Kā zināms, "PeR" 2013. gadā pārstāvēja Latviju Eirovīzijā ar dziesmu "Here We Go". Gadu iepriekš viņi bija kļuvuši par Latvijas atlases fināla favorītiem ar skaņdarbu "Disco Superfly". Puiši uzstājās lielākajos mūzikas festivālos, un kādu brīdi šķita, ka viņu karjera varētu aizvest līdz pat pasaules skatuvēm. Taču, kā bieži notiek, slavai līdzi nāk arī sava cena, un tagad, gandrīz divdesmit gadus vēlāk, katrs no viņiem dzīvo pavisam citu dzīvi.

Ralfs Eilands turpina izklaidēt

Grupas spilgtākā seja Ralfs Eilands (31) joprojām ir viens no pamanāmākajiem cilvēkiem Latvijas izklaides vidē. Pa solo karjeras ceļu pārliecinošāk devās 2014. gadā pēc uzvaras šovā "Izklausies redzēts". Viņš ne tikai turpināja darboties mūzikā, bet kopā ar Kasparu Breidaku radīja komēdijšovu "Mēs jūs mīlam".

Būdams pilsoniski aktīvs un iestādamies par demokrātiskas Eiropas vērtībām, 2019. gadā Ralfs sabiedrības balsojumā tika atzīts par "Eiropas gada cilvēku Latvijā". Balsotāji viņu raksturoja kā “radošu un populāru cilvēku ar stingru nostāju, kurš atļaujas izteikt nepopulārus viedokļus”. Savukārt 2022. gadā Ralfs saņēma atzinības rakstu kā "Gada rīdzinieks" par aktivitātēm, sākoties karam Ukrainā. Tagad Ralfs vada pasākumus, piedalās dažādos projektos un reizēm ir arī “mācītājs”. Pēdējā laikā viņa sirds projekts ir raidieraksts "Ralfs Eilands kavē laiku", kas iznāk gandrīz katru nedēļu. Tajā Ralfs sarunājas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, atklājot viņu cilvēcisko pusi.

Taču, vaicāts par bijušajiem grupas biedriem, Ralfs ir pārsteidzoši izvairīgs. Kad žurnāls "Kas Jauns" vēlas ko noskaidrot par Pēteri, Ralfs pēkšņi atsakās no jebkādiem komentāriem, atstājot aizdomās, ka abu starpā ir kāds neatrisināts konflikts.

Edmunds Rasmanis nodevies būvēšanai

Edmunds Rasmanis šobrīd dzīvo pavisam citā ritmā. Viņš ir precējies divu bērnu tēvs un veiksmīgi attīstījis karjeru būvniecības un nekustamo īpašumu nozarē. Tagad Edmunds strādā par pārdošanas nodaļas vadītāju uzņēmumā "Piche**", kas ir viens no lielākajiem industriālo objektu attīstītājiem Latvijā.

Edmundam, tāpat kā Ralfam, ar Pēteri vairs nav kontaktu. Taču vismaz viņa reakcija, ieminoties par kādreizējo grupas biedru, nav noraidoša. “Ar Pēteri pēdējo reizi saskrējāmies Carnikavas pludmalē – pavisam nejauši,” viņš atceras. “Papļāpājām, bet saikne nepalika. Ar Ralfu vēl sazināmies, apmaināmies ar jokiem, reizēm viņš mani aicina ko nodziedāt.” Mūzika gan vairs neesot viņa ikdiena.

Pēteris Upelnieks pievērsies Dievam

Pēc grupas "PeR" izjukšanas Pēteris Upelnieks realizēja sevi kā solists un mūzikas producents, taču aiz ārējā spožuma slēpās nogurums, tukšums un iekšējs nemiers. Kad "Jaunajā vilnī" 2013. gadā viņš ieguva pēdējo vietu, sākās posms, ko pats šodien dēvē par “tukšuma gadiem”. Toreiz viņš dienas un naktis pavadīja studijā, rakstot mūziku un pīpējot zālīti. Mūzika kļuva par darbu, nevis prieku, un dzīve – par haosu. “Likās, ka viss notiek, bet pats tajā nepiedalos,” sarunā ar "Kas Jauns" atceras Pēteris. Pēc zālītes pīpēšanas vairākus gadus arī veselība sāka signalizēt – parādījās veģetatīvā distonija, panikas lēkmes un pastāvīgs nogurums. Tieši tad viņa dzīvē notika pavērsiens, ko viņš pats šodien sauc par brīnumu.

Kādu nakti Pēteris studijā ierakstīja dziesmu, kas sākotnēji bijis tikai joks. Dziesmas piedziedājumā atkārtojās frāze “Jēzus dzīvs”, un viņam pašam tas šķitis smieklīgi. “Sākumā tā bija ironija.” Viņš nedomāja, ka dziesmai būs kāds nopietnāks mērķis. “Taču, klausoties ierakstu, pēkšņi viss mainījās. Es vairs pat nesapratu, vai ironizēju vai tiešām ko jūtu.” Savulaik Pēteris bija mēģinājis lasīt Bībeli, bet toreiz tā šķitusi “kā pilnīgs murgs”. Viņš bija to atvēris un nodomājis – kas tas vispār par sviestu? Nekas nešķita saprotams. Tomēr tajā naktī, kad dziedāja par Jēzu, viss likās citādi. Bībele kļuva par pagrieziena punktu Pētera dzīvē. Viņš pārtrauca zālītes pīpēšanu bez ārstu palīdzības vai psihologiem. “Es sapratu, ka gribu dzīvot citādi.”

Upelnieks nav pavisam aizgājis no mūzikas, viņš muzicē projektā "Mesa" un "Riga Reggae" sastāvā, producē dziesmas citiem māksliniekiem un paralēli veido saturu savam "YouTube" kanālam, kur publicē īsos video ar mākslīgā intelekta balsi. “Pagājušajā mēnesī nopelnīju 90 eiro. Nav daudz, bet man pietiek,” viņš smaidot saka. Šodien Pēteris nedzenas pēc slavas vai spožuma. “Ja cilvēks uzliek manu dziesmu un pasaka, ka viņam kļūst labāk, – tas ir viss, ko man vajag,” viņš stāsta.

Pēteris atzīst, ka no malas varētu šķist – viņš apvainojies, jo grupas menedžere bija Ralfa mamma, kura, iespējams, biežāk virzīja dēlu priekšplānā. Tomēr viņš uzsver, ka tā nav bijis. Pēc viņa domām, grupas izjukšanu noteica pavisam citi – finansiāli – iemesli. “Katrs konkurss, katrs klips un dziesma prasīja ieguldījumus, un tajā laikā šādu līdzekļu man vienkārši nebija. Tā viss ar laiku dabīgi pajuka.”

Pēteris atzīst, ka pēc grupas izjukšanas viņa ceļi ar Ralfu un Edmundu šķīrušies. Kaut arī vēlāk kopā ar Ralfu tapa viena dziesma, tagad viņu starpā vairs nav ne sadarbības, ne arī kādas tuvākas saiknes. Atceroties to vienīgo reizi, kad šogad nejauši saskrējies ar Edmundu Carnikavas pludmalē, Pēteris atklāj gandrīz anekdotisku stāstu: “Vienā vasaras dienā ar ģimeni devos uz Carnikavas pludmali. Iegāju jūrā un peldot pamanīju kādu vīrieti, kas šķita aizdomīgi pazīstams. Hmm, līdzīgs Edmundam, nodomāju. Un, piepeldot tuvāk, pēkšņi sapratu – tas tiešām ir Edmunds!” Pēc vairāku gadu klusuma un bez jebkāda kontakta abi – puiši, kas plecu pie pleca savulaik bija tikuši līdz Eirovīzijas skatuvei – sastapās pavisam nejauši – jūrā. Apmainījās ar pāris vārdiem, pasmējās un turpināja katrs savu dienu.

“Dzīve aizgāja katram savu ceļu,” viņš saka. “Mēs vairs nesatiekamies – ne jubilejās, ne koncertos, ne kādos īpašos notikumos. Tas vienkārši ir beidzies posms.” Tagad Pētera pasaule ir pavisam cita – tajā ir ģimene, Dievs un mūzika, trīs lietas, kas viņu notur līdzsvarā. Viņš gan neslēpj, ka joprojām sapņo par brīdi, kad atkal uzmirdzēs mūzikā.

Igaunija Venēcijas biennālei gatavo filmu par vecas ēkas nojaukšanu Valgā