Štutgartes Liederhalle koncertzālē ar Štutgartes Filharmonijas orķestri un diriģentu Mihalu Nesteroviču. Darbs tapis pēc vairāku partneru pasūtījuma: Štutgartes Filharmonijai, Bodenzē festivālam, Dzintaru koncertzālei, Sofijas Filharmonijai, kā arī Liverpūles Karaliskajam Filharmonijas orķestrim.

18. jūlijs sola arī īpašu notikumu Jūrmalas ietvaros – Nakts koncertu, kas kļuvis par jaunu festivāla tradīciju. Koncertā ar soloprogrammu uzstāsies džeza un bossa nova dziedātājs, ģitārists Luizs Mura. Savā daiļradē mākslinieks daiļradē apvieno brazīliešu mūzikas siltumu ar džeza improvizācijas brīvību. Viņš savu mūzikas karjeru sāka Brazīlijā, kur iemīlēja un apguva bossa nova – stilu, kas radies 20. gadsimta vidū un kuru iedvesmoja samba un amerikāņu džezs. Mura ir koncertējis daudzviet pasaulē, uzstājoties gan slavenos džeza klubos, gan festivālos, un sadarbojies ar daudziem atzītiem džeza un latino mūziķiem.

19. jūlijā skanēs “Galā koncerts. Skaistākās Operu ārijas” ar tenoru Aleksandru Antoņenko, soprānu Ingu Kalnu, mecosoprānu Zandu Švēdi un itāļu basu Vitorio De Kampo, Jūrmalas festivāla orķestri diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā. Inga Kalna un Zanda Švēde regulāri uzstājas slavenos teātros gan Eiropā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs. Savukārt 2022. gada Belvederes operdziedātāju konkursa publikas balvas ieguvējs itāļu bass Vitorio De Kampo pašlaik dzied galvenās lomas operteātros Itālijā un citviet pasaulē. Programmā skanēs 19. un 20. gadsimta opermūzikas lappuses, kurās savijušies kaislības, cilvēku likteņi un mīlestības skaistums. Dzirdēsim Džuzepes Verdi opermūziku, fragmentus no Frančesko Čileas liriskās drāmas “Adriāna Lekuvrēra” muzikālajām kulminācijām, gan Šarla Guno, Žorža Bizē pazīstamās melodijas, humora pilno dzirksti Džoakīno Rosīni mūzikā un Džakomo Pučīni un Kamila Sensānsa operu aizkustinošākos mirkļus.

20. jūlijā notiks par festivāla tradīciju kļuvušais saullēkta koncerts Dzintaru pludmalē ar Elbas Filharmonijas galveno ērģelnieci, par ērģeļu karalieni dēvēto Ivetu Apkalnu. Viņas veidotās saullēkta koncertu programmas allaž izceļas ar pārdomāto saturu un dramaturģiju, kurā izvēlētie skaņdarbi organiski sabalsojas ar dabas skaņām un pakāpeniski mūs sagatavo saullēkta brīnumainajam mirklim, dāvājot neaizmirstamu klausīšanās pieredzi.

Šī gada programma būs kā meditatīvs un garīgi pacilājošs muzikāls ceļojums, kurā līdzās izcilām baroka un romantisma lappusēm skanēs arī mūsdienu latviešu un igauņu komponistu darbi. No Arvo Perta caurspīdīgā „Spiegel im Spiegel”, Johana Sebastiāna Baha majestātiskās Pasakaljas do minorā līdz Sezāra Franka romantiskajam ērģeļmūzikas piepildījumam. Programmas kodolu veido divi Aivara Kalēja darbi – mirdzošā un debesu gaismas piepildītā „Lux aeterna” un virtuozā tokāta par korāli „Gods lai ir Dievam augstībā”. Koncerta kulminācijā izskanēs Pētera Vaska monumentālais Dieva slavinājums „Te Deum” – mūzika, kas apvieno pazemību, spēku un cerību.

Vai instinkts ir spēcīgāks nekā prāts? Diskutē Skutelis, Kleina, Puče un Breidaks