Vaicāta, vai šī diagnoze mudināja viņu pēkšņi sākt steigties vai paspēt to, ko vēl nav izdarījusi, Ieva saka: “Es vienkārši sapratu, ka darīšu visu, kas manos spēkos, lai palīdzētu medicīnai, bet sapratu arī, ka tas ir atkarīgs no manis. Un ir jābūt lielai drosmei, lai konfrontāciju ar nāvi cilvēks pārdzīvotu.”

Uzņēmēja ir pārliecināta, ka diagnoze-vēzis ir apstākļu kopums, un atklāti bilst, ka pirms tās neesot ar gana lielu rūpību izturējusies pret savu ķermeni: “Man kauns atzīties, bet 10 gadus Vācijā ar sportu nenodarbojos vispār.”

Ieva jau nākamajā dienā pēc diagnozes uzzināšanas mainījusi savus paradumus – sākusi sportot, atteikusies no alkohola. “Es aiz tām šausmām radikāli nomainīju lietas, kuras varbūt savādāk gadiem ilgi nebūtu izdarījusi," saka Ieva un uzsver, ka katram pašam ar dzīves veidu, pozitīvismu ir iespēja palīdzēt savam ķermenim, kā arī mediķiem sasniegt vislabākos ārstēšanās rezultātus.

“Laiks mums katram ir 24 stundas un tā ir vienīgā lieta, kas ir taisnīgi un demokrātiski sadalīta mums visiem vienādi. Droši vien ir jautājums – kam mēs veltam to savu laiku. Un tas jau ir prāta, domāšanas jautājums," vērtīgu dzīves atziņu "Pasaki to skaļi" studijā pauž Ieva Plaude-Rēlingere.

Ieva Plaude atklāti par savu pieredzi - sejas plastisko operāciju: "Māte mīļā, es taču nezināju, cik tas ir smagi"