Kad dizaineri rada jaunus zīmolus, viņi nereti cenšas pievērst uzmanību ar pārsteidzošu, unikālu dizainu. “for lovers & trees” pieeja bija atšķirīga. Kā tu saprati, ka tava zīmola pamatvērtība būs absolūti perfekts produkts un tas būs adījums?

Viss sākās nevis ar produktu, bet ar stāstu par došanos dabā, par to, cik daudz daba spēj dot, lai mēs justos labi. Kad mēs, draudzeņu bariņš, sākām iet pārgājienos, jautājām sev: kāpēc nedarām to biežāk? Viena no atbildēm bija piemērota un skaista apģērba trūkums. Kamēr tu funkcionālā sporta apģērbā ej pārgājienā, viss ir lieliski. Bet, kad paliec viena vai vēlies pēc pastaigas ieiet kafejnīcā, jūties ērmīga un neiederīga. “for lovers & trees” apģērba sastāvā ir īpaši smalka merīnvilna, un tā būtībā ir termoveļa. Tikai izskatās citādi.

Ērtas un skaistas drēbes mudina vairāk doties ārā arī pilsētā, braukt uz darbu ar velosipēdu vai iet kājām. Ierastais izejamais apģērbs nereti nav piemērots mūsu laikapstākļiem. Zīmolu nodibinājām pirms pieciem gadiem, un kopš tā laika daudz kas ir mainījies – tagad ir daudz funkcionālu produktu, kas izskatās labi. Kādreiz, kad strādāju apdrošināšanā un bankā, man bija divas savstarpēji nekombinējamas garderobes – darbam un brīvajam laikam. Patlaban man ir ļoti maza garderobe, un visi tās apģērba gabali ir mīksti, ērti un valkājami dažādās dzīves situācijās. Merīnvilnas T kreklu var uzvilkt gan uz darbu zem žaketes, gan brīvajā laikā zem lietusmēteļa vai valkāt vienu pašu. Arī klientes apstiprina, ka tieši mūsu drēbes viņas valkā visbiežāk.

Patiesību sakot, kad radās zīmola ideja, es par adījumiem neko nezināju. Mācījos runāt profesionālā valodā, nepazinu dzijas, nepārzināju ražošanu, bija arī kļūdas. Tagad jau sajūsminos par jaunām tehnoloģiskajām iespējām. Jūtos labi, jo varu sevi saukt par profesionāli.

Atgriežoties pie zīmola stāsta, uzskatu, ka mākslīgā intelekta laikmetā cilvēciskā saikne un attiecības ir īpaši svarīgas. Daba ir vide, kurā šo saikni stiprināt. Nav obligāti jādodas dabā ar mums, to var darīt dažādi, galvenais ir to darīt! Ar mūsu radīto apģērbu gribu šo stāstu izstāstīt citiem un iedvesmot.

Ja zīmola produkts ir adījums, tas jau ir solis modes pasaules virzienā, turklāt adījumi jau vairākus gadus ir modes aktualitāšu topā. Vai “for lovers & trees” ir izdevies izmantot šo tendenci savā labā, iespējams, jūs ar saviem produktiem turpināt to attīstīt un uzturēt?

Kamēr darbojies savā mazajā burbulī, dienu no dienas ej uz darbu, ir grūti sevi nodefinēt plašā kontekstā. Diez vai es sevi ierindotu modes pasaulē, jo, godīgi sakot, šādās kategorijās nedomāju. Mums ir izveidojies klientu–draugu loks, ko aicinām uz laikošanām, kurās nemaz nerodas sajūta, ka mēs apspriežam modi. Drīzāk runājam par to, kas klientēm nepieciešams, lai justos labi. Arī zīmola vēstījums nav fokusēts uz modi.

Es sacītu, ka nodarbojos ar uzņēmējdarbību. Un veiksmīgu uzņēmumu var izveidot tikai tad, ja tev patīk tas, ko dari. Tāpēc mode ir otršķirīga. Kā mēdzu teikt, tas, kas nav modē, nevar iziet no modes. Taču esmu novērojusi, ka idejas virmo gaisā: tu vari nebūt daļa no modes pasaules, bet gribot negribot jaunākās vēsmas skar arī tevi. Jūtu, ka varu paredzēt aktuālās tendences. Neesam atrauti no pasaules – dzijām, ko iepērkam Itālijā, ir aktuālās krāsu kartes, mainās arī tekstūru tendences. Ir dzijas, ko krāsojam mūsu pašu izvēlētajos toņos. Protams, apģērbs ietilpst modes kategorijā, bet mēs nedzīvojam pēc modes pasaules kalendāra, nepiedalāmies modes nedēļās, negatavojam kapsulu “Net-a-Porter”, pat netaisām cikliskās kolekcijas. Tas viss būtu normāli modes pasaulē. Piemēram, zinu, ka rudenī būs jārada kas siltāks, bet tikpat labi paraugs var tikt pabeigts tikai pavasarī.

Mūsu galvenā darbības platforma ir “Instagram”, performances mārketings. Te gan ir milzīga vieta izaugsmei, patlaban darām vien 10% no tā, kas būtu iespējams. Dažkārt šķiet, ka mūsu bizness ir nevis mode, bet klientu komunikācija. Maza uzņēmuma ietvaros veicamo ikdienas darbību ir tik daudz, ka jākoncentrējas uz to, kas uzņēmumam ļauj dzīvot. Mūsu gadījumā tas ir produkts, klients un platforma, kurā norisinās zīmola komunikācija. Visbeidzot, mans galvenais vadmotīvs ir skaistums. Man patīk, ka adījums ir skaists, ka sieviete tajā labi izskatās un jūtas lieliski un ka tas viņai kaut ko atrisina.

Latvijā jūs labi saprot. Kā veidojas komunikācija ar klientēm ārpus Latvijas robežām?

Mūsu produkts ir ārkārtīgi kvalitatīvs, tā sastāvā ir tikai dabīgi materiāli, tāpēc no ārzemēm saņemam atsauksmes, kas uzteic tieši šo aspektu. Viens no izaicinājumiem mūsdienu pasaulē – ir jāpierāda, ka esi īsts, ka nenodarbojies ar tā dēvēto dropšipingu (dropshipping) vai neesi mākslīgā intelekta radīts robots. Mūsu ceļš ārpus Latvijas galvenokārt ved caur influenceru kontiem un kapsulas kolekcijām. Pirkumi interneta veikalā ir atkarīgi no tā, kāda ir tā brīža stratēģija, uz kuru valsti fokusējamies. Protams, ir arī reklāmas kampaņas, bet tās nav pašas efektīvākās. Vislielākā atdeve ir cilvēciskajai komunikācijai.

Kā “for lovers & trees” izdodas lauzt priekšstatu, ka adījumi jāvalkā tikai ziemeļos un tikai ziemā?

Skandināvijā adījumus saprot – tos valkā arī vasarā. Tāpēc mūsu pirmā radītā jaka der gan ziemā, gan vasarā, jo kurš gan būs tik drosmīgs Latvijā un Skandināvijā vasarā iziet ārpus mājas bez jakas?! Runājot par attālākiem tirgiem, piemēram, Ameriku… tā ir tik milzīga, ka grūtāk saprast, ko un kāpēc cilvēki izvēlas. Līdz ar to ir sarežģītāk veidot stāstu, ko rādīt reklāmās. Katrā ziņā mums ir skaidrs, ka drošāk tur kaut ko darīt nevis vasarā, bet ziemā.

Protams, esam atkarīgi no ārpasaules mainīgajiem noteikumiem. Skatījāmies uz Amerikas pusi, bet tagad, kad ir runas par ievedmuitu, kļūstam bažīgi, vai klients būs gatavs maksāt pat par 30% vairāk. Tāpēc tagad lūkojamies tajos virzienos, kur jau ir iestrādes. Pašlaik labi veicas Vācijas, Zviedrijas, Dānijas tirgū. Arī Šveicē, lai gan tur zīmolu vēl neesam sevišķi virzījuši.

Nav daudz jaunu un starptautiski zināmu adījumu zīmolu, bet viens, kas nāk prātā, ir supermodeles Džidžī Hadidas radītais “Guest In Residence”. Kāda, tavuprāt, ir jūsu vieta citu adījumu zīmolu starpā?

Adījumi ir nišas produkts. Ja izveidotu adījumu zīmolu TOP 100, mēs noteikti šajā sarakstā būtu. Zīmols “Guest In Residence” šķiet vairāk būvēts uz Džidžī tēlu, nevis adījumu vispār. Bet es uzskatu, ka mūsdienu pasaulē visam ir vieta būt. Es nedomāju konkurences kategorijās. Drīzāk pievēršos vērtībām. Džidžī lieliski izstāsta savu stāstu, tas ir jautrs un rotaļīgs.

Zīmols ir kā personība, tam ir savs draugu loks, kam patīk šis stāsts. Piemēram, es iztēlojos, ka “for lovers & trees” klientes garderobē jau viss ir, bet nu viņa izvēlas labāku kvalitāti, jo vairs negrib valkāt poliesteru. Grib to aizstāt ar mazu garderobi, kurā viss ir kombinējams. Galu galā, jo vairāk lietu garderobē, jo lielāks haoss galvā. Labāk, lai viens apģērba gabals atrisina vairākus jautājumus! Tāpēc veidojam gaišus brīva piegriezuma apģērbus, kas izskatīsies jauneklīgi, būs ērti un noslēps to, ko negribas izcelt. Šīs drēbes nebūs spilgtākas par tevi, bet izcels tevi. Turklāt kvalitatīvs materiāls vienmēr izskatās labi.

Es ļoti atbalstu sadarbības. Tā mēs dalāmies un apmaināmies gan ar radošo enerģiju, gan ar atbalstītājiem. Kopā ar zīmolu “Piksie Won’t Play” radījām kolekciju “Mantra for lovers”. Bija sadarbība ar mākslinieci Santu Pīlēnu jeb Gaia Pilens. Patlaban sadarbojamies ar divām māksliniecēm – būs adījumi ar ziedu rakstiem, kas vēl tiek tehnoloģiski izstrādāti. Sadarbībā ar influenceri jau radījām jaku ar svītrām. Tagad, kad “Pinterest” ierakstu “mohēra”, varu atrast dažādas bildes tieši ar šo jaku. Šķiet, ārprāts, visa pasaules skaistuma starpā arī šī mūsu jaka!

Apzināta, lēna dzīvošana – tie ir atslēgas vārdi, ar kuriem asociējas “for lovers & trees”. Cik viegli vai sarežģīti ir šādu vēstījumu transformēt apģērba zīmolā?

Manā uzņēmējdarbībā atspoguļojas mans dzīvesstils. Ja man kaut kas patīk, es tajā dalīšos. Ja mani uzrunā kāda meditācija, palūdzu to ierakstīt un nosūtu klientiem kā apsveikumu. Šādas nianses zīmola stāstam piešķir autentiskumu. It viss atbalsojas manī un manā komandā. Pie mums nonāk klienti ar līdzīgām vērtībām, un viņi tās nes tālāk. Vēstījums ir nolasāms visos zīmola aspektos.

Labbūtība un dabiskums ir ne tikai dzīvesstila, bet arī mārketinga aktualitāte. Ar šādu birku tiek pārdotas arī lietas, kas nemaz nav tik labas vai dabiskas. Tāpēc tevis piesauktajam autentiskumam ir īpaši liela nozīme.

Mēs daudz ko mēdzam nodēvēt par labu mārketingu. Ir jājautā: vai tas tā tiešām ir, un vai tas nes naudu? Piemēram, mums tikko bija SUP izbrauciens kopā ar klientēm. Vai tas, ka ieliekam šo saturu “Instagram”, kaut ko pārdod? Mūsdienu datu pasaulē tas, ko rādi pasaulei, vāc klikšķus, kas rezultējas pasūtījumos. SUP brauciens var rezultēties skatījumos, bet vai pasūtījumos? Šāda tikšanās ar zīmola draudzenēm man ir svarīga, lai man pašai būtu jēgpilni, interesanti, jautri veidot zīmolu. Ja skatītos tikai uz tīriem datiem, droši vien nāktos padomāt, vai tas vajadzīgs. Šajā jautājumā esmu konsultējusies ar profesionāļiem, un nav vienas atbildes, vai tas nes peļņu. Tā var būt tikai daļa no mārketinga stratēģijas.

Tātad tas nav apzināti veidots PR pasākums, uz kuru tiek aicināti pareizie cilvēki, kas no tā radīs saturu saviem sekotājiem?

Jā, tas drīzāk ir vienkārši par dzīvesstilu. Piedalījāmies “Google Luxury Next” konferencē, kurā piedalījās arī “Gucci” un “Prada”. Konferencē “Google” stāstīja par to, kas būs aktuāls nākamajā sezonā. Labā ziņa ir tā, ka neviens to nezina, nav vienas izaugsmes atslēgas! Protams, jo disciplinētāks būsi, jo vairāk darīsi, jo lielāks veiksmes procents, tikai procesā tu iegūsi zināšanas.

Tev tik un tā ir svarīgi to darīt, pat ja šādiem pasākumiem nav “tirgus vērtības”.

Tas ir zīmola pamatā. Man bija pieredze, ka ilgstoši slimoju, bija slikta pašsajūta. Kad sāku doties dabā, sapratu, cik daudz var mainīt viena diena mežā. Mainās uzsvari. Pazūd nozīmīgums tam, uz ko biji tik fokusējies. Pamostas radošums. Tas ir piedzīvojums. Sarunas dabā ir daudz godīgākas, dziļākas, bez spriedzes un saspīlējuma. Tas ir ļoti dziedinoši. Bija laiks, kad vienīgais, par ko man gribējās runāt, bija tas, kā kaut kur palikt guļammaisā un kur doties. Bet ar apģērbu to brīvību varam ienest arī ikdienā! “for lovers & trees” apģērbi ir radīti, lai sieviete var iziet no mājām, aizvest bērnu uz hokeju, tad aiziet uz darbu, pavakariņot restorānā, vēl aizbraukt pastaigāt uz jūru un visur izskatīties lieliski.

Uz “for lovers & trees” kastes ir rakstīts: “You should walk 20 minutes a day, unless you’re busy, then you should walk for an hour.” (“Dienā jāiet pastaigāties 20 minūtes, ja vien neesi aizņemta, – tad būs jāstaigā stundu.”) Sāku domāt, ka tas jānomaina ar jaunu saukli: “Ir viens cilvēks, kas pēc Tevis ilgojas visvairāk, un tas esi Tu pats.” Došanās dabā ir vienkāršākais veids, kā savienoties ar sevi. Ja pa dienu neesam bijuši svaigā gaisā, jāsaka paldies ķermenim, ka tas vispār ir izturējis! Ir svarīgi to izstāstīt un iemācīt arī bērniem. Mēs drīz ieiesim mākslīgā intelekta pasaulē un, kad ar to vairs nespēsim tikt galā, zināsim, ka ir viena vieta, kur atjaunoties, – daba. Mežā ieejot, pat vistrauksmainākās domas kļūst mierīgākas.

Daba maina arī laika izjūtu. Stunda e-pastā paskrien nemanot, bet stunda dabā ir piepildīta. Un kādi ir tavi ikdienas rituāli?

Savus rituālus esmu izstrādājusi ilgi, bet fanātiski neturos pie tiem. Katru rītu vingroju ar Treisiju Andersoni un meditēju. Pašlaik mēģinu ikdienā ieviest vairāk kustību, ne tikai 10 000 soļu dienā. Tomēr apzinos, ka arī 15 minūšu pastaigai ir jēga. Galu galā, ja dienā neatrodam pāris minūšu sev, kam tad mēs dzīvojam?

Pašlaik visa rosība notiek tiešsaistē, bet top arī jauna “for lovers & trees” studija. Vai vari pastāstīt, kas tajā notiks?

Jau pieskāros tam, ka zīmola izaugsmei ļoti svarīga ir saikne ar kopienu un performances mārketinga attīstīšana. To varēsim realizēt jaunajā studijā, ko iekārtojam ēkā pretim Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam. Bija nepieciešama vieta ar labu gaismu, kur radīt saturu, jo mūsdienu pasaulē nepietiek ar darīšanu – ir jārāda. “Instagram” satura veidošana gan ir nedaudz ārpus manas komforta zonas, bet cita ceļa nav.

Tā būs arī vieta, kur satikties. Izstrādājot katru kolekciju, mēs ielūdzam 50 klientes to uzlaikot. Mēs aicinām sievietes, kas mūsu zīmola apģērbu valkā jau sen, kas saprot, vai tas ir labs vai slikts. Visgodīgākais ir cilvēka balsojums ar maciņu. Ja klientes ir gatavas pirkt, varam šo apģērbu pārdot internetā. Ļaunākais ir lielā daudzumā kaut ko pārdot ārzemēs, jau izsūtīt un tad saprast, ka apģērbs nebija līdz galam nostrādāts.

Studija būs vieta, kur eksperimentēt. Bija nepieciešams ilgs laiks, lai pārietu uz studijas konceptu, atsakoties no klasiskās veikala izpratnes. Jau gadu strādājam tiešsaistē, tas bijis liels darbs un prasa citas prasmes. Negribas atkal kāpt vecajās kurpēs. Turklāt man ir tāda pieredze, ka personīgajā “Instagram” kontā izpārdevu produktu paraugus un aicināju ierasties tos pielaikot noliktavā, bet interesentes labprātāk izvēlējās tos aplūkot tiešsaistē. Mūsdienās laiks ir vērtīgs resurss, ko negribas izniekot. Mēs vairs neklīstam pa veikaliem, kaut ko meklējot. Ja kaut kur dodies, tad dodies mērķtiecīgi!

Jau ieminējies, ka dabā pamostas radošums. Ierasts, ka modes zīmolu dizaineri, radot jaunus apģērba modeļus, aizrautīgi demonstrē savu domas lidojumu. Turpretī “for lovers & trees” produktu klāsts ir ierobežots. Kā radošums izpaužas tavā darbā?

Sākotnēji bija doma radīt tikai vienu produktu, vienu jaku. Tad radās pašai savas vēlmes, ko gribētos vilkt ar to kopā… “for lovers & trees” gadījumā radošums ir stāstā, tajā, kā parādām produktu dažādos kontekstos. Radīt glītu apģērbu no termoveļas sastāva, lai var gan gulēt guļammaisā, gan doties uz biroju, ir gana liels radošs izaicinājums. Es daudz ieklausos klientēs, viņas visu pasaka. Kāda varbūt pateiks, ka vēlas sievišķīgus svārkus, ko vilkt gan ziemā, gan vasarā, – tie ir mani uzdevumi, ko risinu. Var gadīties, ka ieraugu dziju, kas jau pati runā, un ar to gribas eksperimentēt.

Radošums ir visur, arī biznesā vai grāmatvedībā. Nekad, nekad neesmu sevi nosaukusi par dizaineri! Nodarbojos ar uzņēmējdarbību tādā veidā, kas mani interesē. Patiesībā ar vārdu “radošums” uzmanos – reizēm mēs gribam vienkārši pašrealizēties. Bet realizēties caur kalpošanu kādam citam ir vēl brīnišķīgāk! Ja kaut kas patīk ne tikai man, bet arī citiem, tas ir lieliski!

Tāds kā klusais radošums – izpausties nevis ar ambīcijām, bet gan ar vēlmi risināt un iedziļināties.

Radošums prasa disciplīnu. Katrai niansei ir nozīme – lai T krekls kristu pareizi, lai piedurknēm būtu īstais garums. Kad nosūtu produktu ražošanai, tas ir ļoti tehnisks zīmējums. Tā nav dizainera domas lidojuma skice. Zīmējumā jāapraksta viss pa centimetriem, jānorāda, vai būs rievots valnītis, kāda būs gumija. Reiz bija gadījums, kad nosūtīju ražošanai pusi no džempera zīmējuma – ar vienu piedurkni – ar domu, ka piedurkne jau atkārtojas, bet man arī atsūtīja džemperi ar vienu piedurkni, jo no ražotnes tu saņem to, ko esi nosūtījis. Šajā procesā ir jābūt spējai ieraudzīt, kā tas izskatīsies uz auguma. Tu risini to visu un neatlaidies, kamēr izskatās vislabāk.

Tieši pārdomātas detaļas padara apģērbu ilgtspējīgu. “for lovers & trees” apvieno ilgtspēju gan zīmola komunikācijā, gan produktā.

Skaidrs, ka konkurēt ar ātrās modes zīmoliem nav jēgas. Vienīgais ceļš ir tikai dabīgo materiālu virzienā. Tas ir izaicinoši, jo tā ir cita cenu kategorija, tas prasa vairāk paskaidrot, vairāk stāstīt par produktu. Kad es pati sāku valkāt vilnas adījumus, sajutu, kāda ir atšķirība. Tagad vairs nevaru atgriezties pie poliestera. Prieks, ka to sajūt arī klienti.

Runājot par ilgtspēju – par to, ko esi izvēlējies apzinātāk, tu rūpēsies labāk, un tas ilgāk kalpos. Klienti saka, ka ir gatavi lāpīt mūsu zeķes. Tas ir labākais kompliments, ko varētu saņemt. Kad man bērnībā kāds pateica, ka cilvēki ārzemēs met ārā zeķes, man tas bija šoks. Tagad arī pati tā varu izdarīt, jo mūsdienu pasaulē ir liels preču pārsātinājums. Tomēr tā tam nevajadzētu būt, mums būtu jārūpējas par katru lietu.

"Lena Lumelsky" tērpi un Elīnas Dobeles apavi vienkārši nespēj atstāt vienaldzīgus...