Viņš norādīja, ka, neraugoties uz pozitīvo skatījumu uz Baltiju ASV institūcijās, gala lēmumu pieņemtu viens cilvēks - ASV prezidents Donalds Tramps. Jautāts, vai var paļauties, ka krīzes brīdī ASV iesaistīsies, Andžāns atbildēja, ka šogad Tramps biežāk izmantojis tarifus un iebiedēšanu ar tiem, bet karos iesaistījies tad, ja ir garantēta uzvara un ja iesaiste ir ātra.

Kā piemēru Andžāns minēja Izraēlas un Irānas karu, kur ASV iesaistījās tad, kad Izraēla jau bija paveikusi, pēc Andžāna teiktā, "lielāko daļu darba" - likvidējusi ģenerāļus, zinātniekus un pretgaisa aizsardzības sistēmas, un Izraēlas lidaparāti brīvi lidoja virs Irānas.

Andžāns sacīja, ka tādā kontekstā notikusi operācija "Pusnakts āmurs" jeb "Midnight Hammer", kad Tramps nosūtīja B-2 bumbvedējus un citus gaisa kuģus triecieniem pa Irānas kodolobjektiem un pēc tam strauji spieda uz pamieru. Viņš minēja arī ASV triecienus Sīrijā, Somālijā un Jemenā, kurus eksperts raksturoja kā ātrus, "ķirurģiskus" un bez acīmredzamas apetītes eskalēt konfliktu.

Komentējot ASV aizsardzības ministra izteikumus par Baltijas valstīm un Poliju, Andžāns norādīja, ka Baltijas valstīm un Polijai ir labs tēls, tostarp līdzšinējās sadarbības dēļ Afganistānā, Irākā un koalīcijā cīņā pret "Islāma valsti" (ISIS).

Tomēr viņš atkārtoja, ka izšķirošs ir jautājums, kā ASV rīkotos, ja "kaut kas notiek" - vai ASV uz Baltiju raudzītos kā uz baltiešiem un poļiem, kam ASV ir laba reputācija, vai kā uz eiropiešiem, kam reputācija Trampa acīs ir zemāka.

Andžāns sacīja, ka karš Ukrainā un miera sarunu process rada dažādas izjūtas. Pēc viņa teiktā, Tramps ir paudis, ka Krievija neuzbruks citām kaimiņu valstīm, jo viņš ir prezidents. Andžāna ieskatā Krievijai var būt cits aprēķins, proti, ka Tramps ir gatavs "Ukrainu sadalīt".

Viņš piebilda, ka ASV sūtnis Stīvs Vitkofs braucis uz Maskavu un Sanktpēterburgu un pēc tam atskaņojis Krievijas diktatora Vladimira Putina naratīvus. Andžāns pauda, ka hipotētiski līdzīgi var raudzīties arī uz Narvu un Daugavpili, ja parādās pieeja "tirgoties ar teritoriju" un "tur taču runā krieviski". Viņš kā "bēdīgu notikumu" minēja arī faktisko attiecību "pārrestartēšanu" ar Baltkrieviju.

Vienlaikus Andžāns norādīja, ka ASV ir mainījušās un ilgtermiņā kļūs egoistiskākas, kā arī jāņem vērā, ka ASV plāno samazināt karavīru skaitu Eiropā, ko administrācija esot skaidri norādījusi. Viņš sacīja, ka arī tad, ja tiek pausti atbalsta vārdi un ja ASV karavīri tiek rotēti reģionā, kopējais atbalsts Eiropai var būt vājāks un Eiropa tiek kritizēta.

Andžāns arī norādīja uz Hegseta pozīcijas nestabilitāti, pieminot tā dēvēto "signalgeitu", kā arī citus notikumus, un piebilda, ka Hegsets var arī paiet malā un viņa vietā var nākt, piemēram, ASV viceprezidenta Džeimsa Deivida Vensa draugs, ASV armijas ministrs Dens Driskols vai ASV aizsardzības ministra vietnieks politikas jautājumos Elbridžs Kolbijs. Ģeopolitikas pētījumu centra direktors norādīja, ka viņu attieksme pret Eiropu ir nelabvēlīga un viņi uzsver pārorientēšanos uz Āziju un Ķīnu.

Eksperts uzsvēra, ka "X stundā" lēmums būtu jāpieņem salīdzinoši strauji, taču izlūkdienesti redz brīdinājuma pazīmes, jo nekas nenotiek "no skaidrām debesīm". Viņš kā piemēru minēja Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, kam iepriekš bijušas acīmredzamas pazīmes. Vienlaikus Andžāns norādīja, ka politiķu atbalsta vārdi ne vienmēr pārtop rīcībā, kā piemēru minot sankciju jautājumu, tostarp ASV senatora Lindsija Greiema pausto par gatavību noteikt milzīgas sankcijas pret Krieviju, kas tālāk nevirzījās, lai gan balsojumā, pēc Andžāna aplēsēm, tās varētu atbalstīt aptuveni 80 senatori.

Atbildot uz jautājumu par Eiropas aizsardzības spēju kāpināšanu, Andžāns norādīja, ka apdraudējumu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis nejūt vienādi. Viņš sacīja, ka Vācija, neraugoties uz trūkumiem, ir daudz izdarījusi, tostarp izvietojusi brigādi Lietuvā, ko viņš raksturoja kā ārkārtīgi būtisku. Ģeopolitikas pētījumu centra direktors retoriski vaicāja, vai, raugoties ciniski, Luksemburgai un Beļģijai tiešām ir jāuztraucas par Krievijas iebrukumu.

Viņš klāstīja, ka šīs valstis vairāk sastopas ar dronu incidentiem, kiberuzbrukumiem un spiegošanu. Viņš piebilda, ka, Latvijai prasot vairāk no Eiropas, jāatceras, ka lielākajai daļai citu Eiropas valstu apdraudējums ir ievērojami zemāks.

Runājot par Latvijas rīcību, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors piebilda, ka valsts aizsardzības dienestu varēja ieviest ātrāk, un minēja, ka Latvijā šogad 11 mēnešu iesaukums ir ar 1000 cilvēkiem, bet nākamgad - apmēram 1600 cilvēkiem, kamēr Igaunijā un Lietuvā gadā apmāca ap 4000 cilvēku gadā, kas piecu gadu laikā dod aptuveni 20 000 apmācītu cilvēku.

Viņš par nožēlojamu nosauca situāciju attiecībā uz tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī dzelzceļa sliežu jautājumu. Andžāns sacīja, ka Krievija joprojām ir sestais lielākais preču eksporta tirgus Latvijai, pārsniedzot 800 miljonus eiro, un viņš norādīja uz divkosību - Latvija atbalsta Ukrainu un stiprina aizsardzību, bet vienlaikus turpinās tirdzniecība ar agresoru. Viņš piebilda, ka bruņotie spēki aicina sliedes demontēt un uzsvēra, ka brīvībai ir cena, lai arī tas nozīmē ekonomiskus zaudējumus.

Viņš arī kritizēja pieeju sliežu jautājumā, norādot, ka prasība pēc kopīga lēmuma starp Latviju, Lietuvu un Igauniju ir solis atpakaļ, jo kopīgu lēmumu nevarēs pieņemt, tostarp tādēļ, ka Lietuvai ir Kēnigsbergas tranzīts, kas noteikts saskaņā ar ES un Krievijas līgumu.

Andžāns rezumēja, ka Latvijā daudz ir darīts, taču temps varēja būt ātrāks un nostāja - principiālāka, īpaši jautājumos par tirdzniecību ar Krieviju un sliedēm uz Krieviju un Baltkrieviju. Eksperts akcentēja, ka Latvija iztiek bez Krievijas gāzes, elektrības, bet bez tirgus Latvija negrib iztikt.

Viktorija Joniene: "Pirms gadiem pieciem Rīgā uz ielas redzēju žaketi, ko uzšuvu ap 1989. gadu"