Taču LTV raidījuma “de facto” apkopojumā par visu pašvaldību vadītāju ārzemju komandējumiem izceļas Ogres novada domes priekšsēdētājs.

Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) 2024. gadā piecas reizes devās uz Ukrainu. Šie braucieni pašvaldībai izmaksāja virs četriem tūkstošiem eiro. Braucienos uz Ukrainu viņš pavadīja aptuveni 25 dienas. Līdz ar to aptuveni mēnesi nebija, kas Ogres novada domi vada klātienē.

Kara postītajā Ukrainā, kā stāsta Helmanis, viņš piedalījies mācībās, kurās rekonstruēja pilsētas aplenkšanu un bombardēšanu. Uz Ukrainu viņš vedis palīdzības preces. Braucot uz Ukrainu, viņš rādot piemēru ogrēniešiem. Viņa prombūtne domes vadīšanu gan neietekmējot, viņš stāsta. “Mēs esam aizmirsuši to, ka tikai personīgais piemērs kaut ko var mainīt. Un, ja nebūtu šī piemēra, tad šīs palīdzības arī nebūtu,” teic Helmanis.

Taču Ogres novada domes priekšsēdētāja arguments par piemēra rādīšanu ir nepārliecinošs. “Latvijas pašvaldības ļoti daudz ko ir darījuši. Ogre galīgi nav bijusi pirmrindniece,” norāda “Providus” vadošā pētniece labas pārvaldības jautājumos Līga Stafecka.

Latvijas pašvaldības Ukrainai var palīdzēt un palīdz dažādos veidos. Viens no tiem ir arī no kara aizbēgušo ukraiņu izmitināšana. Šī gada februārī Latvijas pašvaldībās bija reģistrēti 32 895 Ukrainas civiliedzīvotāji. Lielākā daļa Rīgā. Ogres novads nebija to desmit pašvaldību sarakstā, kurā reģistrēts lielākais Ukrainas civiliedzīvotāju skaits.

Ar braucieniem uz Ukrainu spodrina publisko tēlu

Helmanis ar braucieniem uz Ukrainu publiski spodrina savu tēlu. Spilgts piemērs ir arī aizvadītais 4. maijs. No Ukrainas Helmanis regulāri atved uz Latviju kara relikvijas, ko izliek publiskai apskatei. Nule Ogrē atklāja jaunu ekspozīciju “Brīvības ceļš”. Tajā izlikti par 11 tūkstošiem eiro restaurēti militārie droni. Naudu restaurācijai ar domes balsojumu piešķīra no Ogres novada pašvaldības uzņēmuma pārdošanas ieņēmumiem.

29. aprīļa pēcpusdienā, domes ārkārtas sēdē Helmanis no balsojuma atturējās. Sēdes protokolā rakstīts – tas tādēļ, lai novērstu interešu konfliktu. Tiesa, pašas sēdes laikā nebija neviena signāla par šo interešu konfliktu.

Telefonsarunā ar “De facto” Ogres novada mērs teic, ka interešu konflikts esot tas, ka viņš “rūpējies, lai atvestu visus šos dronus uz Latviju”. Gluži uz savu galvu dronus viņš neveda. Helmanis esot Ārlietu ministrijā (ĀM) konsultējies par nepieciešamajiem dokumentiem demilitarizētu dronu transportēšanai.

Ministrijā arī norāda, ka dronu transportēšana no Ukrainas notika ar Ogres muzeja transportu. Starp Ogres muzeju un muzeju Ukrainas pilsētā Čerņihivā ir sadraudzība.

Kas tieši šos bezpilota lidaparātus atjaunoja? To 6. maijā, pāris dienas pēc zibenīgās dronu restaurācijas, Ogres muzeja vēsturnieks un Helmaņa partijas biedrs Ritvars Jansons, “vairs no galvas nepateiks”.

Vēl Helmanis pērn devies trīs braucienos uz Vāciju, Īriju un Angliju, lai aicinātu tautiešus braukt atpakaļ uz Latviju.

Ķirša brauciens uz Japānu – pērn dārgākais komandējums

Nākamie lielākie izdevumi par ārzemju komandējumiem ir Rīgas mēram Vilnim Ķirsim no “Jaunās Vienotības” , kurš pērn tiem iztērēja sešus ar pus tūkstošus eiro. Ekskluzīvākais bija brauciens uz Japānu, pilsētu Kobi. Tas no visu mēru ārzemju braucieniem pērn bija visdārgākais – vairāk nekā divi tūkstoši eiro, no kā lielākā daļa ir aviobiļešu izmaksas. “Japānas ekonomika ir trešā pasaulē lielākā ekonomika. Ja mēs gribam celt savu labklājību, tas nenotiks tā, ka mēs sēdēsim mājās un viss pats no sevis notiks, un visi nāks un mums piedāvās sadarbību vai kā tamlīdzīgi,” norāda Ķirsis.

Šis brauciens pērn jau izsauca kritikas vilni pret Ķirsi pēc tam, kad mērs pats publiskoja foto, sveicot Latvijā dzimušo ziloņu meiteni Zuzi, kuru nu jau pirms 29 gadiem no Rīgas aizsūtīja uz Kobi.

Viens no ieguvumiem Rīgai, kas izriet no sadraudzības ar Kobi, esot Japānas uzticība. To savukārt varot izmantot Latvijas uzņēmēji. Taču kopumā diplomātiskām ārpolitiskām aktivitātēm izmērāmu rezultātu neesot, norāda Ķirsis. “Vispār jau tad jau mums vajadzētu Ārlietu ministriju vērt ciet. Ko tad tie ministri vai vēstnieki brauc un kaut ko tur runā? Kur tur kaut kas taustāms? Tā droši vien ārlietas nevar vērtēt,” norāda Ķirsis.

Vēl Rīgas mērs pērn devās uz Igauniju, Ukrainu un divas reizes uz Franciju.

Šeit jāpiebilst – “de facto” apkopojums ir par komandējumu izmaksām tikai mēriem. Izmaksas būtu krietni lielākas, ja skatītu naudu, kas tērēta visai uz ārzemēm nosūtītajai delegācijai. Piemēram, braucienā uz Kobi devās 20 cilvēki. Pašvaldība maksāja par deviņiem, un kopējā no pašvaldības līdzekļiem braucienam piešķirtā summa bija virs divdesmit tūkstošiem eiro.

Četriem mēriem komandējumu izmaksas pērn pārsniedz 2000 eiro

Lūkojot visu vietvaru mēru komandējumus, četru pašvaldību vadītājiem ārzemju braucienu summa pārsniedza divus tūkstošus eiro.

Andrejs Elksniņš (“Sarauj, Latgale!”), Daugavpils mērs, pērn komandējumos iztērēja 2 317,15 eiro. Brauca uz forumu Vācijā kopā ar Valsts prezidenta delegāciju. Vēl Elksniņš aizbrauca uz Itāliju, pilsētu Imolu, kur viņam interesējis pamācīties, kā varētu attīstīt avārijas stāvoklī esošo Daugavpils cietoksni. “Mēs tiekamies tur ar pašvaldību vadītājiem, ar attīstības departamentu cilvēkiem un runājam par attīstības perspektīvām. Mēs dibinājām saites attiecībā uz nākotnes projektiem,” pauž Elksniņš.

Lai arī Elksniņš pats braucis divos komandējumos, vairāk uz ārzemēm braucot dažādu citu Daugavpils pašvaldības struktūru darbinieki.

Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei") komandējumos pērn iztērēja 2 206,77 eiro. Viņš devās uz pilsētu mēru forumu Šveicē, vizīti ekoindustriālajā parkā Zviedrijā un pašvaldību sadraudzības forumu Vācijā. Komandējumu lietderīgumu Valmieras domē “rūpīgi izvērtējot”, taču, piemēram, pilsētu mēru forums “nebija gluži tas, ko gaidīja”. “Tur vairāk šis bija tāds kā reklāmas pasākums katrai pašvaldībai, kur ir konkrētās tēmas, par kurām tiek runāts. Tad katrā no tām pilsētām, kas pārstāv visu pasauli, tad reāli stāsta, kā viņi ir ar šo lietu cīnījušies, ko viņi ir izdarījuši. Tāds baigais, tāds kā PR reklāmas pasākums,” nosaka Baiks.

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska (Kuldīgas novads) ārzemju braucieniem pērn iztērēja 2 168,62 eiro. Brauca piecos komandējumos. Trīs no tiem bija braucieni uz Kuldīgas sadraudzības pilsētām Gruzijā, Vācijā un Igaunijā. Kā stāsta Astaševska, komandējumi esot iespēja dibināt kontaktus ar potenciāliem ārvalstu investoriem. Tas nozīmē – savest kopā uzņēmējus. Ņemot vērā, ka šobrīd veidojas sadarbība starp Kuldīgu un Japānas pilsētu Fudži, kā piemēru Astaševska min Japānas zaļās tējas audzēšanu Latvijā: “Viens no mūsu uzņēmējiem ir savests kopā ar Fudži pilsētas uzņēmējiem, un šobrīd pie mums Kuldīgas novadā, Latvijā, tiks audzēta Japānas zaļā tēja. Un tas bija viens no veidiem, kā var palīdzēt viņiem (Japānai – red.) ienāk mūsu tirgū.”

Arī Limbažu novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (LRA) ārzemju komandējumos iztērēja vairāk nekā divus tūkstošus, precīzāk – 2119 eiro. Viņš devās divos braucienos – uz Vāciju, sadraudzības pilsētu Anklamu, kur notika “ikgadējā pieņemšana un gada izvērtēšana” un forumu Vācijā.

Visiem pārējiem pašvaldību vadītājiem ārzemju komandējumu izmaksas bija mazākas par diviem tūkstošiem eiro.

Ar ĀM komandējumi nav jāsaskaņo

Pašvaldību vadītājiem nav obligātā kārtā savi ārzemju komandējumi jāsaskaņo ar Ārlietu ministriju. Ja pašvaldība par ārvalstu sadarbības jautājumiem konsultējas ar ĀM, tā ir pašvaldības labā griba. Pašvaldībai obligāti ĀM ir jāinformē vien tad, ja tā noslēdz sadarbības līgumu ar ārvalstu pašvaldību, pašvaldību apvienību un citām ārvalstu institūcijām.

Kā norāda labas pārvaldības pētniece Līga Stafecka, būtiskākais, lai pilsētu sadraudzības pamatā ir kas vairāk par “skaistām fotogrāfijām, kurās abas puses satiekas vienā vai otrā galamērķī”. Par auglīgu sadraudzību var saukt tādu, kuras pamatā ir, piemēram, kopīgi īstenoti starptautiski projekti vai atvieglota Eiropas fondu līdzekļu piesaiste, izriet no Stafeckas teiktā.

Visvairāk komandējumos skaita ziņā devās Balvu mērs

Skaita ziņā visvairāk jeb 13 komandējumu pērn bija Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājam Sergejam Maksimovam (“Latgales partijas”). Teju visi Maksimova ārzemju braucieni saistās ar darbu Eiropas Reģionu komitejā. Ne par vienu komandējumu nemaksāja pašvaldība. “Somi un igauņi – viņi spieto. Viņi jebkurā tikšanā, jebkurās sanāksmēs nāk runā par to, cik, cik stipri viņi cieš tieši no šī kara sekām Ukrainā Krievijas pierobežā. Viņi saka: “Kāpēc jūs to nedarāt, Latvija?” Tāpēc mēs kopā tagad spietojam,” stāsta Maksimovs.

Karīnai Miķelsonei (LRA), Ādažu novada domes priekšsēdētājai, pērn bija 12 ārzemju braucieni. Desmit no tiem saistīti ar viņas darbu Eiropas Savienības Reģionu komitejā. Arī Liepājas mērs Gunārs Ansiņš (“Liepājas partija”) pērn devās 11 ārzemju komandējumos. Seši no šiem braucieniem bija saistīti ar dalību jau iepriekš minētajā Eiropas Reģionu komitejā. Atlikušie četri braucieni bija uz Berlīni, Vācija, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Igauniju.

Astoņi pašvaldību vadītāji 2024. gadā nedevās nevienā ārzemju komandējumā. Taču arī šāds gausums var nozīmēt, ka mērs labprātāk paliek savā sētā nekā meklē jaunus darbības virzienus, izriet no Stafeckas teiktā.

Vai mākslīgais intelekts “fotografē” labāk par Latvijas fotogrāfiem?