Vienam brilles izskatās kā elegants aksesuārs, bet citam tās ikdienā kļūst par apgrūtinājumu, jo īpaši, esot nemitīgā kustībā – sportojot, dejojot, atrodoties uz skatuves vai vienkārši baudot aktīvu dzīvesveidu. Arī senioriem, kuri vēlas saglabāt neatkarību un dzīvot aktīvu dzīvi, redzes kvalitātei bez brillēm ir milzīga nozīme.

Vai ir iespēja dzīvot bez brillēm vai kontaktlēcām, ja redzes ierobežojumi traucē pilnvērtīgi izpausties? Atbilde ir – jā! Redzes korekcijas operācijas piedāvā tādu iespēju, jautājums tikai, kam šādas operācijas ir ieteicamas, kādas metodes mūsdienās ir pieejamas, kādos gadījumos tā var būt īstā izvēle un kad tomēr labāk palikt pie klasiskajām metodēm. To skaidro Veselības centru apvienības (VCA) galvenā oftalmoloģe, “Aiwa Clinic” Oftalmoloģijas dienesta vadītāja, “Gada ārsts speciālists 2023” – oftalmoloģe Dace Lietuviete.

Kādi ir mūsdienās pieejamie redzes korekcijas līdzekļi?

Vispazīstamākais redzes korekcijas līdzeklis ir brilles. Tam seko kontaktlēcas, kuras iedala mīkstajās un cietajās, ir arī nakts kontaktlēcas, ko liek tikai uz nakti, un pa dienu var staigāt bez brillēm. Bet brilles un kontaktlēcas nozīmē ne tikai ikmēneša vai ikgadējus izdevumus, bet arī rūpes par to kopšanu ikdienā.

Kuras metodes ļauj atbrīvoties no brillēm vai kontaktlēcām?

Mūsdienīga medicīniska metode, ar kuru var novērst tuvredzību, tālredzību vai astigmātismu, kā arī presbiopiju (ar vecumu saistītu redzes pavājināšanos tuvumā), ir redzes lāzerkorekcija. Ar lāzertehnoloģijām ir iespējams precīzi koriģēt acs radzenes formu, tādējādi novēršot nepieciešamību pēc brillēm vai kontaktlēcām. Efekts ir tūlītējs, un redzes kvalitāte uzlabojas uzreiz pēc operācijas.

Lāzertehnoloģijas metožu, kas tādā veidā ļauj koriģēt redzi, mūsdienās ir ļoti daudz, bet tas nenozīmē, ka viena ir labāka par otru, katrai ir savas priekšrocības. Taču pacientiem viens vai otrs variants var būt vairāk vai mazāk piemērots.

Ir metodes, ko vairāk izmantojam gados jauniem cilvēkiem. Ir metodes, kas piemērotākas cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma. Ir metodes, kas tiek pielāgotas atkarībā no acs anatomijas vai kādām blakus saslimšanām. Tāpēc būtiska ir pirmā vizīte pie oftalmoķirurga, kurš visu izmēra, pārbauda, izpēta, un tikai tad, ja acs ir vesela, tiek lemts par iespēju veikt redzes lāzerkorekciju, lai pacients redzētu bez brillēm.

Lāzerkorekcija ir piemērota daudziem cilvēkiem, bet ne visiem. Kura no metodēm konkrētam pacientam ir vispiemērotākā, vislabākā un visefektīvākā, tiek izlemts individuāli kopā ar ārstu, ņemot vērā pacienta vecumu, nodarbošanos, hobijus un blakus saslimšanas.

Piemēram, pacientam vecumā 45+, kuram jau sākusi apduļķoties dabīgā lēca, lāzerkorekcija vairs nebūs efektīva, un tad ir iespēja apduļķoto lēcu nomainīt pret mākslīgu – līdzīgi kā tas notiek kataraktas operācijā –, kas arī veic redzes korekciju un dod iespēju redzēt bez brillēm.

Ja metode, kas izmaina radzenes virsmu, ir vairāk virspusēja, bez iejaukšanās pašā acī, tad lēcu nomaiņa ir jau intraokulāra – tā notiek pašā actiņā.

Tātad primāri, lai veiktu lāzerkorekciju, acij ir jābūt veselai?

Jā. Pirms redzes korekcijas acu ārsts skatās arī tīkleni un pēc vajadzības, iespējams, nosūta arī uz acs tīklenes lāzerkoagulāciju, kur tīklene tiek piekoriģēta, lai būtu droši veikt operāciju. Tā ir medicīniska procedūra, ko izmanto, lai ārstētu dažādas acs tīklenes problēmas, piemēram, tīklenes plīsumus, diabētisko retinopātiju un citus asinsvadu bojājumus. Procedūras laikā ar lāzera staru tiek apstrādāti bojātie tīklenes audi, lai novērstu turpmāku bojājumu un uzlabotu redzi.

Vai arī, ja acis ir ļoti sausas, pirms operācijas tās iesaka apārstēt, lai acs virsma būtu mitrinātāka un pēc operācijas redze būtu stabili laba.

Savukārt, ja cilvēks šķielē, ja viena actiņa ir vāja jau no bērnības, ja tā nav izaugusi un attīstījusies, ne ar kādu lāzerkorekciju to uzlabot nevar.

Vai lāzerkorekcijai ir vecuma ierobežojums?

Lāzerkorekcija pēc būtības ir iespējama visos vecumos, bet, lai tā dotu iespēju labi redzēt gan tuvumā, gan tālumā, to vēlams veikt vecumā līdz 30 gadiem. Pēc 40 gadu vecuma, kad sāk atšķirties tāluma un tuvuma redze – tas notiek acs lēcas novecošanas rezultātā, kad acs lēca pakāpeniski zaudē elastīgumu un cilvēks nevar fokusēt izklīstošus starus (perfekti redzēt tuvumā) –, ir jau cita metode, kad tiek izveidota mikromonokorekcija ar palielinātu fokusa dziļumu. Savukārt, ja pacientam jau bijusi kataraktas operācija, bet redze īsti laba nav, ir iespēja kombinēt šīs metodes un, ja nepieciešams, pieslīpējot ar lāzeru, uzlabot redzes asumu.

Kad lāzeroperācija nav ieteicama?

Visbiežāk to neiesaka dažādu acs saslimšanu gadījumā, ja ir acs virsmas iekaisums, ja bieži ir herpes vīruss, ja ir slikta dzīšana. To nevar veikt cilvēkiem ar sistēmiskām saslimšanām, piemēram, ar cukura diabētu sirgstošiem pacientiem, kuriem slimība nav labi kompensēta, arī pacientiem ar autoimūnām saslimšanām, piemēram, reimatoīdo artrītu vai psoriāzi. Ārsts, protams, izvērtē, cik absolūtas ir šīs kontrindikācijas.

Ļoti svarīgs ir arī radzenes biezums, jo ar lāzeru tiek noslīpēta acs virsma. Jo biezāka ir radzene, jo drošāk ir veikt jebkuru no lāzerkorekcijām. Cilvēks pats nevar izvērtēt, kura metode viņam ir vispiemērotākā, to vienmēr dara ārsts konsultācijas/izmeklējumu laikā.

Cilvēks var nezināt, ka viņam ir kāda acs īpatnība vai saslimšana, kuras dēļ lāzeroperācija nav vēlama vai ir pat riskanta. Tāpēc ir ļoti svarīgi atrast ārstu, kurš acu veselību izvērtē pēc būtības, nevis domā, kā nopelnīt naudu.

Kas pacientam jāzina un jādara pirms konsultācijas?

Vismaz divas nedēļas pirms konsultācijas nedrīkst nēsāt kontaktlēcas, jo tās nospiež acs virsmu, bet ārstam jāzina, kāda ir actiņa, kad tā ir atpūsies un ieņēmusi savu dabīgo formu. Apskate pirms lāzerkorekcijas ilgst pusotru stundu, tās laikā tiek padziļināti izpētīti un izvērtēti visi acs struktūras parametri, tostarp gan asaras “saskaitītas”, gan tīklene un aberācijas izmērītas. Un tikai tad kopā ar ārstu tiek izrunāts, kura metode ir vispiemērotākā, kādas ir iespējas un kādi ir iespējamie riski. Un, protams, kādas ir izmaksas. Tā ir pacienta izvēle – būt neatkarīgam no brillēm. Neviens netiek pierunāts, pacientam pašam ir jāgrib veikt operāciju, un tikai tad mēs izvērtējam, vai un kā tas ir iespējams. Un tikai tad, ja pacienta izvēle ir par labu redzes korekcijai, tiek nozīmēta operācijas diena. Tā nenotiek uzreiz.

Kādos gadījumos cilvēki izvēlas veikt redzes lāzerkorekciju?

Redzes lāzerkorekcija ir vairāk kosmētiska operācija. Viena kategorija ir cilvēki, kuri nepanes brilles, kuriem ir grūti pie tām pierast. Arī gadījumos, ja tālumā vajag vienas brilles, tuvumā – citas un ja tas sarežģī ikdienas dzīvi. Otra kategorija – cilvēki, kuri daudz ceļo, kuriem ir bieži un gari pārbraucieni un ne vienmēr ir iespēja kontaktlēcu izņemt un ielikt ar tīrām rokām. Vēl viena kategorija ir sportisti, piemēram, peldētāji, kuriem īsti neder ne brilles, ne kontaktlēcas. Starp mūsu klīnikas pacientiem, kuri grib būt brīvi no brillēm un kontaktlēcām, bijuši gan futbolisti, gan bokseri, gan dejotāji. Tāpat šo korekciju izvēlas tie, kuri nēsājuši kontaktlēcas, bet tās īsti nepanes – acis jūtas nogurušas. Turklāt kontaktlēcu nēsāšana gadiem ilgi acs virsmai arī nav laba.

Bet lēcu nomaiņu, kas ir jau operatīva iejaukšanās, izvēlas nedaudz vecāki pacienti, un viņiem tā ir redzes korekcija uz mūžu – pacients pēc operācijas var aizmirst par brillēm!

Cik ilgi saglabājas rezultāts pēc redzes lāzerkorekcijas?

Redzes lāzerkorekcijas efekts parasti ir ilgstošs un stabilizējas dažu mēnešu laikā pēc procedūras. Vairumam pacientu redzes uzlabojumi saglabājas, ja vien nerodas citas acu veselības problēmas. Bet redzes lāzerkorekcija nedod 100 % konstantu redzi līdz pat mūža galam. Ja lāzerkorekcija bijusi jaunībā, iespējams, vecumā 45+ brilles lasīšanai vajadzēs. Tomēr lāzerkorekcija ir maigāka un drošāka metode – ja vienreiz tā ir veikta, to pēc gadiem var piekoriģēt. Tas, protams, ir individuāli, bet pārsvarā tas ir iespējams. Turpretī lēcas maiņa ir jau nopietna operācija ar saviem riskiem. Mākslīgo lēcu ieliek uz visu mūžu, taču to ne vienmēr visiem izvēlas kā pirmo metodi. Lēcas maiņa pacientam tiek piedāvāta tikai gadījumos, ja lāzerkorekcija neder. Lāzerkorekcija der pacientiem, kuriem ir mīnuss (kuri neredz tālumā). Mīnuss acs bieži ir garāka nekā normāla acs, un lāzerkorekcijā tā tiek noslīpēta, paliek tā kā īsāka. Turpretī pacientiem, kuriem ir pluss, acs ir īsāka, tāpēc viņiem lāzerkorekcija īsti neder, jo tā nespēj actiņu padarīt garāku. Bet plusus var izkoriģēt, ieliekot mākslīgo lēcu, un pēc dioptrijām to var ielikt jebkādu.

Ja pacientam neder lāzerkorekcija, tad ir iespēja veikt dzidras lēcas nomaiņu jeb kataraktas operāciju, kuras laikā implantē mākslīgo lēcu jeb dabīgo nomaina pret mākslīgo.

Kas ir katarakta, un kādas lēcas izmanto kataraktas operācijā?

Katarakta ir dabiskās, caurspīdīgās acs lēcas apduļķošanās. Tās simptomi, pazīmes ir miglaina redze (gan tuvumā, gan tālumā ar brillēm), redzes pasliktināšanās, dubultošanās, skatoties ar vienu aci, izteikta jutība pret gaismu u. c. Kataraktu var ļoti veiksmīgi izoperēt, un pacientam vienmēr ir izvēle – implantēt valsts apmaksāto lēcu, kas ir standarts un kas nozīmē, ka pacientam pēc operācijas būs jālieto brilles (jo valsts apmaksātā lēca dod iespēju redzēt bez brillēm tuvumā vai tālumā, tā nav spējīga dot asumu visos attālumos), vai implantēt premium lēcu, kurai arī ir ļoti daudz variantu. Par premium lēcu pacients maksā pats, valsts to neapmaksā. Mūsu praksē daudzi pacienti ar intraokulārajām premium lēcām un redzes kvalitāti pēc operācijas ir ļoti apmierināti.

Starp citu, kataraktas operācija ir visbiežāk veiktā un drošākā acu operācija ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. Kataraktas ķirurgs katru dienu izoperē 10–15 pacientus, pieredze ir ļoti, ļoti liela, risks šai operācijai ir mazs, un tā būtiski uzlabo redzes kvalitāti un dzīves komfortu, īpaši senioriem.

Ko nozīmē premium lēcas?

Tās ir modernas intraokulāras lēcas, kas simulē dabiskās lēcas refraktīvās īpašības un var nodrošināt labu redzi vienā, divos vai trijos attālumos. Tās ļauj ātri atjaunot redzi un pacientam baudīt ierasto dzīvesveidu, nodrošinot skaidru redzi gan tuvumā, gan tālumā bez brillēm. Intraokulārās lēcas izmanto arī, lai koriģētu citus redzes traucējumus, piemēram, presbiopiju jeb vecuma tālredzību un tuvredzību. Mūsdienās ir pieejamas dažādu veidu intraokulārās lēcas, ko var pielāgot ne tikai specifiski pacienta acs medicīniskajiem parametriem, bet arī individuālām vajadzībām un personīgām vēlmēm.

Ar ko šodien acs operācijas atšķiras no tām, kas veiktas, piemēram, pirms gadiem 15–20?

Šodien iespējas būt bez brillēm ir daudz drošākas, saudzīgākas, ir daudz vairāk variantu, ir iespēja arī dažādas metodes kombinēt, piemēram, izoperēt kataraktu un piekoriģēt arī astigmātismu. Ja vēl pirms 15 gadiem ārsts teica, ka jums neder neviena no pieejamām metodēm, tad, iespējams, šodien kāda jau der. Piemēram, mūsu klīnikā ir pasaulē jaunākais “Femto” lāzers, kas nodrošina augstākā līmeņa redzes korekciju. Tas ir ļoti svarīgi, lai metode būtu saudzīga pret acs audiem, lai operācijai būtu mazāk risku. Tāpēc mēs ļoti priecājamies, ka mums ir iespēja strādāt ar vismūsdienīgāko redzes lāzerkorekcijas metodi, kas dod plašākas iespējas acs operācijas laikā, elastīgāk pielāgojoties katra pacienta acs uzbūves īpatnībām un garantējot daudz paredzamāku rezultātu.

Redzes lāzerkorekcijas plusi

● Ātrs rezultāts

Lielākā daļa pacientu jau nākamajā dienā pēc procedūras izjūt būtisku redzes uzlabojumu.

● Mazāks diskomforts

Procedūras laikā un neilgi pēc tās parasti ir minimāls diskomforts.

● Ilgstošs efekts

Lāzerkorekcija nodrošina ilgstošu redzes uzlabošanos.

Interesanti

Karalienei Elizabetei II 2018. gada maijā 92 gadu vecumā veiksmīgi izoperēja kataraktu. Operācija tika veikta kā dienas stacionāra procedūra privātajā King Edward VII slimnīcā Londonā. Pēc operācijas viņa turpināja piedalīties plānotajos pasākumos.

Taču, lai aizsargātu acis atveseļošanās periodā, karaliene publiskos pasākumos tika novērota valkājam saulesbrilles, piemēram, Karaliskajā Vindzoras zirgu izstādē un dārza svētkos Bekingemas pilī. Kataraktas operācijas laikā izņem apduļķoto dabīgo acs lēcu un tās vietā ievieto mākslīgo intraokulāro lēcu. Tās var būt monofokālas, kas nodrošina skaidru redzi vienā attālumā, vai multifokālas, kas ļauj redzēt gan tuvumā, gan tālumā bez brillēm. Tomēr oficiāli nav apstiprināts, kāda veida lēcas tika implantētas karalienei Elizabetei II. Interesanti, ka arī viņas māte, Karaliene māte, 1995. gadā 95 gadu vecumā veica kataraktas operāciju.

Kas slēpjas kapucē? Desmit fakti par populāro hūdiju