Toms no Jelgavas raksta: “Skatoties hokeja translācijas, nevarēja nepamanīt, ka mūsu valsts himna par godu spēles uzvarētājam tur tika izpildīta saīsinātā veidā. Vai tad valsts himna un valsts karogs nav aizsargāti ar īpašu likumu, kas paredz tās lietošanas kārtību un aizsargā pret kādām nevēlamām izpausmēm. Cik tas ir likumīgi? “

Likums neiebilst

Izrādās, līdzīgu jautājumu saņēmis Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins, un, viņaprāt, šādā gadījumā nekāda likumpārkāpuma nav. Protams, jebkurā situācijā, ja ir aizdomas par himnas vai karoga negodprātīgu izmantošanu, ir tiesības vērsties ar iesniegumu Valsts policijā, taču šis nebūs tas gadījums.

Judins skaidro: “Kārtību, pēc kuras izpildāma un izmantojama valsts himna, regulē likums “Par Latvijas valsts himnu” un Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā tiražējamas Latvijas valsts himnas notis un skaņu ieraksti”. Tajos arī noteikti atskaņošanai un tiražēšanai pieļaujamie himnas varianti – tostarp arī saīsinātais. Atbilstoši starptautiskajai praksei, valsts himnas saīsināta versija lietojama tikai un vienīgi sporta spēļu laikā, un tā tika speciāli izstrādāta, lai nodrošinātu iespēju ierobežotā laika sprīdī izskanēt gan himnas pamata pantam, gan piedziedājumam.”

Svarīga ir attieksme

Pēc likuma attiecībā uz izpildījumu svarīgs ir viss – sākot no notīm un beidzot ar vārdiem, taču vissvarīgākā tomēr ir attieksme pret valsts himnu. Tas ir viens no valsts simboliem, un gan izpildītāju, gan klausītāju attieksmei jābūt cieņpilnai.

Protams, skatītāju pilnās tribīnēs lielos sporta pasākumos nereti pretinieku komandas himna izpelnās dažu labu svilpienu, taču šādā gadījumā tā drīzāk ir emociju, bet ne apzinātas necieņas izrādīšana. Turpretim Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, kad toreizējais Valsts prezidents Egils Levits himnas laikā nenoņēma cepuri, aizmāršība gan robežojās ar zināmu necieņu.

Jāatzīmē, ka saskaņā ar likumu par klajas necieņas izrādīšanu valsts himnai paredzēta administratīvā atbildība – naudas sods līdz pat 700 eiro, bet par himnas publisku zaimošanu arī kriminālatbildība.

Krimināllikuma 93. pantā noteikts, ka par valsts himnas publisku zaimošanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trīs gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām (šobrīd 3100 eiro).

Par necieņu var uzskatīt himnas ar nolūku veiktu izpildījumu sagrozītā un neatbilstošā ritmā un tam neatbilstošos apstākļos, arī dziedāšanu sabiedriskā vietā stiprā alkohola reibumā. Uzsvērti nepareiza dziedāšana, izkropļojot vārdus vai melodiju, kā arī necienīgas izdarības, piemēram, speciāla vaibstīšanās, jau var tikt traktēta kā zaimošana.

Ir arī izņēmumi

Interesanti, ka pasaules praksē noteikts, ka sporta sacensībās jāievēro vienlīdzības princips – proti, ja kāda himna atskaņota saīsinātā versijā, tad tādas jāpiemēro arī visu citu valstu himnām.

Savukārt gadījumos, ja atskaņo pilnās himnas versijas, tomēr pastāv vairāki izņēmumi – ASV, Apvienotās Karalistes, Itālijas un vēl dažu citu valstu himnas ir tik garas, ka tām arī saskaņā ar nacionālo pieeju oficiālajos pasākumos tiek atskaņots tikai pirmais pants un vienīgi instrumentālajā izpildījumā.

Ar karogu jābūt uzmanīgam

Atšķirībā no valsts himnas izpildīšanas, kur tomēr iespējamas interpretācijas, daudz vienkāršāk ir pieķert pārkāpumos par necienīgu attieksmi pret valsts karogu.

Ministru kabineta “Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas noteikumos” ir ļoti stingri noteiktas normas, kas jāievēro. Valsts karogs nedrīkst pieskarties pie zemes, un tam vienmēr ir prioritāte pār citiem karogiem, to drīkst izmantot tikai tam paredzētajam mērķim.

Valsts karogu nedrīkst apzīmēt, aprakstīt un papildināt, tāpēc gadījumā, ja kādam izdevies iegūt uz tā slavenu sportistu parakstus, šādu karogu publiski lietot vairs nedrīkst un tam jāatrod goda vieta glabāšanai mājās.

Ko darīt, kad valsts karogs ir kļuvis nederīgs – piemēram, bijušas situācijas, kad pēc lieliem masu pasākumiem atkritumu tvertnēs nonāk mazie, simboliski karodziņi? Likumā paredzēta speciāla kārtība, kā cieņpilni būtu jāiznīcina šāds karogs. Pirms izmešanas tas būtu jāsagriež trijās daļās, atsevišķi pa krāsām, jāievieto atsevišķā maisiņā un tad to bez problēmām var izmest.

Himna sportā

Valsts himnas par godu dalībvalstīm vai konkrētiem sacensību uzvarētājiem tiek izpildītas teju simt gadu – pirmo reizi tās olimpiskajā spēlēs atskaņotas 1927. gadā.

Jāatzīmē arī, ka Latvijas sportā pašlaik himnas dziedāšana sportistiem tiešām kļuvusi par emocionāla pacēluma brīdi, kas ne tuvu nebija vērojams deviņdesmitajos gados pēc neatkarības atgūšanas. Par attieksmes lūzuma brīdi var uzskatīt vēsturisko valsts hokeja izlases uzvaru pār Krievijas izlasi 2000. gadā pasaules hokeja čempionāta laikā Sanktpēterburgā, kad puiši Rīgā tika sagaidīti kā varoņi.

Latvijas Badmintona federācijas vadītājs Kristiāns Rozenvalds stāsta: “Kad sākām atskaņot Latvijas himnu pirms katras badmintona komandu čempionāta spēles, izmantojām īso versiju, turklāt raitā tempā – to pašu kā hokeja čempionātā. Situācijās, kad ir TV tiešraide, skatītāji nav pulcējušies himnas atkārtojumu lēnas izdziedāšanas dēļ, un tās īsā versija tāpat dod iespēju radīt valstisku un patriotisku noskaņu. Tā nebūt nav ņirgāšanās par himnu. Sliktāk būtu atskaņot atkārtojumus, vērojot, kā sportisti nepacietībā mīņājas, nevarēdami sagaidīt beigas, un vērot, cik nepacietīgi kļūtu skatītāji, nevarot sagaidīt sacensību sākumu.”

Tiesa gan, iespējams, ka pēc uzvarētām sacensībām vai svarīgas spēles sportisti labprāt izbaudītu šo uzvaras mirkli, dziedot himnas pilno versiju, taču tāda iespēja diemžēl nepastāv.

Kaimiņš svētkos pie mājas neizkar karogu. Kam par to jāziņo?