Mēs satikāmies baznīcā. Tas ir klišejiski, bet patiesi. Pirmajā svētdienā tajā draudzē pamanīju Metjū. Viņš izcēlās ne tikai auguma, bet arī cirtaino matu un žilbinošā smaida dēļ, savā rakstā "cafemom.com" pastāsta Brinna. Pēc vairāku nedēļu ilgas veiksmīgas izvairīšanās no viņa (viņš izskatījās pēc tāda, kurš tikai parotaļāsies), viņš pienāca pie manis aprunāties, kamēr es gāju uz savu mašīnu.

Iekšēji es nopūtos un samierinājos ar to, kas, pēc manām domām, būtu neskaidra saruna, kuras centrā būtu hobijs vai citas ne pārāk interesantas sarunas. Nezinu, kā, bet sākām runāt par grāmatām. Tajā īsajā sarunā uzzināju, ka mēs abi mīlam grāmatas, daudz rūpējamies par dzimumu un rasu vienlīdzību un priecātos vairāk iepazīt viens otru. Viņš prasīja manu telefona numuru, es to iedevu, un mēs šķīrāmies.

Mūsu pirmais "randiņš" bija pilnīga un galīga izgāšanās. Bija paredzēts, ka tas būs grupas pārgājiens, bet tas beidzās ar to, ka biju es, Metjū, un viena no viņa labākajām draudzenēm - meitene, kurai acīmredzami pret Metjū bija romantiskas jūtas...

Tad Metjū man piezvanīja un jautāja, vai es nevēlos pavadīt ar viņu kopā laiku - tikai ar viņu. Mēs devāmies uz randiņu. Tā bija kā burvestība. Mēs daudz sarunājāmies. Mūsu nākamais randiņš bija nakts pastaiga, kas beidzās ar pamatīgi ilgu pārgājienu.

Tonakt pēc tam, kad bijām atgriezušies manā dzīvoklī, kādu laiku papļāpājām uz dīvāna. Mēs runājām un runājām, un šķita, ka viņam prātā ir kaut kas tāds, ko viņš man grib pateikt. Kad viņš teica: "Esmu gejs," es nebiju pilnībā pārsteigta, bet man arī tas īsti neinteresēja. Ja viņš izvēlējās pavadīt laiku kopā ar mani, tad kāpēc viņa seksuālajai orientācijai būtu nozīme? Viņš izvēlējās pavadīt laiku kopā ar mani. Man nekad neienāca prātā justies apdraudētai viņa seksuālās orientācijas dēļ.

Mēs satikāmies tuvāko mēnešu laikā, un šajā laikā viss bija sakāpināts. Atceros, kā gājām uz filmām, gatavojām kopā vakariņas, vizinājāmies ar velosipēdu. Nekad agrāk nebiju ar kādu saistījusies tā, kā bija ar Metjū. Kaut kā viņš mani vienkārši saprata.

Es Metjū mīlēju kā draugu un cilvēku un vēlējos, lai viņam būtu piepildīta dzīve, pat ja tas nozīmētu būt kopā ar cilvēku, kurš neiederas mūsu reliģiskajā dzīvesveidā (tikai heteroseksuālās attiecībās). Vasarā apmainījāmies ar dažām īsziņām, un viņš piekrita pievaktēt manu kaķi, kamēr es biju Spānijā.

Pēc dažiem mēnešiem kārotais dzīvoklis kļuva pieejams, un ar aizņemto grafiku man vajadzēja palīdzību. Kad mēs ar Metjū atkal satikāmies, bija tā, it kā starp mums būtu dzirksteles. Mūsu acis sastapās, un mēs redzējām viens otru. Es tikai gribēju pavadīt laiku kopā ar viņu un jutu no viņa tādu pašu enerģiju.

Bija dīvaini teikt ardievas un vērot, kā viņš aiziet. Kad viņš bija prom, mans draugs man jautāja, kāpēc es neesmu kopā ar Metjū, jo mēs izskatījāmies kā ideāls pāris. Lai gan biju sajutusi, kas ir starp mums, neļāvu sev domāt, ka tas var notikt. Metjū bija teicis "nē", un tā tas arī bija.

Pēc pāris dienām ar Metjū kopā gatavojām vakariņas. Bet drīz pēc tam mēs nolēmām palikt kopā un apprecēties. Mūsu reliģiskās pārliecības dēļ intīma tuvība līdz laulībām izpalika.

Metjū man teica, ka viņš pat nav pārliecināts, vai viņam patiks sekss ar sievieti. Taču zinājām, ka mūs viens otram piesaista daudzos neseksuālos veidos (piemēram, savstarpēja apsēstība ar grāmatām un ceļošana acīmredzot var daudz paveikt attiecību labā), un cerējām, ka arī tad, ja sekss nebūs mūsu attiecību spēcīgākā daļa, tā nebūs arī sliktākā daļa. Esam kopā nu jau četrus gadus.

Tā kā manas iepriekšējās attiecības bieži vien bija centrētas ap fizisko iekāri un tā kā Metjū seksualitāte nav pilnīgi lineāra, es jūtos nedroši mūsu laulībā. Nez vai viņš iedomājas, vai ar vīrieti viņa dzīve būtu labāka vai vieglāka? Bet tad saprotu, ka problēmas un grūtības ir visiem pāriem. Vismīļākais, ko Metjū man jebkad ir teicis, ir tas, ka es viņam nekad neapnīku.

Kā mīlestības un atbalsta aktu izveidoju "Instagram" kontu un sāku tajā publicēt -domājot dalīties ar Metjū dzimšanas dienā. Pēc tam nolēmām publiskot savas attiecības. Runas par seksualitāti ir nozīmīga un kritiska dzīves sastāvdaļa - tā ir daļa no tā, kas mēs esam. Mēs esam monogāmi un priecīgi apmierināti viens ar otru.

Laika gaitā Metjū ir identificējies kā gejs, bi un pan-seksuāls. Es identificējos kā heteroseksuāle, bet es sāku saprast, ka būt heteroseksuālam nenozīmē, ka tevi pievelk visi vīrieši vai visas sievietes. Seksualitāte nebūt nav stingri iedalāma.

Pēc mūsu paziņojuma pozitīvi reaģēja gandrīz visi mūsu draugi un ģimene. Saņēmām tekstus un zvanus no draugiem, ģimenes locekļiem, paziņām un pat dažiem svešiniekiem, kuri pārsvarā sacīja: "Liels paldies!" vai "Man vajadzēja to dzirdēt," pat daži teica: "Arī esmu jauktas orientācijas laulībā!" Mēs esam tik laimīgi, ka mūsu vēstījums palīdz citiem izjust validāciju un mīlestību, kuras viņiem trūkst.

Šobrīd dzīvojam Mičiganā kopā ar abām mūsu meitām - Gvineveru (1) un Amandīni (2). Metjū strādā, bet es rūpējos par meitenēm un plānoju savus nākamos karjeras mērķus. Mēs vēlamies turpināt dalīties par savu dzīvi un mīlestību: tā mūs tuvina, kad esam autentiski.

FOTO: LNMM varēs aplūkot Purvīša balvas kandidātu darbus