Latvijas Žurnālistu asociācijā uzsvēra, ka pašvaldības atteikums uzrādīt jebkādu tiesisku pamatojumu darba grupas slēgšanai, sekojošā sēdes pārtraukšana un policijas iesaistīšana, lai piespiestu žurnālistu pamest telpu, ir klaja varas patvaļa.

"Šāda rīcība pārkāpj gan Satversmē nostiprinātās tiesības uz vārda brīvību, gan starptautiskās saistības, kuras Latvija ir uzņēmusies attiecībā uz preses aizsardzību," uzsver asociācijā.

Latvijas Žurnālistu asociācijā atzīmē, ka notikušais nav uzskatāms par atsevišķu pārpratumu vai komunikācijas kļūmi - tas ir apzināts un sistēmisks mēģinājums ierobežot preses brīvību, iebiedēt žurnālistu un liegt sabiedrībai piekļuvi informācijai par būtiskiem politiskiem un finanšu lēmumiem.

Pēc asociācijā paustā, īpaši bīstami ir tas, ka šīs darbības tiek veiktas laikā, kad sabiedrības uzmanības centrā ir Latgales koncertzāles "Gors" nākotnes pārvaldība un lēmumi par pašvaldības kapitālsabiedrību vadību - jautājumi, kas skar gan publisko līdzekļu izlietojumu, gan pilsētas kultūrpolitiku, gan politisko atbildību. Tieši šādos apstākļos mēģinājumi bloķēt mediju darbu ir jāvērtē kā apzināta sabiedrības tiesību uz informāciju graušana.

Tāpat asociācijā norāda, ka pašvaldības rīkojumā skaidri paredzēta iespēja darba grupas darbā iesaistīt ekspertus, nevalstiskās organizācijas un organizēt iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanu. Tāpēc jebkāds apgalvojums, ka žurnālista klātbūtne esot nepamatota vai traucējoša, ir ne tikai nepatiess, bet arī cinisks mēģinājums radīt formālu aizsegu politiski motivētai rīcībai.

Latvijas Žurnālistu asociācijā uzsver, ka šādai rīcībai ir skaidras ļaunprātīgu tiesvedības procesu pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) iezīmes - mēģinājums ar institucionāliem resursiem, draudiem un reputācijas graušanu panākt, lai žurnālists atturētos no profesionālo pienākumu pildīšanas. "Tas ir viens no nopietnākajiem apdraudējumiem demokrātijai, jo rada vidi, kurā mediji tiek disciplinēti ar bailēm, nevis vadoties pēc likuma," norāda asociācijā.

Tāpat asociācijā atzīmē, ka šī nav pirmā reize, kad Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai"/LPV) vadītā dome demonstrē sistemātisku naidīgu attieksmi pret neatkarīgiem medijiem - ierobežojot informācijas pieejamību, manipulējot ar komunikāciju un izmantojot pašvaldības resursus, lai pasargātu domes priekšsēdētāju no sabiedriskas un profesionālas kritikas. Šāda prakse ir pretrunā demokrātiskas valsts pamatvērtībām un apdraud sabiedrības uzticēšanos varai.

Latvijas Žurnālistu asociācija pieprasa Rēzeknes valstspilsētas domei nekavējoties izbeigt jebkādas darbības, kas vērstas uz žurnālistu iebiedēšanu, publiski atvainoties par notikušo, sniegt skaidrojumu par pieņemtajiem lēmumiem un nodrošināt medijiem netraucētu piekļuvi informācijai turpmāk.

"Preses brīvība nav pakalpojums, ko vara var piešķirt vai atņemt pēc saviem ieskatiem. Tā ir demokrātijas pamats. Ikviens mēģinājums to ierobežot ir uzbrukums tiesiskai valstij un sabiedrībai kopumā," min asociācijā.

Konteksts

Jau ziņots, ka jauns skandāls apvijis Latgales vēstniecību "Gors", kad Rēzeknes domes pārstāvji 30. decembrī ar policistu palīdzību no pašvaldības darba grupas sēdes izmeta LSM žurnālistu Teni Bikovski, kas veidoja sižetu par "Gora" likteni.

Otrdien, 30. decembrī, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā notika darba grupas sēde, lai spriestu par pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” [kas nodrošina "Gora" darbību] un pašvaldības aģentūras “Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs” turpmākās darbības modeļus.

Kā Jauns.lv norāda LSM, lai nodrošinātu sabiedrības informēšanu par iespējamajām izmaiņām "Gora" pārvaldības modelī, uz sēdi bija ieradies arī viņu pārstāvētais žurnālists Bikovskis. "Latgales vēstniecības "Gors" turpmākais liktenis ir temats, kuram ir augsta sabiedriskā nozīme," uzsver medijs.

"Pretēji domes priekšsēdētāja publiski paustajam 2025. gada 23. decembra preses konferencē, kurā izskanēja aicinājums uz vispusīgu dialogu un caurskatāmu lēmumu pieņemšanu, LSM žurnālistam dalība attiecīgajā sēdē tika liegta. Nesniedzot tiesisku pamatojumu mediju klātbūtnes ierobežošanai, žurnālists ar pašvaldības policijas iesaisti tika izraidīts no sēdes."

"Atbilstoši labas pārvaldības principiem, pašvaldības pārstāvjiem būtu, pirmkārt, jāizskaidro darba grupas darbības principi, otrkārt, jāpamato, kādēļ sabiedrības informēšana konkrētajā gadījumā ir mazāk svarīga nekā iespējamie konfidencialitātes apsvērumi. Tā vietā sēdi žurnālistam lika pamest, iesaistot pašvaldības policiju," pauž medijs, uzsverot, ka demokrātiskā valstī sabiedrībai ir tiesības zināt, kā tiek izmantota vara un nodokļu maksātāju nauda.

LSM norāda, ka viņu rīcībā esošais A.Bartaševiča 1.12.2025. izdotais rīkojums par darba grupas izveidi neparedz slēgtu sēžu norisi, gluži pretēji, tajā iekļauts punkts, kas vērsts uz vispusīgu viedokļu apzināšanu un argumentu uzklausīšanu: “Dalībai darba grupas sēdēs uzaicināt pašvaldības domes deputātus, kā arī nepieciešamības gadījuma pieaicināt iestāžu vadītājus, kultūras darbiniekus, ekspertus, NVO pārstāvjus un citus speciālistus, kā arī organizēt iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanu.”

“Šāda rīcība rada bīstamu precedentu, kurā žurnālista profesionālo darbu iespējams ierobežot bez skaidra, argumentēta un tiesiski pamatota lēmuma. Sabiedrības tiesības uz informāciju nevar tikt pakārtotas administratīvai ērtībai vai politiskai neērtībai,” uzsver LSM valdes locekle Ieva Aile.

LSM valdes locekle atgādina, ka atbilstoši Likuma par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem 24.pantam žurnālistam ir tiesības vākt informāciju jebkādā ar likumu neaizliegtā veidā un no jebkura ar likumu neaizliegta informācijas avota. Citiem vārdiem sakot, sabiedrības interešu vārdā žurnālistam ir tiesības būt klāt, vērot, fiksēt un pēc tam atspoguļot pašvaldības darba procesu, kā arī uzdot vietvaru pārstāvjiem neērtus jautājumus. Savukārt pašvaldībām gan nacionālā, gan vietējā līmeņa normatīvie akti liek nodrošināt lēmumu pieņemšanas caurskatāmību.

Pašvaldība norāda, ka žurnālists izrādījis "klaju necieņu"

Tikmēr Rēzeknes pašvaldība par notikušo ir citās domās. Tā norāda, ka "žurnālists Bikovskis izrādījis klaju necieņu, uzvedies provokatīvi un apzināti traucējis darba grupas norises 30. decembra sanāksmē, kā rezultātā darba grupas vadītāja Karīna Bartkeviča bija spiesta pārtraukt sanāksmi".

"Minētais žurnālists, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot darba grupas darbu, neskatoties uz atkārtotiem lūgumiem atstāt sēžu zāli, atteicās pārtraukt filmēšanu. Tāpat Bikovskis demonstrēja atklātu un uzkrītošu necieņu pret atsevišķiem darba grupas locekļiem, ignorējot elementāras profesionālās komunikācijas normas," pauž pašvaldība.

Tāpat vietvara norāda, ka "par rupju darba procesa kārtības traucēšanu pašvaldība iesniedza iesniegumu Valsts policijā un lūdza par šo faktu uzsākt kriminālprocesu". Tāpat pašvaldība ziņo, ka plāno vērsties Latvijas Žurnālistu mediju padomē, lūdzot izvērtēt žurnālista rīcības atbilstību profesionālās ētikas normām.

Ņemot vērā mediju interesi, pašvaldība norāda: "lai arī darba grupai nav atsevišķa nolikuma vai darba reglamenta, tās darbība ir pakļauta vispārējiem iekšējās pārvaldes principiem, kas paredz, ka darba grupas vadītājs ir tiesīgs noteikt darba kārtību, sēdes norises formu, tostarp trešo personu klātbūtnes pieļaujamību". "Līdz ar to tikai darba grupas vadītājs ir tiesīgs lemt par sēdes pieejamību trešajām personām, tostarp žurnālistiem, kā arī par sēdes daļēju vai pilnīgu ierakstīšanu. Bez vadītājas piekrišanas filmēšana vai ierakstīšana nav pieļaujama, ņemot vērā iespēju, ka sanāksmē izskatāmajai informācijai var būt konfidenciāla."

"Es pērku, tātad es esmu" - patērētājkultūras burbulis Luiziānas muzejā Humlebekā