Pēc Atvaras uzvaras "Supernovā" ar dziesmu "Ēnā" Latvijā viņai līdzi juta tūkstošiem cilvēku – sociālajos tīklos dalījās ar dziesmas vārdiem, emocionāliem video un atbalsta ziņām. Taču visemocionālākais šis brīdis bija viņas mammai Agritai, kura, atceroties fināla vakaru, joprojām nespēj valdīt emocijas.

“Mēs kliedzām, mēs raudājām. Tas bija neticami. Tajā brīdī bija pilnīgs emociju sprādziens. Godīgi sakot, sapratne, ka tas tiešām notiek, atnāca tikai pēc vairākām dienām,” žurnālam "Kas Jauns" atzīst Agrita. “Es it kā redzēju to rezultātu, dzirdēju, kas notiek apkārt, bet prāts tam vienkārši neticēja. Tā bija sajūta, ko ļoti grūti aprakstīt.” Lai gan mammai bijusi nojausma, ka meitai ir visas iespējas uzvarēt, viņa sev nav ļāvusi līdz galam noticēt triumfam. “Kā mamma es, protams, vienmēr ticēju savam bērnam. Man vienmēr šķita – viņa var ļoti daudz.” Jau vairākas dienas pirms fināla Agritai intuīcija teikusi priekšā, ka varētu notikt kaut kas īpašs. “Sociālajos tīklos atbalsts bija milzīgs. Cilvēki ļoti juta līdzi Lienei. To nevarēja nepamanīt. Es redzēju komentārus, redzēju cilvēku emocijas, un man šķita – jā, cilvēki viņu patiešām sajūt.” Viņa atzīst – tieši tas viņu aizkustinājis visvairāk. “Domāju, ka vecākiem lielākais gandarījums ir nevis slava vai popularitāte, bet redzēt, ka cilvēki tavu bērnu pieņem no sirds.”

“Ja kāds viņai pateica – tu nevari, viņa kļuva vēl stiprāka”

Runājot par meitu, Agrita vairākkārt uzsver vienu rakstura īpašību – neatlaidību. Viņa saka, ka jau kopš bērnības Liene bijusi cilvēks, kurš nekad nav padevies pie pirmajām grūtībām. “Liene nekad nav palikusi pusceļā. Ja kāds viņai pateica, ka kaut ko nevarēs vai nesanāks, tas viņai deva vēl lielāku motivāciju. Viņa vienmēr domāja – es varēšu vēl labāk,” saka mamma. Agrita smejas, ka meitai jau bērnībā piemitis spēcīgs raksturs. “Ja viņa kaut ko bija nolēmusi, tad viss – viņa ies uz to. Viņu nevarēja tā vienkārši atrunāt. Un es domāju, ka tieši tas viņai dzīvē ļoti palīdz. Vienmēr zināju, ka viņa izdarīs kaut ko īpašu. Ka viņa nebūs cilvēks, kas vienkārši pazūd pūlī. Viņā vienmēr ir bijis kaut kas ļoti spēcīgs.”

Arī šobrīd uz "Eirovīziju" Lienes mamma skatās kā uz sākumu, nevis galamērķi. “Lai kāds būtu rezultāts, es zinu, ka tas ir tikai sākums. Viņai ir ļoti spēcīgs iekšējais kodols, ļoti liela emocionalitāte un arī ļoti lielas darbaspējas.” Viņa pieļauj, ka šī mērķtiecība daļēji nākusi no ģimenes. “Varbūt no manis viņa ir paņēmusi tieši neatlaidību. Mums abām ir raksturīgi – ja kaut ko ļoti gribam, tad ejam uz to līdz galam.” Tomēr mamma uzsver, ka meitas panākumi nav radušies vienā dienā. “Cilvēki bieži redz tikai skaisto rezultātu, bet aiz tā visa ir ļoti daudz darba. Ļoti daudz emocionālu pārdzīvojumu, arī nedrošības brīžu. Taču Liene nekad nav apstājusies.” Agrita atceras, ka meitai nācies saskarties arī ar kompleksiem par savu izskatu. “Viņu ļoti bremzēja liekais svars. Viņai bija grūti pilnībā atvērties uz skatuves, lai gan talants viņā bija milzīgs.”

Dziedāja līdzi radio jau bērnībā

Par pirmo brīdi, kad sapratusi, ka meitai piemīt īpašs talants, Agrita atceras ļoti spilgti. “Mēs braucām mašīnā, skanēja radio, un es pēkšņi pamanīju, ka viņa dzied līdzi pilnīgi visām dziesmām. Sākumā man likās – nu labi, bērni jau visi kaut ko dungo. Bet tad sāku klausīties uzmanīgāk,” atceras Agrita. Lai pārliecinātos, ka tas nav nejauši, viņa sākusi speciāli pārslēgt radio stacijas. “Es pārslēdzu vienu dziesmu, otru, trešo, un viņa turpināja dziedāt līdzi pilnīgi visam. Tad sāku saprast – nē, tas nav vienkārši bērna prieks dziedāt. Tur kaut kas ir.” Īpaši mammu pārsteigusi meitas muzikālā dzirde un spēja ļoti precīzi atkārtot dzirdēto. “Viņa vēl nemācēja angļu valodu, nesaprata vārdus, bet perfekti atkārtoja melodijas un intonācijas. Viņai bija ļoti laba dzirde. Es klausījos un domāju – kā tik mazs bērns to var tik precīzi nodziedāt?” Tieši tajā brīdī Agrita sapratusi, ka Lienei noteikti jāmēģina iet muzikālā virzienā. “Man bija pilnīgi skaidrs, ka viņa jāved uz mūzikas skolu.”

“Mammīt, kāpēc tie bērni raud?”

Agritai atmiņā palicis meitas pirmais klavierspēles pārbaudījums. “Viņa skatījās uz citiem bērniem, kuri uztraucās un raudāja, un jautāja man: “Mammīt, kāpēc viņi raud?” Viņa pat nesaprata, ko nozīmē baidīties no uzstāšanās.” Mamma jau no mazotnes centusies meitai iemācīt vienu svarīgu lietu – darīt visu pa īstam. “Es viņai vienmēr teicu: ja tu kaut ko dari, tad dari to no visas sirds. Ja smejies, tad pa īstam. Ja dziedi, tad pa īstam. Nedari neko tikai tāpēc, ka vajag.” Tieši tas cilvēkus pievelk Lienē. “Viņa neko netēlo. Viņa vienkārši ir tāda, kāda ir. Un cilvēki to ļoti jūt.”

Agrita uzskata, ka meitas lielākā īpašība ir patiesums. Viņa saka, ka laikā, kad ļoti daudzi cenšas būt perfekti, skaļi un ārēji spoži, cilvēki īpaši novērtē īstumu. “Pašlaik cilvēkiem ļoti pietrūkst īstuma. Liene ir ļoti vienkārša, cilvēciska.” Pēc Agritas domām, Lienes dziesmu spēks slēpjas tajā, ka viņa pati dzīvē ir daudz ko izjutusi. “Cilvēks, kurš ir gājis cauri sāpēm, prot tās citādi izjust un izteikt. Liene ļoti skaisti prot pārvērst emocijas mākslā.” Runājot par meitas uzstāšanos, Agrita neslēpj lepnumu. “Kad es skatos, kā viņa stāv uz skatuves, man reizēm ir grūti noticēt, ka tā ir mana meita. Jo viņa ļoti izaug tajā brīdī, kad dzied. Tur ir milzīgs spēks.” Un tad viņa piebilst: “Liene bauda to, ko dara, un pasaule bauda viņu.”

Atklāti par Lienes tēti Māri

Sarunas laikā Agrita ļoti delikāti pieskaras arī meitas tēva tēmai. Viņa vairākkārt uzsver, ka nevēlas nevienu nosodīt vai dramatizēt pagātni, jo viss dzīvē esot daudz sarežģītāk, nekā cilvēkiem dažreiz šķiet no malas. “Liene savu tēti ļoti mīlēja. Viņš bija ļoti gudrs, ļoti muzikāls, ļoti vieds cilvēks. Viņā bija ļoti daudz laba,” saka Agrita. Viņa stāsta, ka Lienes muzikalitāte lielā mērā nākusi tieši no tēva. “Es domāju, ka muzikālā puse viņai ir no viņa. Viņš bija muzikāls cilvēks, tikai to sevī līdz galam neattīstīja. Bet talants viņā noteikti bija. Dzīvē vienmēr ir arī ēnas puses. Mums katram tādas ir. Vienkārši kādam tās ir smagākas, kādam vieglākas.” Agrita neslēpj – deviņdesmitie gadi daudzām ģimenēm bijuši sarežģīts periods. “Tas bija cits laiks. Daudz kas toreiz bija citādi. Cilvēki dzīvoja citā spriedzē, citos apstākļos. Un tas ļoti ietekmēja ģimenes.” Tomēr viņa nevēlas, lai saruna par Lienes tēti kļūtu sensacionāla. “Man ļoti negribas, lai cilvēki meklē kaut kādu drāmu. Jo svarīgākais ir tas, ka Liene savu tēti ļoti mīlēja. Viņš viņai dzīvē bija svarīgs cilvēks.”

Agrita arī atklāj – viņai reizēm sāpīgi lasīt cilvēku pieņēmumus par meitas dziesmām. “Daudzi domā, ka tās ir tikai par attiecībām vai šķiršanos, bet patiesībā tās ir daudz dziļākas. Tās ir par cilvēka iekšējām sajūtām, sāpēm, pārdzīvojumiem.” Viņa uzskata, ka cilvēki bieži mēģina atrast vienkāršus skaidrojumus ļoti personiskām emocijām. “Kad cilvēks dzird emocionālu dziesmu, viņam gribas uzreiz atrast konkrētu stāstu – par ko tas ir, par kuru cilvēku. Bet dzīvē viss nav tik vienkārši. Daudzas emocijas veidojas no dažādām pieredzēm.” Agrita pieļauj, ka tieši tāpēc Lienes dziesmas tik ļoti rezonē klausītājos. “Cilvēki tajās sadzird paši sevi. Katrs kaut ko savu. Kāds sadzird sāpes, kāds vientulību, kāds cerību.”

Bērnībā rakstīja dzejoļus

Agrita atklāj vēl kādu maz zināmu faktu – Liene jau bērnībā rakstījusi dzeju. Mamma teic, ka meitas radošums parādījies ļoti agri un pilnīgi dabiski. “Viņai bija kladīte, kurā viņa rakstīja dzejoļus. Un tie bija ar atskaņām! Es atceros, ka klausījos un domāju – tas taču ir ļoti neparasti tik mazam bērnam,” stāsta Agrita. Viņa atceras, ka sākumā tas viss noticis ļoti spontāni. “Viņa vienkārši pēkšņi pienāca un sāka skaitīt kaut ko, ko pati bija sacerējusi. Es klausījos un sapratu, ka tur jau ir ritms, atskaņas, doma. Tas nebija vienkārši bērna fantazēšanas līmenī.” Mamma smejas, ka toreiz uzreiz aptvērusi, šie mirkļi ir jāsaglabā. “Es nopirku īpašu kladīti un sāku tos visus dzejolīšus pierakstīt. Dažus viņa rakstīja pati ar savu rokrakstu, dažus es pārrakstīju, lai nepazūd.” Agrita atzīst – viņai šie bērnības dzejoļi joprojām šķiet ļoti īpaši. “Varbūt citiem tas neliekas nekas īpašs, bet man tie ir ļoti dārgi. Tur jau varēja redzēt viņas emocionalitāti un to, kā viņa izjūt pasauli. Viņa jau bērnībā ļoti daudz juta un domāja. Vienkārši vēlāk tas viss pārvērtās mūzikā.” Agrita stāsta, ka Liene vienmēr bijusi ļoti jūtīgs bērns. “Viņa ļoti pārdzīvoja lietas, ļoti daudz domāja. Reizēm pat vairāk, nekā bērniem tādā vecumā būtu raksturīgi. “Viņai patika kaut ko pierakstīt, klausīties mūziku, domāt savas domas. Viņa ļoti agri sāka izjust emocijas dziļāk.”

“Viņa par mani ļoti rūpējas”

Sarunas laikā kļūst skaidrs, lai gan Agrita vienmēr bijusi lielākais atbalsts savai meitai, šodien arī pati saņem ļoti daudz rūpju no Lienes. “Viņa mani ļoti saudzē. Vienmēr pārliecinās, vai man viss ir labi. Viņa var nopirkt man krēmu un pateikt: “Mammu, tev vajag atpūsties.” Meita ļoti rūpējas par mani,” stāsta Agrita. Mamma atzīst, ka Liene ļoti pamana pat vismazākās nianses. “Viņa uzreiz redz, ja esmu nogurusi vai satraukusies. Viņa vienmēr pajautās, kā es jūtos. Tā uzmanība no viņas puses ir ļoti mīļa.” Agrita teic, ka reizēm viņu pat pārsteidz, cik ļoti meita par viņu domā. “Viņa var vienkārši pēkšņi piezvanīt un pateikt: “Mammu, tu pārāk daudz strādā, tev vajag atpūsties.” Vai arī atbraukt ar kādu mazu dāvaniņu. Viņai ļoti patīk iepriecināt sev tuvos cilvēkus.” Īpaši sirsnīgi mamma atceras kādu nesenu notikumu. “Pavisam nesen viņa man teica: “Mammu, es tevi aizsūtīšu uz masāžu.” Man tas likās tik mīļi. Tajā brīdī sapratu, cik ļoti viņa par mani rūpējas.” Agrita piebilst, lai arī publiski cilvēki bieži redz tikai mākslinieci uz skatuves, mājās Liene esot ļoti ģimeniska. “Viņa ir ļoti sirsnīgs cilvēks. Viņai ģimene ir ļoti svarīga. Viņa vienmēr rūpējas par savējiem.” Runājot par šo dzīves posmu, Agrita kļūst emocionāla. “Man liekas, ka esmu mamma, kurai dzīve iedevusi ļoti īpašu dāvanu. Es pat nevaru aprakstīt, kādas tās ir sajūtas, zinot, ka tavs bērns pārstāvēs Latviju Eirovīzijā.” Agrita atklāj, ka viņai kā mammai vissvarīgākais tomēr nav slava vai panākumi. “Protams, tas ir skaisti un ļoti aizkustinoši. Bet pats svarīgākais man ir tas, ka viņa ir laimīga. Ka viņa beidzot dara to, ko mīl.”

Agrita atzīst – abu attiecības ir ļoti tuvas. “Mēs jūtam viena otru pat bez vārdiem. Reizēm pietiek ar dažiem vārdiem īsziņā, lai saprastu, ka kaut kas nav kārtībā.” Viņa smejas, ka reizēm tas esot gandrīz neticami. “Es varu viņai uzrakstīt vienu teikumu, un viņa uzreiz saprot manu noskaņojumu. Tāpat arī es ļoti jūtu viņu.” Abu emocionālā saikne esot tik spēcīga, ka dažkārt viņas pat fiziski izjūtot viena otras emocijas. “Mums reizēm vienlaikus sāp viena un tā pati roka vai kāja. Tas izklausās neticami, bet mēs tiešām ļoti izjūtam viena otru.” Viņa neslēpj, ka arī šobrīd abas viena otrai ir ļoti liels atbalsts. “Protams, tagad viņai dzīvē ir ļoti daudz notikumu, ļoti daudz emociju, liela slodze. Bet mēs viena otrai vienmēr esam blakus.” Agrita piebilst, ka reizēm pietiek pat tikai ar klātbūtni. “Dažreiz neko nevajag teikt. Pietiek vienkārši būt blakus. Domāju, ka tā ir ļoti īpaša sajūta, kad cilvēks tevi tik ļoti jūt.” Un, lai arī šobrīd Lienes dzīve kļuvusi daudz publiskāka, mājās joprojām saglabājušās ļoti vienkāršas un siltas attiecības.

“Brālis viņu vienmēr sargājis”

Īpaša vieta Lienes dzīvē ir arī viņas brālim Tomam. Agrita stāsta, ka abu saikne vienmēr bijusi ļoti cieša. “Brālis viņu ļoti mīl. Viņš vienmēr par Lieni ir rūpējies un viņu sargājis,” stāsta mamma. Agrita atceras, ka jau bērnībā Toms pret māsu izturējies ļoti gādīgi. “Viņa ģimenē jutās kā princese, jo brālis vienmēr centās viņai palīdzēt, kaut ko atnest, uztaisīt ēst vai vienkārši būt blakus. Viņam ļoti svarīgi bija tas, lai māsai viss būtu labi.” Agrita saka, ka abu viņas bērnu attiecībās vienmēr bijis ļoti daudz siltuma un empātijas. “Liene pati ir teikusi, ka nekad nemainītu savu brāli ne pret vienu citu.” Īpaši emocionāls ģimenei bijis "Supernovas" fināla vakars. “Kad Liene uzvarēja, Toms man piezvanīja, un mēs abi vienkārši raudājām. Viņš ļoti priecājās par māsu,” stāsta Agrita. “Toms ir ļoti empātisks cilvēks. Ļoti jūtīgs. Viņš ļoti izjūt citus cilvēkus, īpaši māsu.” Agrita piebilst vēl kādu simbolisku sakritību – abi bērni pasaulē nākuši vienā datumā. “Viņi abi ir dzimuši 2. aprīlī, tikai ar piecu gadu starpību. Abi ir Auni,” Agrita uzskata, ka tas ir visai zīmīgi, jo viņa pati pēc horoskopa ir Vērsis.

Uz pašu "Eirovīziju" Agrita gan nedevās - palika Latvijā kopā ar sešus gadus veco mazdēlu Teodoru. Lai arī iespēja klātienē redzēt meitu uz lielās "Eirovīzijas" skatuves būtu īpašs notikums, Agrita saka, ka ģimene pieņēma lēmumu, domājot par bērna labsajūtu. “Ar maziņu bērnu tas būtu pārāk sarežģīti. Viņš gribētu mammu blakus, bet Liene tajā laikā būs pilnībā koncertos, mēģinājumos un visā pārējā. Mēs sapratām, ka visiem tā būs mierīgāk,” stāsta Agrita. Tāpēc lielais fināla vakars aizvadīts Latvijā ģimenes lokā. “Skatīsimies visi kopā mājās. Mums būs kūka, būs ģimene, un tas būs ļoti emocionāls vakars,” viņa smaida. “Domāju, ka tajā vakarā emocijas būs ļoti lielas. Godīgi sakot, man jau tagad ir grūti par to mierīgi runāt.”

Viņa neslēpj, ka pēdējie mēneši visai ģimenei bijuši ļoti intensīvi. “Viss notiek tik ātri. Filmēšanas, intervijas, mēģinājumi, braucieni… Reizēm liekas, ka cilvēks pat nepaspēj aptvert, kas vispār notiek.” Tieši tāpēc pēc konkursa ģimene plāno kopīgu atpūtu. “Domāju, ka pēc visa šī viņai vienkārši vajadzēs atelpoties. Tā uzmanība un temps ir milzīgs. Emocionāli tas viss ir ļoti intensīvi.” Agrita saka, ka pēc "Eirovīzijas" vissvarīgākais būs vienkārši pabūt kopā. “Mēs noteikti pavadīsim laiku kopā. Varbūt kaut kur aizbrauksim ceļojumā, vienkārši atslēgsimies no visa. Jo šis periods ir ļoti skaists, taču vienlaikus arī ļoti nogurdinošs. Tas viss vienā brīdī ļoti maina ikdienu.” Tomēr Agrita ir pārliecināta, ka meita ar to tiks galā. “Liene ir ļoti stipra. Viņa ir ļoti emocionāla, bet tajā pašā laikā arī ļoti stipra.” Un tad viņa piebilst to, kas, šķiet, vislabāk raksturo arī pašas meitas fenomenu: “Pats galvenais – viņa ir īsta.”

Žurnālā "Kas Jauns" lūkojiet arī citas interesantākās ziņas un notikumus!

Pipars TV pārbauda vai var uzcept olu uzkarsušā automašīnas salonā?

Komentāri (1)