Šota šoruden piepildīs savu ilgus gadus loloto sapni – uzstāsies mūzikas festivālā ASV, Nešvilā, Tenesī štatā, kas ir kantri mūzikas “meka”. Ilgi lolotā ASV vīza jau ir saņemta.

No pilsētiņas ar vācisku vēsturi

“Nāku no mazas Gruzijas pilsētas Bolnisi, kur dzīvo apmēram 10 000 iedzīvotāju. Tā ir bijusī vācu pilsēta, daudz vācu arhitektūras, arī vācu valodu es skolā apguvu,” par savām saknēm atklāj Šota. Šī pilsētiņa dibināta 1819. gadā, kad šeit apmetās 116 vācu kolonistu ģimenes, un sākotnēji bija nosaukta par godu Krievijas cara Aleksandra I māsai Jekaterinai par Katerinenfeldi. Otrā pasaules kara laikā vāciešus deportēja, bet viņu mantojums palika. Netālu atrodas Bolnisi Sionas baznīcas, vecākais kristiešu dievnams Gruzijā.

“Kad mācījos ceturtajā klasē, mamma mani aizveda uz mūzikas skolu, tur es spēlēju klavieres, bet vēl nevēlējos kļūt par mūziķi,” stāsta Šota. Pēc vidusskolas viņš Tbilisi universitātē studēja žurnālistiku, bet bērnībā bija daudz klausījies bītlus, klasisko rokmūziku, skatījies filmas par kovbojiem un vēlāk vairāk pievērsās kantri mūzikai.

“Tad jau pats sāku spēlēt ģitāru – muzicēju uz skatuvēm, ielās, piedalījos festivālos kā dziesminieks. Man ļoti tuva ir kantri mūzika, jo kantri dvēsele ir brīvība un mīlestība,” teic Šota.

Muzikāla valoda

Latvija Šotas dzīvē ienāca neilgi pirms kovida, viņš iepazinās ar liepājniekiem, iedraudzējās ar pludmales bāra vadītāju Mareku Albertu. 2021. gadā Šota pirmo reizi uzstājās Latvijā – “Gorā” Rēzeknē, Liepājas pludmales bārā “Red Sun Buffet”, Alūksnē un vairākās mazākās vietās, arī pie kaimiņiem Palangā un Viļņā.

“Es tajā laikā ļoti daudz ceļoju, apmēram trīs nedēļas no vietas. Mēs ar Mareku Albertu runājām, ka nākamajā gadā varētu būt lielāka koncertturneja, mēģināšu mācīties latviešu valodu, un to arī izdarīju,” atceras Šota.

Kā bija apgūt latviešu valodu? “Nebija viegli, gramatika ir stipri sarežģīta, garumzīmes, man vēl šobrīd klibo. Mācījos “online” internetā un arī pie pasniedzējiem. Skolotāja allaž vaicāja – ko tu gribi nākamajā stundā iemācīties? Es vienmēr izdomāju, par ko nākamajā reizē runāt, pats meklēju dažādas lietas. Grūti ir izrunāt patskaņus o, a, u, ī, to ir diezgan daudz, bet dziesmās labi izklausās. Uzskatu, ka latviešu valoda ir ļoti muzikāla. Piemēram, vācu un poļu valodas nav tik skanīgas. Spāņu un latviešu valodas dabiski ir ļoti muzikālas,” uzskata gruzīnu mūziķis.

Vaicāts, cik valodas prot papildus dzimtajai, Šota saka: “Skolā mācījos vācu un krievu valodu, krievu valodas zināšanas man ātri palīdzēja apgūt poļu valodu. Vislabāk zinu angļu valodu. Latviski runāju jau tad, kad otrreiz nokļuvu Latvijā, bet man vēl trūkst daudz vārdu. Joprojām turpinu apgūt, lai varētu ikdienā runāt vēl labāk, lai iemācītos arī sīkas nianses. Tāpēc aktīvi klausos, kā latvieši savā starpā sarunājas, un tādā veidā iemācos atkal jaunus vārdus. Man patīk apgūt jaunas lietas.”

“Kurtizāņu ugunskurs” liesmo arī gruzīniski

No latviešu dziesmām Šotam pirmā un vismīļākā ir “Dakotas” izpildītā “Kurtizāņu ugunskurs”. “Ar šo dziesmu man Latvijā radās popularitāte. Mana mamma, gruzīnu dzejniece, atdzejoja vārdus un tapa gruzīniskā versija. Melodija ir ļoti skaista, un arī vārdi ir tik sirsnīgi. Man ļoti iepatikās arī “Tumša nakte, zaļa zāle”, man patīk ļoti daudzas latviešu dziesmas.”

Šota ne tikai dzied, bet arī komponē, šobrīd gatavojas ierakstīt savu pirmo mūzikas albumu. “Ceru, ka šogad paspēšu, plānoju to nākamajā pavasarī publicēt.” Paredzētas paša oriģinālās dziesmas, visas būs angļu valodā, jo albums domāts starptautiskai publikai. Ja kas taps gruzīnu vai latviešu valodā, tas būšot atsevišķs projekts.

“Patiesībā gruzīnu valodā vēl neesmu neko uzrakstījis,” atzīst Šota. “Kantri mūzikas dēļ sāku vairāk rakstīt angliski, bet vienmēr ir iespēja kaut ko sarakstīt arī citās valodās. Tas pat ir ļoti izzinoši un saistoši. Latviski varētu sacerēt kopā ar maniem latviešu draugiem.”

Jūsmo par skaisto Latviju

Gruzīnu mūziķis sirsnīgi teic, ka Latvija un īpaši Liepāja viņam ļoti patīk. “Alūksnē izskatās kā pasakā – brīnišķīgi, dziļi ezeri, laivu mājas. Liepājā man ļoti patīk jūra un neaizmirstamie saulrieti, baltās jūrmalas smiltis, arī arhitektūra. Karosta ir ļoti interesanta, un Liepājai apkārt var atrast ļoti daudzas saistošas lietas. Man patīk arī grafiti māksla, un šeit katru gadu rodas atkal kas jauns. Latvija ir arī zaļa valsts, daudz mežu. Latviešiem ir īpašas attiecības ar dabu, tautas dziesmās uzreiz to var sajust. Tīra valsts, un cilvēki šeit kopā dažādās talkās sakārto savas teritorijas.”

Liepājas kultūras nams “Wiktorija” ir Šotas iecienītākā koncertu vieta pasaulē, jo ir ļoti laba akustika un atmosfēra fascinē un aizrauj. Šeit notika viņa koncerts 2022. gada 4. maijā, Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienā. “Var pat teikt, ka es jau jūtos kā latvietis, kaut gan mana dzimtene ir saulainā Gruzija. Šeit arvien vairāk iepazīstu kultūru, kura mani ļoti aizrauj.”

Ar latviešiem draudzība sākas lēnām

No latviešu tradīcijām Šotam tuvākās ir Līgo svētki, ļoti patīk skaistās Līgo dziesmas: “Es esmu īpaši izjutis arī latviešu viesmīlību šajos svētkos, pat melno pirti. Būt latviešu ģimenē laukos, tas patiešām ir kas īpašs.” Arī dziesmu un deju svētki atstāj iespaidu, Gruzijā notiek dažādi mūzikas festivāli, bet tādu nav. “Dziedāšana ir skaista, tā patiešām apvieno cilvēkus.”

Šota arī darbojas Gruzijas–Latvijas draudzības biedrībā un par mūsu tautu rakstura īpatnībām teic: “Gruzīni ir temperamentīgāki, var arī pilnīgi nepazīstamu cilvēku aicināt mājās pie bagātīgi klāta galda, cienāt ar mūsu slavenajiem vīniem. Latvieši pēc rakstura ir atturīgāki, tomēr grib saprast, kāds tu esi cilvēks. Tas man patīk, “okei!” Laikam tomēr draudzība ir stiprāka, ja tu cilvēku iepazīsti lēnām. Gruzijā cilvēki sāk draudzēties ļoti ātri. Man ļoti daudzi latvieši ir gan paziņas, gan draugi, ļoti jauki cilvēki, man ir daudz skaistu atmiņu no jautriem pasākumiem. Mentalitātes mūsu tautām ir atšķirīgas, bet mēs cits citu saprotam arī tāpēc, ka labi atceramies, ko esam pārdzīvojuši un piedzīvojuši padomju laikos.”

Itālis, spānis, japānis, gruzīns

Mežotnē atrodas “Ceplis”, dziedātāja Rodrigo Fomina Mūzikas un mākslas centrs. Uz diviem koncertiem Igo uzaicināja Šotu, liepājnieks, komponists Jānis Strazds spēlēja klavieres. Pa ceļam braucot, Jānis izteica ideju, ka ārzemnieki, kuri runā latviski – itālis Roberto Meloni, spānis Havjers Fernandess, japānis Masaki Nakagava un Šota – varētu arī kopā uzdziedāt latviski.

Tā tapa koncerta “Tikšanās vieta – Latvija” ideja, 17. jūlijā Jelgavas brīvdabas koncertzālē “Mītava”, 18. jūlijā – Rojas brīvdabas estrādē, 19. jūlijā Liepājas koncertdārzā “Pūt, vējiņi!”.

“Skanēs Latvijā populāras dziesmas, arī gruzīnu slavenā “Suliko”, kantri stila dziesmas, jo mans galvenais repertuārs ir angļu valodā. Havjers dziedās arī spāniski, Masaki japāniski, Roberto itāliski, bet es gruzīniski. Nofilmējām arī kopīgu videoklipu dziesmai, kurai būs pirmatskaņojums – “Tikšanās vieta – Latvija”, vārdus uzrakstīja liepājniece Maija Kalniņa, mūziku Jānis Strazds. Dziesmā ir frāze: “Kas ir mīlestība? Galamērķis – lidosta Rīga,” Šota visus mīļi aicina uz koncertu.

Latvijai un latviešiem Šota novēl pirmām kārtām mieru, saglabāt savu brīvību, neatkarību un identitāti. “Nezinu, cik ilgi vēl turpināsies mans latviešu piedzīvojums, bet ceru, ka vēl pietiekami ilgi. Taču, vienalga kurā pasaules pusē atradīšos, vienmēr saglabāšu savu sirds kaisli, ko sauc par Latviju,” uz emocionālas nots sarunu noslēdz gruzīnu kantri mūziķis.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas Gruzīna sirds kaisle vārdā Latvija saturu atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.

Plastikas ķirurgs Eduards Jurševičs: "Ja sejā skaidri redzama plastiskā operācija, tas nozīmē, ka ķirurgs ir sagrēkojis"